Martiņš 
|
Iesūtīts:
2011.01.28 20:55:11
Kāpēc Jūda piedzīvojot vainas apziņu pakārās, bet Pēteris turpināja kalpot tam Kungam?? Mat. 27:3-5 un Mat. 26:69-75 un Jāņa 20:2-3, 20:7,15-17
Vienmēr esmu par to domājis, bet nespēju atrast galējo atbildi... |
|
danar  |
# Labojis danar: 2011.01.30 15:11:13
-Jona-
bet ka tad sirds klust laba?tu noskanojies uz labu sirdi un ta klust laba? |
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2011.01.30 15:19:21
danar
sirdi jebkuram cilvēkam vispirms jau uzrunā tāda sirdsapziņa. klausīt tai vai varbūt tomēr ne, ir tikai paša ziņā. Jēzus tavā vietā šauro ceļ u neizvēlēsies.
mēs neesam un nekad ar neesam bijuši roboti, nu cik var par vienu un to pašu:
http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&id=139&rid=2&start=1 |
danar |
# Iesūtīts: 2011.01.30 15:35:01
-Jona-
tad sanak ka viss ir cilveka pasa zina..gan ticet vai neticet,gan gribet vai negribet,gan parveidot savu sirdi...klausit..neklausit.A kapec tad Jezus naca...aiz neko darit? |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2011.01.30 15:49:02
danar
njā, kāpēc gan tas Jēzus nāca... robotus stumdīt?
es neteicu, ka mēs spētu sirdis pārveidot. lai saklausītu sirdsapziņu, nekas nav japārveido, tā ir ielikta mūsos jau ar radīšanas brīdi.
bet Dievam, lai vestu mūs Sev līdz, ir vajadzīga mūsu piekrišana.
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2011.01.30 15:49:39
Jūda neticēja, Pēteris ticeja. |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.01.30 15:53:07
danar
Zini, lai cik putraina Jona pamatā nemēgtu būt, tomēr tēze par to, ka ir robeža, aiz kuras pašam cilvēkam jau ir problēma atgriezties, šķiet gana bibliska, loģiska un praksē pamatota. Nav runa par Dieva žēlastības beigām, bet gan par grēcinieka `incurvatus in se` pakāpi, no kuras ir praktiski neiespējami izkāpt saviem spēkiem. Un ja nu vēl cilvēks ir no savas puses aizstūmis skapi tām pēdējam logam priekšā, pie kura Kristus klauvē.. |
danar |
# Labojis danar: 2011.01.30 16:03:52
Aivars
nu,ja..es jau par to ari jautaju..biblisko pamatojumu..par to,kad iestajas tas mirklis,ka vairs netiek cilveks ara?
kad var teikt,luk,cilveks..kurs neatgriezisies,jo ir parak dzili dublos+vel "skapis prieksa"
Tas ir ka Juda,kurs nodod Kristu..vai ka? |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2011.01.30 16:34:47
danar kad var teikt,luk,cilveks..kurs neatgriezisies
nekad, jo mēs to zināt nevaram. varam gan puslīdz nojaust, bet ar birkām labāk jau nemētāties. |
παλαιό ανόητος  |
# Iesūtīts: 2011.01.30 17:18:00
Some are born to sweet delight
Some are born to the endless night
(William Blake, Auguries of Innocence) |
neielog. [213.102.150.201] |
# Iesūtīts: 2011.01.30 17:27:13
JM, /c/Jūda neticēja, Pēteris ticeja.
Kur rakstos tas pamatojams? |
biča  |
# Iesūtīts: 2011.01.30 18:42:35
Lai gan Jūda nodarīto nožēloja, viņš sev to nepiedeva, pat, ja Dievs piedeva.
Brīžiem es nezinu, vai man ir vērts iet uz baznīcu nožēlot grēkus un pie Svētā Vakarēdiena, ja es nespēju piedot sev. Es jau tā pēdējos gadus to daru reti. Tāpat es jūtos pietiekami vainīga par to, ka, kaut gan man ir dots vairāk dabisko talantu kā lielai daļai, man riebjas dzīvot. Dzīvot nozīmē - uzņemties atbildību, bet man tas ne sanāk, ne patīk. Es nespēju priecāties par tādu Dieva dāvanu kā dzīve, tāpēc acīmredzot viņu noniecinu, par ko visticamāk esmu pelnījusi bezgalīgu sodu. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2011.01.30 19:30:17
danar
Viena Rakstu vieta, kas nāk prātā ir Ebrejiem 13:17, bet ir jau arī citas. Kā es to saprotu, tad katrs grēks jau maina arī mūs pašus, un tad kad mēs tīši grēkojam, mēs sākam krāpšanās spēli ar Dievu, bet krāpnieks, kā likums soda pats sevi, zaudējot iespēju uzticēties, un kādā brīdī var būt tā, ka atliek vien ar asarām nožēlot, ka esi pārkāpis kādu robežu, pēc kuras pats nespēj ne vairs ticēt, ne uzdrīksties vairs ko mainīt. Mana pārliecība ir tā, ka grēku piedošana nav Dieva, bet cilvēku problēma. Šai ziņā, neizslēdzu, ka pat Jūdam bija cerība, lai gan Jēzum nebija apslēpts, ka Jūda žēlastībai īsti netic.
Bet no malas nevienam nav tiesību norādīt, ka otrs ir bezcerīgs, jo tas gan Sv. Rakstos nav pavēlēts, `diagnosticēt` tos, kas Kristus žēlastību vairs jau nespēs satvert |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.01.30 19:31:48
biča
Tieši tādēļ tev derētu neieciklēties (neierotīties sevī), bet biežāk piestaigāt uz baznīcu un baudīt Evaņģēliju |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.01.30 19:45:17
Martiņš
Vispār Tev aizrādījums, ka biji uztaisījis savas septiņas identiskas tēmas!  |
danar |
# Iesūtīts: 2011.01.30 19:49:30
Aivars
Un tad Dievs vairs neiejauksies..ja cilveks sada stavokli bus sevi nolicis? |
παλαιό ανόητος |
# Iesūtīts: 2011.01.30 19:58:52
Jņ. 17:12 ir visai skaidrs mājiens, ka Jūdas nodevība bija nepieciešama, lai "piepildītos Raksti" -
Kamēr Es biju pie viņiem, Es tos uzturēju Tavā Vārdā, ko Tu Man esi devis, un pasargāju tos, ka neviens nav pazudis kā vien pazušanas dēls, lai raksti piepildītos. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.01.30 20:02:11
danar
Tas ir labs jautājums. No vienas puses, šķiet tas pats 139 psalms rāda, ka cilvēks nevar tik dziļi krist, lai Dievs no viņa novērstos, no otras puses ... tas pats Mateja 5,6 kur ir runa par tiem, kas meklē atzinību pie cilvēkiem, ne Dieva, liek domāt, ka kaut kādā ziņā Dievs respektē arī cilvēka izvēli un neuzbāžas.
Bet, šķiet, tā jaukā meitene, kas te nezkādēļ sevi par suņuku sauc, ļoti trāpīgi uzrāda iespējamu problēmu, kur cilvēks pats nav gatavs žēlastībai, un ne jau tādēļ, ka Dievs būtu apvainojies. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.01.30 20:02:48
παλαιό ανόητος
Nevis `nepieciešama`, bet `iepriekš paredzēta`. |
παλαιό ανόητος |
# Labojis παλαιό ανόητος: 2011.01.30 20:13:07
Aivars
Nu jā, tātad Jēzus zināja, ka Jūda viņu nodos, kļūstot par `pazušanas dēlu` jau tad, kad izraudzījās viņu par apustuli.
Jūdam vienkārši nepaveicās, bet tā būtu varējis gadīties jebkuram. Masha`Allah! |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.01.30 20:27:06
παλαιό ανόητος
Bet šķiet, ka savus trīs gadiņus tas pats Jūda gan paiku, gan tusiņu drīkstēja baudīt. VIŅŠ jau liek gan saulei, gan lietum līt kā par ļauniem tā labiem.
Varbūt pārāk personīgi, bet kādu 4-5 gadu vecumā mans mīlulis bija `pāģītis`, kurš beigās `nopāga`, proti, tas bija vai nu slims, vai govs samīts pusaugu cālis, kas nespēja staigāt un kuru lielie sauca par `sprāģīti`. Tagad rakstot, joprojām atceros kā pirkstu gali manīja gan paretās dīgstošās spalvas, gan silto krūtežu nabaga putnēnam cilājoties. Nez kādēļ to atcerējos, kad rakstījis par `jebkuru`.
Man jau liekas, ka jebkurš un ikviens varēja būt Jūdas vietā, un arī ir viņa vietā. |
:: Pievienot komentāru
|
