atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Veel viens iemesls lai Biologi saaktu maaciities mateni
Jošs Mulders
Iesūtīts: 2011.05.20 09:55:32
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>
AutorsZiņas teksts
Gnidrolators [90.130.172.74]
# Iesūtīts: 2011.05.22 03:03:12
Jošs Mulders
Runaa konkretaaak... Veesturei matene nav vajadziiga, vai tu vienkaarshi neredzi kaa to tur izmantot? Atkal... ja "es neredzu" znach buut nekas tur nevar

Nē nu parādi kādu uzskatāmu piemēru matemātikas pielietojumam vēsturē. I`m all ears. Es saprotu, ka aprēķinus mēdz lietot dažādu statistiku apstrādāšanā vai, teiksim, vēsturisko datējumu aprēķināšanā, bet tīri pašā vēsturisko faktu interpretēšanā, avotu analizē utp.? Psiholoģijā varbūt tad arī matemātiku var izmantot?

IDistu autori centushies pateikt tikai to, ka ja lieto, tad vaig lietot pareizi... ibo kaa rakstiija newscientist autori, izraadiijaas, ka Biologi n-tos gadus elementaari skaitiit nejeedz!

Jā, ģeneralizēt uz ``biologi nemāk`` no viena fakta, protams, šeit ir īsti vietā. :eyeroll:

Gnidrolators [90.130.172.74]
# Iesūtīts: 2011.05.22 03:05:52
reizi, bet kaa shkjiet, Mulders sheit ir vieniigais, kursh kaareiz tieshi taapeec ir skeptisks pret zinaatnes "visvareniibu"... ibo taa meedz kljuudiities un dazhkaart "po krupnomu"

Jā, zinātne tieši tā arī strādā - pēc mēģinājumu-kļūdu principa. Dažreiz tā kļūdās ``po krupnomu``, arī tas ir fakts? Tev tas nepatīk? Tu gribētu, lai zinātne būtu kā reliģija, kas nekad nekļūdās, jo viss jau sen zināms no kādiem tūkstošiem gadu veciem hieroglifiem?

Tikai muusu daargie ateisti zinaatni uzskata par neaizskaramu indijas govi, kuru nedriixt pabaxtiit ar spicu pulkjiiti...

BS
Vēl jo vairāk, zinātne pati to vien dara kā baksta sevi ar spicu puļķi.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.22 21:30:53
Gnid, izjemot taas "zinaatnes nozares" kas ir essenciaalas ontologjiskaa materiaalisma dominancei. Bet pareizi tu saki, zinaatni tomeer baxta un pashbaxtaas, taapeec agri vai veelu cukura maajinjas un cepumu jumtinji sabruuk, neatkariigi kas zem tiem seezh... ticiigie vai neticiigie.

Nē nu parādi kādu uzskatāmu piemēru matemātikas pielietojumam vēsturē. I`m all ears.

Es arii neredzu pagaidaam, tas man nekaadiigi netraucee peec taa tiekties un uz to cereet... un es neriskeeshu apgalvot, ka Veesturei matene nav vajadziiga... Piekam man ir pamatotas aizdomas, ka tu redzeetu ziloni, ja to tev raadiitu es
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.22 21:31:35
Jā, ģeneralizēt uz ``biologi nemāk`` no viena fakta, protams, šeit ir īsti vietā. :eyeroll:

Par laimi tavi eye poisition nav raadiitaajs dajebkam
Alucard
# Iesūtīts: 2011.05.22 22:36:53
Reaali tas noziimee, ka shie budzheti "risina" neesoshu fantom probleemu, un kaa zinaam, paraziiti vienmeer piesuucas pie lielas naudas, it iipashi, ja probleemas jau reaali nav.

Aha, un globālā sasilšana arī ir BS. Tālāk varētu tikt galā ar mītu, ka pīpēšana ir kaitīga.

Vai tas ka viss patiesībā ir Okey kaut kādā veidā izriet arī no ID?
Gnidrolators [90.130.175.202]
# Iesūtīts: 2011.05.22 22:59:23
Jošs Mulders
Esmu jau savā laikā izteicies par to materiālisma ontoloģiju un, ja labi atceries, tad man tā vairāk šķiet pēc tautoloģiskas semiotiskas struktūras, ka principā ir un paliek filozofijas žanrā. Par primāro uzskatu empīrismu un jāsaka, ka no tā viedokļa tādam ID projektam ir vēl mazāka pamata eksistēt.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 09:53:17

Aha, un globālā sasilšana arī ir BS. Tālāk varētu tikt galā ar mītu, ka pīpēšana ir kaitīga.


Nee Globaalaa saslishana nav gluzhi BS... BS ir uzpuustaa cilveeku noziime shajaa procesaa...
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 09:53:45
Par primāro uzskatu empīrismu un jāsaka, ka no tā viedokļa tādam ID projektam ir vēl mazāka pamata eksistēt.

Tad jau Gettiera probleemu zini?

Kaa arii.. empiriisms prasa interpretatiivu freimworku kuraa noveerojums tiek "iekaartots"... savukaart shaads freimworks ir buuveets kaut kaadas paradigmas ietvaros un ir kognitiiva subjektiiva procesa rezultaats.

Tieshi taapeec ir atshkjriiiba starp datiem un informaaciju... Ibo vienus un tos pashus datus, dazhaados freimworkos var interpreteet dazhaadi... un liidz ar to arii pasaule un "politika" attieciibaa uz pasauli izskataas dazhaada.

Tas pats globaalais sasilshans... jaa notiek, tikai tad, ja to interpetee kaa cilveeku izraisiitu, tad saakaas politikas un miljardu stumdiishana un govju pukinaashanas ierobezhoshana... A ja to interpeteetu taa kaa tas notiek, ka uz Zemes meedz buut ledus periodi un meedz buut visai tropiski periodi, tad tos pashus miljardus vareetu novirziit nevis klimata kontrolei bet gan adaptaacijai pie mainiigiem apstaakljiem...

Taakaa empiiricisms bez underlying freimworka nekas iipashss nav un neko daudz par pasauli tev nepateix... Jautaajums ir, vai mees apzinamies, kad runaa dati un kad interpertaacijas
a_masiks
# Iesūtīts: 2011.05.23 10:26:06
Jošs Mulders
Taakaa empiiricisms bez underlying freimworka nekas iipashss nav un neko daudz par pasauli tev nepateix... Jautaajums ir, vai mees apzinamies, kad runaa dati un kad interpertaacijas

manuprāt, tu putro empīricismu ar empīricisma rezultātā iegūtajiem secinājumiem. Novērot un ar jutekļiem sajust realitāti nav gluži viens un tas pats, kas izdarīt secinājumus par šo sajušanu. Nu, kaut kā tā, kā pats norādīji - globālā sasilšana ir empīricistisks process. to var novērot, to var izmērīt, to var sajust. Un tas ir fakts. Cita runa ir mūsu interpretācija par šī fakta cēloņiem. Interpretācijai nav nekāda sakara ar empīricismu, tikmēr, kamēr šie cēloņi netiek empīriski pārbaudīti.
Var pieņemt, ka ar klimatu spēlējas dievi. Var pieņemt, ka pie vainas Saule, vulkāni vai cilvēks. Empīriski varēs pārbudīt katru no versijām. Ar dieviem gan būs sarežģītāk, bet arī iespējami. Taču pašu versiju rašanās un pastāvēšana ar empīrismu ir tikai attāli saistītas, labākajā gadījumā - caur interpretācijām.

Tieshi taapeec ir atshkjriiiba starp datiem un informaaciju... Ibo vienus un tos pashus datus, dazhaados freimworkos var interpreteet dazhaadi...

nuja, bet empīrisms jau paģēr, ka dati ir, un tos var sajust. ar interpretāciju empīrismam nebūtu jānodarbojas, bet gan jāizšķir - ko var sajust un ko nevar. Ibo cilvēka apziņai ir viena jauka īpašība - cilvēks var pieņemt ka eksistē tādi dati, kuri nemaz neeksistē. Fanīgi, ja vienus neeksistējošus datus, cilvēks vēlas apstrīdēt ar citiem, tik pat pieņemtiem un neeksistējošiem datiem, nevis ar empīrisku pieredzi.
neielog. [90.130.172.59]
# Iesūtīts: 2011.05.23 10:33:20
To freimworku dievs katram personīgi pie dzimšanas izdala jebšu tomēr caur paša ekspiriencu to iegūst?
Un kāpēc man par pasauli kaut kas jāzin vairāk nekā es spēju uztvert caur jutekļiem un empīriku?...Jautājums retorisks.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 11:22:35
manuprāt, tu putro empīricismu ar empīricisma rezultātā iegūtajiem secinājumiem. Novērot un ar jutekļiem sajust realitāti nav gluži viens un tas pats, kas izdarīt secinājumus par šo sajušanu.

Empiiricisms ir vienkaarshi viena no zinaashanu teorijaam... taakaa nevajag to dekonstrueet, ibo tas kaareiz ietver visu procesu. Kas interesanti empiriicsimu pretstata racionaalismam... tas ir veco labo gigantu striids Dekarts vs Njuutons.

Taakaa baidos, ka tev ir mazliet savaadaaks empiiricisma priekshtats nekaa to saprot, piemeeram Mulders... ibo Mulders to pagjeereejis no filosofijas. Bet nu chista sarunas vajadziibaam jau vienmeer varam vienoties ko ar ko saprot.

Btw, tomeer gettier probleemu izpeeti... tas ir viens no empiiricisma "fail" counter-piemeeriem. http://en.wikipedia.org/wiki/Gettier_problem
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 11:23:44
To freimworku dievs katram personīgi pie dzimšanas izdala jebšu tomēr caur paša ekspiriencu to iegūst?
Un kāpēc man par pasauli kaut kas jāzin vairāk nekā es spēju uztvert caur jutekļiem un empīriku?...Jautājums retorisks.


Redzi... no taa kaa tu uztver passauli veel neizriet tas kaa tu sho uztveerumu sakaarto attieciibaa pret citiem uztveerumiem un sevi.

Tas vai meeness ir no zalja sier, peec buutiibas, svariigi ir Amurikaanjiem, kas uz turieni meegjina aizlidot un nolaisties... Ja mees ar konkreeto noveerojumu neplaanojam ko jeedziigu dariit, tad biezhi vien ir po fenji kuraa plauktaa mees to noliekam... probleemas rodas, kad divi shaadi plauktaa liceeji sastopas un striidaas kuraa plauktaa pareizi ieliktk konkreeto noveerojumu... un jo mazaak svariigs noveerojums ir katram no shiem striidniekiem personiigi... jo karstaaka debate, kaa pareizi sakaartot

Daudz svariigaak ir vai tu speej pac izanalizeet, kaapeec tu konkreeto noveerojumu pie sevis novieto konkreetaa plauktaa nevis citaa plauktaa... Cik daudzi no cilveekiem vispaar nodarbojas ar personiigo uzskatu pamatu izpeeti un paarlieicnaashanos, ka tie nav putas?
neielog. [90.130.172.59]
# Iesūtīts: 2011.05.23 11:37:54
Cik daudzi no cilveekiem vispaar nodarbojas ar personiigo uzskatu pamatu izpeeti un paarlieicnaashanos, ka tie nav putas?(c)

Vai tad ticīgo vidū šaubīšanās neskaitās fuipē? Turklāt, kas attiecas uz ticību, tad apzināti vai neapzināti cilvēks vairāk ir tendēts savu ticību saglabāt, nevis katru dienu to apšaubīt. Tas nav ergonomiski, jo kurš gan labu prātu grib zaudēt stabilos pamatus? Materiālisms ir triviāls un emocionāli nepievilcīgs, teisms - romantisks un ar medu apziests, jautājums - kādas brilles faktu filtrēšanai izvelēsies vidējais pilsonis? Un vispār, empīrikai ar reliģisko ticību ir mazs sakars. Tā (ticība) ir emociju un interešu joma.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 13:24:02
Vai tad ticīgo vidū šaubīšanās neskaitās fuipē?

Shaubiishanaas par ko? Rakstos teikts - visu paarbaudiet, kas labs to paturiet. Taatad... paarbaudiishana un kritiska skatiishanaas uz lietaam ir normaala.

Turklāt, kas attiecas uz ticību, tad apzināti vai neapzināti cilvēks vairāk ir tendēts savu ticību saglabāt, nevis katru dienu to apšaubīt.

Pareizi, citaadi jau mees no maajas neizietu nekad... Tachu reizi pa reizeem cilveeka muuzhaa ir jeega paarskatiit pasham savus uzskatus. Citaadi, ja tu dziivosi visu muuzhu ar uzskatiem, kas noformeejushies tiinja vecumaa... tak tevi par pilnu nenjems. Praksee jau tas tieshaam parasti notiek peec lieliem dziives satricinaajumiem... Tachu dazhkaart to vari arii pashiniceet... Diez vai buus jeedziigi to dariit katru dienu, vai pat katru meenesi. Bet reiziiti gadaa... manupraat ir tikai veseliigi pareflekteet pasham par saviem uzskatiem.

Materiālisms ir triviāls un emocionāli nepievilcīgs, teisms - romantisks un ar medu apziests

Nu par gaumi jau nestriidaas... Shkjiet, tu kaut kaadu tieshaam romantisko teismu te ziimee... un materiaalisms var buut pat ljoti pieivlciigs, ja pareizi to iepako un pasniedz.

Un vispār, empīrikai ar reliģisko ticību ir mazs sakars.
A cik gadus tu esi savaa muzhaa bijis religjiozs? Jo pagaidaam man rodas iespaids, ka tu sedeedams vienaa kokaa filosofee par to ko redzi 3km attaalaa eglee...

Tā (ticība) ir emociju un interešu joma.

??? Un tie maitas ticiigie, kas savas religjijas motiveeti saak nodarboties ar dabaszinaatneem ir kas?
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 14:18:05
Normaali.

Gan jau pienaaks 40gadu kriize, tad atkal paarskatiishu!
KPax.
# Iesūtīts: 2011.05.23 14:18:10
Jošs Mulders

Rakstos teikts - visu paarbaudiet, kas labs to paturiet .

Hmmm, varam šito attiecināt arī uz pašiem rakstiem?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 14:20:33
KPax, katraa paarbaudee vienmeer ir tas ko paarbauda un tas AR ko paarbauda. Nav ieteicams paarbaudes laikaa mainiit to AR ko paarbauda...
neielog. [90.130.172.59]
# Iesūtīts: 2011.05.23 14:22:59
Par savu uzskatu refleksijas nepieciešamību piekrītu.

/c/??? Un tie maitas ticiigie, kas savas religjijas motiveeti saak nodarboties ar dabaszinaatneem ir kas?

Nezinu. Grūti iztēloties, ja pie zinātnes ķeras klāt nevis zinātkāres motivēts, bet reliģijas. Parasti, ja kaut kas patīk un saista (no laicīgām lietām), tas nav saistīts ar to personas daļu, kas ir reliģioza. Ja garšo maizes zupa, garšo neatkarīgi esi ticīgs vai nē. Vari tikai lepni paziņot, ka ēst maizes zupu tev patīk, jo esi starā cik kruta dievs radijis mazes zupas sastāvdaļas

Cits variants, ka darbojies kādā spcifiskā ID jomā, kas no manas alas izskatās pēc kārtējā amju biznesa prodžekta industriālai pārdošanai un politiskām spekulācijām, bet tas tā, subjektīvi, pierādīt nevaru.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.05.23 14:31:24
Nezinu. Grūti iztēloties, ja pie zinātnes ķeras klāt nevis zinātkāres motivēts, bet reliģijas. Parasti, ja kaut kas patīk un saista (no laicīgām lietām), tas nav saistīts ar to personas daļu, kas ir reliģioza.

A tu taa droshi paarliecinaats? Un tas ka tev gruuti izteeloties... nu... izteelei jau arii nav bezgaliigas robezhas, katram taa savaadaaka. Man kaareiz vispaar ja kaut kas patiik un saista, tad tas ir tieshi saistiits ar metafiziskaam "augstaam" mateerijaam, tai skaitaa religjiju.

Ja garšo maizes zupa, garšo neatkarīgi esi ticīgs vai nē.
A kaads sakars garshoshanai, kas ir tieshaam visai fiziologjisks process, ar interesi par pasauli kas ir kognitiivs un gariigs process? Shaadai interesei es kaareiz driizaak noticeetu kaa religjiskai motivaacijai nekaa kaut kaadai citai. Labi veel viena cita motivaacija ir nevis zinaatkaare, bet varaskaare - veelme kontroleet to kas tev nepadodas.

Tachu es neietu mineet visus keisus kaapeec dajebkaads cilveeks pieveershas zinaatnei. Ir bijushi gadiijumi, kad cilveeks pieveershas, jo vinju motivee... nu nezinu... tuva cilveeka slimiiiba, un vinjsh iedziljinaas probleemaa liidz atrisina to.

Cits variants, ka darbojies kādā spcifiskā ID jomā, kas no manas alas izskatās pēc kārtējā amju biznesa prodžekta industriālai pārdošanai un politiskām spekulācijām, bet tas tā, subjektīvi, pierādīt nevaru.

Ne tu pirmais ne peedeejais, kuram kaada citu cilveeku intereses shkjiet absoluuti nevajadziiga materiaalu un darba izkjeeziishana Nu tas taa... tas izriet parasti no subjektiivaam preferenceem. Traki buutu, ja mums visiem interesetu viens, un neintereseetu kaut kas cits. Taapee Dievs pasaulee daavaa gan fizikjus gan lirikjus.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.05.23 14:32:19
Ctulhu, ar to BG ir probleema, ka mums ir Einshteina vienaadojums kas dod singularitaati, un tagad visi fizikji leekaa apkaart kaa no tukshas cepures zakjiiti izvilkt... Dazhi meegjinaajumi toch konvergjee uz to tur probleemu - kaa tuxnersii nokjert lauvu

Es gan neesmu informeets ka jurisprudences zajavas ir atkariigas no BG teorijas
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 97 , pavisam kopa bijuši: 5969