atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Vatikāna un Aglonas faktors Latvijā
Aivars
Iesūtīts: 2012.08.21 21:50:55
Uzdūros tādam rakstam - http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/432955-aglonas_sovs_un_postmodernisma_efekti
Ko domājam par pašu rakstu? Un vai piekrītam kaut kam no tajā izteiktiem apgalvojumiem?
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.21 22:04:21
Riebjas lasīt šādus raksteļus. Manipulatīva un sabiedrību naidojoša demagoģija no pirmās rindas.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 22:08:33
Mārtiņš
Bet interesanti, kas šai dāmai uznācis. (te es gan vairāk attiecībā uz dažu citu rakstu)
Lai gan... nu daži jautājumi ir pārdomu vērti
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.21 22:20:04
Aivars
Tā sacerējuma gars ir nomelnojošs. Sākas ar ideoloģisku ievadu, kam tālāk piekabināta "pētnieciskās žurnālistikas" stilā ieturēta daļa, un nobeigts ar manipulatīvu lozungu. Teicami, lai uzjundītu naidu pret Baznīcu (sabiedrība neizšķir RKB no pārējiem, bet tiem, kas atšķir - ir speciālvēstījums, pieminot Vanagu).
Man pat īpaši neinteresē, vai pa vidam pavīd kāds sakarīgs jautājums, jo - ja tas ir pakļauts kopējam vēstījuma motīvam - tam nav nekādas nozīmes.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 22:33:47
Mārtiņš
Jocīgākais, ka tas ir otrais raksts pēc kārtas. (īstenībā tam uzdūros pēc citā plašsaziņas līdzeklī minētu atsauci uz šīs dāmas rakstu par lētu populariāti alkstošo `feminīno kājstarpju nemieru` prāvu un apsūdzībām Latvijas mūziķiem) Absolūti antibaznīcisks pēc sugas.
Bet interesantākais tajā ir tas, ka tur ir sagrābts viss iespējamais un neiespējamais `argumentācijas` (ok. angliski arguments nav vienmēr pierādījums, bet vispirms strīds) klāsts.
Un, ko tur liegties, daļa no argumentiem ir izskanējusi arī luteriskajā telpā, un iespējams, ka ne bez pamata
Uldis
# Labojis Uldis: 2012.08.21 22:37:15
Raksts ir tipiskā publicistiskā garā. Profesionāls. Bet visā visumā man viņai jāpiekrīt. Zbigņeva sprediķis ir vienkārši pretīgs gan no teoloģiskā (jau paši svētki ir teologīski ķecerīgi), gan no morālā aspekta (ne jau tāpēc, ka morālie jautājumi, kas tika skarti, bet moralizējošais stils). Sprediķis pēc stila ir morāli politiskias. Kurš to uzdrošinās teiky? Tikai tāds, kas pats ir bez grēka.

PS
Zbigņeva sprediķī no dievbijības nav ne smakas. Tas nav Dieva vārds.
dafne
# Iesūtīts: 2012.08.21 23:00:53
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=3.. 57868:metropolta-zbigeva-zbigeva-stankevia-uzruna-svtkos-aglon-&Itemid=436

sakariga uzruna
Aivars
# Iesūtīts: 2012.08.21 23:14:15
dafne
kā lai saka...
Mēs cerībā uzlūkojam Marijas attēlu Aglonas brīnumdarītājā svētgleznā. Ikona ir arī neredzamās klātbūtnes redzama zīme un logs uz mūžību, - logs, pateicoties kuram mēs varam saskarties ar dievišķo realitāti. Uz ko mūs aicina Marija caur šo attēlu? - tuvoties Jēzum. Marija vēlas, lai mēs atklātu un pazītu Jēzu, kurš vienīgais var mūs izvest cauri visām krīzēm. Jēzus Māte ar visu savu dzīvi apliecināja uzticību Dievam: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc Tava vārda. Cik lielā mērā mūsdienu cilvēks ir gatavs pateikt Dievam šo Fiat: lai man notiek pēc Tava vārda? - vai tā tiešām ir?
Un tālāk... ir jau jauka tā 10 baušļu apcere, bet vai tiešām tas ir Kristus Evaņģēlijs?

Teoloģiski sprediķis nav īpaši izsvērts, pat ja stirpri labāks nekā pie Pujāta. Bet nu vismaz bauslība top pasludināta, pat ja no Kristus ne smakas.

Cita lieta, vai bauslība pasludināta netop selektīvi,(t.i. `saudzējot` dažus labus) līdz ar to degradējot visu

Un beigas - Un lai mums šajā ceļā palīdz Marija, sirds pazemīgā Jaunava un gudrā, mīlestības pilnā Māte, kas savā Dēlā Jēzū Kristū Dievam pulcina jaunu tautu, Viņa upurī šķīstītu un patiesībā atbrīvotu. Āmen.
ak vai, vai tiešām Dievs ir nosēdējis rokas, ka atkal visa cerība tikai un vienīgi uz kādu sievišķi, kas lietas ņems savās rokās?

dafne
# Labojis dafne: 2012.08.21 23:50:44
Aivarsnu kāpēc tāds pesimisms...taču caur MARIJU aicina iepazīt JĒZU.Jezus ir TAS kurš ved cauri krīzēm.Nu,labi...beigas varēja ari but savadakas.Bausliba ...pag,a ko viņš tur saaudzēja..."tautas kalpus"?Vispar tie ir MARIJAS svētki,kāpēc lai tur tik daudz runātu par Kristu?
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.08.22 01:12:09
Uldis
Raksts ir tipiskā publicistiskā garā. Profesionāls. Bet visā visumā man viņai jāpiekrīt.

Zbigņeva sprediķis ir vienkārši pretīgs gan no teoloģiskā (jau paši svētki ir teologīski ķecerīgi), gan no morālā aspekta (ne jau tāpēc, ka morālie jautājumi, kas tika skarti, bet moralizējošais stils).

Vai tiešām raksts ir tik labs un patiess un Zbigņeva teiktais tikai pretīgs? Neskatoties uz to, ka Zbigņevs vismaz par bauslību un grēka postu runāja, un pat kristu pieminēja, bet rakste autore, lai arī caur puķēm, bet nīst grēkatziņu un par Kristus nopelnu i dzirdēt negrib.

Nepaslinkošu, dažas "pērles" no Veinbergas.

Aglonas šovs - nu nav tas pieklājīgi no "neitrāla" un sabiedrību cienoša skatpunkta.
katoļi - Latvijas reliģiskā minoritāte - kas gan būtu mažoritāte?
(..) svinību atspoguļošanai Latvijā it kā tas būtu globāls un kontinentālas nozīmes notikums - it kā LTV būtu kontinentālā TV, un it kā LTV nebūtu visādu tiešām minoritātēm (kultūras u.c.) veltītu raidījumu.
sākās publiska TV skatītāju kaunināšanas akcija - laikam jūtas vainīga, ja tā jutās? Via tāds viedoklis demoktrātijā nedrīkst būt?
Kā »dzimtenes mīlestība» var »piederēt pie nobrieduša cilvēka pamatstruktūras» arī nekļuva skaidrs. - nenobriedušām personībām tas tiešām nav skaidrs.
Kāpēc Latvijas mediji nekritiski veicina šī pasākuma publicitāti jau neskaitāmus gadus pēc kārtas (ieskaitot krusta gājienu atspoguļojumu), diskriminējot citu ticīgo, kas nav katoļi, intereses?
Kāpēc viņi to dara, ja baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts? - it kā tas nozīmētu, ka valsts vadītājiem aizliegts piedalīties vai apmeklēt reliģiskus pasākumus .
Ikvienam no mums ir tiesības izvēlēties savu reliģisko pārliecību. Satversme mums to garantē. - un kāpēc pati pret to nostājas?
40% Latvijas iedzīvotāju nedeklarē savu reliģisko piederību un tieši šī iemesla dēļ ir pamats uzskatīt, ka ticīgo skaits Latvijā varētu būt lielāks nekā norādīts oficiālajos dokumentos. - secinājums kā māja, nemaz nerunājot par vispārzināmo un pamatoto skepsi par oficiālo datu neatbilstību realitātei (t.i., patiesībā ir daudz mazāk).
Mēs dzīvojam modernā laikā un tas pieprasa toleranci. Arī »pret mums pārējiem». - kā parasti torerances piesaucējiem grūti ar to.

Vispār gandrīz katrs teikums būtu pamatotas kritikas vērts. Viss vērsts uz Baznīcas (kopumā, katoļi ir tikai politiski nozīmīgākie LV) nomelnošanu.
ἰχθύς
# Iesūtīts: 2012.08.22 08:20:46
Interesanti... Kad lasīju Veinbergas rakstu, man likās, ka liela tā daļa ir katolicisma kritika no luteriskām pozīcijām, gan bez teoloģiskas terminoloģijas. Konservatīvisms, ko viņa pārmet, varētu būt tas pats Ulda pieminētais uzsvars uz bauslību.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.22 09:24:39
ἰχθύς
Interesanti... Kad lasīju Veinbergas rakstu, man likās, ka liela tā daļa ir katolicisma kritika no luteriskām pozīcijām, gan bez teoloģiskas terminoloģijas.

Luterisma pozīcija, arī bez teoloģiskās terminoloģijas, nav principiāla nomelnošana. Tajā rakstā nav nekādas norādes uz Marijas mitoloģiju (no bibliskās argumentācijas skatpunkta), nedz kā cita, ko varētu piedēvēt par luterismam.
ἰχθύς
# Labojis ἰχθύς: 2012.08.22 09:31:24
Nu, viņa ļoti uzsver, ka katoļi nav vienīgie kristieši mūsu mazajā valstī un ka Aglonas pasākums ir tikai katoļu svētki (respektīvi - tie nav kristiešu svētki).
Tāpat arī piemin katoļu vēlmi "apvienot veco kontinentu zem savas ticības karoga", izveidojot apvienotu romiešu-katoļu supervalsti, kas, man šķiet, ir luteriskas izcelsmes sazvērestības teorija.
dafne
# Iesūtīts: 2012.08.22 09:42:34
Man uzreiz gribējās iepazities ar pasu uzrunu,tas bija pirmais ...izlasot šo rakstu.Nu,un kad iepazinos,tad arī sapratu par ko autore `cepās`.Varbūt,ja nebūtu šī bauslībaš pasludinājuma,šādas reakcijas nebūtu...
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.22 09:50:44
ἰχθύς
(..) kas, man šķiet, ir luteriskas izcelsmes sazvērestības teorija.

Man šķiet, ka tu kalpo apmelošanas un nomelnošanas garam (motīvam, pamudinājumam).

RKB politiskās ambīcijas ir vispārzināmas un pašu publiski paustas un regulāri atkārtotas. Tas, ka luterāņi tām nepiekrīt, nav nekāda sazvērestības teorija.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.08.22 09:53:54
dafne
Tieši tā - grēka problēmas pieminēšana ir viens no lielākajiem šodienas valdošās (t.sk. valstiskās) ideloģiskajiem pārkāpumiem. Labi, ka vēl ne pārāk nostiprināts praktiski.
baltiets [82.145.209.68]
# Iesūtīts: 2012.08.22 10:19:26
Zbigņeva svētrunu neklausījos, bet cik vispār Aglūnu iznāca paklausīties, kopumā normāli teksti, gan ar bauslības piesitienu. Amizanti tie čangaļu izloksnes piesitieni.
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.08.22 10:23:04
dafne
nu ... ja Tu gribi izvērst paša Stankeviča uzrunas analīzi, tā it kā būtu drusku cita tēma, bet nu Kristus pasludinājums tur nav. Kristus ir pieminēts garāmejot. Uzsvars tiešām ir uz pamoralizēšanu, bet ne uz Kristus doto iespēju atgriezties šeit un tagad Dieva žēlastībā. Un mitoloģiskā Marija visam pa vidu. Spožs piemērs, ironisks savā būtībā: "Un ja esam atraduši kādu elku, kura klātbūtni savā dzīvē līdz šim nebijām apzinājušies, tad pēc šī dievkalpojuma varam droši pienākt pie Aglonas Dievmātes svētgleznas un teikt: Māt, palīdzi man atteikties no šī elka un ieaicināt Tavu Dēlu savā sirdī, lai Viņš tur valda."
Taču tā ir cita tēma.
Pats superdusmīgais Veinbergas raksts ar savām tendencēm pats arī ir analīžu cienīgs. Mana izjūta bija līdzīgi kā Mārtiņam, ka katoļi te pa lielam ir tikai atspērienam, bet kundzi kaitina pati doma, ka kristieši varētu izteikties par morāles jautājumiem, un likumdevēji - ieklausīties.
Tai pat laikā - vai no kristiešu pašu puses nav dzirdēti dzēlīgi komentāri par politiķu šovu dažādos reliģiskos pasākumos?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.08.22 11:05:22
Varētu latvju Romas katoļi pamācīties no sava līdera Romā un kļūt kristocentriskāki savā teoloģijā un dievbijībā.
Lai arī viņi uzskata, ka Jaunava Marija palīdz un lai jau, tomēr pie Kristus labāk vērsties pa tiešo - uz kur brāļi luterāņi var palīdzēt ar padomu.

Vairāk nekā skaidra ir šādu Vainbergu un co. vēlme sist (tāpat skaldīt un valdīt ) pret jebkādu kristiešu atpazīstamību un ietekmi sabiedrībā.
Arī vienas daļas kristiešu jūtīgums pret jebkādu kristietības līderu iespaidu uz valsti arī ir pie vainas. Jo, piemēram, baznīcas patronāts pār dažāda veida pansionātiem un bērnu namiem nāktu to iemītniekiem tikai par labu.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.08.22 11:45:18
Nesen izlasīju vienu zīmīgu Jirgena Moltmana tēzi (1990 gada "Caļā"
"Asa šodienas problēma ir ne tik daudz baznīcas izņēmuma loma modernajā plurālistiskajā sabiedrībā, bet pārliecinošs baznīcas atbalsts modernās sabiedrības nabagajiem in apspiestajiem. Teoloģiju ar fundamentālām mediācijas un klātbūtnes problēmu konfrontē nevis buržuāziskais liberālisms, bet Trešās pasaules nabago un mirstošo un no modernās pasaules izstumto atbrīvošana."

Tas par ko Moltmans runā un "cepas" ir, ka Baznīcas mērķis šobrīd arī būdamai šķirtai no valsts nav vairs cīnīties par vecajiem buržuāziskajiem ideāliem: viens Dievs, viena Baznīca un viena Tēvzeme. Jo no vienas puses tas ir paradoksāli iestāties un cīnīties par valsti (lasi, iesaistīties politikā) un vienlaikus būt šķirtai no šīs valsts. Tāpēc nav brīnums, ka kristieši dabū pa kaklu gan no šīs pašas valsts, gan sabiedriskajiem mēdijiem. Tas kaut kur tomēr ir likumsakarīgi.

paliek vien atgriezties pie vecajiem Evaņģēliskajiem ideāliem, par to jau forumisti ir rakstījuši šeit
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.08.22 12:43:09
Raimonds
Nezinu vai baznīcai vajadzētu īpaši satraukties, piemēram, par kādu tur apspiesto islamistu dumpinieku situāciju, teiksim Sīrijā , kuri raujas pie varas ,pat šantažējot ANO ar to, ka prasīšot Alkaidas palīdzību, ja Rietumi tos neatbalstīšot militāri. Kaut kā viens otru viņi tur nomocīs arī bez baznīcas atbalsta.
Vai arī par nabaga apspiesto "Pussy Riot" dalībnieču cietumsodu?
Āfrikas morus paēdināt, tā ir cita lieta.
Un par vajātajiem brāļiem un māsām Kristū iestāties.
Bet tā sauktie Rietumu nabagi brīžam labāk dzīvo nekā mūsu vidusšķira.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 11 , pavisam kopa bijuši: 3275