atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem gadu skaitīšana...no Kristus dzimšanas
Ingars
Iesūtīts: 2008.01.04 11:57:24
interesanti, ka pasaule oficiāli Dievu neatzīst un tomēr lieto gadu skaitīšanas sistēmu kopš Kristus dzimšanas, visa pasaule neapzināti akceptē simbolisko 1000 gadu Kristus valstību, jeb baznīcas laikmetu virs zemes. Nevis kādi pasaulīgi notikumi, ne humānisma rašanās, nedz filozofu sasniegumi, bet gan Kristus dzimšana nosaka gadu skaitīšanu, vai nav interesanti?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.01.10 13:06:48
Par to, ka Dievs vienmēr radīs labāk kā cilvēks, tad te prātā nāk tava paša līdzība par laimīgajām zivīm. Mēs esam laimīgās zivis ūdenī, un tas, ka Dievs ar motorlaivu vai zemūdeni drasē pa jūru, mūs neskar... Tas ir by-design faktors.
Protams, ja zivs ir defektīva, tā sāk iekārot motorlaivas spējas, un rezultāts ir dizaina korupcija, kas by default ir nelaimes radīšana pašam sev...

No kā secinājums - Dieva radība ir laimīga tikai Dieva radītās laimes ietvaros, izejot ārpus tās, radība kļūst nelaimīga... un by-design Radība ir mazāka par Dievu. Jeb savādāk pasakot, ja mēs grbētu būt Dievi, mēs kļūtu nelaimīgi un nožēlojami! Būt Dievs un būt Laimīgs var tikai Dievs


Šeit gan varu dot tev cerības staru. Raksti neatklāj to ko mēs īsti darīsim Paradīzē un kāds ir nākamais plāns pēc šīs pasaules. Itogo, mazums ko Dievs vēl mums liek priekšā!

Kā mēs kristieši ticam... šī Zemes dzīve ir tikai prelūdija, īstā dzīve sāksies tikai kad nonāksim Jaunajā Dieva Valstībā... Tas tāpat kā esot mātes vēderā funktierēt, ko darīsim kad piedzimsim...
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.10 13:19:17
Mulders
Vai šodien, kad tas viss tev ir un ir vēl vairāk, nozīmē, ka tev šī bērnības laime ir atņemta un vietā ir palicis tukšums?
Jā, es vairs nevaru paspēlēties ar klucīšiem, un mašīnītēm manās rokās vairs nav dzīvības. Nevaru vairs pirmo reizi iepazīties ar Vinniju Pūku, pirmo reizi izlasīt mīļākās grāmatas. Palicis tik maz kas neiepazīts un atklājams.

tā ir skatīšanās pagātnē ar domu, ka nākotnē un tagadnē nekas adekvāts tam nav iespējams.

Tieši tā, nekas tāds vairs nav iespējams. Galvenokārt - "pirmās reizes" nav izbaudāmas.

Pietam atkal... ja dvēsele SĀK existenci, tad viņa JAU ir spēlē ar post-factum feisingu ar esošo iekārtu, dvēselei nav izvēles pieņemt spēles noteikumus, tai ir izvēle tikai tos noraidīt,
Kāpēc tad nepiedāvāt vairākas spēles, daudz dažādu spēļu? Nevis vienu vienīgu, uz kāda jau iepriekš sačakarēta spēles laukuma, ar fatālam sekām.

ja dvēsele ir apriori nelaimīga un attīstās uz laimīgumu, tad mums paceļas jautājums par šīs nelaimes cēloni
Nelaimes cēlonis varētu būt garlaicība. Viss izbaudīts, viss zināms, nav nekā kas būtu patiešām nepieciešams nevis tikai kā rotaļlieta. Attīstības beigas tā teikt, vai (kas ir tas pats) apjēga, ka bezgalīgi tuvojies jēgas beigām.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.10 13:20:46
Mulders
Motorlaivas un zivs līdzība neder, jo gan cilvēks, gan Dievs abi rada.
Nav saskatāma radīšanas jēga, kā tikai rotaļāšanās.
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.01.10 13:36:57
KN, tad tu esi apriori nelaimīgs, jo laimīgs biji tikai bērnībā?

Tu saki, nevari vairs izbaudīt fanu, kas nāk, pirmo reizi iepazīstot Vinniju Pūku. Bet manuprāt svarīgais te ir "Pirmo reizi" nevis "Vinniju Pūku". Vinnijs Pūks ir tikai postfix, bet laimes avots ir "Pirmo reizi iepazīt"... Piemēram, es visai līdzīgu baudu iegūtu iepazīstot Pīteru Penu, Vinniju Pūku kā arī Robotus no sci-fi, vai galu beigās īstus cilvēkus īstajā dzīvē!

Laimes "īstums" progresē no spēles uz realitāti!

Ja spēle ir "īstāka" un "labāka" par īstenību, tad īstenība nav īstenība apriori vai arī pati dvēsele ir defektīva, ja tā laimi gūst no ilūzijas nevis no realitātes!

Kaut kas baigi neklapē tavā shēmā! Skaidri pateikt uz sitienu nevaru, jo kaļu dzelzi neatejot no kases...

Galu galā mūsdienu pasaulē jau IR problēma psiholoģiskā, ka cilvēki ieiet virtuālā datorspēļu pasaulē tik dziļi, ka pat nomirst tur esot... veidojas totāla atkarība un atsvešinātība no realitātes. Tas nozīmē, ka ar cilvēku kaut kas nav kārtībā... Tu savukārt proponē, ka tās ir dvēseles brīvas tiesības... "pazust" spēlē, ja tas dara viņu laimīgu. Bet var jau spēlēt arī ar LSD...
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.01.10 14:31:18
Mulders
svarīgais te ir "Pirmo reizi" nevis "Vinniju Pūku".
Jā, Pūks ir tikai instance, tāpat kā Pīters Pens. Klase saucās "Fantāziju tēli".
Tak, kad es pirmo reizi iepazīstos ar vienu klases eksemplāru, ir pavisam cita sajūta, nekā kad iepazīstos nākamās reizes, ar citiem. Kopīgo iezīmju pārāk daudz. Kā izteicās Borhess, esot tikai četri sižeti, ko izmanto grāmatu rakstīšanā.

dvēsele ir defektīva, ja tā laimi gūst no ilūzijas nevis no realitātes!
Tas ir, tu gribi teikt, ka visi cilvēki, kuri kaut ko nebūt spēlē, ir defektīvi? Pat ja viņu dzīve ir laimīga, viņi vienalga kādreiz šo to uzspēlē.
Kāpēc negūt laimi no abām realitātēm uzreiz? Ir sajūtas, kas tev nav pieejamas tagad. Kā pasauli uztver japānis? Kā ir dzīvot viduslaikos? Kā ir atklāt mehānikas likumus?
Kā nemirstīga būtne tu nevari izjust, ko nozīmē "izglābt dzīvību".

Tas ir kā ēst - garšo tev kūkas, bet kāpēc nepamēģināt arī skābus gurķus? Tas nenozīmē, ka kūkas ēdot tu būtu nelaimīgs.

mūsdienu pasaulē jau IR problēma psiholoģiskā, ka cilvēki ieiet virtuālā datorspēļu pasaulē tik dziļi, ka pat nomirst tur esot.
To nevar salīdzināt ar dvēseles ieiešanu šajā pasaulē. Visa plosīšanās pa šejieni neatstāj kaitīgu ietekmi uz dvēseli tās dabīgajā vidē. Šis ir ne vairāk kā sapnis.

tās ir dvēseles brīvas tiesības... "pazust" spēlē, ja tas dara viņu laimīgu.
Savādāk būtu pārkāpta brīvā griba. Bet tāpēc ir dažādi atgādinātāji, tipa visādas reliģijas.
Un atkal - ja spēles vietā ņem Attīstību, tad bilde izmainās. Pazust vispār nav iespējams, jo pēc katras dzīves atjaunojas pilnā apziņa. Tādā veidā visi kaut kad tiek ārā no šīs treniņu pasaules.

Kaut kas baigi neklapē tavā shēmā! Skaidri pateikt uz sitienu nevaru, jo kaļu dzelzi neatejot no kases...
Man arī nav viss līdz galam apdomāts. Taču tāpat neredzu, kas neklapē. :-)
Varbūt neskaidrības rodas no tā, ka es dažreiz sajaucu kopā Spēli ar Attīstību? Tās ir dažādas lietas tomēr.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 14:38:35
KN

Ir sajūtas, kas tev nav pieejamas tagad. Kā pasauli uztver japānis? Kā ir dzīvot viduslaikos? Kā ir atklāt mehānikas likumus?

Bet tas ir tieši šitais defekts, ka zivs grib lidot. Pati šāda vēlme norāda uz vienu no lietām. Defektu pašā dvēselē, vai potenciālu, kas ir piepildāms realitātē nevis ilūzijā.

Savukār runājot par spēli "Attīstība" tas ir blefs... Jo tu atkal apgalvo šos divus apgalvojumus
1. Dvēsele savā defaultajā vidē ir neattīstīta
2. Dvēsele savā defaultajā realitātē nav spējīga attīstīties, tamdēļ tai vajag surogātrealitāti, kur attīstīties.
Sprašivajetsa, kamdēļ surogātrealitātes attīstība jelkā korelē ar īstās realitātes īstenību? Ja es attīstos spēlē, tātad spēle NAV Ilūzija. Ja spēle NAV ilūzija, bet ietekmē īstenību, tad prasība resetot īstenību ir absurda un bēgšana no atbildības, kas izriet no īstenības čakarēšanas! Kā arī, slēpt iepriekšējo pieredzi, lai netiktu pieļautas kļūdas un attīstība varētu notikties, ir negodīgi un ļauni, tādējādi reinkarnācija, kad neaceries iepriekšējo dzīvi ir bezjēdzīga, jo attīstība nozīmē tieši to... uzkrāt infu un modificēt savu uzvedību izejot no uzkrātā, ja man uzkrāto nozog, man nozog attīstību. Spēle vairs nav attīstība, bet kaut kāds... nezinu... mīšanās uz vietas, wanderings bezgalīgā labirintā!
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.01.10 15:05:10
Mulders
tas ir tieši šitais defekts, ka zivs grib lidot
Te nebūs zivs vēlēšanās lidot, bet būt dažādu sugu zivij un peldēt dažādos ūdeņos. Būšana vienas sugas zivij izslēdz būšanu citas sugas.
Esot klasei "zivs", tu nevari darboties, kamēr neesi pārvērties par instanci "siļķe".

Dvēsele savā defaultajā realitātē nav spējīga attīstīties, tamdēļ tai vajag surogātrealitāti, kur attīstīties.

Tu kaut ko jauc ar "realitātēm". Padomā - kas ir cilvēka parastā realitāte? Vai mākslas filma ir realitāte? Vai no labas filmas mēs nevaram daudz ko mācīties?

Ja es attīstos spēlē, tātad spēle NAV Ilūzija.
Kāpēc? Tad jau arī sapņi nav ilūzijas? Jo tajos var pat šujmašīnas izgudrot un benzola molekulas uzbūves atklāt. Vai uztrenēt dažas reakcijas, kā slēpošanai utml.

slēpt iepriekšējo pieredzi, lai netiktu pieļautas kļūdas un attīstība varētu notikties, ir negodīgi un ļauni, tādējādi reinkarnācija, kad neaceries iepriekšējo dzīvi ir bezjēdzīga, jo attīstība nozīmē tieši to... uzkrāt infu un modificēt savu uzvedību izejot no uzkrātā

Laikā starp dzīvēm tu visu ļoti labi atceries. Viena dzīve ir kā mācību stunda. Vai tev ir jāatcerās pati mācību stunda (cikos notika, kā ģērbusies skolotāja, kas vēl bija klasē, ko ēdām pusdienās, ar kādu pidspalvu rakstīju..), vai arī no tās iegūtās zināšanas? Es esmu aizmirsis, kas un kad man iemācīja saskaitīšanu, un nejūtos tāpēc neko zaudējis.
Līdzīgi kā mācību stundā, tev ir dzīvē noteikts uzdevums, vai vairāki, ko atstrādāt. Piemēram - iemācīties piedot.
Tāpēc arī cilvēki piedzimst dažādi - te parādās tā uzkrātā pieredze un zināšanas. Vienam ir tieksme piedot jau no bērnības. Nekas nekur nav pazudis.

Vēl ir tāda aizmiršanas nepieciešamība - lai dažādas pieredzes nekonfliktētu savā starpā. Ja tev šoreiz jāiemācās, kā tas ir "būt pēdējam", tad tev būs attiecīgs komplekts "spēju" - piemēram, neveiklība. Acīmredzami, ka "veiklība" no iepriekšējās cirkus akrobāta dzīves šoreiz ir jāaizmirst.
Vēl - lai padarītie sliktie darbi neiedzītu "paškaunināšnas stūrī" uz visu mūžu.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 15:26:49
KN, tur tas prikols, ka jebkura ilūzija šārē ar realitāti kaut kādā mērā "īstenībīgumu"

Tagad aplūkosim tavu gadījumu ar veiklo akrobātu kam jāiemācās būt pēdējam (whatever iemeslu dēļ)

Redz, ja cilvēkam jaaizmirst akrobāta veiklība, lai iemācītos kaut ko citu, tad man tas izklausās pēc tā, ka akrobāta veiklība nav īsta vai iemācītā pazemība nav īsta!

Tas ir tā, ka man lietartūrā aizliedz izmantot tās iemaņas, ko esmu apguvis matemātikas stundās!

Tai pat laikā tu tomēr saki, ka es ienāku pasaulē ar kaut kādu predefinētu talantu komplektu!

Rezultātā iegūtās iemaņas nav manā īstenības kontextā, bet tikai manas īstenības subkomplekta kontextā. Tas ir, es iemācos rakstīt assamblerā, lai gan protu rakstīt iekš JAVAs!

Es teiktu, tad te apmācībās kurss ir kaut kāds pilnīgi čau, jo ikviena pedagoģija paredz vispirms apgūt vienkāršo, tad sarežgīto...

Un manuprāt, mērķis tak būtu izveidot kopējo komplektu... tu nekad nemācījies atrauti no citām stundām, tieši otrādi, skolas programma vienmēr sastādās tā, ka tiek apgūtas paralēlās mācības, tā šis tas pārklājas matenē, fizikā, ķīmijā, dabaszinībās etc... Ja tā nebūtu, tev katru stundu nāktos iemācīties daudz daudz vairāk nekā tu reāli vajag!

Līdz ar to faktiski ir neefektīvs un resursus tērējošs mehānisms tāda reinkarnācija ar aizmiršanu, sanāk šizofrēniska mācība, jo lai tu būtu tomēr viengabalaina dvēsele, visai jaunajai infai ir jāharmonē ar iepriekšējo... Rezultātā var sanākt, ka apgūtās zināšanas vienā dzīvē elementāri konfliktē ar zināšanām citā dzīvē... nu a tā saucās kognitīvā disonanse un praksē nozīmē nojūgšanos!

Sorry, tas man šķiet nežēlīgi, negodīgi un netaisnīgi!
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.01.10 17:26:10
Mulders
Tas ir tā, ka man lietartūrā aizliedz izmantot tās iemaņas, ko esmu apguvis matemātikas stundās!
Hmm... ko tu darīsi ar matemātikas iemaņām literatūrā?
Tev jāsajūsminās par dzejoli, a tu sāc rēķināt burta A parādīšanās frekvenci.

Pareizāks būtu piemērs - aizmirst kādas tur taustiņu kombinācijas, kas derēja vienā spēlē, bet neder citā. Piem, tev ir definēts "Alt+V", kas bliež ar granātmetēju. Tagad tu spēlē citu spēlīti, kur "Alt+V" attaisa durvis. Saproti, ka tev ir pat nepieciešams aizmirst pirmo pieredzi, citādi uzlidosi gaisā pie durvīm ...

Tai pat laikā tu tomēr saki, ka es ienāku pasaulē ar kaut kādu predefinētu talantu komplektu!
Tu ienāc mācību stundā ar literatūras grāmatu, un neņem līdzi ne hanteles, ne ķīmijas kolbas. Tās tev traucēs pievērsties literatūrai. Vienlaicīgi tu neesi hanteles un kolbas pazaudējis.

Rezultātā iegūtās iemaņas nav manā īstenības kontextā, bet tikai manas īstenības subkomplekta kontextā. Tas ir, es iemācos rakstīt assamblerā, lai gan protu rakstīt iekš JAVAs!
Tev drīzāk vajag nevis iemaņas, bet atziņas. Kā "māku piedot, neturot ļaunu prātu" vai "kaķīšus mocīt negribu".

Līdz ar to faktiski ir neefektīvs un resursus tērējošs mehānisms tāda reinkarnācija ar aizmiršanu, sanāk šizofrēniska mācība, jo lai tu būtu tomēr viengabalaina dvēsele, visai jaunajai infai ir jāharmonē ar iepriekšējo... Rezultātā var sanākt, ka apgūtās zināšanas vienā dzīvē elementāri konfliktē ar zināšanām citā dzīvē...
Starp dzīvēm tu izvēlies, ko mācīties, ko apgūt. Tu esi tur viengabalains. Uzvilt treniņtērpu vienai sporta nodarbībai nav šizofrēnija. Šizofrēnija būtu visās stundās ierasties gatavam visām pārējām stundām.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 17:36:24
Pareizāks būtu piemērs - aizmirst kādas tur taustiņu kombinācijas, kas derēja vienā spēlē, bet neder citā. Piem, tev ir definēts "Alt+V", kas bliež ar granātmetēju. Tagad tu spēlē citu spēlīti, kur "Alt+V" attaisa durvis. Saproti, ka tev ir pat nepieciešams aizmirst pirmo pieredzi, citādi uzlidosi gaisā pie durvīm ...

Manuprāt šitam pat tu nepiekrīti!

Jo Alt+V ir tikai tiešām iluzorās spēles iemaņa!

Ko es īstajā realitātē iegūstu ir ātra reakcija. To man nevar atņemt pārdefinējot taustiņus. Bet tieši to tu sludini, ka man tiek atņemts LABAS iemaņas, lai es mācītos citas labas iemaņas!

Nu sorry, bet ja labais man traucē apgūt labo, jeb citiem vārdiem, ja labais vienā pasaulē ir ļaunais citā, tad kas tas par labo?
KarotesNav
# Labojis KarotesNav: 2008.01.10 17:43:27
Mulders
Alt+V piemērs ir neizdevies.

ja labais vienā pasaulē ir ļaunais citā, tad kas tas par labo?
Tā jau tas ir arī dzīvē. Dažādās kultūrās tā pati darbība var būt gan laba, gan ļauna.
Vai - ziedot naudu nabadzīgai ģimenei ir labi, bet ziedot naudu dzērājam nav labi.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 17:44:22
Ctulhu, bet reku KN tak runā par ētiskām un morālām lietām... mīlēt tuvāko, būt pacietīgam etc... Nu tās ir čista vienmēr vērtības visādos apstākļos!

Tu jau arī runā par ALT+V spaidīšanu, vienā spēlē tas ir OK, citā nē... Tak runa jau iet par īsto īstenību, jakobi mērķis būtu dvēseles objektīvās kvalitātes uzlabošana īstenībā, nevis Counter-Strike spēles apgūšana pietam vienā levelī un tikai ar vienu konkrētu ieroci kempojot vienā noteiktā stūrī! Te arī parādās tā šaize, ka daudzi kāreiz tieši šādi veido savu vērtību, un kad viņam saka, ka SPēlēt Counter-Strike būtībā ir fuflo, šis apvainojas...
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.01.10 17:45:20
KarotesNav,

Vai - ziedot naudu nabadzīgai ģimenei ir labi, bet ziedot naudu dzērājam nav labi.

Tak vai tad Karmoloģija nemāca "Ziedot" labumu? Pārējais ir lirika!

Jo būtiskais ir Ziedot, tātad atraut kaut ko sev... Laba dvēsele iemācītos, ka nabagam tas būtu nauda, bet dzērājam tas būtu rehabilitācija uz, piemēram, tava rēķina! Abos gadījumos ētiskā pareizā labā rīcība - ziedot - parādās kā trascendentāla kvalitāte. Bet kā rāda Ctulhu un tavs piemeŗs, jūs joprojām dzīvojat šajā spēles līmenī un cenšaties apgūt "ziedot naudu" nevis "ziedot"

Jūti kur es stumju domu?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 17:49:30
Ctulhu, visai loģiski, ka mixējot labo ar ļauno sanāk ļaunais!

Tas tak ir pamatķīmijas noteikums - sajaucot kilogramu mēslu ar kilogramu zaptes iegūst divi kilogrami mēslu!

Jeb kā saka gudrie - abusus non tollit usum
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.10 17:50:29
Mulders
Laba darbība ir tā, kuras rezultātā viss uzlabojas.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.01.10 17:56:10
Mulders
Divi labumi:
Ja tu esi karavīrs, tad tu reaģēsi savādāk uz grūtībām nekā, ja esi mūks.
Pirmajā gadījumā tu mācies vairāk aizsardzību un uzbrukumus, otrajā - samierināšanos.
Tas ir kā apgūt dažādus instrumentus. Instrumenti ir labi, taču apgūtās iemaņas viena instrumenta lietošanai var būt traucējošas cita instrumenta lietošanā.
Tāpēc, lai cirstu ar cirvi, stunda (dzīve) būs savādāka nekā lai ar otiņu apstrādātu smalkus zīmējumus. Pirmajā tev vajag spēcīgas, raupjas rokas, otrajā - smalkus, jūtīgus pirkstus. Pretruna sanāk, tāpēc labāk ir vienu labo iemaņu nolikt pie malas, t.i. "nomainīt rokas", un ne tikai rokas, bet raksturu un citas konfigurācijas.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 18:06:03
KN bet atkal... tu visus gribi par pionieriem pataisīt, jeb par ūberkexiem... Tak harmoniju var panākt arī ja katrs ir labs tajā kamā tas ir, bet kopējs ir šī sadarbība un savstarpējo attiecību ētika...

Jo galu beigās, sanāk, ka tavā sistēmā visi prot visu perfekti un tāda lieta kā savstarpējās attiecības principā ir lieka... cilvēks paliek viens savā pasaulē, jo neviens cits nav vajadzīgs, jo sanāk, ka jebkrua vajadzība pēc kāda cita nozīmē, ka kaut ko neesi apguvis - kiš atpakaļ reinkarnēties un apgūt dzīvošanu uz vientuļas salas!
Mulders
# Labojis Mulders: 2008.01.10 18:07:23
Tāpēc, lai cirstu ar cirvi, stunda (dzīve) būs savādāka nekā lai ar otiņu apstrādātu smalkus zīmējumus. Pirmajā tev vajag spēcīgas, raupjas rokas, otrajā - smalkus, jūtīgus pirkstus. Pretruna sanāk, tāpēc labāk ir vienu labo iemaņu nolikt pie malas, t.i. "nomainīt rokas", un ne tikai rokas, bet raksturu un citas konfigurācijas.

Bet atkal... tu Dvēselei gribi mācīt kaut ko, kam jēga ir tikai Counter-Strike spēlē... bet nav jēga tajā metarealitātē, kura tač tiek uzskatīta par īsto īstenību!...

No spēles man jāmācās meta-labums, nevis tas zemais raupjais ciršanas prasme. Nevis ar otiņu vilkt, bet gleznu veidot... veidot skaisto...

Es esmu derīgs programmētājs nevis tāpēc ka aklajā rakstā protu rakstīt, bet tāpēc, ka zinu programmēšanas principus un man pat nav svarīgi kādā valodā... jo iemaņa trascendē konkrēto implementāciju! Un šī iemaņa man netraucē kaplēt gurķus... Pat otrādi, ja es varu to kaut kā integrēt, tas ir tikai labi!
Taču tu sludini sistēmu, kurā man tiek laupītas vienas iemaņas, lai es apgūtu citas, kurām pirmās traucēs...
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 18:10:12
a_masiks, tamdēļ ir jāapgūst meta infromācija... derīgais no nederīgā!

Abstrakcijas... Abstrakcijas līmeņi!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.10 18:11:21
Ctulhu, es šeit ķidāju KN visai izplūdušo (vismaz nav skaidra man vēl) Budistisko modeli, kas a) Karmu b) Reinkarnāciju rāda kā nepieciešamību attīstībai! Man pagaidām kaut kā neizdodas pārliecināties par tādas sistēmas efektivitāti iepretīm vienai dzīvei ar pilnīgi brīvu iespēju apgūt iemaņas un neaizmirst tās!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 95 , pavisam kopa bijuši: 36619