atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem No luterāņiem uz pareizticīgajiem
Kristiana
Iesūtīts: 2007.01.15 15:42:58
kā vērtējat to, ka tagad tik daudzi interesējas par pareizticīgajiem, un nereti maina konfesiju? Kāpēc tas tā notiek?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.15 17:46:17
manuprāt, domā, ka tur "lielāks garīgums". Taču apšaubu, vai visi pārgājēji iedziļinājušies doktrīnā par Svēto Garu.
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.15 17:46:28
(un piekrīt)
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.15 18:53:12
Piederu pie tiem, kas "interesējas" un interese sākās un padziļinājās ar pirmo lasīto grāmatu - par svēto Sarovas Serafimu. Pieradušai klausīties ļoti intelektuālus sprediķus, kur vārdi tika savirpināti meistarīgos izteikumos, iepinot dažādus svešvārdus utt., biju pārsteigta, ka ne viņa dzīves aprakstā, ne vēl jo mazāk pamācībās (kas bija viņa gadu desmitu ilgās prakstiskās svētdzīves pārbaudītas) nebija ne vēsts no sevis izrādīšanas, teksts bija ļoti kluss un vienkāršs vārdos, bet ārkārtīgi precīzs un dziļš. Tas trāpīja dziļāk par visu līdz šim lasīto un dzirdēto. Nākamās bīja nelielas brošūriņas par gavēni, par prēksūdzi, par klusēšanu - un arī tajās bija tā pati vienkāršā, bet tik trāpīgā valoda. Lasīju un lasu svēto dzīves un pamācības un atrodu tur atbildes uz tik daudziem maniem jautājumiem, pie tam viņi bijuši un ir par svētīgu un reālu ticīgas dzīves priekšzīmi.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.15 19:49:43
Kāpēc konvertējas? Iespējams, ka kādi to izdara pirmās jūsmas iespaidā; iespējams kādiem, baudot to, ko piedāvā pareizticība, ir grūti nemitīgi justies "vainīgiem", saņemot vairāk vai mazāk atklātus pārmetumus no luterāņiem, kas aprobežojas ar Luteru un Konkordijas grāmatu, un viņi vēlas lietas, ko atzīst par derīgu ne tikai savai, bet kopumā ticīgo dzīvei, praktizēt atklāti. Iespējams, ka iepazīstot pareizticību, ir grūti samierināties ar luterāņu liberālismu, ar sava gribas trūkuma un garīgā kūtruma aizslēpšanu aiz "Kristus pie Krusta visu ir izdarījis!" un noniecinošiem tekstiem par to, ka katrs svētdzīves mēģinājums taču ir cenšanās saviem spēkiem iemantot pestīšanu! Ir grūti, piemēram, kad iepazīta gavēņa svētīgā prakse, dzīvot Baznīcā, kas uz to pārāk nemudina.
Tai pat laikā nav jāaizmirst, ka svēto dzīvju apraksti arī ne tuvu nav reālā mūsdienu pareizticība.
Pāvils
# Iesūtīts: 2007.01.15 20:12:09
Vai tiešām Pareizticīgajā Baznīcā atrodams tāds ākārtējs garīgums, kāds mūsu Baznīcā nebūtu sasniedzams? Kā pamatojums tam īpašajam garīgumam te tiek minētas dažādas brošūras un atsevišķu pareizticīgo autoru darbi, bet vai dzīvē, vai ikdienas pareizticīgā dzīvē šodien tas parādas vairāk? Vai mūsu pareizticīgo līdzpilsoņu dzīves ir "kristīgākas","svētākas", vai tajās vairāk un biežāk var redzēt patiesus ticības darbus, nekā mūsu Baznīcā?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.15 20:27:24
Pāvil , tikai piekrītu ka mūsdienu Pareizticības realitāte nebūt tik masveidā nepraktizē to, ko pati ir uzkrājusi savā Mantojumā! Diemžēl. Savukārt nav mazums luterāņu un varbūt katoļu, kas "viņu" labumus pielieto sekmīgāk par tiem, kas to uzskata par savu privātīpašumu (bet visai bieži par to zina ļoti maz un vēl mazāk pielieto). Cik esmu spējusi, esmu centusies solīti pa solītim pielietot lasīto un studēto (un pa vairākiem gadiem tas ir krietni vairāk kā dažas brošūras vai dažu autoru darbi...), tāpēc varu skaidri teikt pēc personiskās pieredzes- tas "darbojas", un pat ļoti, un tā nav tikai jūsma, kas piesaista. Pāvil, domāju, ka piesaista ne jau reālā mūsdienu pareizticība, bet tas, ko sauc par Pareizticīgo Baznīcas Mantojumu. Jo tā studijas un pielietojums var nest ļoti labus augļus.
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.01.15 20:33:58
... bet mani ļoti skumdina un sāpina "viņu" ne reti ārkārtīgi augstprātīgā un noliedzošā attieksme pret ikvienu, kas ārpus viņu žodziņa. Ne jau piederība "pareizākajai` konfesijai būs izšķiroša! Kā varētu teikt, ka, piem., Vasarsvētku draudžu bīskaps ar saviem dēliem nonāks ellē, jo ir, viņuprāt, pēc piederības sektanti? Absurds! Un skumdina arī to attieksme, kas izauguši mūsu Baznīcā, bet aizgājuši, nolīdzina savu pagātni līdz ar zemi. Ir noteiktu daudz patiesu ticības piemēru ikvienā konfesijā!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.15 21:20:26
Saulespukje, tieshi taa, es arii lasu tagad Bazniicteevus un saprotu to Kristiigaas maaciibas vienkaarshiibu, un saprotu, ka esot Luteraanismaa es sho vienkaarshiibu nezaudeeju, man shii Bazniicas bagaatiiba nav atnjemta un liegta, parasti Luteraanismu skata tajaa 16 gadsimta gaismaa, kad vienkaarshi bij jaaciinaas par patiesiibu un ticiibas pastaaveeshanu kaa taadu, bet tas jau nav viss Luterisms. Arii Luteriskajaa tradiicijaa ir taadi pashi sveeti viiri, un kas interesanti, taadi mums ir blakus ikdienaa, tikai par vinjiem graamatas neraksta.
Zaķis [195.13.216.10]
# Iesūtīts: 2007.01.17 16:21:49
Mulder, kuri ir tie svetie viri? Vai vari kadu nosaukt?
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.18 15:59:52
Saulespuķe
Atliek slavēt Dievu, ja cilvēks tveras pie Vienprātības grāmatas un pie Lutera! Un šie, kā zināms, stāv uz drošā Dieva vārda pamata. Sava redzesloka paplašināšanai nenoliedzu citas literatūras apskatīšanu. Pārbaudām, kas labs, to paturam. Un pārbaudām ar šo drošo pamatu: Dieva vārds => Vienprātības grāmata => Luters.
Sieviete
# Iesūtīts: 2007.01.18 17:45:13
Zaķis [195.13.216.10] Tu raksti: Mulder, kuri ir tie svetie viri? Vai vari kadu nosaukt? Ir jau gan vini ari tepat, tikai nez vai butu labi kadu pasludinat vai apzīmēt par svēto. Tas izsauktu TĀDU uguni uz viņiem! Es zinu, ka viņš reiz pārgāja ielu pie sarkanā! Un tad vēl nepasveicināja mani! Un vienreiz viņš sadusmojās!
Voldemārs
# Iesūtīts: 2007.01.19 21:31:40
Kristiana!
Cilvēkus allaž saista eksotiskas lietas. Tas sakāmas arī par pareizticību. Diemžēl liela daļa ļaužu nesaprot, ka tie dārgumi, ko viņi domājas saredzam tajā baznīcā, ir:
1. nevērtīgi nieki (vērtējot pēc bibliskiem kritērijiem).
2. atrodami arī luteriskajā baznīcā, ja tikai zina meklēt.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.01.19 21:50:02
Voldemār, kādi tie dārgumi būtu? Nosauc, lūdzu, varbūt nepamanīju.
dzērvene [87.110.161.231]
# Iesūtīts: 2007.01.22 23:36:17
viens no iemesliem pāriešanai ne tikai pareizticībā, bet arī citās konfesijās, ir tas, ka, atvainojiet, pieriebusies tā saucamā "virtuve" draudzēs, kas ir ne tikai par ticības pārbaudījumu, bet visbiežāk par klupšanas akmeni. lūk, paklūp un attopas... piemēram, Mēness ielā.
12345 [87.110.142.77]
# Iesūtīts: 2007.01.24 21:42:31
dzērvene [87.110.161.231]dzērvene [87.110.161.231]
Kas tad atrodas tajā Mēness ielā?
mezooga [87.110.169.238]
# Iesūtīts: 2007.01.25 15:56:39
nu kura draudze tad nav ta virtuve. ta ir tikai iluzija, ka pie kaiminiem labak.
dzērvene [80.232.248.242]
# Iesūtīts: 2007.01.26 22:35:01
12345
Mēness ielā atrodas latviešu pareizticīgo draudze.
mezooga
jā, pie kaimiņiem arī virtuve.
nepastāvīgais [81.198.25.183]
# Iesūtīts: 2007.02.02 10:28:11
Man gan šķiet daudz skumjāk, ja nemanu garīgas cīņas iespējas sevī un visapkārt ik dienas. Kāda starpība, kurā baznīcā vai tautā piederu Kristum? Viņš tak nav dalīts?! Tātad, visu garīgās pieredzes vēsturi un potenciālu, kā Kristus miesas loceklis varu piedzīvot būtum arī luterānis. Un, lai neviens nemaldina ar stāstiem par luterāņu garīgo vadītāju negarīgumiem! Meklējiet, un Jūs atradīsiet!
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2007.02.02 16:56:51
nepastāvīgais Pilnībā pievienojos, ka arī LELB ir viss, lai ikviens varētu pieaugt savā ticības dzīvē, jautājums ir tikai par to, vai vispār un cik aktīvi tiek izmantoti Baznīcas piedāvāti žēlastības līdzekļi. Vismaz par sevi zinu, ja liktu lietā kaut nelielu daļu no tā, ko zinu par labu esam, bet gribas vājuma dēļ nespēju darīt, būtu vairāk kā gana! Un nav nozīmes, kurā Baznīcā atrodos, jo arī aizejot uz citu, tur aizietu ar savu bagāžu. LELB man ir viss un būtu negodīgi savu neizdarību novelt uz kādām lietām, kas mūsu Baznīcā netiek praktizētas vai tiek darītas savādāk. Ne tas ir sķērslis sekmīgai personiskajai izaugsmei, vismaz par sevi esmu to godīgi atzinusi! Bet, iespējams, kādi savu neizdarību atrisinājumu redz tieši konvertācijā, vismaz tai brīdī.
Protams, šo skatu caur savu pieredzi un pieredzes ir ļoti atšķirīgas.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.02.03 18:13:01
Pareizticība ir tikai viens no ceļiem, kas var saistīt. Mani personīgi pareizticībā saista jau šeit pieminētie pareizticīgo Baznīcas tēvu raksti, kas atšķiras ar savu, ja tā var izteikties, ikdienas garīgumu - nemeklē kādas akadēmiskas gudrības, ko bez pāris augstskolām nemaz i nemēģini saprast, bet gan kkvienam cilvēkam saprotamas lietas ikdienas garīgajai dzīvei. Otra lieta - liturģija. Kad ieej kādā katedrālē un dzirdi tos dziedājumus, tik tiešām dvēsele un gars šķiet Debesīs esam.
Mūsu luteriskajā baznīcā 1) neviens neliedz meklēt arī citu konfesiju garīgo pieredzi; 2) galvenais iemesls, kāpēc visas manas konvertācijas tieksmes galu galā apstājās, ir tas, ka evaņģēliskajā Baznīcā visas trīs lietas - Vārds, sakramenti un liturģija ir brīnišķīgā harmonijā. Blakus vienmēr augstā cieņā turētajai kancelei prof. R.Feldmanis un viņa līdzgaitnieki mācīja draudzei izprast un lietot sv. Vakarēdiena sakramentu. Lielākā daļa diez vai atceras tos laikus, kad pie dievgalda gāja labi ja divreiz gadā! Un liturģiskā kustība, kas rezultējās aizmirstajās jaunā gaismā celtajās vecajās dievkalpojuma kārtībās arī ļauj mums realizēt t.s. Augsto liturģiju.
Iet un mācīties vērtīgo no kaimiņiem un draugiem - tā ir svētīga lieta, bet svas mājas ir savas, vai tad kāds pērk jaunu māju, ja vecā ir piedzīvota? To vajag vienkārši iztīrīt!
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 42 , pavisam kopa bijuši: 4186