vasara 
|
Iesūtīts:
2012.03.26 10:16:51
Pirmais kristieša lielais dedzīgums man ir pazudis un varbūt tieši tāpēc esmu palaidusi ko svarīgu garām. Kopš kura laika šādas tēmas Luterāņu Baznīcā tiek akcentētas? |
|
vilks  |
# Labojis vilks: 2012.03.27 09:36:47
bitukas
Nezinu, kā citi, bet es mēģināju atbildēt uz autores jautājumu Kopš kura laika šādas tēmas Luterāņu Baznīcā tiek akcentētas?
Proti - ka, manuprāt, šai tēmai luterāņu baznīcā ir vieta, jo tai ir biblisks pamatojums. Protams, atbilstošā formā, neuzspiežot cilvēkiem noteikti pieņemt adiaforas, Bībelē nepamatojamas tradīcijas un vienkārši savādas teoloģiskas idejas (ko, manuprāt, smuki aprakstīja Ambrosijs, apgalvojot, ka svētos lūgt ir drošāk un vieglāk).
Par reālo pasākumu nevaram runāt, jo neviens, kas tur ir bijis, te vēl nav ierakstījies (nav atzinies). Man gan ir savi priekšstati par to, kā tas, visticamākais, notika (pazīstot organizatoru draudzi), bet nu tie varētu klasificēties vienīgi kā manas fantāzijas par tēmu.  |
vilks |
# Iesūtīts: 2012.03.27 09:41:31
Raimonds
Patiesībā, vai viens no iemesliem arī šeit nav tas, ka viss ir labs, ja tas spēj sapulcēt cilvēkus? Intriga... ir, opozicija vairākumam... ir un tad jau atradīsies tie, kas ar kaut ko ir neapmierināti, attaisnojoties vissvētakajām jūtām - ar vēlēšanos bagātināt, padziļināt savu garīgo dzīvi. Kā man viens draugs teica (precizitātes labad, gāja runa par alternatīvām psihoterapijas metodēm), cilvēkiem ir stipri vienalga kādas idejas tiek mācītas, svarīgākais, ka vispār viņi atrod kādus jaunus līderus, autoritātes, kam varētu uzticēties un sevi atrast.
Ja tas ir tā, tad vai nav vienalga ko sludina un māca?
Neesmu droša, ka līdz galam saprotu tavu jautājumu. Es jebkurā gadījumā domāju, ka nav vienalga, ko sludina un māca. Manuprāt, luterāņu baznīcā šādai attieksmei arī nebūtu vietas - jo Jēzum un apustuļiem nebija vienalga, baznīctēviem nebija vienalga un, galu galā, arī Luteram nebija vienalga.
Tomēr man liekas ļoti aplam norakstīt kaut ko tikai tāpēc, ka kāds kaut kur kaut ko ir pārpratis (piemēram, tas pats Ambrosijs - tas, ko viņš raksta, pat nav īsti Romas katoļu baznīcas oficiālā mācība, bet vienīgi tautas dievbijības piemērs.. bet luterāņi savā nodabā tāpat mēdz ticēt dīvainām lietām,ja kāds uzmanīgi viņos paklausās). |
Raimonds  |
# Labojis Raimonds: 2012.03.27 09:42:59
vilks
RKB marioloģija ir cieši saistīta ar divām dogmām par viņas bezgrēcību un ar miesu uzņemšanu debesīs. Katoļu dievbijība tieši tajā rod spēku. Jo bez tā marioloģija šodienas izpratnē nav iedomājama. Vai tad Latvijas luterāņi jau ir pieņēmuši šīs ticības patiesības?
Ps. par beidzamo rakstīju tāpēc, ka marioloģija + vēl pārprasta, ja ne obligātā ekumēniskā tolerance, kas tiek prasīta no luterāņiem, spiež vai noved, vismaz daļu evaņģēlisko kristiešu, pie teoloģiska nihilisma tobiš pofigisma. Kurš tad grib tikt uzskatīts par neiecietīgu, šaurpierīgu fundamentālistu, labo attiecību grāvēju. Tāpēc var labi saprast tos, kas par to ja vēl nav vienaldzīgi, vismaz ironizē. |
bitukas  |
# Iesūtīts: 2012.03.27 09:43:16
vilks
Ljoti gribeetos zinaat tieshi par konkreeto pasaakumu. Zinot organizatoru, domaaju bija smelts dzilji un labi. |
vilks |
# Iesūtīts: 2012.03.27 10:15:21
Raimonds
Marioloģiju, cik man zināms, luterāņi nav pieņēmuši. Bet vienu no veidiem, kā Marijas tēls var ticīgajam palīdzēt, es centos minēt savos iepriekšējos komentāros.
Man drīzāk šķiet, ka šaurpierīga fundamentālista imidžu iegūst tie, kas noraida jebkādu runāšanu par Mariju. Nereti viņi tik ļoti baidās, ka viņiem varētu piesiet Marijas kultu, ka izsakās par Mariju ar necieņu un nievām.. es nedomāju, ka tā ir laba attieksme attiecībā pret jebkuru sievieti un jebkuru cilvēku.. kur nu vēl Jēzus zemes māti. Kas taču būtisku daļu Jēzus zemes dzīves bija viņa tuvākais cilvēks.
bitukas
hmm, uzzvani Annas draudzes mācītājam un pajautā. vai vēl vari privāti uzrakstīt lietotajam Saulespuķe - varbūt viņa tur bija. |
bitukas |
# Iesūtīts: 2012.03.27 10:36:14
Personiigi es jau uzzinaatu. Bet sheit kaads vareetu atrakstiities.
Es te lasiiju, kaa kaads priecaajaas par nieka trauku no tiem laikiem. Domaaju daudzreiz veertiigaak uzzinaat par cilveekiem, kuri dziivoja Jeezus laikaa, Mariju, tai skaitaa. Neviens jau neliek vinju pieluugt, tacju ja es uzteicu savu deelinju, kursh podinjaa maak nokaartoties, kaada probleema, ja es slaveeju un maacos no Jeezus laikabiedriem. Arii no vinju kljuudaam. Un briinumu tur arii pietika par ko domaat. |
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.03.27 11:29:49
Bet kā zini katoļi ir gājuši daudz tālāk, marioloģija ir ļoti būtiski izmanījusi kristīgās pamatmacības, sākot ar kristoloģiju un beidzot ar eshatoloģiju. Šobrīd jau ir tā, ka tu pat kā godīgs ticīgais, nevari lūgt Dievu vispirms neklauvējot pie Marijas - Debesu godībā viņa ir līdzās Kristum un arī Beigu laiki bez viņas klātbūtnes nav iedomājami. Visa Debesu valstības hirarhija ir stingri strukturēta un reglamentēta, tur Marija ir karaliene un valdniece (pār eņģeļiem un apustuļiem un arī Dēls viņai paklausa).
Gribas jautāt (vienkārši un tieši no psihoterapijas perspektīvas) no kurienes šīs idejas, tēli un priekšstati ir ņemti? Jo marioloģisko atklāsmju ainas, kas būtu labākā gadījumā, ko pat Dieva vārds neatļaujas, skaidrojamas vien kā metaforas, tiek saprastas burtiski. Nedaudz tas atgādina pirms vairākiem gadiem redzēto Rundāles pilī, viņi bija restaurējuši un atklājuši apmeklētājiem Hercogienes privātās dzīves telpas t.i. buduāru, faktiski vietu no kurienes viņa vadīja hercogisti.
Bet vai tā ir tā Valstība par kuru Kristus runāja? Tāpat tas ko lasām vēstulē Ebrejiem un Atklāsmes grāmatā. Apustuļi un pravieši, kā arī pats Kungs par gaidāmo godību izsakās caur metaforām, caur ilustrācijām. Dievišķās godības ainas uz ko cerēt un gaidīt nav no šīs pasaules. Kāpēc, tad Pāvils raksta, ko acs nav redzējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis.
vilks
Ko Tu rakstīji komentāros, labi raksturo lielāko daļu luterāņu izjūtu.
|
dafne  |
# Iesūtīts: 2012.03.27 11:32:53
Nez..es dazreiz pec ta kas notiek attiecigaja draudze spriezu pec tiem cilvekiem,kuri to apmeklē...nevis tikai macitaja.Par to,ko vinji saka..ka uztver lietas.Un tie ir vienkarsie cilveki,bez teologiskas izglitibas...kuri iet uz so draudzi vairakus gadus..ka vinji izmainas ko runa..un tā.Vai vienmēr vajag smelt tik dziļi...ka cilveki sak kko parprast un maldities. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2012.03.27 12:02:34
bitukas
nu un tagad vēl uzvilkt slavēšanas dziesmu: "podiņam zaļi sāni, vidū balta dvēselīte`! 
Bet attiecībā uz to `uzzināšanu`, - kas ir informācijas avots: Raksti, tradīcija, nostāsti un `atklāsmes`? Reiz vienā pasākumā kāds katoļu priesteris visā sirsnībā kā dāvanu pasniedza Valtortes grāmatu, kas stāstot par Jēzus dzīvi, pirms evaņģēlijos aprakstītiem notikumiem. Citu aizraus Selmas Lāgerlēfas "Kristus leģendas`, citu - Vassulas rakstītais, vēl kādiem moderni šķiet iefanot par Jūdas, Marijas Magdalēnas, Pētera, Toma, u.c. `evaņģēlijiem`, ar kuriem censties `baltos plankumus` aizmālēt pēc pašu patikšanas. Saprotu, ka tas var šķist interesanti, bet tikpat bezjēdzīgi kā sacerēt stāstiņus par trejiem ķēniņiem u.c. (vai kā musulmaņi pārstāsta Bībeles sižetus pa savam, lai tikai visi patriarhi būtu gana bezgrēcīgi, kuru `paraugam sekot`)
Manuprāt, ir tikai godīgi šad un tad atzīt, kā mēdza teikt kāds pasniedzējs: "To mēs nezinām un nezināsim`, un fokusēties uz to kas Rakstos ir teikts, nevis balstīt ticības dzīvi uz basņām. Diemžēl, kā ir novērots, dažus tas tā šokē, ka Sv. Rakstos lasāmais šķiet kā necieņa pret idealizētajiem kristīgās popkultūras tēliem. |
vasara |
# Iesūtīts: 2012.03.27 12:06:06
Raimonds
Gribas jautāt (vienkārši un tieši no psihoterapijas perspektīvas) no kurienes šīs idejas, tēli un priekšstati ir ņemti?
Skaidrs, ka no Bībeles. Iesākumā viss ir ļoti bibliski. Taču ar laiku šīs lietas un tradīcijas apaug ar liekām kārtām, līdz, teiksim, runājot par Mariju, izaug Marijas dievmātes kults. -> Iedod velnam mazo pirkstiņu, paņems visu roku.
|
Ambrosijs [193.200.201.67] |
# Iesūtīts: 2012.03.27 12:38:14
Jānis Kalniņš,
piedod, bet Jēzus, apgalvodams, ka Tēvs paklausīs visas lūgšanas, ir radījis kristiešiem neērtu situāciju, jo paklausa, bet fifty fifty, ne 100%. Un tad jāņem talkā dievbijīgās atrunas par to, ka uzklausa ne paklausa...vai arī nepamanām kā uzklausa?Bet cik ilgi ar atrunām var atrunāties?
Vilks, es nesaku ka Kristu un Tēvu nevajag lūgt, bet Dievmāti godināt arī ir labi. Noteikti ir objektīvi iemesli viņas godināšanas tradīcijai. Pazīstu luterāņus, kuri Ave Marija lūdz un saka, ka dvēsele atspirgst.
|
Ambrosijs [193.200.201.67] |
# Iesūtīts: 2012.03.27 12:53:55
Raimonds, meksikāņi vismaz saprot, ka Dieva valstība ir tanī pusē un jāpaciešas līdz tai un ka Dievs novērtē viņu reliģisko degsmi, bet eiropieši cer uz paradīzi zemes virsū un no Dieva pakāpeniski attālinās. Dieva ceļus ir vieglāk izprast meksikāņu ne mūsu sabiedrības kontekstā, bet nu ir par vēlu-es eiropietis esmu samaitāts. |
bitukas |
# Labojis bitukas: 2012.03.27 14:04:59
Aivars
Man ir ljoti interesanti, ko par kaadiem jaut. domaajushi ieveerojami cilveeki bazniicas veesturee. Tas nenoziimee, ka es visu uznjemu par tiiru moneetu. Ja man plauktaa ir graamata origen protiv celza, tu tacju nedomaa, ka es taapeec kjershos sev pie... |
Pater Henricus  |
# Labojis Pater Henricus : 2012.03.27 16:00:27
Raimonds,
vai Tevis pieminētais meksikāņu misticisms nav viņu problēmas risinājums - cilvēki dara un Dievs pieļauj pasaulē daudz ļaunuma, bet viņi no tā cenšas pasargāt sevi paslēpjoties kristīgā ticībā, lai nu cik pareizā vai nepareizā, ja mēra ar mūsu mērauklu?
Patiesībā tam meksikānim vajag lielu drosmi ļaunā pasaulē starp ļauniem kristiešiem ( ja skatās to pašu Meksikas kolonizāciju un kristianizāciju ) un ļauniem pagāniem ( cilvēkus taču šie upurēja ) ticēt labam Dievam un varbūt te meksikānim talkā nāk Sv.Marija, neviens taču nenoliegs ka laba sieviete un māte. Tas ir kruķis - jā, bet ko iesākt, ja cilvēks ir invalīds pēc definīcijas.
Vieni apstājas un viņiem pietiek ar Bībeles atklāsmi, kas taču arī pēc būtības lielā mērā ir 16.gs. reformatoru izdarīts atklājums, ka ar to pietiek, vesels apvērsums pēc iepriekšējās domāšanas par šīm lietām,
bet citi domā, ka vēlākajā baznīcas vēsturē arī ir šis tas uzmanības vērts. Tās pašas ar Sv. Mariju saistītās lietas.
Vai tās ir labas vai ne, neņemos spriest, bet iepriekšējais Lielās Piektdienas krusta gājiens Romā bija ļoti kristocentrisks, neskatoties uz to, ka tur piedalījās Romas katoļi - pēc definīcijas Sv. Marijas godinātāji.
Un vai tas principā nav mūsu ticības pamatā - noslēpumains un neredzams Dievs pasaulē, ( kas izskatās pēc apaļas lodes, kas kopā ar citām apaļām lodēm riņķo ap vēl kādu apaļu lodi, un tas viss novietots tādā pat no lodēm sastāvošā Visumā ) , aicina cilvēkus ticēt Viņam tāpēc ka Viņa Dēls ir cilvēku Glābējs un atalgojumā par ticību un lojalitāti dāvina tiem cerību iemantot mūžīgo dzīvi. Vai ne misticisms?
Pamēģini tam visam noticēt bez Svētā Gara palīdzības.
|
Raimonds |
# Iesūtīts: 2012.03.27 17:44:24
Pater Henricus
Paldies, par Tavu tiešumu un atklātu atbildi! To es priekš sevis šad tad saku : Raimond, welcome to the adult world! Ja, jau Dievs ir pamodinājis no miega , tad bezapziņas tumsā neatgriezties un nekādi pašradīti reliģiski trakvilizātori , anatētiķi un halicogēni nepalīdzēs. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.03.27 18:08:55
Pater Henricus
atalgojumā par ticību un lojalitāti dāvina tiem cerību iemantot mūžīgo dzīvi
Šis nu gan nebūs luterisks koncepts. Pārbaudi dogmatikas pierakstus!  |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2012.03.28 09:51:03
Manuprāt Aivara dotais uzstādījums "kā tieši notiks sekošana Marijai?" ir patiešām svarīgs, jo liedz aizslēpties aiz miglainām frāzēm u.tml. neskaidrības. Tas pēc būtības ir jautājums par ticības dzīves praksi. Man tas vienmēr ir uz mēles, ja tiek pieminēta sekošana kādam vai kaut kam, un ja tas nav domāts vai izdarāms fiziski un burtiski.
Attiecībā par konkrēto pasākumu, tas it kā prasa formulēt savu teoloģisko viedokli, jo tēmas konteksts jau kopš Reformācijas laika ir ļoti "iezīmēts". Prasītos neliels autoru komentārs pie sludinājuma, lai novērstu iespējamos pārpratumus. |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2012.03.28 14:39:26
Aivars tavi kumīri kā J.R. visu laiku mēģinot izteikt kristīgo reliģiju kaut kā savādāk un neierastāk-
es vismaz pūlos to darīt ortodoksos ietvaros.
Kas, piemēram, vainas jēdzienam - lojāls labvēlīgam Dievam?
Tas ir jaunais paterhenrikus koncepts - Dievs man ir labvēlīgs Kristū un es Viņam par to lojāls.
Mārtiņš miglainas celsmīgas frāzes kristietībai nav svešas arī ārpus Aivara mēģinājuma pieprasīt ļoti konceptuāli izstrādātu "sekošanas Marijai" jēdzienu. Ne jau visu vajag racionāli noformulēt trīs (četros, piecos...) punktos, kaut ko atstāt arī tā - nepasacītu līdz galam...Arī Dievs mums visu nepaskaidro. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2012.03.28 14:49:58
Pater Henricus
pirmkārt, runā par tēmu, nevis muldies par `kumīriem`, it kā kaut ko sajēgtu. Jeb esi tāds miglainu frāžu `ass`, ka zem tava goda ir runāt par tēmu? |
Pater Henricus |
# Iesūtīts: 2012.03.28 14:52:39
Aivars pieklājību ievēro, konceptuālists tu garīgais. |
:: Pievienot komentāru
|
