Ingars 
|
Iesūtīts:
2007.12.11 12:46:58
pēc daudzām un garām diskusijām ar dažiem harizmatisko un pentakostu draudžu locekļiem, secināju, ka viņiem visiem ir viena kopīga sakne - sagrozīta mācība par jaunpiedzimšanu (pestīšanu, taisnošanu - sauciet, kā gribat)
un no šī tad arī izriet viss pārējais, kas savā pamatbūtībā jau ir biblisks un pareizs, bet viņu izpildījumā iegūst tādu mulsinošu formu.
cik sapratu, viņi nespēj pieņemt, ka jaunpiedzimšana ir tīri Svētā Gara darbs, bet gan kaut kas no cilvēka izvēles un akrivitātes atkarīgs.
tālāk balstoties uz šādu mācību nav grūti pamatot bērnu nekristīšanu, paša kristības sakramenta tikai simbolisku nozīmi, darīt Jēzu par savu Kungu, meklēt vēl papildus garīgus pārdzīvojumus un pārdabiskas Svētā Gara izpausmes, kā obligātas ticīga cilvēka liecinieces, bet tas viss izriet no šī - CILVĒKA IZVĒLE UN AKTIVITĀTE un Dievs viņu uztverē ir kā līdzeklis, kuru var izmantot |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.12.12 10:45:56
KarotesNav, varu dakterim pa purnu sadot un neļaut sevi sadurt  Varu braukt tālāk pats uz savu imunitāti! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.12.12 10:49:29
Mulders
Bet tavā līdzībā taču tās šprices dod visiem, t.i. mironim negribot. Pēc tam daži atsakās, bet daži patur?
Nevarēšana izveidot saprotamu, pieņemamu līdzību liecina par paša objekta nepilnībām. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.12.12 10:52:22
KarotesNav...
Nevarēšana izveidot saprotamu, pieņemamu līdzību liecina par paša objekta nepilnībām.
Vovo ftopku kvantu fiziku!
Nē, tas var liecināt par tava paša domāšanas un izpratnes struktūras nepilnībām! Tas liecina par realitātes sarežģītību salīdzinot ar tavu izpratni par šo realitāti! Un neviens teologs neņemsies apgalvot ka izprot un saprot visu Dieva darbu it īpaši pestīšanā. Tieši mēģinājumi visu racionalizēt un novest līdz "saprotamām līdzībām" rada herēzes un ieved cilvēkus maldos, šaubās un galu beigās neticībā un Dieva noraidīšanā! Tās ir sekas tam, ka cilvēks pats sevi un savu prātu glorificē līdz debesīm! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.12 10:55:05
a_masiks, tieši tā... Kristību apsolījuma īstenība ir tik pat stabila un īsta kā tas ko Dievs radīja sakot "lai top"...
Ieksrien ar galvu klintī un uzzināsi cik ciets un īsts ir Dieva pestīšanas apsolījums ikvienam kristietim! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.12 10:56:45
Mulders
Vovo ftopku kvantu fiziku!
Tā ir sarežģīta lieta! Pestīšana ir tikpat sarežģīta? Tad taču to spētu saprast tikai Einšteini!
Nē, tas var liecināt par tava paša domāšanas un izpratnes struktūras nepilnībām!
Nē, man nesagādā problēmas saprast pietiekami sarežģītas lietas!
Te tu nevari atrast līdzību, kas ilustrē visu pestīšanas būtību!
Es tev devu dafiga līdzības par reinkarnācijām un karmām, un taisnīgumu. Tu man nevari iedot vienu par to, vai cilvēks pats arī ko dara, vai arī tikai Dievs visu. |
kaspars [78.84.184.199] |
# Iesūtīts: 2007.12.12 10:57:54
Ingar, Tu jauc dažādas lietas, pestīšanu ar mīlestības darbiem ticībā. Visi harizmāti tic, ka tiek pestīti/glābti tikai žēlastībā, bez darbiem un viņu nopelna. Pestīšanas jautājumā vienīgā atšķirība ir tajā, ka(ja es pareizi saprotu) luterāņi tic, ka pestīšana notiek automātiski bez cilvēka apzinātas izvēles, tad harizmāti tic, ka tad, kad cilvēks dzird evaņģēliju, Svētais gars dara spējīgu pieņemt pestīšanu/Jēzu utt. Taču neviens harizmāts(vismaz es tādu nepazīstu) neapgalvos, ka viņš pestīšanu ir nopelnījis ar saviem darbiem. Tas, ko uzsver harizmāti, ka cilvēkam ir nepieciešama aktīva līdzdalība Dieva brīnumu saņemšanā. Respektīvi, ja tu vēlies saņemt no Dieva, to, ko tikai Viņš var izdarīt(dziedināšana, brīnums, svētība), tad Dievs no tevis prasa to, ko tikai tu vari izdarīt(ticības apliecināšana, lūgšana, ziedojumi utt). Man šķiet, ka tieši šeit rodas lielākās domstarpības. Es uzskatu, ka deb |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.12.12 11:01:04
>Tā ir sarežģīta lieta! Pestīšana ir tikpat sarežģīta? Tad taču to spētu
>saprast tikai Einšteini!
Tieši tā! Tamdēļ pārējiem tā jāpieņem uz ticības bāzes!
Nē, man nesagādā problēmas saprast pietiekami sarežģītas lietas!
Te tu nevari atrast līdzību, kas ilustrē visu pestīšanas būtību!
Kā jau teicu - sāc ar kvantu fiziku, pietam starp citu par Einšteinu nevar teikt, ka viņš to saprata, viņš līdz mūža galam nepieņēma Hēzenberga nenoteiktības principu! Un vēl šodien fiziķi nejēdz normāli paskaidrot kā viena un tā pati lieta var būt gan vilnis gan daļiņa un nebūt nedz vilnis nedz daļiņa vienlaicīgi... kas tas par objektu? Tad vēl visādi tādi sīkumi kā Elektrība un Gravitācija... vot tev sākums izpratnei!
Es tev devu dafiga līdzības par reinkarnācijām un karmām, un taisnīgumu. Tu man nevari iedot vienu par to, vai cilvēks pats arī ko dara, vai arī tikai Dievs visu.
Nevaru! Tu man skaidro Ņūtona fiziku un tā izklausās jauki, tak man tač interesē īstenība nevis īstenības karikatūra! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:02:12
kaspars, tad pasaki, pestīšana ir process vai vienreizējs notikums? |
kaspars [78.84.184.199] |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:02:43
Es uzskatu, ka debesīs nokļūs gan luterānis, kas tic ka automātiski tika izglābts no žēlastības, gan harizmāts, kas tic, ka pieņēmis glābšanu no žēlastības. Bet tas tā, starp citu. Tas, ko es gribēju teikt Ingaram, ka pietiek iedziļināties tajā, ko tu uzskati par maldiem, lai "noliktu" citus, labāk iedziļinies tajā, ko tu uzskati par Patiesību, lai glābtu sevi. Kā tur Pāvils teica; iedziļinies mācībā un sevi, TĀ tu izglābsi sevi un tos kas tevī klausās. Memento Tālis |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:03:03
a_masiks, es jau arī neprasu tev pierādīt Kristietības postulātus... iļi es ko nesapratu! |
kaspars [78.84.184.199] |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:04:23
Cilvēks ir gars, kuram ir dvēsele, un kurš dzīvo miesā. Gars ir izglābts(notikums), dvēsele tiek glābta visu dzīves laiku(process) un miesa tiks izglābta augšāmcelšanās brīdī. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:08:26
kaspars, nu lūk... te arī izlien tā atšķirība!
Luterāņi māca, ka CILVĒKS = Gars, Dvēsele, Miesa vienlaicīgi!
Luterāņi māca, ka pestīšana ir Cilvēka trascendentāla pārcelsāna no Dieva dusmības valstības uz Dieva žēlastības valstību - Paradīzi un tas ir vienreizējs notikums, taču saņemams ticībā ne skatīšanā!
Tas kas notiek Dzīves laikā ir Svētdarīšana un ir iespējama tikai un vienīgi pēc Pestīšanas. Tā teikt, vispirms jātop dzīvam un tad jāmācās dzīvot nevis otrādi!
Un gala beigās pestīšana, kuru saņēmām Vārda un/vai Sakramentos manifestēsies redzamā veidā ar miesas augšāmcelšanos un tās atjaunošanu tādu kāds bij Kristus pēc augšāmcelšanās!
Tā nu mēs redzam jau šeit parādamies atšķirību izpratnē starp Pestīšanu un Svētdarīšanu! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.12.12 11:09:50
a_masiks, ā nē... ne tā bij domāc!
Domāc bij tā, ka Dieva Vārda objektīvitāti tu vari pārbaudīt ar galvu klintī, jo Dievs šo materiālo pasauli kāreiz radīja ar vārdiem "Lai top"... Tieši tāds pats "Lai top" (figurāli izsakoties) tiek pateitks Kristietim Kristību sakramentā. Un Luterāņi tic un māca, ka šis otrs "Lai top" rada tieši tik pat objektīvu īstenību kā pirmais "Lai top" Pietam ievēro, nedz piramis nedz otrais "Lai top" neprasa topamajam objektam atļauju un nedod izvēles brīvību, Pasaules existence ir tikai un vienīgi Dieva brīvās gribas manifestācija! Pasaulei nav izvēles ienākt esamībā, taču dažiem objektiem ir dota brīvā griba, tie var izvēlēties sevi nošķirt no esamības līmeņiem - iespējams pamazināt sevi līdz tādam līmenim, kurā vairs brīvās gribas nav... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:13:49
Mulders
Pestīšana ir tik sarežģīta? Vienkārši "tici un viss"? Kam tad domātas visas tās līdzības? Cilvēkiem, kas viņās nevar iebraukt līdz galam, bet kuriem šķiet, ka viņi saprata?
Tu man skaidro Ņūtona fiziku un tā izklausās jauki, tak man tač interesē īstenība nevis īstenības karikatūra!
Vai īstenībai nav jābūt nepretrunīgi un uzskatāmi pastāstāmai? Viņa taču ir loģiska.
Protams, ir sarežģītība, kas traucē, taču kāpēc lai tas tā būtu pestīšanas gadījumā? |
kaspars [78.84.184.199] |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:19:40
Nu sorry, vai tā būs labāk: Gars ir izglābts(notikums), dvēsele tiek Svētdarīta visu dzīves laiku(process) un miesa tiks izglābta augšāmcelšanās brīdī.
Arī harizmāti tic, CILVĒKS = Gars, Dvēsele, Miesa vienlaicīgi, bet kas tad ir cilvēka būtība? Kas esmu es? Es esmu miesa ar refleksiem? Es esmu mans emocijas un jūtas, kas ir tik mainīgas. Vai arī es esmu nemirstīgais gars, kas atdzimis no Dieva žēlastības? Atbilde ir, man Būtība ir gars, jaunais radījums. Pēc tam, kad es tiku izglābts, kas es esmu? Arī Bībele vienu brīdi runā par mums kā pilnīgi jaunu radījumu, kas ir svēts, taisns, kas negrēko - viss vecais ir pagājis, redzi viss ir tapis jauns, taču tai pašā laikā es redzu, ka manī vēl ir visādas grēcīgas vēlmes kas dzemdē grēku. Kas tad es esmu, kā man uz sevi skatīties, kā uz taisno vai uz grēcinieku? Atbilde ir, es esmu jaunais radījums Jēzū Kristū/Dieva bērns/Dieva templis, kuram jānovelk vecais cilvēks, kas |
kaspars [78.84.184.199] |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:21:03
savu kārību pievlts iet bojā
|
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.12.12 11:26:11
kaspars, cilvēka būtība = Gars, Miesa, Dvēsele Kuru vietu nesaproti?
Cilvēks bez vienas no šīm komponentēm vairs nav pilnvērtīgs cilvēks un nav tas, kādu Dievs to sākumā ir radījis!
Tādējādi pestīšana attiecas uz visu Cilvēku!
Un ikviens, kas tic uz Jēzu Kristu un tas nozīmē - ticēt ne tikai Dieva Vārdiem bet arī tam, ko tie sniedz, top pestīts un tam ir droša pārliecība par augšāmcelšanos pastarā Dienā un mūžīgo svētlaimi Dieva Valstībā Dieva tuvumā!
Tas tāpat kā slīkstošais, kad viņam pamet glābšanas rinķi, viņš var būt drošs, ka nonāks krastā sausumā mājās, lai arī šobrīd ir slapš, nosalis un vējā Viņš ir izglābts... Tamdēļ Pētera kristības salīdzinājums ar Noasa Šķirstu... Noass tiak izglābts šajā šķirstā, laigan laiks starp ieiešanu šķirstā un iziešanu no šķirsta uz sauzemi bij ilgs un ciešanu pilns! Tomēr viņš ticībā uz Dievu un šajā šķirstā, kas bij objektīva īstenība, bija glābts objektīvi!
Vienīgais kas viņu apdraudēja bij tas, ja viņš pats izlēktu no šī Šķirsta un mēģinātu pats peldēt!
Kaspars, tava mācība ir gnostiķu mācība, ka cilvēks ir cilvēks bez 2/3 tā, kas viņu par cilvēku padara... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:32:31
Mulders
cilvēka būtība = Gars, Miesa, Dvēsele
Cilvēks bez vienas no šīm komponentēm vairs nav pilnvērtīgs cilvēks
Kura komponente ir svarīgākā? Miesa acīmredzot nē, jo miesa mainās, un tā tiks atjaunota.
Dvēsele? Bez tās taču vispār nav "Cilvēka"! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:35:49
KarotesNav, varu atkārtot vēlreiz, bez kādas no šīm komponentēm cilvēks nav pilnvērtīgs cilvēks...
Bez miesas cilvēks nevar existēt materiālajā pasaulē, tātad tajā pasaulē, kurā Dievs to ir paredzējis būt
Bez Gara cilvēkam nevar būt attiecības ar Dievu
Bez dvēseles cilvēkam nav savas individualitātes!
Nu nezinu... kā tu tā pamanies zirgu ar knīpstangām pēc svarīguma mērīt? |
kaspars [78.84.184.199] |
# Iesūtīts: 2007.12.12 11:38:21
Ja es nemaldos, tad kibernētikā ir likums, ka sistēma nevar apināt sevi, bet gan tikai sistēmas, kas ir vienkāršākas par pašu. Tas starp citu ir arguments tiem, kas grib ar prātu pilnībā aptvert Dievu, kas nav iespējams. Ja tas būtu iespējams, tad tas nebūtu Dievs. Bet ok, kāpēc es to rakstu, ja es, mana būtība būtu nevis gars, kuram ir dvēsele, kas dzīvo miesā, bet gan gars, dvēsele miesa, tad es izejot no iepriekšminētā kibernētikas likuma nevarētu "novilkt veco cilvēku", mainīt sevi. Tas ir iespējams tikai tad, kad es sevi identificēju kā jauno radījumu, dieva žēlastībā izglābto garu. Savukārt, ja es esmu arī grēcīgā miesa, nu tad, es esmu tāds kāds es esmu, es tur neko nevaru darīt. Tieši šajā griezumā ir jāskatās uz Jēzus teikto par roku, kas kas jānocērt un jāmet prom, jāmet prom ir vecais cilvēks/dvēsele - grēka samaitātais prāts, emecijas jūtas, pēc Dieva vārda aizstājot to ar Kristus prātu, kas da |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
