muga34 
|
Iesūtīts:
2011.02.08 21:07:34
Emanuels Svēdenborgs jeb sveborgieši ... kāds zina ko pastāstīt ko tuvāk? |
|
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2011.02.19 19:47:35
παλαιό ανόητος
Interesanta un vērā ņemama doma - tik tiešām Svedenborgs vienkārši ir pierakstījis to, kas viņam atklājies, varbūt viņš ir pat jāuzteic par to, nevis vienkārši jāierindo ķeceru pulkā? Redz, nu jau pārsimt gadu cilvēkiem ir par ko spriest!
Es nokopēju to grāmatu - valoda šausmīgi smaga, tādēļ grūti lasīt, bet gan jau izurbšos.
Bet par faktu kā tādu - man te tā vien izskatās, ka "luteriskā teoloģija" kā tā tiek še pārstāvēta, vispār noliedz jebkādas personiskas atklāsmes. Nu kādēļ jānostāda lietas tik strikti: vai nu pārāks par baznīctēviem vai arī velna piekrāpts? tas jau pēc definīcijas ir aplams piegājiens, kurš pamatojas uzskatā, ka nekādas atklāsmes mūsdienās vairs nav iespējamas! jautājums jāapskata pēc būtības; šīs atklāsmes ir vai nav pretrunā ar rakstiem. Uzsveru - paša Svedenborga rakstītais, nevis tā interpretācija. Kad izlasīšu, tad izklāstīšu savu viedokli. |
Tēvs Indriķis  |
# Iesūtīts: 2011.02.21 10:32:36
Jāni Kalniņ , problēmas būtība ir -
kas tad galu galā īsti ir saskaņā ar Rakstiem - Trīsvienīgā Dieva atklāsme, formulēta Nikajas TA vai Svedenborga izpratne,
ko baznīca jau senos laikos nosodījusi kā maldīgu.
|
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2011.02.22 17:12:13
Tēvs Indriķis
ko baznīca jau senos laikos nosodījusi kā maldīgu.
Nu - baznīca jau arī Luteru savā laikā nosodīja kā maldīgu 
Tu mani nepārproti - es nebūt neapgalvoju, ka Svedenborga atklāsmes būtu liekamas pamatā baznīcas dogmatikai, jo viņš jau principā vairāk runā par lietām, kuras pat nav sevišķi būtiski formulēt dogmatiska postulāta veidā!
Varbūt arī mani tagad pasludinās par ķeceri, bet es joprojām domāju, ka ir pilnīgi nesvarīgi mums saprast un dogmatiski formulēt no kā tad Svētais Gars īsti iziet: no Tēva un Dēla, vai tikai no Tēva; šai lietai nav pilnīgi nekādas nozīmes mūsu pestīšanā. Tāpat arī man nāk smiekli, kad nopietnā veidā tiek risināts konsubstanciācijas vai transsubstanciācijas jautājums; tam taču arī nav nozīmes KĀ Kristus ir klātesošs, galvenais, ka Viņš IR klātesošs. Tāpat man arī galīgi neinteresē, KĀDAS no tehniskā viedokļa ir Trijādības personu savstarpējās attiecības un mijiedarbības, to eksistences formas; man svarīgas ir to eksistence un attiecības ar mani, šo Personu darbs manī dažādās pestīšanas fāzēs, tas ir - ko katra no šīm personām nozīmē man; bet kā tās tur savstarpēji vienojas vai dalās, tam taču nav nekādas nozīmes manā pestīšanā un vēl vairāk - baidos, ka mums šīs lietas nav dots tagad izprast. Kad paši būsim pilnīgi, tad arī izpratīsim Pilnību, bet tagad nav ko te šķēpus lauzt. Pats galvenais ir gādāt par Augli!
|
Tēvs Indriķis |
# Iesūtīts: 2011.02.22 20:19:24
Jānis Kalniņš , Luteru viens konkrēts ambiciozs vīriņš Romā nosodīja, ne baznīca.
Tomēr Nikajas un Atanazija ticības apliecībās formulētā ticība Svētajai Trīsvienībai ir būtiska mūsu pestīšanai kaut vai tāpēc, ka tikai tā mēs varam zināt , vai pielūdzam&kalpojam patiesajam Dievam vai līdzīgi svēdenborgiešiem&jehoviešiem&mormoņi.. em&musulmaņiem, patvaļīgi (t.i. ārpus Rakstu atklāsmes ) izveidojam dievības koncepciju.
Un , ja tiek apliecināts skaidrs IR ( saskaņā ar Rakstiem ), par šķeļošo nevajadzētu palikt tam, kā tas KĀ ir formulēts kādā konkrētā baznīcas tradīcijā, kas tomēr ir mazliet domāšanas veida un kultūras nosacīta, kaut vai Austrumu un Rietumu. |
:: Pievienot komentāru
|
