atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Vatikāna un Aglonas faktors Latvijā
Aivars
Iesūtīts: 2012.08.21 21:50:55
Uzdūros tādam rakstam - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/432955-aglonas_sovs_un_postmodernisma_efekti
Ko domājam par pašu rakstu? Un vai piekrītam kaut kam no tajā izteiktiem apgalvojumiem?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
rainars
# Iesūtīts: 2012.08.23 21:25:43
rAinars saka ka izvēle ir katra paša ziņā, sekojot Kristum, aizliegt sevi(ambīcijas ) un censties otrajā saskatīt to labo , domāt to labo..... .
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.23 21:37:44
rainars
Ceru, ka rainars tad arī beidzot kaut ko labu pateiks par citiem diskutantiem
(Bet nu tā nav šīs diskusijas tēma, tikai draudzīgs mājiens)
Kristofers
# Iesūtīts: 2012.08.24 07:33:26
Luteriskās ticības mācības viena no vērtīgākajām doktrīnām ir par Bauslības un Evaņģēlija pareizu atšķiršanu un pasludināšanu. Tāpēc luteriskajā sludināšanā ir prasība, ka sprediķī ir jābūt gan Bauslībai gan Evaņģēlijam, pie tam pareizā secībā - vispirms Bauslībai, kas uzrāda grēkus un satriec, tad Evaņģēlijam, kas atklāj to, ko Dievs caur Kristu ir darījis grēcinieku glābšanai, tā grēcinieku mierinot un pieceļot. Sprediķim ir jābeidzas uz pozitīvas nots - ar Evaņģēliju, un Evaņģēlijam ir jābūt dominējošam visā sprediķī.
Stankēviča sprediķis bija spēcīgs Bauslības pasludinājums, bet tur nebija nedz Kristus nedz Viņa Evaņģēlija. Un tā šis sprediķis ir vērtīgs analīzei - cik tad iedarbīga ir šāda legālistiska moralizēšana? Gribētu pajautāt Stankeviča slavinātājiem - vai jūs pašus šis sprediķis uzrunāja, aizrāva, izraisīja aizkustinājuma asaras (vai arī grēku nožēlas asaras)? Vai arī deva tikai priecīgo apziņu, ka kādi tika, vārdā gan nesaucot, publiski nopērti?
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.08.24 07:45:46
Kristofers
Tieši tāds bija mans jautājums- vai tā vispār ir bauslības pasludināšana, ja tas neaizved ( vai vismaz necenšas aizvest) līdz tam, ka esmu sacūkojis savu dzīvi, grēkodams pret Dievu, kas mani mīl un tuvāko, kas (jidritvaikociņ) arī man taču mīļš, un Pestītāju man vajag kā ēst.

Nu tas, ka es pamāju ar galvu, ka no Eiropas fondiem zagt nav labi, jo uz mani tas it kā neattiecas... vai, ka labāk svētdienā ar ģimeni savādāk izklaidēties, nekā uz bodēm iet (ok, nu kādreiz gadās, bet naudas jau nav tik daudz, lai tur nīktu tāpat.. nu un ja nu tiešām svētdien bodes nestrādātu, tad jau es neietu, bet ko tur tagad pārdevējs tāpat vien sēdēs..) - t.i. tur kur atskan moralizēšana par lietām, ko es nosodu pie citiem, vai arī ko es principā es varu darīt, varu nedarīt bez īpašas piepūles - vai tā ir bauslības pasludināšana, kas palīdz apjaust grēka problēmas realitāti manā dzīvē?
Šis jautājums neattiecas tikai uz Stankeviča sprediķi
dafne
# Labojis dafne: 2012.08.24 09:26:06
Bet šis nebija ne luterāņu pasākums,ne luterāņu sprediķis..un kads gan ir vajadzīgs tur Evangelijs,ja viss tiek nokartots ar labajiem darbiem.Ka viens no Aglonas augstajiem viesiem izteicās,ka viņam neesot vairs Evangelijs japasludina,jo svētceļnieki to izdarījusi ar saviem labajiem darbiem.
Ir lietas par kuram ir jaaizdomajsa izlasot so uzrunu..nav ta,ka mati no galvas jāplēs un gaužas asaras jālej..bet,jaaizdomajas ir.

rainars
# Iesūtīts: 2012.08.24 10:49:44
Aivars mēs tak zinām ka nedari otram ko pats negribi lai tev dara. Nu jā , jā , jā. Nu redz ja kādam patīk piebilst un pielabot cita teikto , tad arī iemīli ja to izdara tev(+man). Kā saka ja kas grib būt liels lai ir citu(nepilnīgo )kalps. Paciet ja kāds "mazais" (jauniņais,jaunatgrieztais,citādi domājošs) dalās ar kādām lietām kas tev jau kā vecajam sen skaidras.
Uzlūkojiet viens otru augstāk par sevi. Jesajas 58-tajā nodaļā runāts par gavēni kur viens no galvenajiem punktiem ir beigt kauna pilno norādīšanu ar pirkstiem. Kristus tak par mums visiem ir augšāmcēlies!
Pēteris 2. vēstulē min ka vajadzētu ievērot atdziņā atturību.
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.08.24 11:53:42
Kristofers

Zbigņevs, lasot tavas domas, noteikti nepiekristu, ka sprediķī nebija Evaņģēlijs. Ja tā paskatās, tiešām, kaut kas līdzīgs evaņģēlijam tur ir. Tā ir Jēzus māte, kas tiek pieminēta uzrunas sākumā un beigās. īpaši nozīmīgi ir beigu vārdi:

"Un lai mums šajā ceļā palīdz Marija, sirds pazemīgā Jaunava un gudrā, mīlestības pilnā Māte, kas savā Dēlā Jēzū Kristū Dievam pulcina jaunu tautu, Viņa upurī šķīstītu un patiesībā atbrīvotu." Šo runu viņš noslēdz ar "Āmen," pēc kuriem es nekādi nevaru pateikt "Āmen!"

Patiesībā šajos vārdos ir uzkrītoši redzams tāds reliģiskais sinkrētisms, kam ar kristietību ir tikai šķietamības forma. Un tādu pasākumu mūsu valsts vadītāji ir piekrituši pasludināt par valstiski nozīmīgu pasākumu, kura organizēšanai tiek atvēlēti līdzekļi no nodokļu maksātāju makiem - arī no daudzu luterāņu makiem.

Ir zināms mūsu tautā kristietības, elkdievības, misticisma, okultisma sajaukums. Varbūt tieši šie ir tie īstie Zbigņeva minētie iemesli - krīžu reālie izraisītāji.
pārdomām [82.145.210.65]
# Iesūtīts: 2012.08.24 12:10:11
Zbigņevs Stankēvičs acīmredzot nebūs mācījies luterāņu labo bauslības/evaņģēlija pasludināšanas mākslu ik sprediķī.
Bet liturģijā-dziesmās, lūgšanās , pārdomās krusta ceļā evaņģēlijs tomēr bija.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.24 12:30:26
pārdomām [82.145.210.65]

Sinkrētisms. Kas Baalam kopīgs ar Kristu?!
Pater
# Labojis Pater : 2012.08.24 13:27:00
Jā, vispār jau Rkb arh. Zbigņevam vajadzētu būt rūpīgākam Kunga Kristus vārdu - "neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Viņu" cienītājam,
pat ja viņam gribas dot tradicionālās Romas katoļu nodevas Dievmātes Marijas godināšanai.
Ja pirmā lieta taptu uzsvērta,
bet otra pieminēta, viss būtu Ok.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.24 13:37:21
pārdomām [82.145.210.65]

liturģijā-dziesmās, lūgšanās , pārdomās krusta ceļā evaņģēlijs tomēr bija

Kāpēc tu runā pagātnē "bija" Evaņģēlijs. Vai tad tagad nav šajos notikumos Evaņģēlijs? Es "nepiekasos" vārdiem, jo faktiski visi šie tēli liecina par, tā saucamo, "vēsturisko Jēzu". Tā ir bilde, ko mēs vērojam un pakļaujam savai analīzei. Tas nav Evaņģēlijs. Ikreiz, kad ir gadījies vērot šīs cermonijas no Vatikāna, man neviļus rodas jautājums, kāpēc pāvests tur pa priekšu grozās? Viņa vietā vajadzētu atrasties Jāzepam no Kirēnas, bet pāvestam, kā Pētera pēctecim, kaut kur vajadzēja kaktā ielīst un raudāt. Tad gan Evaņģēlijs atspīdētu mūsu sirdīs. Bet tagad tas ir viens teatralizēts notikums, kuru mēs nedzirdam, bet tikai redzam.
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.24 13:41:30
pārdomām [82.145.210.65]

Starp citu, bez Luterāņu labās bauslības un Evaņģēlija pasludināšanas "mākslas", luterāņiem ir vēl tāda spēcīga mācība kā krusta teoloģija.
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.24 13:46:53
pārdomām [82.145.210.65]
Zbigņevs Stankēvičs acīmredzot nebūs mācījies luterāņu labo bauslības/evaņģēlija pasludināšanas mākslu ik sprediķī.
Bet liturģijā-dziesmās, lūgšanās , pārdomās krusta ceļā evaņģēlijs tomēr bija.


Tā ir ne tik daudz māksla cik sekošana Sv.Garam - tikai tā var bauslību pasludināt "ar mīlestību". Kas zina, varbūt šāda plika bauslība ar mitoloģiju Evaņģēlija vietā arī izsauca tik dramatisku žurnālistes reakciju?
Bet liturģija u.c. rituāli bez Evaņģēlija Vārdā riskē būt vien skaists interaktīvs priekšnesums.
pārdomām [82.145.209.10]
# Iesūtīts: 2012.08.24 18:43:42
Uldis, tu maldies, salīdzinādams katoļu Marijas Dēlu ar Baālu.
Vai tu neveido savu mītu par katoļiem, kurš , diemžēl, kā katrs mīts, nav precīzs.
Pat uzticamais Baznīcas dēls Luters bija labvēlīgāks pret viņiem.

Mārtiņš, kopš kura laika žurnālisti uztraucas par Evaņģēliju? Viņi meklē jebko, kur iekosties.
pārdomām [82.145.209.10]
# Iesūtīts: 2012.08.24 18:48:01
Mārtiņš, Evaņģēlijs tiek pasludināts arī caur liturģiju. Īpaši pareizticīgajiem un arī katoļiem tas ir raksturīgi, jo viņi nepārzina luterāņu homilētikas un teoloģijas nianses.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.08.24 20:53:24
pārdomām [82.145.209.10]
Ak, un kur nu tajā liturģijā būtu tā Evaņģēlija pasludināšana? Lūgšanā, lai māte Marija liek ticīgo sirdīm tvīkt pēc Jēzus?

kopš kura laika žurnālisti uztraucas par Evaņģēliju? Viņi meklē jebko, kur iekosties. - un šis būtu tā kā no Bauslības gala, vai tā kā drusku samelošanās nepatikā pret šiem muitniekiem un netiklēm?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.24 20:57:20
rainars
tu laikam atkal domu neuztver.
padomā vēlreiz!
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.08.24 21:13:14
pārdomām [82.145.209.10]

Uldis, tu maldies, salīdzinādams katoļu Marijas Dēlu ar Baālu. - Ir tāds bauslis: "Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko." Kur es esmu tādas lietas teicis?

Vai tu neveido savu mītu par katoļiem, kurš , diemžēl, kā katrs mīts, nav precīzs. - mītu par katoļiem veido tas, kam pieder šie vārdi: "lai mums šajā ceļā palīdz Marija.., kas savā Dēlā Jēzū Kristū Dievam pulcina jaunu tautu."

Evaņģēlijs tiek pasludināts arī caur liturģiju - liturģija nesludina Evaņģēliju. Tai nav tāda nopelna, lai pasludinātu Prieka vēsti. Liturģija ir kārtība - tātad, bauslis. Evaņģēliju var pasludināt un dāvāt tāds nopelns, kas ir derīgs visiem. Tāds nav nedz liturģijai, nedz Benediktam XVI, nedz Jaunavai Marijai. Tikai Kristum.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.24 21:30:31
Uldis
Nu daži uzskata, ka liturģija esot teoloģijas karaliene utt...
Tiesa, dažkārt dzirdot no baznīcas tālu stāvošu cilvēku minējumus un interpretācijas, man liekas, ka šī tēze ir vienkārši fufelis. Bet nu pieņemot, ka grēksūdzē un absolūcijā notiek atsaukšanās uz Kristu, vai tiešām ar to Evaņģēlijs ir izsmelts?
Uldis
# Iesūtīts: 2012.08.24 21:58:40
Aivars

Liturģiju par teoloģijas karalieni... Nu tā var domāt tie, kam patīk autoritatīvi režīmi.

Bet nu pieņemot, ka grēksūdzē un absolūcijā notiek atsaukšanās uz Kristu, vai tiešām ar to Evaņģēlijs ir izsmelts? - uz ko tad lai vēl atsaucas?! Vai uz Jēzus māti, kas spēja tikai raudāt pie Viņa krusta pakājes? Vai Pēteri, kas vispār bija kaut kur aizbēdzis un noslēpies? Uz ko lai vēl mēs atsaucamies, kuru Dievs uzklausītu?!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 86 , pavisam kopa bijuši: 982