Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.03.05 13:25:01
Tēmu izcelsim, lai nesaputrotu atkal!
KN ir aicināts precizēt vai pareizi esmu izpratis uzstādījumu - mēģināšu maximāli abstrakti, lai nepaspruktu kādas detaļas, kas nav būtiskas, KN precizēs!
1. Ir "augstākais" existences līmenis, kuru ir radījis Dievs, kurš ir ar savām predefinētajām likumsakarībām, kuras nav pakļaujamas nekādai izvēlei vai debatēm, tās tā sacīt tiek "uzspiestas" ikvienai Radībai, kas ienāk existencē... Nosauksim šo vietu par "Īsto Realitāti"
2. Šajā realitāte tiek saštancētas dvēseles, kuras nekādīgi nav pretrunā šiem predefinētajiem "Īstās Realitātes" likumsakarībām un šo likumsakarību kontextā šīs būtnes ir kā mazi fanātiski zinātāri bērni, pietam spējīgi procesēt jebkuras sarežģītības sistēmas parametrus un varbūtības.
3. Šīs būtnes ir absolūti brīvas savā rīcībā Īstās Realtiātes likumsakarību kontextā un tā kā nekas cits īsti nav radīts, tad šīs būtnes metās apgūt dažādas zināšanas predefinētās "skolās" jeb "spēlēs" |
|
KarotesNav  |
# Labojis KarotesNav: 2008.03.07 15:42:43
Mulders
Ja tu sāc attīstīties no 0, tad apriori tu vienkārši nezini un neesi spējīgs adekvāti izvērtēt pasauļu varbūtības! ...
Jā, tāpēc jau tu iesaisties pasaulēs tikai tad, kad esi mazliet paaudzies. Un tad arī ne uzreiz šeit, bet kādā citā, pretīmnākošākā vidē.
Mazs bērns sākumā mācās salikt klucīšus, un tikai vēlāk ķeras pie Counterstrike! :-)
Ripzāģi zīdainim blakus neliek.
Dievs izvēlas kādus cilvēkus "pilnīgot īsā laikā"
Tas būtu tas pats, kas ja dzimtu uzreiz būtnes ar pieauguša cilvēka pieredzi. Tas taču laupa iespēju pašam attīstīties tādam, kāds pats gribi būt. Nav īsti pieņemami.
Faktiski, "laiks" te ir stiepjams jēdziens, varam pieņemt, ka tādas būtnes attīstībai patērē kaut vai 10000 gadus, bet citiem šķiet, ka pagāja pusminūte.
Kā arī... pats uzstādījums, VAI šīs Zemes "attīstība" ir OBLIGĀTA, lai tu varētu dzīvot Paradīzē... VISIEM?
Es taču vairākreiz esmu teicis, ka NAV obligāta. Te ir tāds kā paātrinātais intensīvais kurss. Var arī ilgāk, maigāk, lēnāk. Tas ir kā cilāt mazas hantelītes vai izmantot visādus "taurenīšus", vai arī pamatīgi pasvīst pie trenažiera.
Varbūt tas mirušais Zīdainis ir tieši ieguvējs un laimīgais, ka no nāves pāriet dzīvībā bez starpstadijas?
To es parasti mēdzu pieminēt pie "nav godīga, nav taisnīga, nav vienlīdzīga attieksme pret visiem" :-)
Bet par Paradīzi ir teikts, ka tur vismazākais būs lielāks par vislielāko pravieti - Jāni Kristītāju! Tā kā... PAT ja pieņem, ka šis "vismazākais" ir attiecināts uz mirušu neattīstītu zīdaini, tad viņš vienalga būs ar varenāku un lielāku atziņu, nekā visvarenākais cilvēks kas jelkad pa zemi ir staigājis
Bet kas tad būs pats Jānis Kristītājs, kad nonāks Paradīzē? Viņš taču tāpat ir tāds pat cilvēks kā mēs visi!
Tā kā... Paradīzē apdalīto nebūs!
Pie Ņūtona jau tāpat neviens nav apdalīts. :-) |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.03.07 15:57:14
Tas būtu tas pats, kas ja dzimtu uzreiz būtnes ar pieauguša cilvēka pieredzi. Tas taču laupa iespēju pašam attīstīties tādam, kāds pats gribi būt. Nav īsti pieņemami.
Jautājums ir ko tad tu gribi īsti sevī attīstīt!
Tad arī pati piedzimšana ar 2 roki 2 kāji ir mūsu brīvās gribas ierobežojums. A es regulāri izjūtu 3ās rokas trrūkumu... it īpaši, kad nesu 2us miskastes maisiņus un nav rokas ar ko lielo konteinera vāku pacelt!
Cilvēks piedzimst jau līdz kaut kādam līmenim attīstīts.
Tad kāda vaina, ka cilvēks piedzimst un aiziet Paradīzē ARĪ ar kaut kādu līmeni! Attiecībā pret Paradīzi kā jau teicu... pat Jānis Kristītājs ir zaļš gurķis... tāpat kā embrijs pret piedzimušu bērnu!
Es neredzu te to netaisnību, tikai to, ka tev uzreiz tiek uzdāvināta arkārtīgi varena atziņa... Tāpat kā tu piedzimsti būtībā par unikālu un ļoti spējīgu būtni salīdzinot ar embriju!
To es parasti mēdzu pieminēt pie "nav godīga, nav taisnīga, nav vienlīdzīga attieksme pret visiem" :-)
Tas ir tad, ja tiek uzskatīts ka visas dvēseles savstarpēji ir identiski kloni! Taču tā tas nav, mēs by-design jau atšķiramies... Tieši netaisnīgi būtu VISIEM uzstādīt vienādu latiņu, neatkarīgi no katra spējām!
A ko tu zini... moš tie pa taisno mirstošie by-design vienkārši nav nepieciešama šīs zemes pieredze un attīstība, lai viņi varētu būt laimīgi tajā, kam viņiem ir paredzēts būt Paradīzē?
Nu iedomājies... karavīrs apskauž kādu studentiņu, kas uzreiz sāk workot bankā par administraotru. Tak ja šo karavīru ieliktu bankā pie kalkulatora, viņš būtu dziļi nelaimīgs!
Tāpat tu būtu dziļi nelaimīgs, ja tevi pa taisno iebāztu Paradīzē, a tava būtība ir domāta kaut kādam citam darbam, kam essenciāla ir šī laika tava pieredze?
Protams, es te tikai spekulēju, vienkārši atspēkoju tavu "nav taisnīgi" koncepciju, jo tu to vēro no lokāla skatupukta bez lielās bildes!
Bet kas tad būs pats Jānis Kristītājs, kad nonāks Paradīzē? Viņš taču tāpat ir tāds pat cilvēks kā mēs visi!
Bet pat Paradīzē mēs nebūsim visi vienādi - kā kloni! Kā mēs esam unikāli šeit, tā mēs būsim unikāli tur, katrs ar saviem talantiem un spējām, vēlmēm, sapņiem un iespējām tos realizēt... viens jutīsies laimīgs ar dzīvnieciņiem ņemoties un draudzējoties, cits būs laimīgs konstruējot alternatīvo visumu planētas! Un ja abus samainīs, tad šie būs nelaimīgi!
Šī ir būtiska koncepcija... ka Paradīzē visi nebūs vienādi kā no vienas formiņas izcepti maizes klaipiņi, tur mūsu unikalitāte vēl vairāk manifestēsies...
Aceramies Platona Alu!
Alā visi savstarpēji izskatās pelēki... it kā redzamas atšķirības, bet tomēr it kā pelēki!
Tas ka Alas Iemītnieki visi tiek izvesti VIENAS saules gaismā, nepadara viņus par vienādiem cilvēkiem... tieši otrādi, tad kļūst vēl labāk redzama viņu unikalitāte un vienreizējums!
Tāpat Paradīze... manifestēs katra cilvēka vienreizīgumu un unikalitāti vēl nebijušā mērogā!
Tas es šai dzīvē ar dziļūdens molusku esmu daudz līdzīgāks un daudz kopējāks nekā es un jebkurš cilvēks paradīzē! |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.03.07 16:22:32
Mulders
Tad arī pati piedzimšana ar 2 roki 2 kāji ir mūsu brīvās gribas ierobežojums.
Manuprāt, mēs vienojāmies, ka būtnes tiek radītas ar noteiktu struktūru, kā vienas klases instances, un šo "klases piederību" nevar uzskatīt par ierobežojumu, jo struktūrai ir jābūt, lai būtne vispār varētu eksistēt.
Te svarīgāk bija, ka būtne ir laimīga, ka ir radīta tieši tāda, kāda tā ir.
Jautājums ir ko tad tu gribi īsti sevī attīstīt!
Īpašības, raksturu. Individualitāti. Man sķiet saprotamāk, ka es attīstos, sākot no maza bērna līmeņa, nevis uzreiz uzrodos kā 18 gadu jaunietis. Personību veido arī pieredze. Lielāka brīvība, lielākas iespējas ir, ja attīsties no nulles.
Ja tevi rada uzreiz līmenī 5, tad dabīgi rodas jautājums - kāpēc ne 6, vai 7, vai 999? Ar 0 viss skaidrs.
Es neredzu te to netaisnību, tikai to, ka tev uzreiz tiek uzdāvināta arkārtīgi varena atziņa...
Kāpēc tad nesadāvināt uzreiz komplektu ar atziņām?
Atziņas, manuprāt, vajag atklāt sev pašam, ar savu darbu - tad tās ir īstas atziņas. Ja atziņas ieprogrammē no malas, tas nav pārdzīvots. Vai var būt paša nepārdzīvota un neizprasta atziņa?
Tas jau līdzīgi kā izrēķināt kāda vietā mājasdarbus. Ne jau ka būtu īsti netaisni, drīzāk jau - nepareizi.
Protams, es te tikai spekulēju, vienkārši atspēkoju tavu "nav taisnīgi" koncepciju, jo tu to vēro no lokāla skatupukta bez lielās bildes!
Es to domāju mazliet citā aspektā. Tev sanāk tā, ka dažām būtnēm ir jādomā, jāizšķirās, viņas var fatāli kļūdīties un galu galā tāpēc nonākt ftopkā. Citām būtnēm - maziem mirušiem tādu problēmu nav. Neuzskatu, ka tas būtu taisnīgi.
... viens jutīsies laimīgs ar dzīvnieciņiem ņemoties un draudzējoties, cits būs laimīgs konstruējot alternatīvo visumu planētas!
... trāpīji! :-) Maikls Ņūtons šīs divas kā reizi min kā iespējamās nodarbošanās, ko var darīt ĪstajāRealitātē, nu vismaz līmeņos augstākos par Trešklasnieku. ... varbūt līdz Desmitklasniekam, tad tālāk atkal jau ir HiperNodarbes.
Šī ir būtiska koncepcija... ka Paradīzē visi nebūs vienādi kā no vienas formiņas izcepti maizes klaipiņi, tur mūsu unikalitāte vēl vairāk manifestēsies...
To man nav problēmu saprast un pieņemt. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.07 17:18:30
Manuprāt, mēs vienojāmies, ka būtnes tiek radītas ar noteiktu struktūru, kā vienas klases instances, un šo "klases piederību" nevar uzskatīt par ierobežojumu, jo struktūrai ir jābūt, lai būtne vispār varētu eksistēt.
Te svarīgāk bija, ka būtne ir laimīga, ka ir radīta tieši tāda, kāda tā ir.
Okey instinkti! Prasmes!
Tieši tas pats ar tiem, kas "piedzimst no Debesīm" - arī tur ir predefinēta struktūra! Aaaaa sāku saprast... tu iedomājies, ka kristiešu Pradīzes stāvoklis ir viņu pieredzes "summa" jeb "rezultāts`. Vai tad neesi dzirdējis ka Kristietībā ir jēdziens "jaunpiedzimšana" - kristībai ar to ir liela saikne... Tamdēļ faktiski sanāk, ka 60 gados kristīts onka būs zaļš bēbis salīdzinot ar 10gadīgu bērnu, kas ir kristīts zīdaiņa vecumā! Lai gan 60gadīgā cilvēka pieredze ir lielāka kā 10gadīgā bērna, tomēr Debesu Valstības "vecums" 10gadīgajam ir lielāks nekā 60gadīgajam! Tas ir kā taurenis... viņam īpaši kāpura pieredze nav vajadzīga existencei un veixmīgai dzīvošanai, bet bez kāpura pieredzes kāpurs līdz kokonam nebūtu nonācis! Tā kaut kā!
Es to domāju mazliet citā aspektā. Tev sanāk tā, ka dažām būtnēm ir jādomā, jāizšķirās, viņas var fatāli kļūdīties un galu galā tāpēc nonākt ftopkā. Citām būtnēm - maziem mirušiem tādu problēmu nav. Neuzskatu, ka tas būtu taisnīgi.
Tad ko tu gribētu, lai mazie mirušie arī iet cauri "ftopkas iespējai" tb, lai viņi tiek pārbaudīti ar risku ftopkā? Jeb tu gribi lai tie, kas izrādījušies ftopkas cienīgi tiktu automātā iecelti Paradīzē... un teixim ko tad tur darīt Hitleram, Staļinam (pieņemot, ka viņi ir ftopkas kandidāti, uz ko es nepastāvu obligāti)
Tādējādi... laikam tā līdzība ar kāpuru un viņa pieredzi pretīm taurenim un viņa pieredzei ir tas, kur es pasaku, ka ir irrivalenti vai tu par kūniņu un taureni topi pirmajā tārpa existences dienā vai 361ajā... būtiskais ir kļūt par kūniņu!
Un kā pirmais tā otrais ir atkarīgs no Dieva Žēlastības, jo faktiski visi tārpi nekad par kūniņam netaptu, ja Dievs par viņiem neapžēlotos... tas ir... taisnība un "vienlīdzība" ir iespējama tikai tad, ja Dievs neiejaucas, bet tad visi vienlīdzīgi iet bojā ellē! Vai tādu "taisnību" tu gribi? |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.03.07 17:42:28
Mulders
60 gados kristīts onka būs zaļš bēbis salīdzinot ar 10gadīgu bērnu, kas ir kristīts zīdaiņa vecumā!
Tas ir, kaut kāda attīstība notiek neapzinātā līmenī?
Tad ko tu gribētu, lai mazie mirušie arī iet cauri "ftopkas iespējai" tb, lai viņi tiek pārbaudīti ar risku ftopkā?
Nē, es gribētu, lai nekādas ftopkas vispār nebūtu, un mazie tad atgriežās no jauna gūt pieredzi un iespējas izvēlēties.
Jeb tu gribi lai tie, kas izrādījušies ftopkas cienīgi tiktu automātā iecelti Paradīzē.
Nē, tie tāpat lai attīstās, tie ir iekavējuši attīstību, pieļāvuši drūmākās kļūdas. Smagi kavēta attīstība, speciāls sanatorijs, labošana, kaut kas tāds.
tas ir... taisnība un "vienlīdzība" ir iespējama tikai tad, ja Dievs neiejaucas, bet tad visi vienlīdzīgi iet bojā ellē! Vai tādu "taisnību" tu gribi?
Tev ir dīvaina (jeb - kristīga?) izpratne par taisnību. Tā tev nāk no "iedzimtā grēka pārmantošanas", un nepieļauj rasties nesabojātai būtnei. Tev "norma" ir, kad visi sabojāti, man - kad visi veseli.
Un kā pirmais tā otrais ir atkarīgs no Dieva Žēlastības, jo faktiski visi tārpi nekad par kūniņam netaptu, ja Dievs par viņiem neapžēlotos
Kāpēc lai Dievs to nedarītu - viņi taču nav pie tā vainīgi. Taisni tad, ja Dievs neiežēlotos, viņš būtu cietsirdīgs Dievs.
Mums ir atšķirīabas - tu uzskati, ka Būtne rodas peidzimstot, un ķermenis kaut kādā veidā te ir svarīgs. Tad parādās jautājumi par to, kas rodas apziņa, kas ir dvēsele, kāda nozīme ķermenim utt, galu galā - kas ir ES?
Man ir vienkāršāk - ES ir dvēsele, un ķermenis ir nekas vairāk kā apģērbs. Jautājumi nerodās. |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2008.03.10 10:01:48
Es nemaz negribu iejaukties jūsu divvientulības prātojumiem. Un tomēr es to darīšu. Man vnk ienāca prātā jautājums, kuru izraisīja situācija iz dzīves. KN, ko man dod šī visa filozofēšana par cikliem, pārdzimšanām, skolā utt. kad man ir jāmierina nelaimē, ciešānās nonācis cilvēks? Kur ir prakstiskais pielietojums tādai karmiskai domāšanai? Kā es meirināšu slimu vai tuvinieku zaudējušu cilvēku - neutraucies tā ier tikai skola, viņš pārdzims (par KO????) un kāpēc, lai vēlreiz mocītos šajā pasaulē, lai dzīvotu zaļi (bet kā lai es būtu mierīga par to, ka tieši tā notiks), pārdzims citā visumā, par kuru mēs neko nezinām. Un tas lai kalpotu par mierinājumu!
Ja Tu teiksi, ka mums par Dievavalstību ir tikpat maz zināms, tad iebildīšu, ka ir gan. Tu tak neej cienos uz māju, bet pie personas. Tāpēc mēs zinām, To, pie kura mēs iesim, mēs zinām kāds viņš ir.
Vēl grūtāk ir mierināt neticīgo. Manuprāt, neticīgajiem nemaz nav iespējams patiess mierinājums, tikai patiesa līdzjūtība no līdzcilvēkiem. Vienīgai, ka neticīgajam tā ir vēl viena iespēja apdomāties un meklēt.
Vēl Dieva mīlestību var saprast arī maziņš bērniņš, bet, lai izkostu karmiskos apļus vajag jau nelielu tieksmi uz pērgudrību. 
Es atkārtošu to, ko esmu dzirdējusi un pārliecinos dzīvē, ka ticība trīsvienīgajam Dievam ir ĻOTI PRAKTISKA. Praktiska dzīvē un praktiska nāvē. |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.03.10 10:18:54
Rausītis
Es nemaz negribu iejaukties jūsu divvientulības prātojumiem.
Laipni aicināti! Jo vairāk dažādu komentāru, jo labāk! Man jau izlikās, ka neviens šo tēmu nelasa.
Kur ir prakstiskais pielietojums tādai karmiskai domāšanai?
Nav netaisnīgā nodarījuma sajūtas. Ir apziņa, ka pats esi vainīgs un atbildīgs par visu. Ir apziņa, ka turpināsi eksistēt pēc nāves. Ir apziņa, ka varēsi attīstīties tālāk.
Varu tāpat pajautāt: kur ir praktiskais pielietojums kristietīgai domāšanai?
Kā es meirināšu slimu vai tuvinieku zaudējušu cilvēku
Un kā tu mierināsi kristīgā veidā? Neuztraucies, viņš ir pie Jēzus? (hmm, kā tu to zini? Ir taču daudzi, kas miruši neticīgi).
Vispār, te ir neliela aizķeršanās, egiosma moments - sanāk, ka cilvēks pārdzīvo nevis par to mirušo, bet patiesībā pats par sevi!
neutraucies tā ier tikai skola, viņš pārdzims (par KO????)
Kāda būtiska nozīme, par ko tieši pārdzims?
Svarīgākais ir saprast, ka tu NEESI šis ķermenis, bet kaut kas daudz vairāk.
Palasi, ko Sokrats saka par nāvi, un kāpēc viņš vēsā mierā izdzēra indes kausu.
kāpēc, lai vēlreiz mocītos šajā pasaulē
visa dzīve šai pasaulē ir pieņemta brīvprātīgi, tapēc nevar nevienu vainot par mocīšanos.
Un tas lai kalpotu par mierinājumu!
Kas, tavuprāt, var labāk kalpot par mierinājumu?
Vēl Dieva mīlestību var saprast arī maziņš bērniņš, bet, lai izkostu karmiskos apļus vajag jau nelielu tieksmi uz pērgudrību
O, ja izdodas izkost Dieva mīlestību, tad vairs priekš paša nav svarīgi, vai tur karmiskie apļi, vai viena dzīve! Tad liels mērķis ir sasniegts. |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.03.10 11:38:05
O, ja izdodas izkost Dieva mīlestību, tad vairs priekš paša nav svarīgi
...nu un baigi te jākož?! Tēva un bērna mīlestību, Tēva rūpes par bērnu ... nedomāju, ka te būtu ko zobus lauzt. Izņemot, to, ka pieaugušajam grūti pieņem savu „nepaklausīgā bērna stāvokli”
visa dzīve šai pasaulē ir pieņemta brīvprātīgi
...hm, un to Tu točna zini, ja. Un nāve arī brīvprātīga. (pašnāvnieki ir cits stāsts, bet visticamāk, ka arī viņi iebilstu pret brīvprātīgu piedzimšanu)
nevar nevienu vainot par mocīšanos
... da nevienu jau nevaino, vnk cilvēki ir noguruši dzīvojot šo grūto dzīvi, noguruši sevu grēku dēļ, citu grēku dēļ, ļaunuma dēļ ... un ir skaidrs, ka nākamajā aplī spēles noteikumi nemainīsies, pat ja cilvēks pats būs „kaut kas cits vai citāds”
Kāda būtiska nozīme, par ko tieši pārdzims?
Nav nekāda. Bet pārdzimšana pati par sevi mani nomāc un nemierina, jo „ ... sākas viss no gala”
Svarīgākais ir saprast, ka tu NEESI šis ķermenis, bet kaut kas daudz vairāk
Si, si .. un tas ir pirmais, par ko es sāktu runāt neticīgo un pēc tam sekotu evaņģēlijs. Piemērs par zagli pie krusta var būt ļoti labs pēdējā brīdī. Bet pasludināts Dieva vārds, mēdz darīt brīnumu, pat tad, ja es neizprotu situāciju līdz galam (un es neizprotu, jo nevaru ielīst cita ādā, to izdara evaņģēlijs). Ja šis cilvēks nepieņemtu, tā būtu viņa izvēle. Man būtu žēļ, bet viņam paliku viņa bailes. Bet es tur vairs neko nevaru izdarīt.
... ka cilvēks pārdzīvo nevis par to mirušo, bet patiesībā pats par sevi!
Bet vai tad var būt savādāk?! Es pārdzīvoju par dzīvu cilvēku, un par viņu arī aizlūdzu. Tad kad viņš ir miris, es tur vairs neko nevaru izdarīt. Tikai nepiesien man cietsirdību, protams, ka ir sāpes, žēlums, zaudējums, un, protams, tas man ir zaudējums, manas sāpes ... kā gan citādi.
Neuztraucies, viņš ir pie Jēzus? (hmm, kā tu to zini?
Un tas Tev šķiet par maz?! Man nevajag zināt (ja es zinātu, tad droši vien arī Tu zinātu) bet ticēt. Te jau parādās tas praktiskais pielietojums. Cilvēks, grēcinieks būdams, klupdams krizdams dzīvo ticībā uz mūžīgo dzīvošanu, ar visām no tā izrietošajām sekām viņa dzīves laikā katru dienu. Nāves brīdī cilvēkam nav nekā, izņemot viņa ticību un paļaušanos uz Kristu, kas mazina bailes un dod cerību par augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu pie Vislabākā. Nu vai vairāk tādā brīdī kāds var vēlēties?! Kas cits vēl tādā brīdī derētu?! Vai šaubas par to vai esmu labi mācījies šajā skolā un vai nākamajā dzīvē būs krutāk ...
Ir taču daudzi, kas miruši neticīgi
Ir, nu un? Neviens nevar uzņemties atbildību par viņiem.
Un, ja Tu piesauksi netaisnību, ka viņi nomiruši nedzirdējuši evaņģēliju, tad palasi vecos foruma textus, tur jau ir vairākkārt atbildēts uz šo.
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.03.10 12:06:19
Rausītis
..hm, un to Tu točna zini, ja. Un nāve arī brīvprātīga.
Nedaudz točnāk, kā jebkuras reliģijas tēzes. Šīs (kā tiek apgalvots), esot iespējams pārbaudīt. Reliģijās ir tikai Raksti, kuriem jānotic uz vārda, tā ka pa precīzu zināšanu nemaz neiet runa, bet tikai par ticēšanu.
Par nāvi - kā tu gribēji, lai tikai dzimst, un neviens nemirst? Tad jau tālāk gribēsi, lai ari nenoveco, neslimo, ... Tā jau tad vairs nav zemes dzīve tādā skatījumā kā skolas stunda. Stunda kaut kad beidzās.
un ir skaidrs, ka nākamajā aplī spēles noteikumi nemainīsies
No kurienes tas tā skairdrs? Ja skolnieks apguva garlaicīgas darbības tipa "atņemšana", tad kāpēc lai viņam būtu atkal un atkal jāmācās tas pats nākamajās stundās? Notiek taču attīstība!
Bet pārdzimšana pati par sevi mani nomāc un nemierina, jo „ ... sākas viss no gala”
Ne no gala, bet no sasniegtās vietas. Tas līdzīgi, kā sākas mācību stundas, ar "labdien", "ieņemiet vietas" un beidzas ar zvanu. Stundā apgūstamā viela ir tas, kāpēc vispār kas notiek, un tā taču mainās!
un tas ir pirmais, par ko es sāktu runāt neticīgo un pēc tam sekotu evaņģēlijs.
Te ir daži caurumi kristiešiem:
1) mazi mirušie bērni - tas nozīmē, ka dzīvei uz zemes patiesībā nav nekādas sevišķās nozīmes, jo mazie nonāk paradīzē tāpat, bez izšķiršanās un pieņemšanas. Te ir tikai bezmaz vai tāds inkubators, vairošanās vieta - citas funkcijas neredzu.
2) Cilvēki, kas būtu pieņēmuši kristietību, ja būtu padzīvojuši ilgāk. Tas piemērs par zagli pie krusta - un ja nu viņu būtu sodījuši vienu dienu ātrāk? Kaut kā muļķīgi sanāktu ...
3) Nevienādas iespējas visiem dzirdēt, saprast, un pienemt Kristus vēsti. Piemēram, viduslaiku kristieši, mūsdienu Latvijas iedzīvotāji, PSRS iedzīvotāji, Mekas iedzīvotāji.
Un tas Tev šķiet par maz?!
Ar ko tas ir vairāk par "viņš taču ir dzīvs un atrodas mājās, no kurienes mēs visi nākam uz šejieni"?
Turklāt, kristiešu sistēmā tu vari tikai cerēt uz to, jo var gadīties, ka tas cilvēks aizies uz elli, nevis uz paradīzi.
Vai šaubas par to vai esmu labi mācījies šajā skolā un vai nākamajā dzīvē būs krutāk ...
Droša pārliecība par to, ka varēsi mācīties atkal - tādos apstākļos un veidos, kādus pats izvēlēsies. Kas var būt vēl labāk? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.03.10 13:17:11
KN, atradi jaunu upuri ko plosiit???
Es te iepirku graamatinju - K.S. Luiss "Svarīga Izšķiršanās" vot reāls gabals ko tev palasīt un tā teikt pretstatīt Ņūtonam! BTW gabals noteikti nav doktrināls, nedz arī attēlo precīzi Kristīgo dogmu par tēmu, bet tā teikt kā "teoloģiskā fantastika" liek domāt nevāji!
BTW grāmatiņa attēlo to kā "attīstība" var būt slikta un faktiski elle un tai pat laikā, nespēja māxliniekam gleznot, īstena laime!  Baigos paradoxus viņš tur risina un ļoti spēcīgi risina, neprasi man atstāstīt, jo vēl pats lasu!
Kā arī tēze par to kā tagadne izmaina pagātni, baigi labā... biju jau to līdzīgi izdomājis, bet autors vēl precīzāk to pateica!
Ja ir lieki 2-3Ls, noteikti šāda grāmata netraucēs dzīvi!
|
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.03.10 13:25:12
Mulders
K.S. Luiss "Svarīga Izšķiršanās" vot reāls gabals ko tev palasīt un tā teikt pretstatīt Ņūtonam!
Jau nolejuplādēju (0 Ls) un izlasīju. Ņūtonam labāk. Luisam tur tādi ieciklējušies pilsoņi. Ctulhu no tās Luisa elles tiktu ārā. Pie kam Luisam ir tā, ka visur vainīgi paši cilvēki, bet JD ir teikts, ka tas ir Dievs, kurš iemet dvēseles ftopkā. Dievs ir aktīvs, darbības iniciators.
Ne, nu vispār, grāmata vietām ir pat ļoti laba, labi paskaidro atsevišķus momentus. |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.03.10 13:31:05
Par nāvi - kā tu gribēji, lai tikai dzimst, un neviens nemirst
nē, negribēju. kā miesas piedzimšana vai nāve var būt cilvēka dvēseles brīvas gribas akts?
Notiek taču attīstība
bet pasaule tā pati vecā. iespēja pārdzimt uz citas planētas ... nedomāju, ka grūtā brīdī kādu var nomierināt ar ne ar atdzimšanu vecajā pasaulē, ne uz "citas planētas"
varēsi mācīties atkal - tādos apstākļos un veidos, kādus pats izvēlēsies
izskatās pēc korumpētas sistēmas.
un tā taču mainās!
par to es kāreiz neesmu pārliecināta. cilvēka daba ir palikusi nemainīga un tas nosaka savstarpējās attiecības kādās cilveķi dzīvo. pārējais ir dekorācijas, izpratne par to izkārtojumu. cilvēkam ir vajadzīga pestīšana neatkarīgi no dekorācijām. es negribu bezgalīgas studnas vienu pēc otras par dekorācijām.
Te ir daži caurumi kristiešiem
pirms es iesaistījos diskusijās, es diezgan pamatīgi palasīju foruma tēmas un skaidri zinu, ka ir citi, kas jau "plēsuši maikas" , atbildot uz šiem jautājumiem. saprotu, ka joprojām Tev ir sajūta, ka tas ir neatbildēts, bet tur nu es Tev palīdzēt nevaru.
1) man žēl, ka nonicini visas pārējās funkcijas - mīlestību, rūpes vienam par otru, galu galā visi pārējie prieciņi- Ja es slēpoju, tad es arī daru to ar pireku un par prieku Dievam. ko lai vēl es saku?!
2) bet viņu nesodīja. garāka dzīve nav garants evanģēlija pieņemšanai. pirmkārt, tas ir Dieva ziņā, otrkārt pieredze rāda, ka cilvēki uz vecumu kļūst vēl stūrgalvīgāki un paštaisnāki. Tāpēc jau ir Bībelē tas teksts par to, ka jābūt kā bērniņam
3) to cik daudz vajag cilvēkam dzirdēt, lai ticētu, to cik lielai jābūt ticībai, lai taptu pestīts zina tikai Dievs. Tev ir milzīga informācija un ko Tev tas dod. es domāju, ka Dievs ar Mekas iedzīvotājiem izrīkosies taisnīgi, bet kā tas būs - kā lai es to zinu?!
jo var gadīties, ka tas cilvēks aizies uz elli, nevis uz paradīzi jā, bet tas vairs nav manā ziņā ... ir lietas sāpīgas briesmīgas lietas, kuras neviens nevar iespaidot. bet uz elli aiziet tikai viss ļaunais, tas labais, kas ir cilvēkā ir no Dieva, tātad ellē nebūs labu cilvēku. tas nav iespējams.
Reliģijās ir tikai Raksti
sākumā jau nemaz nebija Raksti, evaņģēlijs tika nodots mutiski |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.03.10 13:32:57
labi, es tad laikam vairs netraucēšu |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.10 13:41:11
Rausītis, traucē traucē... ja tēma būtu exklūzīva, tad mēs ar KN nerunātu publiski! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.10 13:44:54
KN, arī kristietībā cilvēks ir aktīvais sevis iemetējs Ellē!
Luis to labi parāda KĀ tā aktivitāte izpaužas... Dieva "aktivitāte" ir tāda, ka viņš nemaina uzstādītos noteikumus!
Ctulhu kāreiz netiktu no elles laukā... viņam vistuvāk (cik tālu izlasīju) bij Liberālteologs... Ctulhu "attīstība" un "pētniecība" ir viņa elks un dzīves jēga... Kā tai grāmatā... Ctulhu uzdod jautājumus nevis lai uzzinātu patiesību un tā teikt "nomierinātos` un priecātos par atbildi, bet lai turpinātu šo procesu - ar bottomline uzdevumu - kontrolēt arī Debesis! Domāju Ctulhu visai ātri retinātos atpakaļ autobusā! Bet nu, kas es tāds, lai pār kādu izteiktu tiesas spriedumus, jo virs manis paša tāds karājās!
p.s. neesmu Ņūtonu lasījs un neesmu šamo līdz galam |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.03.10 14:06:37
es tik gribēju to praktisko aspektu pieminēt, bet KN atkal "uzgrieza pilnu apli" ... tā kā riņķot man negribās, tad ... nu neko |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.03.10 14:24:41
Rausītis
bet pasaule tā pati vecā.
Nesaki vis. Ir tik daudz dažādu tautību, kultūras tradīciju, kā arī laika atšķirības - kā viduslaiki un mūsdienas, utml.
izskatās pēc korumpētas sistēmas
Kāpēc? Rezultāts ta būs pašam. Negribi nopūlēties, gribi trenēties ar kartona hantelēm - lūdzu! Kurš būs zaudētājs? Nevienam taču acis nav jāaizmālē un nav jāizliekas.
cilvēka daba ir palikusi nemainīga un tas nosaka savstarpējās attiecības kādās cilveķi dzīvo
Nepiekrītu. Kaut vai tāpēc, ka esmu piedzīvojis, ka cilvēks dzīves laikā mainās, izaug.
saprotu, ka joprojām Tev ir sajūta, ka tas ir neatbildēts
Jā.
1) tas viss neatceļ to, ka šī pasaule nav nepieciešama. Visu ko tu vari darīt arī paradīzē, Dievam par prieku.
2) Principā, kāpēc lai tas nebūtu iespējams? Garāka dzīve palielina varbūtību. Bet karos taisni iet bojā jaunie.
3) Taču liela daļa kristiešu uzsata, ka "kristietība vai nekas", līdz ar to iemetot miskastē miljoniem citticīgo kuru "vaina" bija nepareizā vietā piedzimt.
bet uz elli aiziet tikai viss ļaunais
bet tu taču neesi tiesnesis. Tu ceri, ka šis cilvēks ir labais, bet patiesību zin tikai Dievs. Tātad - nezini, kas ar kuru notiks.
es tik gribēju to praktisko aspektu pieminēt, bet KN atkal "uzgrieza pilnu apli"
Tu sadevi vairākus jautājumus, es tikai centos uz tiem atbildēt...
Mulders
Rausītis, traucē traucē... ja tēma būtu exklūzīva, tad mēs ar KN nerunātu publiski!
Taisni tā! Man pat ir skumīgi, ka neviens cits nepiedalās. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.03.10 14:28:19
Mulders
KN, arī kristietībā cilvēks ir aktīvais sevis iemetējs Ellē!
Rakstos tas tā nav. Tur Dievs veic visas aktīvās darbības. Ir tādi, kas turpinātu dzīvot, kādi viņi ir un kādā vidē viņi ir, bet dzīve beidzās, un tālāk viņus iemet miskastē.
Ctulhu uzdod jautājumus nevis lai uzzinātu patiesību un tā teikt "nomierinātos` un priecātos par atbildi, bet lai turpinātu šo procesu - ar bottomline uzdevumu - kontrolēt arī Debesis!
Nu, nezinu ... nāktu klāt jauna informācija, ka dzīve pēc nāves turpinās. Kā arī beidzot iespēja parunāt ar Dievu. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.03.10 14:36:46
KN, rakstos ir abi varianti! Atkarībā no kāda skatupunkta skatās!
Dievs ir konsekvents pats savu prasību izpildītājs, tā kā jā... šai ziņā Dievs ir aktīvais ellē iemetējs, jo viņš ir visa Valdnieks un kā tāds ir aktīvs šīs kārtības uzturētājs un implementētājs.
No otras puses, tas ir aktīvā cilvēka darbība, kuras dēļ viņš ieskrien Dieva radītājā kārtībā kā sienā un aplaužas... Tad ar ko Dievs vainīgs, ja cilvēks pats ignorē Dieva kārtību un aplaužas? Kā tai grāmatiņā, vari tikt Paradīzē, tik tev jāmainās... Cilvēka paša domas un uzskati viņu novieto tur kur viņš ir!
Tas ir tieši tas, ko tu joprojām neesi sapratis, nevar kāpt vilcienā kas iet uz Liepāju un gribēt lai tas brauc uz Rēzekni! Vilciens kurā tu izvēlies iekāpt nosaka tavu destināciju!
Nevari tu būt ļauns un cerēt justies ērti Paradīzē! Tavs Ļaunums definē kur tu būsi, bet to nosaka Dieva likums...
Jeb pavisam pragmatiski un bez puķītēm - ja esi atkritums, būsi Dieva radītā miskastē... Ja esi derīgs lietas koks, būsi Dieva radītā Paradīzē! Un nekad otrādi... miskastē nemet derīgas mantas, un mēsliem neļauj maisīties pa vidu derīgajām lietām! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.03.10 14:43:53
Mulders
Tad ar ko Dievs vainīgs, ja cilvēks pats ignorē Dieva kārtību un aplaužas?
Tagad tu it kā esi manā pusē, pieņemot, ka Būtne pati vainīga pie savām problēmām? Tev palika iespējamie vainīgie - spēles autors un spēlētājs? Tev gan situācija ir sliktāka, jo spēlētājam nebija izvēles.
Jeb pavisam pragmatiski un bez puķītēm - ja esi atkritums, būsi Dieva radītā miskastē.
Te atkal caurums - kurš vainīgs pie tās, kāds es esmu? Es pats nevaru būt, jo neesmu sevi radījis.
Ja teiksi, ka brīvā griba, tad - nudien, nesaprotu, kāpēc jātaisa tāda pasaule kur ir neatgriezeniskas sekas stulbiem, ātrumā un nepilnīgas informācijas apstākļos pieņemtiem lēmumiem? |
:: Pievienot komentāru
|
