atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem sestdiena svetdiena z-svetki u.c.
muga34
Iesūtīts: 2011.01.16 20:12:36
ir dzirdetas daudzas diskusijas par to kurs tad isti ir patiesais sabats - un tomer kada tad ir latvijas lut. baz. nostaja? ja pec bibeles sabats ir sestdiena kamdel mes par svetu turam svetdienu?

ta pat par z-svetkiem - nekur bibele nav minets kad piedzima Jezus bet ir teikts sunda kad Jezus piedzima engelis paradijas ganiem kas guleja ganot aitas - pameginiet pagulet Izrela ara lauka ziema pa nakti un vai ziema kads laiz ganos aitas tam-taram un ta talak - tad kapec mes svinam z-svetkus ja tie nav notikti bibele?

ta pat bec bibeles lieldienas ari ir svinamas cita laika kapec - baznica netur Dieva noliktos svetkus bet noliek pati sev dienu kad svinet svetkus??? mulkim ir skaidrs ka sie svetki ir saskanoti ar sulei un tas ritejumu svetdiena - sun-day - tulkojuma saules diena - lieldienas svinam tad kad dinas sak klut garakas par nakti z-svetkus kad naktis sak klut isakas respektivi telaini izsakoties kad saule uzvar nakit - bet saule bija egiptiesu galvena dieviba
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
pich_
# Labojis pich_: 2011.01.17 21:04:31
Aivars

tāpēc jau prasu- te diezgan daudz ir tādu, kas par katoļu mācību zinās pateikt.

Parasti gan Kristīgajā pasaulē Svētdiena ir nedēļas pirmā diena
kurā valstī tieši? ja nemaldos, tad tuvajos austumos tā ir, bet par citām valstīm neesmu dzirdējis.
un ar "Svētdiena ir nedēļas pirmā diena" tu biji domānjis to, ka ar Svētdienu sākas 6 darba dienas, kas noslēdzas sabatā? Svētdiena- darba diena?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.01.17 21:09:40
pich_
C.mon. Paskaties kalendārus svešvalodās un pulksteņos!!!!
Sandī, mandī... neatceries vēl no anglenes laikiem?
pich_
# Iesūtīts: 2011.01.17 21:19:02
Aivars
tagad atceros, ka esmu redzējis ārzemju kalendārus, kam nedēļas sākumā ir svētdiena.

bet kā tad paliek ar katoļiem un "Piemini sabata dienu, ka tu to svētī. Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam...".
faktiski sanāk, ka viņiem svētdienā ir jāiet uz darbu, jo sabats ir sestdiena. jeb svētdiena?
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.17 21:47:25
ai ai ai - pratigak es uz nevienu neapvainojos un jus tapat nedariet - si ir tikai diskusija - pec drudzu gramatam esmu luteranis un tamdel ari esmu sai foruma....

neesmu nekads super truper bibeles un ticibas parzinatajs un tamdel ari mekleju savu celu - man ir sava nostaja - attiecigajos jautajumos - ir jautajumi kuri liek domat un kurus intrese izzinat - vienkarsi sie nu ir loti praktiski un tai pat laika fundamentali jautajumi un bibele tas nevienu vien reizi ir uzsverts tamdel ari par tiem meginu diskutet - varu protams aiziet pie macitaja bet man kaut ka liekas ka vins vienkarsi atreferes man to ko macijies skola ( bet ja ta padoma laikam bus jaaiziet pie macitaja - ko tad tai skola maca ??? )

ja esmu lasijis un esmu petijis so lietu bet patrieiz intrese realu cilveku domas nostaja un pamatojumi protams ir vieglak un ertak pienemt oficialo nostaju bet vai ta ir pareiza ??? - mekleju....
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.17 21:58:25
vecas deribas sabats ir sestdiena un pirmo kristiesu baznicu sabats ari ir sestdiena - nezinu varbut kads to grib apstridet bet to nu es esmu izpetijis ka faktu ta pat ka lieldienas tika svinetas cita laika - z-svetki vispar neeksisteja - baznica tika apmekleta ari jauna menes diena un bija vel citi svetki...

bikin tik esmu samelojies (netisam) nevis ap 150 gadu bet ap 350 gadu Vatikans sabatu parcela uz svetdienu ( ja atmina nevil precizak butu 356 g.p.K.)
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.17 23:40:45
Mozus1 - 2:2-3 2 Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis.
3 Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis.
- teksts kas ir no vecas deribas un nosaka Dieva atdusas dienu.

Ebrejiem - 4;9-11 9 Tātad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai.
10 Jo, kas iegājis Viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem kā Dievs no Saviem.
11 Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga.
- teksts no jaunas deribas kur ta pat tiek mineta Dieva atdusas diena (un nevis Kristus augsamcelsanas diena) kas neparprotami ir ta pati atdusas diena kas vecaja deriba un kura ir jaatpusas no visiem saviem darbiem
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.17 23:44:39
par to vai ebreju sabats ir sestdiena vai svetdiena:

http://lv.wikipedia.org/wiki/Sabats
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2011.01.17 23:59:30
muga34
Nez vai šai diskusijai ir liela jēga, jo Jaunajā Derībā viss ir tapis jauns, arī īpašajām dienām nav vairs tā nozīme. Kristieši vienkārši izvēlējuši Augšāmcelšanās dienu, kuru svinēt. Nebūtu nekāds grēks, ja mēs vienotos par kādu citu dienu, jo kā apustulis Pāvils vēstulē romiešiem saka: "Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!" (Rom. 14:5) Ja nu Tev šķiet svētīgāk svinēt sestdienas, lai Dievs to svētī!
Aivars
# Iesūtīts: 2011.01.18 00:11:15
muga34
Nu netici tik akli latviskajai vikipēdijai, ja vien tie nav saikļi par specifiski latviskām lietām un ara gana daudz atsaucēm.
Bet par svētdienu tātad jau izrunājām.
Par z-svētkiem, nu laikam arī, jo protams, lai arī citi datumi ir parādījušies šis 25 decembris palika dominējošais (pat pareizticīgie to ievēro, tikai vadoties pēc Juliāniskā kalendāra)

Par Lieldienām - ik gadus tās tiek svinētas citā laikā, jo raugi jūdi savus Pashā svētkus noteica pēc mēness kalendāra, bet šodien pieņemtais solārais nepārraksta datumus, izejot no mēness cikliem, un tad nu sākas rēķināšana pēc pavasara ekvinokcijas un mēness kalendāra atbilstošā nedēļu cikla. (Vecajiem ebrejiem šī iemesla dēļ bija mēnesis, kam papildus nedēļas tika piesviestas pēc vajadzības)

Bet nu kopumā... vai Tavs ticības objekts ir kalendārs vai Kristus?
Galatiešiem 4:10 Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus.
11 Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.

Kolosiešiem 2:16 Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.
17 Šīs lietas ir nākamo lietu ēna, bet miesa pieder Kristum.

Romiešiem 14:5 Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā!
6 Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam. Bet arī tas, kas neēd, to dara Tam Kungam par godu, jo arī viņš pateicas Dievam.

Man personīgi šķiet, ka kristieši dzīvojot pasaulē ar pietiekoši dažādiem kalendāriem un nepieciešamībām tos revidēt kaut kā ir spējuši vienoties par kopīgu ritmu un, ja neņem vērā sava laika kalendāra nemierus, tad kaut kā tas strādā, un nemaz nav jānervozē kristietim japānā vai ņujorkā, cikos Jeruzālemē saule norietējusi, lai saprastu, kad sabats sācies.
armilo
# Iesūtīts: 2011.01.18 20:37:12
muga34
Domāju, ka pie adventistiem, vai vēl precīzāk - Jehovas lieciniekiem, Tu jutīsies labāk nekā pie luterāņiem. Tavs copy/paste ir no antikristīgas sektas http://www.ccg.org/wikipedia.html, kas noliedz Kristus dievišķību un Dieva trīsvienību. Šīs divas ticības apliecības ir kristīgās Baznīcas balsts.
armilo
# Iesūtīts: 2011.01.18 20:51:36
muga34
"ne vinkarsi nevareju atrast ka pievienot failus .... sorry"

Saki nevarēji? Te būs visi Tavi palagi vienuviet. Es tik laipns, un izdzēs tos
http://www.logon.org/latvian/s/p256.htm
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.18 21:20:06
o ja tas tas ir - bet kapec antikristiga?
armilo
# Iesūtīts: 2011.01.18 21:30:51
muga34
"o ja tas tas ir - bet kapec antikristiga?"

Jau atbildēju iepriekš. Tā sekta noliedz Dieva trīsvienību.
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.19 01:10:20
nu ja noliedz vini trisvienibu - bet nez Sveto Garu nedz Kristu nedz Dievu vini neloliedz...

vienkarsi uz sim lietam vini skatas savadak - bet nu es galigi nenemtos vinus sist ar tadu vardu

esmu lasijis sadas tadas gramatas un rakstus no dazadu konfesiju parstavjiem (luterani, katoli, pareizticigie u.c.) esmu skatijies dazadas filmas par ticibu un no visa ta var kaut ko panemt un viss tas veido un papildina manu redzejumu un skatijumu un viss tas liek domat un pardomat bet par neko es nenemos spriest tik krasi...

mekleju....
Aivars
# Iesūtīts: 2011.01.19 10:20:37
muga34
`šādu tādu` grāmatu lasīšana nav `meklēšana`. Priekš tās ir vajadzīgs zināms sistemātiskums. Re, tas arī pie armilo te novērojams, ka nopietnas studijas ļauj arī uzreiz atpazīt maldu mācības izcelsmi un kliedzošākās problēmas.
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.19 13:30:39
es nemekleju zinamu sistematiskumu - visa zinatne balstas uz zinamu sistematiskumu un kur ta ir? ta pienem kutkadu definiciju par patiesu pec tam pec sis definicijas izvirza teoremu un pierada to bet pati butiba (definicija) paiek nepieradita - piem. pienemums ka gaismas atrums starp diviem punktiem ir konstants uz so pienemumu balstas E=mc 2 bet to ka gaismas atrums ir konstants neviens ta ta ari nav pieradijis - visa fizika, algebrab, geometrija u.c. balstas uz pienemumiem un sistematiskumu....

muga34
# Iesūtīts: 2011.01.19 13:39:28
es ticu Dievam un Kristum un Garam un nejau tamdel ka man kads to ir pieradijis es savus meklejumus balstu sava ticiba un jebkura grmata var atklat kadu jaunu ticibas skautni tas nenozime ka visam kas taja teikts man japiekrit bet es ari nesmu uznemies par kada ticibu izteikties tik krasi - vienkarsi kas man ir nepienemami tas man ir nepienemami - manu meklejumu galvena butiba ir Dievs un tas ka kadam tas ir atveries vai tas kada veida kads uz to raugas mana izpratne ir aplukosanas verts un es savus meklejumus neaprobezoju tikai ar vienu noteiktu dogmu jo pamatbutiba un pamatjega manam celam ir Dievs nevis skaidrojumi par Vinu un es atklaju savu celu soli pa solim un ticu ka katru nakamo manu soli nosaka Dievs neatkarigi no manis un tas ir mans cels un meklejumi.....

P.S. - prieks katoliem luterani ari ir sektanti .... bet tas mums netrauce ticet tam kam mes ticam
muga34
# Iesūtīts: 2011.01.19 17:35:11
tas kas man vel joprojam neliek mieru:

1.Moz.2:1-3 Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki.
2 Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis.
3 Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis.

Ps.89:35 Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām.

Mat.5:17, Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.
18 Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.

Lūk.4:16 Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.

Ap.d.13:42-44 Viņiem aizejot, viņus lūdza nākamajā sabatā tiem runāt šos vārdus.
43 Sinagogas apmeklētājiem izklīstot, daudz jūdu un dievbijīgu prosēlitu sekoja Pāvilam un Barnabam; tie viņus pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.
44 Nākamajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.

2.Moz.20:8-11 Piemini sabata dienu, ka tu to svētī.
9 Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus.
10 Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam, tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam, nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam, nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.
11 Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.

Dan.7:25 Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību; viņi būs nodoti viņa varā vienu gadu un divus gadus, un vēl vienu pusgadu

bibele tik specigi uzsver sabata dienu (un citu svetku dienu) un ta ieverosanu bet nekur nepasaka ka tas tiek parcelts man liekas ka ja Dievs veletos parcelt sabatu tad vins to ari skaidri un tik pat specigi apliecinatu un pateiktu augstak minetais ir vardi no bibeles (un varetu vel un vel izlikt citatus no bibeles par sabatu) un nevis "sektantu" "neticigo" vai kadu citu "neprasu" raksti

ar so diskusiju velejos atrast pieturas punktus un pamatojumu (bibele) ar jusu palidzibu tam kamdel mes so dienu esam mainijusi - man liekas ka tas ka Kristus ir augsamcelies pirmaja diena nedod mums tiesibas gozit Dieva likumu - kas mes esam lai to mainitu?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.01.19 19:14:41
muga34
Klau, vai neesi domājis par apgraizīšanos?

Man tomēr šķiet, ka tu te tagad runā kā kalendārticīgais nevis kā kristietis. Varbūt, Kristum nebija tiesības augšāmcelties svētdienā, ko? Kāpēc Bībelē lasāms, ka mācekļi pulcējas kopā nedēļu pirmajās dienās? Vai zini ko par laika joslām un, ka ik brīdi pasaulē vienlaikus ir divi datumi?
Un tomēr padomā, kāpēc Kristus sacīja Mateja 2:27 Un Viņš uz tiem sacīja: "Sabats ir celts cilvēka dēļ un ne cilvēks sabata dēļ.
28 Tā nu Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu."
armilo
# Iesūtīts: 2011.01.19 20:46:09
muga34
"ar so diskusiju velejos atrast pieturas punktus un pamatojumu (bibele) ar jusu palidzibu tam kamdel mes so dienu esam mainijusi - man liekas ka tas ka Kristus ir augsamcelies pirmaja diena nedod mums tiesibas gozit Dieva likumu - kas mes esam lai to mainitu?"

Tur tev ir taisnība, mums nav tiesību grozīt Dieva likumu. To drīkst darīt vienīgi likumu Autors pats. Tu esi palaidis kaut ko ļoti svarīgu garām. Dievs ir slēdzis ar cilvēkiem jaunu derību.

"26 Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: "Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa."
27 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā.
28 Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. "

"Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, " (Jer.31:31)
<< . 1 . 2 . 3 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 86 , pavisam kopa bijuši: 32799