atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Rekolekcijas „Dievmātes pasludināšanas brīnums”
vasara
Iesūtīts: 2012.03.26 10:16:51
Pirmais kristieša lielais dedzīgums man ir pazudis un varbūt tieši tāpēc esmu palaidusi ko svarīgu garām. Kopš kura laika šādas tēmas Luterāņu Baznīcā tiek akcentētas?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
vasara
# Iesūtīts: 2012.03.26 10:16:58
Interesanti!
vilks
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:01:12
Kopš kura laika šādas tēmas Luterāņu Baznīcā tiek akcentētas?
Ārkārtīgi akcentētas netiek (obligāta ierašanās tak netika izsludināta?), tomēr Marijas pasludināšanas dienu luterāņi droši drīkst svinēt, kā arī sekot Marijas paraugam paklausībā Dievam.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:05:08
vilks
Ko īsti nozīmē sekot Marijas paraugam paklausībā Dievam ?
Nu tā pavisam konkrēti:
a)
b)
c)
Ambrosijs [193.200.201.67]
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:14:53
Vasara, situācijā, kad luterāņu draudzēm nav iespēju īstenot savu vēsturiski stipro pusi - masveida katehēzi cilvēku kūtruma dēļ, nākas improvizēt meklēt risinājumus dažādu interešu kristiešu garīgās dzīves padziļināšanai un Dievmāte te var palīdzēt.
Ambrosijs [193.200.201.67]
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:17:46
Katoļiem un pareizticīgajiem Viņa palīdz, kāpēc lai nepalīdzētu luterāņiem
?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:21:34
Ambrosijs [193.200.201.67]
Ko nozīmē `palīdz`?
vilks
# Labojis vilks: 2012.03.26 11:21:40
Aivars
Hmm. Pa punktiem nemācēšu. bet tā vienkārši dzīvot ar tādu pat attieksmi pret Dieva gribu kā Marijai, kad pie viņas atnāca eņģelis "es esmu tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda". Nevis tielējoties kā Mozum, ne bēgot kā Jonam, bet vienkārši paklausībā pieņemot Dieva gribu. Pat tad, ja visas konsekvences no šīs izvēles nav zināmas, un tas, kas izskatās, ir ārlaulības grūtniecība bez vīra vai kas cits tikpat nelāgs (ņemot vērā tā laika kontekstu, nevis mūsdienu).

Kā savulaik kaut kur dzirdēju, ir tāda teoloģiska tradīcija pretstatīt Ievu un Mariju - ja Ievas izvēlēm sekoja atkrišana no Dieva, tad Marijas izvēlēm sekoja pestīšana. Tur, manuprāt, ikvienam kristietim ir ko pārdomāt.

Kā arī, protams, var meditēt par to, kā Dievs savu žēlastību un pestīšanu dāvina nevis caur bagātajiem, varenajiem un gudrajiem, bet gan caur vienkāršu meiteni.
Un vēl par viskautko tādu.

Mēs, piemēram, vakar draudzē svinējām Marijas pasludināšanas dienu.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:22:31
A kas ir "Dievmaates pasludinaashana"? Tas kaut kas par Halcedoas koncilu ilji par ko bazars vispaar?

Ambrosijs, nu cilveekus iedvesmo un ir paliidzeejushi daudzi un dikti veesturiskas (un ne tik) personas...

Bet kad runa iet par "paliidzeehsanu" teologjiskaa aspektaa, tad Luteraanji njem vislabaako - Jeezu Kristu.

Jeezus Kristus ir paliidzeejis daudziem, kaapeec lai nepaliidzeetu katoljiem un pareizticiigajiem?

Man taa arii neviens RKB adepts nav pastaastiijis, ko Dievmaate speej taadu paliidzeet, ko nespeej Kristus?
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2012.03.26 11:27:06
Vilks, vispaar jau ja palasa Ebreju 11, tad tur veestules autors vispaar aicina mediteet par daudziem un dazhaadiem sveetajiem...

Un redzeet gan vinju cilveeciibu gan vinju greekus gan Dieva zheelastiibu vinjos, jo no Mozus arii sho to vareetu pamaaciities... ij no Jaanja Kristiitaaja, ij no visiem citiem cilveekiem...

Un par to Mariju nemaz nav tik tiiri... vinja taapat kaa Caharija peec tam, kad Dievs kaut ko apsoliija, saaka uzdot jautaajumus un shaubiities... atshkjiriibaa no Caharijas, Marijai vismaz muti neaizveera uz vairaakiem meeneshiem par neticiibu... Vai to arii mums buus maaciities?
Un vai mums no Marijas buus maaciities, to ko pravieshi vinjai daudz ko staastiija un sludinaaja par Kristu un vinja to patureeja sirdii, bet liidzko puiss bij uz 3 dienaam pazudis, taa shamai visi pasludinaajumi izkuupeeja un vinja atkal shaubiijaas???

Nu nav Marija nedz bezgreeciiga, nedz kaut kaads Cilveeku Dieva *****... ibo ir viens starpnieks.
Ingars
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:27:19
Jošs Mulders

Lūk, es arī vienmēr palieku ar neatbildētu jautājumu ikreiz, kad sanāk ar kādu katolisku cilvēku runāt par Mariju - ko viņa var dot tādu, ko nespēj dot Jēzus? Kāpēc vajadzīga šī funkciju dublēšana?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:28:18
Ingars, miiljais labais Ashtartes kulta palieka... greeks cilveekaa ir un paliek un tas speej nomaskeeties pat ljooooooti skaistaa izskataa.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.26 11:32:03
vilks
nu bet citādi taču Marija nemaz nav viennozīmīgs `paklausības Dievam` paraugs. Evaņģēlisti rāda arī šīs mūsu māsas otru pusi, kur šī visnotaļ pretojas Kristus misijai. Tad jau Jāzeps ir labāks `paraugs` šajā ziņā
Redzu, ka Marijas atbilde demonstrē uzticēšanos pasludinātajam vārdam, bet vai mēs varam runāt par sekošanu Marijas paraugam paklausībā Dievam ?
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.03.26 12:13:27
Sausais atlikums ir ļoti "vienkāršs", tas noved pie savstarpējas norobežošanās. Nav jau tik liela baznīca, ka viens otru pilnīgi nezinātu. Ja ne uzreiz tas parādās ļoti emocionālās iebildēs vai pretīrunāšanā, bet vienkāršā savstarpējā komunikācijā jeb ne-komunikācijā. Nu, tas kurš piesauc (lūdz) Mariju un tas kuram tas ir nepieņemami, vai var vairs kopīgi bez sirdsapziņas šaubām lūgt Dievu? Labi..., cilvēcigi parunāt par šo un to. Tolerantākie sākumā paskatās uz to otro teātri un tad vienkārši paiet malā un nepiedalās.
vilks
# Iesūtīts: 2012.03.26 13:46:20
Raimonds
Vai tad rekolekcijās notika arī kopīga rožukroņa lūgšana? Jautāju, jo pati tur nebiju (nebrauktu arī, jo īsti neuzrunā minētās dievbijības formas). Lūgties rožukroni luterāņu draudzē tādā veidā, kā to praktizē katoļi, man liktos aplami. Aizliegt lūgties individuāli noteikti luterāņiem nevajadzētu, bet es to tomēr ieklasificētu pie personīgām atklāsmēm, kuras netiek mācītas kā vispārpieņemtas.

Aivars
Nu bet Pasludināšanas diena ir tā reize, kad Marija paklausīja, vienalga, vai ar šaubām vai bez. Šaubu klātbūtne pat to stāstu dara cilvēciskāku. Un es nesalīdzināju viņu ar citiem tādā kontekstā, lai pateiktu, ka par Mariju vajag meditēt, bet par Mozu un Jonu ne, bet gan lai parādītu, ka šāda paklausība ticīgajiem un pat praviešiem nav pašsaprotama. Savukārt Marijas bezgrēcību es nekad neesmu uzsvērusi, domāju, ka tā luterāņu baznīcā nebūtu mācāma, jo no Bībeles īsti neizriet.

Tomēr - Stefana dienā domājam par viņa mocekļa drosmi, Jāņa Kristītāja dienā - par to, kā viņš sagatavo ceļu Kristum, Kunga pasludināšanas vai Marijas pasludināšanas dienā par viņas paklausību, par iemiesošanās brīnumu un milzīgo Dieva žēlastību - ka viņš pasauli nevis notiesā, bet pats ienāk pasaulē un to izglābj, pats uzņemdamies ciešanas un vainu.
vilks
# Iesūtīts: 2012.03.26 13:54:38
Jošs Mulders
A kas ir "Dievmaates pasludinaashana"? Tas kaut kas par Halcedoas koncilu ilji par ko bazars vispaar?
Runa ir par tā notikuma pieminēšanu, kurā eņģelis Gabriels atnāca pie Marijas un teica, ka viņai būs bērns. Vecā valodā teiktu - pasludināja viņai šo vēsti. Faktiski tāda Ziemassvētku iezvanīšana pavasarī. Manuprāt, ļoti skaisti svētki. Jo bērns (kā tu arī varētu zināt) nesākas ar dzimšanu, vismaz sievietei ne. Kopš man pašai ir bērns, arī uz šo notikumu un Mariju raugos pavisam citādāk, tā ir citādāka pieredze. Iespējams, kad Ingaram būs bērni, viņš arī uz Mariju spēs palūkoties citādāk. Jo viņa ir pietiekoši īpaša sieviete, lai baznīca viņu pieminētu, un būtu bēdīgi, ja baznīca no tā atteiktos tikai tāpēc, ka ir kādi cilvēki, kas viņas lomu pārprot.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.26 14:05:01
vilks
bet vai `paklausība` te ir īstais vārds? Ja vien to neatvasina no vārda `paklausījās`, protams.
Jāzeps tiešām paklausīja Dievam, ņemdams Mariju pie sevis un gādādams par `svešo` bērnu kā savējo. Bet vai Marija darīja ko vairāk, nekā tikai noteica `lai notiek`? Vai tā paklausības daudzināšana nav vairāk viens tradīcijas uzslāņojums, kam ar Rakstiem ir mazs sakars?
Nez vai Marijas `lai notiek` ir tādā pašā svarā kā Radītāja `lai top`, drīzāk jau tas ir vairāk kā `āmen` uz apsolījumu, kā Dieva darbs viņas dzīvē izpaudīsies.
Ambrosijs [212.93.105.100]
# Iesūtīts: 2012.03.26 14:52:31
Jošs Mulders,
piedod, bet Jēzus, kuram Tēvs sūtītu neskaitāmus eņģeļu leģionus, ja kas,
mūs tik ļoti nespēj saprast kā Dievmāte, kas vienkārši cilvēcīgi zaudē savu Dēlu un neskaitāmiem kristiešim, kuru sāpju pilnās lūgšanas Dievs ir izvēlējies neuzklausīt (būsim reālisti un neuzdosim vēlamo par esošo) Viņa Māte var likties daudz saprotošāka tā vietā lai pazaudētu ticību lūgt viņas aizstāvību.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.26 15:18:38
Ambrosijs [212.93.105.100]
ui, ui, ui , vai tikai kāds nupat neuzrakstīja, ka Dievs tāds stulbāks gadījies, un visa cerība, ka ebreju mamma pasaulē kārtību ievedīs
dafne
# Iesūtīts: 2012.03.26 15:47:54
Ambrosijs [212.93.105.100]a kāpēc ne Kristus?ticat Trīsvienībai...tad jautājums...kādai?
vilks
# Labojis vilks: 2012.03.26 15:47:55
Aivars
bet vai `paklausība` te ir īstais vārds? Ja vien to neatvasina no vārda `paklausījās`, protams.
Jāzeps tiešām paklausīja Dievam, ņemdams Mariju pie sevis un gādādams par `svešo` bērnu kā savējo. Bet vai Marija darīja ko vairāk, nekā tikai noteica `lai notiek`? Vai tā paklausības daudzināšana nav vairāk viens tradīcijas uzslāņojums, kam ar Rakstiem ir mazs sakars?

arī dzirdot par Dieva gribu cilvēka dzīvē reakcijas iespējamas dažādas. bet par paklausību ir labs jautājums, varbūt cits vārds būtu piemērotāks. tik neesmu izdomājusi, kāds.

Nez vai Marijas `lai notiek` ir tādā pašā svarā kā Radītāja `lai top`, drīzāk jau tas ir vairāk kā `āmen` uz apsolījumu, kā Dieva darbs viņas dzīvē izpaudīsies.
Man ik pa brīdim rodas sajūta, ka tu to raksti, nevis atbildot man, bet gan kādiem priekšstatiem, kas tev par šo tēmu ir kaut kur galvā. Es nedomāju, ka Marijas "lai notiek" ir tas pats "lai top". Viņa jau neko nerada. Un tomēr es domāju, ka ja viņa būtu atteikusies, Dievs nebūtu viņai par varītēm uzspiedis negribētu bērnu.. vai arī?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 57 , pavisam kopa bijuši: 233