Mods-1 
|
Iesūtīts:
2008.04.16 17:05:03
Foruma lietotājs katolis uzdeva sekojošu jautājumu: LELB tiek iekasēta baznīcas nodeva vai nodoklis. Kas tas par izgudrojumu? |
|
mebelite [195.13.144.206] |
# Iesūtīts: 2011.05.31 16:44:57
Jānis Kalniņš, āmen! |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2011.05.31 18:50:48
Vislabākais šajās maksājumu lietās ir skaidrība un kopīgi zināmi un pieņemami vispārēji principi. Satraukums jau nav par to, ka ir jāmaksā, bet satraukums ir par šo maksājumu saprotamību un ka kāds cilvēcīgi paskaidro. |
Krišjānis  |
# Iesūtīts: 2011.06.02 23:44:44
Te jau atkal liela daļa - galopā pa Eiropu.
Izlasiet vēlreiz jautājumu, kur atbilde man šķiet pavisam vienkārša - sauc to par nodokli, nodevu, ziedojumu, palīdzību, - vienalga kā. Tas ir draudžu līdzfinansējums, lai uzturētu Virsvaldi. Protams, tas nosedz tikai nelielu daļu, bet tā ir līdzdaļa.
Un kāds te sakars vāciešiem, zviedriem un 500 000 luterāņu.. |
olīvkoks [77.109.139.87] |
# Iesūtīts: 2011.06.03 00:19:58
Krišjānis
"Tas ir draudžu līdzfinansējums, lai uzturētu Virsvaldi."
Nevis lai uzturētu Virsvaldi, bet lai apmaksātu kaut vai Tavu izglītību un vēl n citu konkrētu lietu.
Jānis Kalniņš
Nu žēl, ja Tu tā rīkojies, kā raksti. Tikai lūdzu nerunā "mēs" formā. |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2011.06.05 05:41:29
olīvkoks [77.109.139.87]
Īsti nesapratu uzbraucienu?
Bet par tām "n" citām lietām - varbūt vajadzētu izsvērt, vai tās visas ir tik ļoti nepieciešamas? Bet vajadzētu uzmanīgi izlasīt tēmas jautājumu - runa nav par to, ko draudzes maksā virsvaldei, bet gan par to, ko cilvēki maksā, jeb kas būtu jāmaksā, tb. jāziedo draudzei. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2011.06.06 13:43:56
Baznīcas nodeva vai nodoklis, kā jebkura veida naudas "kļeņčīšana" kristīgā stilā ir nebibliska prakse. Uzreiz jāuzsver - nejauciet Vecās Derības levītisko tempļa kalpošanu ar Jaunās Derības Draudzi. Pirmā ir otrās ēna un priekšvēstnesis.
Jaunajā Derībā mēs nekur neatrodam nekādus konkrētus likumus par konkrētām summām, kas konkrētos laikos jāziedo. Tāpat arī nav pārspīlētas ziedojumu vākšanas kampaņas - tam tiek veltīti pāris teikumi un ar to pietiek, lai saziedotu pat vairāk kā vajadzīgs. Principā mēs redzam, ka Jaunās Derības kristieši uzskatīja par pašsaprotamu dot dāvanas bagātīgi un nekā viņiem netrūka.
Problēma, kas ir šodien, bet, kas nebija pirmajā Draudzē - nebija jāuztur ēkas, algoti mācītāji, dārgas aparatūras un akustiskās sistēmas. Iedomājaties tikai, cik duadz līdzekļu šodien atliktu reālām Draudzes vajadzībām. Lieta tāda, ka Draudzes modelis arī bija pilnīgi citādāks, nekā tas ir šodien - viss viņiem bija kopīgs, viena liela, draudzīga ģimene, visi cits ar citu dalījās, viens otram palīdzēja un nebija nekādas centralizētas vadības, katra vietējā draudze bija autonoma organizatoriskā ziņā, taču ciešām saitēm saistīta ar Vispasaules Apustulisko Draudzi garīgā ziņā. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.06.06 13:57:14
Ingars
Ka tikai te kāds nedzejo `nebibliskā` garā. 
Akustiskā sistēma un kas tur vēl šo satrauc. Nu nelieto šo forumu, kas arī stāv uz kaut kāda draņķa servera, kas par naudu pirkts, neķer kreņķi par `nepareizajiem draudzes modeļiem`, un dzīvo kā viena liela laimīga ģimene savā alā, ciešām saitēm saistīts  |
vilks  |
# Iesūtīts: 2011.06.06 14:49:19
Ingars
nu bet mūsdienās vismaz cilvēkiem nav jākrīt ārā pa logu, ja pārpildītā telpā nejauši iesnaudušies 
bet, protams, draudzes ziedošanas kontekstā noteikti ir svarīgi izvērtēt, kam naudu tiešām vajag un bez kā var iztikt. Kā arī draudzē to pārrunāt. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.06.06 14:53:02
vilks
Visgaumīgāk gan to ir darīt tiem, kas patiešām arī draudzē ko finansē, nevis tikai gudri parunā, kur citiem vajadzētu naudu novirzīt |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.06.06 14:54:21
Ctulhu
Es tiešām nezinu, bet varētu mēģināt noskaidrot |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.06.06 14:58:46
Aivars
nē nu pēc idejas jau visi nācēji uztur draudzi ar saviem ziedojumiem. Ja vien draudze kaut ko neizīrē vai tai nav citi līdzīgi ienākumi, kolektes, man šķiet, ir viens no lielākajiem draudžu ienākumu avotiem.
un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka, ja vien ar dievkalpojuma draudzi pārrunā konkrētās vajadzības, tad, ja vajadzības draudzei šķiet pamatotas, tad arī parādās pietiekami ziedojumi, vai arī kopīgās pārrunās izkristalizējas, ka minētā lieta draudzei nemaz svarīga nešķiet. vismaz Saulkrastos šī pārrunāšana nesa labus rezultātus, kad vien notika. Protams, ne jau uzreiz saziedo desmitiem tūkstošus, bet nu nav jau draudzei parasti arī tik kritiska situācija, ka vajag uz sitiena desmitiem tūkstošu kādai ultrasteidzamai un evaņģēlija sludināšanai svarīgai vajadzībai. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.06.06 15:04:03
vilks
Nu `pēc idejas` var jau būt, ka visi, bet praksē vienmēr gadās arī tādi piestaigātāji, kuru lielākais pienesums draudzē mēdz būt to darītāju nogurdināšana |
vilks |
# Iesūtīts: 2011.06.06 15:14:45
Aivars
praksē vienmēr gadās arī tādi piestaigātāji, kuru lielākais pienesums draudzē mēdz būt to darītāju nogurdināšana
arī tā gadās. bet gadās arī, ka daļa izdevumu ir tikai tradīcijas dēl, jo "tā vienmēr ir bijis un tā vajag", bet reālais ieguvums draudzes locekļiem un evaņģēlija sludināšanai nav sevišķi liels. Piemēram, kāpēc dievkalpojumu draudzei, kas ir 20 cilvēki (svētkos 30) jāuztur regulāri baznīca, kurā ir 300 sēdvietas? 20 cilvēkiem pietiek ar nelielu kapellu un draudzes namu. Un tamlīdzīgi.
|
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.06.06 15:23:34
vilks
arī tā gadās. Bet tā laikam ir jau cita diskusija, kā pārlauzt mūsos pašos to getto mentalitāti, kur vīzija par draudzi arī beidzas ar tiem 20 cilvēkiem, un `manam mūžam pietiks` vai rūgto `a kam man to vajag`. Bet to laikam tik vienkārši neizrunāt. Ar to gan es neattaisnoju megalomānisku izšķērdību attiecībā uz finansu un cilvēkresursiem. |
Raimonds |
# Labojis Raimonds: 2011.06.06 22:01:24
Aivars
Vēl viens - vai,vai, vai ... ar geto mentalitāti ir tajā brīdī, kad tiem, kam ir megalomāniskas vajadzības `manam mūžam pietiks` , sirsnībā māca pārējiem būt ļoti pieticīgiem un tad likumsakarīgi abpusēji var sekot rūgtais, a kam to vajag. |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2011.06.06 23:41:51
vilks
Patiesībā to baznīcu uzturēt nemaz nav tik grūti. Visādā ziņā Ugālē draudzes saziedotos līdzekļus mēs arī izlietojam draudzes tiešajam darbam, tā ka pat Ingaram te nebūtu ko piesieties. Bet tā kā pati ēka ir kultūrvēsturiska vērtība, tad tai mēs cenšamies piesaistīt valsts un sabiedrisko finansējumu. Un patiesībā ļoti labi, ka mums ir tāda baznīca: ja kādam no draudzes tālu stāvošam palūgsi ziedot evaņģelizācijas darbam, viņs var tevi arī nesaprast, bet ja palūgsi ziedot jumtam vai ērģelēm, tad reizēm atsaucība ir ļoti liela un arī rodas iespēja uzrunāt cilvēku. Tā kā reizēm nav ne vainas ne tām ēkām, ne arī akustiskajām sistēmām (man gan tādas nav ) |
Ingars |
# Iesūtīts: 2011.06.07 17:09:57
vilks
Lasīju par kādu vēsturisku notikumu, neatceros precīzi, tāpēc atstāstīšu aptuveni. Viduslaikos kāds augsta ranga garīdznieks (īsti neatceros, bet pieņemsim, ka kardināls) uzaicināja, šķiet arī garīdznieku (pieņemsim, ka priesteri) no kādas provinces paviesoties Romā. Kardināls rāda priesterim visu baznīcas godību, greznās ēkas un visu pārējo bagātību - redzi, tagad mēs vairs nevaram sacīt "zelta un sudraba mums nav", jo lūk baznīca ir bagāta. Uz to priesteris no provinces atbildējis - jā, bet mēs vairs arī nevaram sacīt "celies un staigā".
Negribu izvērst kaut kādu tiesāšanu, patiesībā tās arī nav gluži tikai manas domas - par to esmu lasījis dažādu cilvēku liecības, atziņas, pētījumus un atklāsmes.
Es piekrītu, ka nauda ir draudzei vajadzīga un, ka kalpotāji ir finansiāli jāatbalsta, taču, taisnību sakot - man bieži vien nav ko atbildēt neticīgajiem, kuri citādi varbūt arī atnāktu uz draudzi, ja ne visādi nesmuki piemēri par bagātiem mācītājiem utt. Nesaku, ka mācītājam jābūt nabagam, taču reizēm tas kļūst par piedauzību citiem. Kā tur Pāvils rakstīja par to, kā viņš atturējās no daudzām savām tiesībām, lai tikai citiem būtu labāk? Vai daudz tādu mācītāju ir šodien kā Pāvils? |
skolnieks.  |
# Labojis skolnieks.: 2011.06.07 17:44:39
Ingars ja nu vienīgi ar vārdu Pāvils , no pārējā ir maz bet ir vārdi, daudz vārdu |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2011.06.07 23:56:22
Ingars
Tu apraksti kardinālu un priesteri, ka viņi dzīvo greznībā. Bet, tas viss viņiem personīgi nepieder. Viņiem pat nav ģimenes kam to visu mantot. Visu savu dzīvi viņi ir atdevuši Baznīcai.
Kaut kur līdzīgi ar to luterāņu mācītāju un ģimeni. Viņi pārsvarā dzīvo draudzes īpašumā, tāpēc nekas jau diži viņiem nepieder un neko daudz nepaņemsi līdzi. |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2011.06.08 00:48:15
skolnieks.
Ko nu muldies.
Raimonds
Nav ne jausmas kā kardināli attiecas pret greznību, bet zinu, ka ir ļaudis, kas ir sapratuši, ka lietošanas iespēja ir svarīgaāka par īpašumtiesību. |
:: Pievienot komentāru
|
