atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Ģenētiskā modifikācija un Dieva Baušļi
Aivars
Iesūtīts: 2011.03.18 11:59:54
Te lasāms raksts, kā ĢMO audzēšana rada ne tikai ekoloģiskus draudus, bet caur to arī finansiālus.
Būtu interesanti aplūkot šo jautājumu Dieva Baušļu gaismā.
Kādus baušļu sfērā ĢMO vairošana varētu iekrist?

Kristiešu diskusija
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Džonijs
# Iesūtīts: 2011.03.21 17:45:17
AivarsNu daža tantiņa tirgū tirgo savus lociņus un dillītes ar vēl lielākām nitrātu devām...jo labu gribēdama pārmēslo zemi ar kūtsmēsliem. Un vēl...mazdārziņu īpašnieki parasti tos minerāļus parasti lieto vairāk kā lielaudzētāji...pa ščipsniņai vien
Aivars
# Iesūtīts: 2011.03.21 18:53:22
Džonijs
Re, tā bija tikai ilustrācija motīviem, ne iesākums jaunai diskusijai. Bet saki, ko pats domā par ģenētiski modificētām štellēm, tieši Dieva atklāsmes kontekstā.

Teiksim http://www.latforin.info/index.php?id=70&tx_ttnews[tt_news]=2292&tx_ttn.. ews[calendarYear]=2011&tx_ttnews[calenda.. rMonth]=4&cHash=8e1c52d81d
http://www.bioteka.lv/lv/2006/10/13/par-genetiski-modificeto-plrtiku/

dafne
# Labojis dafne: 2011.03.21 19:00:18
Aivars
hm..tas koks interesants,a diez ar cilveku sita nevar..ka tumsa spid,nebus atstarotaji janesa...
man ta ĢMO tāda spēlēšanās ar uguni šķiet...
sica. [78.84.124.103]
# Iesūtīts: 2011.03.21 19:06:26
vecenes pavāru diskusijā ir šokā, ka vistu kauli tumsā spīdot viena ielika, ka uzlikusi vārīties un tumsā iegājusi virtuvē un sabijusies un tad panesās... ka vēl viena to manījusi, vēl un vēl... godīgi to izlasot 2 nedēļas vistu neēdu, bet... tā kā man vista garšo kaulu spīdēšana aizmirsās + es neko tādu pati neesmu piefiksējusi
Aivars
# Iesūtīts: 2011.03.21 19:06:44
dafne
Bet re kā ir ar šitādu koku - kauču jāņtārpiņiem tas var būt liktenīgs. Putniem noteikti arī būtu kā būtu.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.03.21 19:09:05
sica. [78.84.124.103]
Varbūt šī tajā virtuvē pēc gada iegāja
Prauli gan tumsā spīd, bet pat fosforām bagātu zivju asakas kaut kā nav redzētas vizulojam
sica. [78.84.124.103]
# Iesūtīts: 2011.03.21 19:10:58
Aivars
nea viņa vārijusi sunim ēst,, iegājusi paskatīties kā vārās un čau
tad citas sāka br`;ekt, ka arī sabijušās, kad suņa bļodā redzējušas spīdošas lietas
citas sāka runāt, ka ja reiz sunc ēd, tad jau OK, jo dzīvnieki, kas nav badā (un teorētiski mājas suņi tādi jau nav), neēstu sliktas lietas
biča
# Iesūtīts: 2011.03.21 19:12:03
sica. [78.84.124.103]
neesmu tumsā uz vistu kauliem skatījusies. esmu gan dzirdējusi, ka esot kaut kādi jūras produkti, kas mēdzot tumsā spīdēt. kauliņā ar šito rādīja... nebūs vistu griezušas ar vienu nazi kā tos?

dafne
nezinu, kā ar cilvēkiem, bet luminiscējoši trusīši gan esot es domāju, ka SB ar šādām metodēm nevajadzētu apstrādāt, izņemot, ja tādā veidā var novērst kādu briesmīgu iedzimstošu slimību. ālēties nav vajadzīgs.
Džonijs
# Labojis Džonijs: 2011.03.21 19:41:31
AivarsNu ko es varu teikt...tas ir kas jauns un visādi var notikt. Tas ir kā ar nazi...ar to var maizi sagriezt un sviestu uzsmērēt, bet stulba cilvēka rokās tas kļūst par ieroci. Dievs cilvēkam devis saprātu, lai viņš apsvērtu savas darbības sekas...redzēsim kas no tā visa sanāks.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2011.03.21 22:32:59
No visa tā man šķiet, ka arguments par procesu kontrolējamību ir tas būtiskākais. kaut kur esmu lasījis par modificētajiem lašiem, kas kaut kā pasprukuši brīvē pie Norvēģijas krastiem vai kur citur. Rezultāts ir tāds, ka tie ir daudz stiprāki par dabīgajiem un pamazām tos izspiež. Ir jau ļoti jauki audzēt tādu rapsi, kas ir noturīgs pret herbicīdiem. Bet lieta tāda, ka rapsis gluži dabiskā kārtā krustojas arī ar pērkonēm, kas, kā zināms ir visai nejauka nezāle; rezultātā iegūstam pret herbicīdiem izturīgas pērkones, kuras vairojas nu nekontrolēti!

Lūk - gluži vietā ir iebildums, ka zināmā mērā dabiskos procesus cilvēks ar savu iejaukšanos padara nekontrolējamus un sekas ir neparedzamas. Es esmu diezgan drošs, ka daudzi visādi mistiskie vīrusi ir dažādu bioloģisku eksperimentu rezultāts. Cilvēks nu ir visai varens, lai radītu mākslīgu šūnu, bet vai viņš ir spējīgs tālāk kontrolēt, kas ar to notiek? Šādi procesi notiek ne tikai bioloģijā, bet arī tehnoloģijās. Nu tagad pēc Japānas zemestrīces vācieši protestē pret AES. Bet vai viņi būtu ar mieru maksāt par elektrību tik, cik tagad mums jāmaksā? Vai viņi būtu gatavi samazināt sadzīvē elektrības patēriņu?

Vienvārdsakot mans secinājums ir tāds: Jebkura cilvēka darbība vairāk vai mazāk izmaina Dieva radīto pasauli un, diemžēl, paātrina tās sagraušanu. Jo tehnoloģiski attīstītāka cilvēce, jo gals tuvojas ātrāk. Ko darīt - tāds retoriskais jautājums? Man domāt - meklēt pestīšanu un vākties uz to pasauli, kur grēka samaitātajam cilvēkam nenāks prātā visādas muļķibas un idejas, kā paātrināt savu galu!
muga34
# Iesūtīts: 2011.03.22 00:36:16
mes gribam but dievi un tamdel gribam un radam ko spejam par sekam nedomajot...
mes gribam but bagatakie mironi kapos stancejam ko varam un pardodam par sekam nedomajot...

GMO kukuruza nedzivo kaitekli - ta tos nogalina, bet ka ar bitem, putniem u.c. kada ietekme uz cilveku? cik ilga laika posma to var izpetit 2 varbut 4 vai 10 gados bet varbut vajag 2 vai 3 paaudzes bet pie pakalas japelna pikis. GMO augi dabiga procesa nevairojas forsi tatad seklas var nopirkt tikai no tiem koncerniem kam ir tadi resursi tas radit - pelna u.t.t. ...

neesmu pret zinatni bet izskatas ka seit vadosais ir nauda ta pat ka medicina, energetika u.c.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.03.22 00:52:50
ĢMO nozare no tajā iesaistītajiem manuprāt ir vairāk saistīta ar morālo izšķiršanos nekā parastā "pārtikas" ražošana. Jo pati tehnoloģija un tās produktu patēriņa sekas ir mazzināmas.
Valstis, man ir aizdomas, uz to skatās tik par liekulīgi kā tabakas, alkohola, azarspēļu u.tml. industrijām.
Piem., bērnu (it īpaši zīdaiņu) pārtika tiek īpaši sertificēta, tai ir jāatbilst sazin kādām tīrības un dabiskuma prasībām, bet māte (kas zīdaini baro ar krūti) var ēst jebko.

Es nesaku, ka ĢMO ir jāaizliedz, bet kaut kas tur nav labi. Gan jau, ka ĢMO arī ir dažādi "līmeņi" un visu nevar bāzt vienā maisā.

P.S. Selekciju minēt kā ĢMO piemēru nav korekti, jo tajā nenotiek tiešas manipulācijas, apejot "dokumentēto saskarni". ĢMO ir kā organismu hakošana.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.03.22 00:56:12
Teoloģiski šīs tēmas problemātika man saistās ar meliem - meliem par to, ka ĢMO ietekmētie ražojumi ir labāki.
Un paplašinot - cik daudz patiesības par savu produktu vai pakalpojumu mēs vispār sakām?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.03.22 09:21:30
JK

Tas jau ir arguments. Pirms puceet iekshaa gjeneetiski modificeetus makaronus pirms tam ir jaapaarbaauda ilgstoshi un uzciitiigi makaronu koka iedarbiibu uz apkaarteejo vidi un vai tas neietekmee nuudelju kruumus un lazanjas laukus ar saviem jaunajiem geeniem negatiivaa veidaa...

Taa kaa gjeneetiski modificeetie prikoli ir saakushies reaali pavisam nesen, iisteniibaa neviens zinaatnieks nevar likt galvu kjiilaa kaada ir to ilgterminja ietekme uz apkaarteejo vidi.

Tachu man nav iebildes, ja gadiijumaa, kad ir noskaidrots konkreetaa produkta pietiekama droshiiba un lietojamiiba, ka taadu tad mees varam eest.
Ingars
# Iesūtīts: 2011.03.22 09:26:31
Jošs Mulders

Loģisks secinājums un pasaki vēl, ka tā nav

biča
Selekcija nav iejaukšanās bioloģiskā materiāla struktūrā, tā ir dabīga. Kas attiecas uz zinātnieku pūliņiem - tie atmaksājas ļoti īsā laikā. Bet runa nav par tehnoloģiju ierobešošanu vispār, bet gan par to, ka ne visas tehnoloģijas, ne visi atklājumi dod labumu. Ir nepieciešams DOMĀT AR GALVU, lai izvērtētu kas ir un kas nav derīgs

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.03.22 10:50:37
Loģisks secinājums un pasaki vēl, ka tā nav

Tu par ko?
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.03.22 10:53:00
Selekcija nav iejaukšanās bioloģiskā materiāla struktūrā

Tad jau tu nezini kas ir selekcija

Ponta peec mosh saliidzini Vilka un ChauChau biologjiskaa materiaala struktuura.

, tā ir dabīga.

Tad tu neesi redzeejis savvaljas burkaanu!

Kas attiecas uz zinātnieku pūliņiem - tie atmaksājas ļoti īsā laikā.

Un sheit tu paraadi, ka visai maz ko saproti no zinaatnes atmaksas laika. Veel ilgi nav zinaams, kad LHC atmaksaasies un vai atmaxaasies vispaar. Kodolsinteezee ir izteereeti jau miljardi... ljoti daudz miljardi naudinjas, bet reaalus rezultaatus zinaatne nesola veel tuvaakos 50 gadus... Taatad tix izteereeti gan jau ka veseli triljoni pirms vispaar tixim pie kodolsinteezes razhotas elektriibas, un diez vai tad tavi mazbeerni buus gatavi maxaat 10$ par kilovatstundu, lai "zinaatnes puulinji atmaxaatos iisaa laikaa" paies veel 50 gadi pirms tas atmaxaasies... taakaa... jautaajums jau laikam ir par to ko kursh uztver par "ljoti iisu laiku"

Bet runa nav par tehnoloģiju ierobešošanu vispār, bet gan par to, ka ne visas tehnoloģijas, ne visi atklājumi dod labumu.

Nosauc kaadu atklaajumu un tehnologjiju, kas nevar dot labumu, ja to pielieto labiem meerkjiem?

Ir nepieciešams DOMĀT AR GALVU, lai izvērtētu kas ir un kas nav derīgs

Tas pareizi. Jautaajums ir... kas un kaa nosaka "deriigumu"?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2011.03.22 12:36:24
Jošs Mulders

Vari būt mierīgs - tu jau ēd ĢMO pilnu muti! Visa soja, kas tiek audzēta, ir tikai ĢMO. Un soja ir visās desās, lielākajā daļā lētajās augu eļļās ir sojas eļļa. Domāju, ka lielākā daļa kukurūzas arī ir modificēta un atļauta audzēšanai ES. Man nav īsti skaidrs, kas ir ar rapsi, bet viens gan - pašu audzētas sēklas nedīgst!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.03.22 16:33:15
JK nu taa vish i.
Ingars
# Iesūtīts: 2011.03.22 16:47:45
Jošs Mulders

Tu par ko?
Par alkatību un haļavno peļņu

Tad jau tu nezini kas ir selekcija

Ponta peec mosh saliidzini Vilka un ChauChau biologjiskaa materiaala struktuura.


Sugu krustošana dabīgā ceļā nav tas pats, kas mākslīgi iejaukties materiāla struktūrā

Tad tu neesi redzeejis savvaljas burkaanu!
Kā jau teicu - tas nav tas pats, kas mākslīga iejaukšanās mikrostruktūrā. Ar selekciju un tamlīdzīgām metodēm ir ļoti jānopūlas, lai panāktu kaut daļu no tā efekta, ko dod mākslīga ģenētiskā koda izmainīšana

Un sheit tu paraadi, ka visai maz ko saproti no zinaatnes atmaksas laika. Veel ilgi nav zinaams, kad LHC atmaksaasies un vai atmaxaasies vispaar. Kodolsinteezee ir izteereeti jau miljardi... ljoti daudz miljardi naudinjas, bet reaalus rezultaatus zinaatne nesola veel tuvaakos 50 gadus... Taatad tix izteereeti gan jau ka veseli triljoni pirms vispaar tixim pie kodolsinteezes razhotas elektriibas, un diez vai tad tavi mazbeerni buus gatavi maxaat 10$ par kilovatstundu, lai "zinaatnes puulinji atmaxaatos iisaa laikaa" paies veel 50 gadi pirms tas atmaxaasies... taakaa... jautaajums jau laikam ir par to ko kursh uztver par "ljoti iisu laiku"

Vispār jau runa ir nevis par kodolenerģētiku, bet gan par ģenētiski modificēto pārtiku

Nosauc kaadu atklaajumu un tehnologjiju, kas nevar dot labumu, ja to pielieto labiem meerkjiem?

Izmainīts pārtikas produkta ģenētiskais kods var izraisīt neprognozējamas sekas.

Tas pareizi. Jautaajums ir... kas un kaa nosaka "deriigumu"?
Pirmkārt jau jādomā, kā tas izskatās Bībeles kontekstā. Taču pat neticīgam cilvēkam būtu jāsaprot, ka galvenais ir cilvēka kā personības attīstības un pilnvērtīgas dzīves iespējas nodrošināšana. Vairums tehnoloģiju, ja tās vienkārši automātiski ievieši maksimāli visur, kur vien iespējams, debilizē cilvēka personību un degradē cilvēku savstarpējās attiecības






<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 12 , pavisam kopa bijuši: 14830