atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Vēsture ielu nosaukumos
Aivars
Iesūtīts: 2011.10.25 23:35:11
2011. gada 15. oktobra `Svētdienas Rītā` lasāms raksts "Pirmo reizi Latvijas vēsturē iela nosaukta luterāņu mācītāja vārdā"
Izlasot nosaukumu, radās šaubas, vai tā tiešām ir, un, vavei, pat interneta resursos momentā atradās, ka jau ir gan Glika iela Alūksnē, gan Stendera iela turpat Mežaparkā. Būtu jauki uzzināt kādas vēl šāda veida ielas ir kurās Latvijas pilsētās
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
ventiš [78.84.193.191]
# Iesūtīts: 2011.10.26 01:40:58
Stendera vārdā nosaukta arī iela Ventspilī. tāpat Neikenam par godu ir nodēvēta iela Ventspilī.
garaamejot [92.55.44.5]
# Iesūtīts: 2011.10.26 01:42:39
laikam maz kursh zin, kas tas taads -Garliibs Merkjelis, ij ka arii vinja vaardaa kaut kur iela atrodas....
vilks
# Labojis vilks: 2011.10.26 08:30:46
Jēkabpilī, piemēram, ir arī Lutera iela

Jā, Ventspilī ir Jura Neikena iela.
bitukas
# Labojis bitukas: 2011.10.26 10:17:33
mūsējiem arī ir iela un piemineklis Liepājā(Ē. Rimbenieks), bet Talsos ir iela arī man(baptistu iela)
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2011.10.26 10:19:41

Arhibīskaps Teodors Grīnbergs
1870 – 1962

Teologs. Latvijas Universitātes goda doktors (1929), profesors (no 1929). Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps (1932 – 1944), Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trimdā arhibīskaps.

Teodors Grīnbergs dzimis 1870. gada 21. martā, pēc jauna stila – 2. aprīlī Dundagas pagasta Ģibzdes pusmuižā, kuru tajā laikā rentē viņa tēvs Ernests Grīnbergs (1838 – 1910). Tēva tālākie senči ir Kurzemes zemnieki no Ārlavas un Popervāles.

Māte Vilhelmīne (1848 – 1919 ), dzimusi Kronberģe, nāk no Valpenes muižas, viņas māte Kristīne Kronberģe ir Krišjāņa Barona māsa.

Mācījies Kubeles skolā pie Ernesta Dinsberģa, Ģibzdes skolā, Talsos vēlāk pazīstamā latviešu valodnieka K. Mīlenbaha privātskolā, kā arī Jelgavas ģimnāzijā (1888 – 1891).

1891 – 1896 studē teoloģiju Tērbatas universitātē, 1897. gadā saņem teoloģijas kandidāta grādu.

Tālāk seko daži darba gadi par mājskolotāju. Mācītāja darbību Teodors Grīnbergs sāk kā mācītāja palīgs Lutriņos, pēc tam Rindā u.c.

Kopš 1907. gada 23. marta, citur – 26. aprīļa, viņš sāk darboties Ventspils latviešu draudzē, kur kalpo 27 gadus.

Darbības laika iesākumā draudzē ir ap 12 000 locekļu – Ventspils latviešu iedzīvotāji un Sarkanmuižas un Vārves pagastu zemnieki.

Draudzes darbs tolaik ir ļoti intensīvs. Piemēram, 1912. gadā draudzē kristīti 457 bērni, iesvētīti 375 jaunieši, laulāti 147 pāri, pieņemti 4352 dievgaldnieki, izvadīti 376 draudzes locekļi.

Teodora Grīnberga mācītāja un sabiedriskā darbinieka darbība vienmēr raksturojusies ar rūpēm par bērniem un jauniešiem. Viņa jaunievedums mācītāja darbības sākuma gados ir speciāli bērnu dievkalpojumi, bērnu patversmes organizēšana pa dienu darbā aizņemto vecāku bērnu pieskatīšanai. Ventspilī to sauc par "piecu kapeiku skolu", jo maksa ir 5 kapeikas dienā. Tiek organizēti tolaik ļoti populārie Bērnu svētki, kuros piedalās ap 1000 bērnu un vairāki tūkstoši skatītāju. Kopš 1913. gada Teodors Grīnbergs izdod nedēļas laikrakstu bērniem un jauniešiem „Bitīte”. Laikraksta izdošana pārtrūkst 1. pasaules kara laikā, bet pēc tam atjaunojas. Pēc 2. pasaules kara tas turpina iznāk trimdā. Teodors Grīnbergs atjauno arī baznīcas skolas darbību, pats māca ticības mācību vairākās Ventspils skolās.

1908. gadā Teodors Grīnbergs dibina Ventspils Jaunības draugu biedrību, kas realizē diezgan plašu kultūras darbu, apvienojot ap 200 cilvēku. Galvenokārt tie ir topošās latviešu inteliģences pārstāvji. Biedrība dibina sieviešu, bērnu un jauktos korus, kas rosīgi darbojas, organizē ikgadējos Bērnu svētkus, dažādus biedru vakarus, izbraukumus, lekcijas utt. Teodors Grīnbergs ir arī tas, kas jau toreiz organizē kapu svētku svinēšanu. Ventspils droši vien ir viena no pirmajam vietām Latvijā, kur tas tiek darīts.

Sākoties 1. pasaules karam,mācītājs Grīnbergs palika Ventspilī un pārdzīvoja visus ķeizariskās Vācijas okupācijas gadus un vēlākos 1919. gada notikumus.

Latvijas Republikas laikā Ventspils iedzīvotāju un līdz ar to draudzes locekļu skaits bija stipri sarucis, draudzes darba apjoms samazinājies. Teodors Grīnbergs bez mācītāja darba pienākumiem uzņēmās arī 1918. gada 9. decembrī dibinātās Ventspils reālskolas, vēlāk pārdēvētas par Valsts Ventspils vidusskolu, direktora pienākumus. Skolā viņš mācīja ne vien ticības mācību, bet arī latīņu valodu un filozofiju.

Kad 1931. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps K. Irbe atkāpās no amata, Teodors Grīnbergs tika izraudzīts par bīskapa vietas izpildītāju, bet 1932. gada 31. martā ievēlēts par pirmo Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu. Līdz ar to viņa darba gaitas Ventspilī beidzās.

2. pasaules kara beigās, 1944. gadā, Teodors Grīnbergs, vācu okupācijas varu piespiests, atstāja Latviju un aizbrauca uz Vāciju. Atlikušo mūža daļu viņš dzīvoja emigrācijā, pildot Latvijas Evaņģēliski luteriskās trimdas baznīcas arhibīskapa pienākumus. 1947. gadā Luterāņu vispasaules federācijas I pasaules kongresā viņu ievēlēja par šīs federācijas Eksekutīvās komitejas locekli. Tas bija žests un uzmanības pierādījums gan Latvijas, gan citām trimdas baznīcām.

Teodors Grīnbergs miris 1962. gada 14. jūnijā Eslingenā, Vācijā, un apglabāts Eslingenas Plinsavas kapsētā.

Atsevišķi jārunā par Teodors Grīnberga sabiedrisko darbību. 1922. gada Latvijas Saeimas vēlēšanās viņu ievēlēja par deputātu no Kristīgās nacionālās savienības Kurzemes apgabala saraksta. Saeimā viņš darbojās Izglītības komisijā. Taču pēc pirmajām sesijām T. Grīnbergs nolika mandātu, atzīdams Saeimas darbību par partiju interešu diktētas nenosvērtas rīcības izpausmi.

1921. un 1931. gadā Teodors Grīnbergs tika ievēlēts Ventspils pilsētas domē no Apvienotā pilsoņu saraksta, kurā viņš bija pirmais kandidāts. Turklāt viņš darbojās daudzās sabiedriskās organizācijās, kuru dibināšanā lielākoties pats arī bija piedalījies – Sarkanā Krusta biedrības Ventspils nodaļā, Ventspils Mūzikas biedrībā, Starpkonfesionālā biedrībā palīdzībai trūkumcietējiem, Ventspils skolotāju biedrībā, pretalkohola kustībā. Kādu laiku viņš bija tautskolu inspektors Ventspilī un apriņķī. 1919. gadā ar viņa palīdzību tika dibināta Ventspils bibliotēka un lasītava. Diezgan plaša bija arī viņa izdevējdarbība – bez jau pieminētā bērnu izdevuma "Bitīte" izdošanas Teodors Grīnbergs plaši darbojies kā dažādu citu reliģisku un kultūras izdevumu redaktors, līdzstrādnieks vai izdevējs. 1914. gadā viņš atkārtoti izdeva jau toreiz par bibliogrāfisku retumu kļuvušo, 1845. gadā Rindas mācītāja Kārļa Hilnera izdoto lībiešu zvejnieka un valodnieka – autodidakta Jāņa Prinča kopā ar dēlu sarakstīto grāmatu "Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas".

Savā laikā Teodors Grīnbergs Ventspilī bija ārkārtīgi iecienīta un zināmā mērā pat leģendāra personība. Daudzajās atmiņās un laikabiedru liecībās viņš raksturots kā dziļi humāns, ar plašu redzesloku apveltīts sabiedrisks un kultūras darbinieks, bez konfesionālas ierobežotības, bez iztapības to okupācijas varu priekšā, kuras viņam nācās piedzīvot. Viņš centās glābt no nāves Ventspils ebrejus 2. pasaules kara vācu okupācijas laikā, lai gan spēja izglābt tikai tos, kas bija pārgājuši kristīgā ticībā. Viņam par dzīvības glābšanu var pateikties arī daudzi čigāni Ventspilī un Kandavā. Uz viņu bez pārspīlējuma attiecināmi vārdi, teikti kādā 1962. gadā Zviedrijā izdotā sprediķu grāmatā T. Grīnberga piemiņai: "Dieva vīrs bezdievīgajā pasaulē!"


Bibliogrāfija
Theodor Kallmeyer. Die ewangelischen Kirchen und Prediger Kurlands –
Riga, 1910 – VVM 10566.
Valsts Ventspils vidusskola. 1918 – 1928 – VVM 11744.
J. Sviestiņš. Ventspils. – 1934 – VVM
Ventspils baznīca un draudze. Veltījums baznīcas 100 gadu jubilejā – 1935 –
VVM 20001/30.
Archibīskapa prof. Dr. theol. T. Grīnberga svētrunas Ventspils ev.- lut. Baznīcā –
Ventspilī, 1935 – VVM 22235.
Evaģēliuma gaismā. Rakstu krājums, veltīts Latvijas ev.-lut. baznīcas
archibīskapa Teodora Grīnberga 40 gadu mācītāja darbības
atcerei – Rīga, 1939 – VVM 20987.
Dzimtenes zvani. Latvijas ev.-lut. baznīcas draudžu un mācītāju saimes veltījums
savam virsganam Archibīskapam Prof. Dr. theol. Teodoram Grīnbergam viņa 85
mūža gadu svētkos 1955. gada 2. aprīlī – Kanāda, Hamiltona, 1955 –VZB.
Archīvs. IX sējums. Latviešu mācītāju īsbiogrāfijas – Melburna, 1969 – VZB.
Dievs ir mīlestība. Sprediķu krājums archibīskapa Dr. T. Grīnberga piemiņai –
Latvijas ev. -lut. baznīcas Rietumeiropā izdevums, 1972 – VVM 25917.
Ventspils 700. Rakstu un atmiņu krājums – Toronto, 1990 – VVM 22860.
Archibīskps Dr. Teodors Grīnbergs. Rakstu krājums 100. dzimumdienas atcerei – Latvijas ev. -lut. Baznīca un Latvijas ev. -lut. Draudžu apvienība Amerikā, 1970


Ingrīda Strumfa,
Ventspils muzejs




Derētu iela Ventspilī ! Kā reiz tagad ir brīdis, kad top dažādas jaunas ielas. Varbūt būs arī Teodora Grinberga iela?

Kopš 1913. gada Teodors Grīnbergs izdod nedēļas laikrakstu bērniem un jauniešiem „Bitīte”
Ventspilī ir bērnudārzs "Bitīte" laikam jau būs kāds sakars ar šo kungu. Un ģimnāzija ar, kurā tad arhibīskaps bija direktors
Roze
# Iesūtīts: 2011.10.26 11:38:48
Labāk aizsūti šo uz Ventspils domi - ar iedzīvotāju parakstiem un ierosinājumu. Dabū atbalstu no luter. u.c. mācītājiem Ventspilī.
ventiš [78.84.195.249]
# Iesūtīts: 2011.10.26 12:46:46
bitukas tad katoļiem ir vairāk paveicies, jo Katoļu ielu ir krietni vairāk
p.s. Ventspilij, lai būtu pilns komplekts, vēl derētu J. Gaisiņa iela
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2011.10.26 15:28:56
ventiš [78.84.195.249] Lai tiktu pie šāda goda, vispirms ar godu vai lielu blīkšķi ir jāaiziet citos medību laukos Varbūt pirms ko tādu raksti parunā ar šo cilvēku personīgi vai viņš to vēlas, vai nē.
memek. bū! [78.84.190.178]
# Iesūtīts: 2011.10.26 15:30:05
skolnieks. Ventspilī ir bērnudārzs "Bitīte" laikam jau būs kāds sakars ar šo kungu. Un ģimnāzija ar, kurā tad arhibīskaps bija direktors
Ģimnāziju arī sauc "Bitīte"?
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2011.10.26 15:37:31
memek. bū! [78.84.190.178] Tajā laikā, 1918 gadā, to sauca par - Astoņgadīgā reālskola no 1918.gada 9.decembra
Roze
# Iesūtīts: 2011.10.26 15:43:39
skolnieks.
Lai tiktu pie šāda goda, vispirms ar godu vai lielu blīkšķi ir jāaiziet citos medību laukos
Ei nu ei, Pūķinam jau tagad ceļ pieminekļus. Gan jau vēl kādam
skolnieks.
# Labojis skolnieks.: 2011.10.26 15:49:06
Roze Vai Latvijā ceļ to pieminekli? Un nez vai pret viņa gribu to tur kāds ceļ.
Memekija
# Iesūtīts: 2011.10.26 17:02:33
Eu, jums patiktu, ja jūsu vārdos kaut ko nosauktu? nu piem. Skolnieka bulvāris, vai Galerija Vilks. vai ,piem, kāda sv.Bituka katedrāle?
ventiš [78.84.195.249]
# Iesūtīts: 2011.10.26 17:05:44
Memekija parasti jau neviens to neprasa
Bet Lembim droši vien glaimo slēpošanas kalns „Lemberga hūte”
Memekija
# Iesūtīts: 2011.10.26 17:09:15
ventiš [78.84.195.249]
Parasti jau tad ir jābūt beigtam. kāpēc tad Lembis savu naudu par Lembjiem nenosauca?
Roze
# Iesūtīts: 2011.10.26 17:28:57
Memekija
sv.Bituka katedrāle?
... kāpēc tad Lembis savu naudu par Lembjiem nenosauca?


Memekija
# Iesūtīts: 2011.10.26 18:01:44
Roze
nu Rozes vārdā jau grāmatnīcas sauc. Nez ko varētu Memekijas vārdā nosaukt?
skolnieks.
# Iesūtīts: 2011.10.26 19:06:43
Roze ... kāpēc tad Lembis savu naudu par Lembjiem nenosauca?

Viss ir ļoti vienkārši. Ja Tavā vārdā grib ko nosaukt tad Tev to uzprasa un Tu tad saki Tev tas tīk vai netīk. Un to tad respektē. Ja nerespektē tad tiesā iekšā un re atkal viens miljonārs
skolnieks.
# Iesūtīts: 2011.10.26 19:07:47
Memekija Skolnieka bulvāris būtu fantastiski. Es pa to katru dienu uz darbu šļūktu
Bituk [213.226.131.133]
# Iesūtīts: 2011.10.26 19:45:14
Katedraale neiespeejami, bet kaadu kombinaaciju dambretee - kapec ne. Bet pareizi nevi sv. Bituka, bet sv. Bitukas

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 50 , pavisam kopa bijuši: 6893