atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Agresīvais sekulārisms un musulmane - kristietības apoloģēte?
Aivars
Iesūtīts: 2012.02.15 00:03:40
Interesanta ziņa - http://www.apollo.lv/portal/news/articles/264980

Ko domājat?

diskusija kristiešiem
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.02.15 00:09:53
Lielbritānijas ministre Sajīda Varsi otrdien vizītē Vatikānā pauda bažas par «karojošo sekulārismu», kas Eiropas sabiedrībā kļūst arvien spēcīgāks, sakot, ka Eiropa nedrīkst ignorēt savas kristīgās saknes.
«Eiropai savā kristietībā jākļūst pārliecinātākai,» runājot Pāvesta baznīcas akadēmijā, sacīja Varsi, kas ir pirmā musulmaniete britu valdībā un Lordu palātas locekle.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.02.15 09:52:30
Tad laipni lūdzam ministri Sajīdu Varsi Dieva Dēla Kristus sekotāju pulkā. Atliek viņai nokristīties.
Bet par "karojošo sekulārismu" - loģiski,
jo miermīlīgāka paliek kristietība un
jo vairāk herēzes pieļauj baznīcas,
jo sekulārisms paliek karojošāks.
Un - kristietība ir dziļi individuāla sirds reliģija,
un jo vairāk indivīdiem tās sirdī nav ,
jo kristietības ietekme kopumā mazinās.
skolniekss [195.8.115.229]
# Iesūtīts: 2012.02.15 09:55:19
Aivars Eiropa nedrīkst ignorēt savas kristīgās saknes. Vispār jau Eiropai ir ne tikai kristīgas saknes. Esmu par ticības brīvību. Jebkura uzspiesta ticība ir šķeļoša. Ticība ir Lieta, kurai cilvēks brīvprātīgi seko- tad tā ir ticība.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.02.15 09:57:50
Pater Henricus
Nu bet ja viņa nekristīsies? Kāda, Tavuprāt, viņai kā musulmanietei ir interese kristīgā sabiedrībā?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.02.15 10:09:55
skolniekss [195.8.115.229] Jebkura uzspiesta ticība ir šķeļoša. Ticība ir Lieta, kurai cilvēks brīvprātīgi seko- tad tā ir ticība.
Es arī esmu par brīvību - tikai man nez kāpēc spiež maksāt nodokļus un ievērot braukšanas ātrumu.
Esmu pret ticības vardarbīgu uzspiešanu, tas tiesa.
Bet principā ir naivi iedomāties, ka ticība ir tikai brīvprātīga lieta. Ticība tiek iedibināta ar Dieva vārda spēku.
Aivars, nekristīsies un neticēs Kristum- degs ellē līdz ar citiem musulmaņiem.
Viņa labi apzinās reliģijas lomu sabiedrības stiprināšanai un iznīcību, kam lemta sabiedrība bez reliģijas.
No otras puses - politiķi labi zina kādai auditorijai kas jārunā.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:10:24
skolniekss [195.8.115.229]
Jēzus gan neko par ticības brīvprātību (kā apsveicamu brīvību ticēt dažādu ticības doktrīnām) nerunāja. Bet nebrīvību neticībā un nāvi kā ticības nepareiziem gariem sekas gan pieminēja.
skolniekss [195.8.115.229]
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:13:56
Pater Henricus Ir ticība un ir noteikumi kādam cilvēku kopumam, kuram Tu esi izvēlējies pievienoties. Neviens Tev ievērojot vai neievērojot ātrumu, maksājot vai nemaksājot nodokļus netraucē ticēt. Bet ja man kāds sāk borēt ka nepareizi ticu, vai viņa ticība ir pareizāka, tad es izvēlos neatbildēt, jo man ir ticība.
skolniekss [195.8.115.229]
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:15:35
Mārtiņš Jēzus? Citi Jēzu redzot izvēlējās sekot, citi neizvēlējās. Vai Jēzus tiem uzmācās?
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.02.15 10:17:24
skolniekss [195.8.115.229] cik esmu lasījis tavus izteikumus, jāsaka - nav tava ticība īpaši pareiza.
Arī borēt citiem par viņu ticības nepareizumu , šķiet, tu esi čakls.
Un Jēzus neuzmācās ar varu un pletni - tici Man, tas tiesa - viņš tikai līdzību izstāstīja par avju un āžu likteni.
Un, zini, uzmācība ar Dieva vārdu ir iedarbīga, bezdievji no tā visvairāk raustās.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:19:08
skolniekss [195.8.115.229]
Jēzus neatstāja vietu izvēles brīvībai.
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2012.02.15 10:19:13
Pater Henricus Es arī nepretendēju uz pilnīgu patiesību. man nevajag lai kāds raustās. Ne aiz bailēm pie Kristus jāiet.

Mārtiņš Un kā vēl atstāja.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.02.15 10:21:34
skolnieks. protams, ka tev nav uz to jāpretendē.
Pilnīga patiesība ir vien Dieva iemiesotais Vārds un Vēsts par Viņu, pārējais šai pasaulē ir bezgala relatīvs.
Un šis Vārds saka, ka var arī aiz bailēm ticēt , jebkurā gadījumā tas ir labāk nekā neticēt.
Un sākumā bailīgie paliek drosmīgi Dievā.
dafne
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:25:09
skolnieks.piemeram?
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2012.02.15 10:25:58
Pater Henricus Nezinu. Manu prāt Dievs negaida no cilvēka bailes. Bailēs vairāk ir ieinteresētas citas cilvēku kategorijas, tas ir saglabājies kā cilvēku masu pakļaušanas mantojums.
skolnieks.
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:27:40
dafne Krustceles- izvēle- garāks ceļš-īsāks ceļš- tātad divi, trīs varbūt pat četri pareizi ceļi un visi pie Dieva- ops atkal krustceles
dafne
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:32:19
skolnieks.ok...bet ko Kristus saka...Vai par krustcelem runa?Viņš diezgan skaidri norada ...ceļu
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.02.15 10:44:48
skolnieks.
Ticībā baiļu nav, vai ne?
Bet ko saki par bijību Dieva priekšā?

Jēzus atstāja izvēli palikt nāvē, ja neseko Viņam.
eglīte
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:49:10
Fakts pārdomām, lai arī nedaudz novirzās no diskusijas tēmas:
Kādā Lielbritānijas mazpilsētiņā uzbūvēta jauna pašvaldības slimnīca.
Tajā atrodas kapella, kurā ir musulmaņu rituālās mazgāšanās telpa, lūgšanu tepiķi, materiāli par sikhu, budistu, hindu reliģijām, bet nav neviena kristīgā simbola.
Kristietības sakarā vienīgais- kāda islama garīdznieka sarakstīta info lapiņa jautājumu - atbilžu formā par Korānā pieminēto pravieti Jēzu. Atbildes nepārprotami noliedz Jēzus unikalitāti.
skolniekss [195.8.115.229]
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:53:22
dafne Dzīve ievieš korekcijas, gan sastapsies ar šiem ceļiem. Nav tikai balts un melns. Krāsu gamma ir ļoti dažāda un to saskatīt ir neizbēgami un vajadzīgi jebkuram gan kristietim, gan nekristietim-jebkuram.
skolniekss [195.8.115.229]
# Iesūtīts: 2012.02.15 10:53:54
Mārtiņš Bijība un bailes nav viens un tas pats.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 34 , pavisam kopa bijuši: 210