Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2011.01.07 14:05:34
Shodien zinaatnieki vairs nav neatkariigi bezdarbnieki kaa VIktorijas laikmetaa... tie laiki pagaajushi.
Ak kaut mees speetu ticeet muusu zinaatniekiem nekritiski, kaa senos laikos ticeejaam priesteriem un abatiem... bet arii shie laiki pagaajushi. |
|
neielog. [90.130.161.207] |
# Iesūtīts: 2011.01.08 18:14:44
un vismazāk absurdu no citām dzīvības izcelšanāshipotēzēm, kā piemēram ID vai vēl smieklīgak - kreacionismu, kur manuprāt, lai ko tādu norītu, jābūt staigājošam gaļas klucim, bez jebkādām patstāvīgas domāšanas spējām. Ko donori ieinjicē, ar to dzīvo. |
neielog. [90.130.161.207] |
# Iesūtīts: 2011.01.08 18:45:14
Un starp citu, Mulder, no pašas evolūcijas idejas izejot, pirmie organiskie veidojumi nebija tik sarežģīti, lai spontānas rašanās iespējas būtu 1:00000000 vai cik nu tur idešņiki piemet. Un, jā - kā ar organiskajām molekulām, kas ir atrastas aiz saules sistēmas, kur tās brīvi dreifē, jo vienk. nav labvēlīgu pastākļu, lai tās sāktu mijiedarboties ar citu matēriju un evolucionēt? Un varbūt tu noliegsi, ka princips - no vienkāršā uz sarežģīto - dabā nepastāv? |
KPax.  |
# Iesūtīts: 2011.01.08 21:49:29
"Jā un līdz šim šīs nejaušības nekad nav lekušas ārā tām robežām, kuras tām uzliek varbūtības teorija un pieejamie varbūtiskie resursi." (Jošs)
Nu re - varbūt Tu spēsi atbildēt . Saki, lūdzu, kā ticīgs cilvēks spēj atšķirt to, ko saucam par nejaušību no, teiksim tā - dieva atbildes uz lūgšanām? Kas ir kritērijs?
|
KPax. |
# Iesūtīts: 2011.01.08 22:38:18
Još, jebkura kompleksa adaptīva sistēma, tai skaitā arī bioloģiskā evolūcija, darbojas saskaņā ar otro termodinamikas likumu. Ja Tev tā ir ērtāk, varam saukt to par sava veida algoritmu. Kāpēc dabas likumi mūsu visumā ir tādi, kādi tie ir un nevis savādāki, uz šo jautājumu kādu dienu varbūt atbildēs kvantu fizika. Piedēvēt to rašanos "programmētājam", manuprāt, mums nav pamata. Domāju Tu zini, ka otrais termodinamikas likums attiecas uz slēgtām sistēmām, savukārt jebkuru bioloģisku sistēmu mēs nedrīkstam aplūkot atrauti no vides, kurā tas atrodas un neņemt vērā energoapmaiņu starp doto sistēmu un vidi. Tātad bioloģiskas sistēmas nav slēgtas. Lai bioloģiska sistēma evolucionētu, viss, kas tai ir nepieciešams ir ārējs enerģijas avots. Sistēma absorbē un izdala enerģiju un tieši šī enerģijas plūsma, nevis ārēja infa, var darboties pretī entropijai un radīt kārtību. |
KPax. |
# Iesūtīts: 2011.01.08 23:01:31
"Un kā savdabīgs evolucionistu fail ir tas piemērs ar zivēm noslēgtā tumšā alā kur šamās mainījušas krāsu un pazaudējušas acis...
Nu tā nav evolūcija, tā ir degradācija... " (Jošs)
Common, Još, nevar būt, ka Tu pieļauj tādu aplamību kā jauc evolūciju ar progresu.
"Savukārt apgalvojums "Dievs izmantoja evolūciju lai radītu pasauli" ir oximorons Vai arī miglas pūšana gan savu ticīgo gan neticīgo acīs... nepasakot kas šai gadījumā tiek domāts ar "evolūciju" (Jošs)
Piekrītu, Još, to varam dēvēt par oximoronu. Tomēr ticīgs cilvēks var pieņemt, ka, neskatoties uz nejaušības lomu evolūcijas procesā, tas var savā ziņā tikt vadīts, piemēram, regulējot vidi, kurā sistēma evolucionē. Dievs, kā zinām, ir visvarens...
Domāju, ka Benedikts ar bioloģisko evolūciju domā un saprot to pašu, ko Tu un es - cilvēka fizikālo izveidošanos par to, kas šobrīd esam. Varbūt Benedikts skatās pāris soļus uz priekšu nākotnē un šāds gājiens, iespējams, ar laiku var nest nesliktas dividendes. Katrā gadījumā izskatās, ka pāvests mācās no pieredzes. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.09 17:36:38
Tu varētu nevis kārtējo reizi piemeklēt caurumus ET, bet pārmaiņas pēc būt konstruktīvs un norādīt uz zinātniskiem peer-revjūētiem materiāliem (vai vismaz tādiem, kas uz to pretendē) vai piemērus ID pielietojamībai praksē.
A kas tad tie bij par linkiem ko es tur iemetu?
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.09 17:41:24
Dators nav organika, bet mehānika. Nejauc siltu ar mīkstu un nepazorijies ar šiem vulgārismiem, ko atkārto kā programma.
A prichom te organika. Runa iet par Intelligent Design... Taatad, atkal... shkjiet ka nemaz nezini par ko bazars
Cik zināms, pat dievs nevar izmainīt pagātni, bet tu prasi, lai tev cilvēks renovē (izzīlē) miljardsgadīgus x apstākļus, kam pateicoties radās organika? Ha! Bet radušās organikas evolūciju, proti šo: http://lv.wikipedia.org/wiki/Evol%C5%ABcija
mēs varam novērot katru dienu.
Nu tad tu buusi pirmais visaa cilveeces veesturee kas to buus noveerojis. Shajaa definiicijaa ir sajauktas divas lietas... viena ir noveerojama, otra nav noveerojama...
Evolūcija bioloģijā ir pārmaiņu process, kad organismu populācijas iedzimtās raksturīgās īpašības tiek pārmantotas no vienas paaudzes nākamajā paaudzē. Gēni, kuri ir atbildīgi par iedzimto raksturīgo īpašību nodošanu organisma pēcnācējiem, ir evolūcijas pamatā.
Vairaak vai mazaak noveerojams efekts Piekriitam!
Mutācijas gēnos izraisa pēcnācējiem jaunas vai arī atšķirīgas raksturīgās īpašības, rezultātā starp organismiem parādās iedzimtas atšķirības.
Nekad nav noveerots empiiriski. Un nav iespeejams matemaatiski Un par to runaa shie (un ne tikai) linki ko saakumaa devu, pietam tur tas ir peetiits un izpeetiits gan empiiriski gan teoreetiski. Taatad viss paliek pie vecaa labaa... vai tu TICI empiiriskiem un matemaatiskiem pieraadiijumiem, jeb labaak tici tev ieboreetai nezinaatiskai hipoteezei, kurai nav nekaada empiiriska un matemaatiska pamata |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.09 17:42:32
un vismazāk absurdu no citām dzīvības izcelšanāshipotēzēm, kā piemēram ID vai vēl smieklīgak - kreacionismu, kur manuprāt, lai ko tādu norītu, jābūt staigājošam gaļas klucim, bez jebkādām patstāvīgas domāšanas spējām. Ko donori ieinjicē, ar to dzīvo.
A kreacionismu neviens pagaidaam iznjemot tevi te neapluuko
Un kaameer tu putrosi ID ar kreacionismu, tu tikai atkal un atkal pieraadiisi, ka eertaak tev ir apsaukaaties un raspaljcovkas taisiit, nekaa iedziljinaaties jautaajumaa kuru tu meegjiin "kritizeet" tik izraadaas... ka pat definiicijas neesi izlasiijis |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.09 17:49:39
Nu re - varbūt Tu spēsi atbildēt. Saki, lūdzu, kā ticīgs cilvēks spēj atšķirt to, ko saucam par nejaušību no, teiksim tā - dieva atbildes uz lūgšanām? Kas ir kritērijs?
Tas arii saucaas ID... ar to arii ID nodarbojas, kaa atshkirt nejaushus notikumus no dizaineetiem notikumiem
Nejaushiibas pakljaujas visai konkreetaam IZMEERAAMAAM likumsakariibaam. Kas intresanti arii Dizains tam pakljaujas... citaadi nebuutu iespeejama kriptograafija, arheologjija, kriminaalistika etc. ID to formalizee matemaatiski izmantojot gan nereduceejamu komplexitaati, gan specificeeto komplexitaati.
Ibo vieniigais zinaamais fenomens kas var "apiet" varbuutiibas teoriju ir sapraats.
To var paarbaudiit ljoti viegli pokerii... novinnee vienu reizi vakaraa ar royal-flash... un vinneesi lielu naudu, a vot tajaa pashaa vakaraa pie taa pasha galda novinnee 2as reizes ar royal flash... visticamaak pa purnu dabuusi... ibo ikvienam buus skaidrs, ka tu kaartis chakaree, pat ja nebuus skaidrs KAA
Analogjiski ar jebkuraam citaam mateerijas konfiguraacijaam... mums ir zinaami likumi peec kuriem mateerija pashorganizeejas un mums ir pieejami varbuutiibu resursi dazhaadiem notikumiem, un to visu saliekot kopaa var izreekjinaat vai vispaar konkreetais notikums ir iespeejams... Jo neiespeejamus notikumus varbuutiibas teorija izsleedz... Varbuutibas teroija nepadara neiespeejamu par iespeejamu.
Taadeejaadi... ja mees noveerojam dabaa struktuuras, kas nav iespeejamas varbuutiskaa celjaa, tad vieniigais uz doto momentu zinaamais fenomens, kas speej radiit nevarbuutiskas struktuuras apejot varbuutiibas likumus ir - apzinja. Uz to starp citu balstaas tuuringa tests... atkl... pagaidaam visai parupjsh, bet vieniigais intelekta detektaacijas tests.
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.09 18:01:09
Još, jebkura kompleksa adaptīva sistēma, tai skaitā arī bioloģiskā evolūcija, darbojas saskaņā ar otro termodinamikas likumu.
Kuram ir ierobezhojumi, izpeetiiti un pieraadiiti... tiem ir zinaami robezhgadiijumi un ir zinaam taa kapacitaate. Arii adaptiivu sisteemu "robezhas" ir izpeetaamas un nosakaamas, ar to arii ID nodarbojas
Ja Tev tā ir ērtāk, varam saukt to par sava veida algoritmu. Kāpēc dabas likumi mūsu visumā ir tādi, kādi tie ir un nevis savādāki, uz šo jautājumu kādu dienu varbūt atbildēs kvantu fizika. Piedēvēt to rašanos "programmētājam", manuprāt, mums nav pamata.
Taatad atbilde uz "kaapeec" tev nav zinaama, un tu ceri uz "kvantu fiziku" bet apzinju tu izsleedz jau saknee... pirms tas ir izpeetiits. Vai nav taa, ka taadeejaadi tu savaa zinjaa ierobezho izpeeti... Tu pielieto okhama shkjeeres veel pirms vispaar ir skaidriiba ob chom bazars. Interesanti kaa buutu tad, ja pie kaada notikuma policija teiktu, mees atbildi veel nezinaam, bet nav pamats uzskatiit ka sho pasaakumu noorganizeeja cilveeks...
Kaareiz tieshi shaads pamats rodaas... un rodaas aiz taa, ka arvien vairaak uzzinaam gan par visuma makro gan mikro organizaaciju... un ir divas lietas skaidras
1. Likumi pashi no sevis nerodas
2. Zinaamie likumi neljauj izskaidrot esosho visuma organizaaciju taada kaa to noveerojam... pietruuxt kaut kaa, kas organizee mateeriju daudz augstaakos un plashaakos meerogos nekaa to speej esoshie likumi.
Domāju Tu zini, ka otrais termodinamikas likums attiecas uz slēgtām sistēmām, savukārt jebkuru bioloģisku sistēmu mēs nedrīkstam aplūkot atrauti no vides, kurā tas atrodas un neņemt vērā energoapmaiņu starp doto sistēmu un vidi.
Jaa zinu... Un kas interesanti, atveerta sisteema neiespeejamu notikumu nepadara par iespeejamu... JA VIEN shii atveertiiba neienes iztruukstosho komponenti.
Varbuutiiba ka istabaa atstaats datoru detaljas radiis datoru tikai taapeec, ka tu atver istabass durvis, nemainaas... Vieniigi tas var mainiities tad, ja pa atveertajaam durviim ienaak vasja pupkins, kas no detaljaam saliek datoru.
Analogjiski ir ar jebkuru citu mateerijas organizaacijas formu... ja taa nav iespeejama sleegtaa sisteemaa, taa nebuus iespeejama arii atveetaa sisteemaa. Un dziiviibas procesu pamataa nav energjija, bet gan informaacija... Taatad lai dajebkaadaa sisteemaa rastos dziiviiba 2tdl vispaar ne prichom, ibo tas kas vajadziigs ir informaacija... nevis energjija. Energjija ir tikai veids kaa mateeriju paarvietot, bet informaacija ir tas, kas nosaka KAA paarvietot... un uz infu darbojas liidziigs likums... sleegtaa sisteemaa infa nevar palielinaaties... un par to cik taa var palielinaaties runaa viens no tiem linkiem kur Villiams Dembskijs kjeepaajas ar mateni un runaa par search algoritmiem un tajos esosho aktiivo infu.
Lai bioloģiska sistēma evolucionētu, viss, kas tai ir nepieciešams ir ārējs enerģijas avots. Sistēma absorbē un izdala enerģiju un tieši šī enerģijas plūsma, nevis ārēja infa, var darboties pretī entropijai un radīt kārtību.
Tad jau to vareetu demonstreet gan matemaatiski gan empiiriski. Tikai tas nenotiek...
Un nenotiek taapeec, ka dziiviibai vajag informaaciju. Tas kas raksturo jaunas fiichas organismaa ir nevis energjija, bet informaacija... un shis "noliekiet pankuuku sauliitee, un peec 2iem miljoniem gadu taa pati ceps pankuukas" ir miits... miits ko meegjina iebarot cilveekiem, kas nav iedziljinaajusihes gan tajaa kas ir 2ais termodinamikas likums, gan to, kas ir iespeejams un kas NAV iespeejams atveertaas sisteemaas kaa arii to, ka dziiviem organismiem vajag informaaciju, smalki organizeetu savstarpeeji salaagotu sisteemu.
Piemeers - DNS un DNS dekodeejoshie proteiini, kas veido kaa vinjus tur sauc... makromolekulas, kas sho DNS laa un veido citus proteiinus. Luuk... shis nolasoshaa sisteema pati ir DNSaa iekodeeta... Tu vari kaut cept vai vaariit aminoskaabes, tu nekad neieguusi shaadi salaagotu savstarpeeji atkariigu sisteemu, kura izjuuk pie vismazaakaas neprecizitaates...
Otrais Termodinamikas likums tev neizskaidro informaacijas rashanos |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.09 18:09:37
Common, Još, nevar būt, ka Tu pieļauj tādu aplamību kā jauc evolūciju ar progresu.
Kad es runaaju par "evoluucij", un pret ko es iebilstu, ir taa definiicija, kas pasludina, ka evoluucija ir random mutaaciju un naturaalaas selekcijas darbiibna, kaa rezultaataa organismaa rodas JAUNAS un NEBIJUSHAS sisteemas (orgaani, kjermenju daljas) - respektiivi jauna funkcionaalaa informaacija.
Tas, ka degradeejoties esoshai sisteemai taa pielaagojas, piemeeram, dziivei tumsaa... taa nav evoluucija kaa to meegjina pa seetas durviim ietirgot mums evolucionisti.
Piekrītu, Još, to varam dēvēt par oximoronu. Tomēr ticīgs cilvēks var pieņemt, ka, neskatoties uz nejaušības lomu evolūcijas procesā, tas var savā ziņā tikt vadīts, piemēram, regulējot vidi, kurā sistēma evolucionē. Dievs, kā zinām, ir visvarens...
Redz ticiigie tiek cauri, ibo shaads process buutu infas ievadiishana sisteemaa caur aareejo sisteemu un shaadas informaacijas avots ir Intelekts. Un ID uzskata, ka shaadu informaaciju var atrast visumaa un dziivos organismos, un kaa jau teicu - vieniigais shaadas aktiivaas informaacijas avots, ko mees zinaam un varam noveerot ir Intelekts, ibo esoshie dabas likumi un random procesi shaadu informaaciju nespeej gjenereet... un nespeej ir absoluuts apgalvojums, tieshi taapat kaa "nekas kam ir miera masa nevar vakumaa sasniegt gaismas aatrumu"... Neviens random process nekad un nekaados apstaakljos shajaa visumaa nespees uzgjenereet sho procesu, ibo visumaa ir mazaak staavoklju bijis kopsh visuma rashanaas 14miljardu gadu sen, nekaa ir vajadziigs varbuutiibas teorijai lai uzgjenereetu sho postu, nerunaajot par to lai gjenereetu sisteemas, kuru pat fizikaalais staavoklis neljauj seciigu inkrementaalu assemblaaciju
Domāju, ka Benedikts ar bioloģisko evolūciju domā un saprot to pašu, ko Tu un es - cilvēka fizikālo izveidošanos par to, kas šobrīd esam. Varbūt Benedikts skatās pāris soļus uz priekšu nākotnē un šāds gājiens, iespējams, ar laiku var nest nesliktas dividendes. Katrā gadījumā izskatās, ka pāvests mācās no pieredzes
Biezhi probleema shaados diskusijos ir tas, ka ar jeedzienu "evoluucija" netiek saprasts viens un tas pats...
Vai tas ir "Izmainjas laikaa" (neapsakot nedz virzienu nedz kvalitaati nedz izmianju avotu)
Vai tas ir "Common Ancestor" koncepcija, kura tiiri formaali nav pretrunaa ar ID, laigan peetiijumi noraada, ka tas nav case...
Vai tas ir "Random mutaacijas un Naturaalaa selekcija" kaa jaunu neesoshu fiichu avots organismos |
KPax. |
# Iesūtīts: 2011.01.09 19:55:27
"Tas arii saucaas ID... ar to arii ID nodarbojas, kaa atshkirt nejaushus notikumus no dizaineetiem notikumiemi" (Jošs)
Ļoti labi, Još, pirmais uzdevums ID: kas varētu būt pie vainas stāstiņā par bāru un zibeni - draudzes lūgšanas vai nejaušība?Lūdzu, ja iespējams, ar pamatojumu...
"Piedēvēt to rašanos "programmētājam", manuprāt, mums nav pamata. " - vai tiešām Tu to, ka es neredzu tam pamatu uztver kā "...bet apzinju tu izsleedz jau saknee..."?
"Interesanti kaa buutu tad, ja pie kaada notikuma policija teiktu, mees atbildi veel nezinaam, bet nav pamats uzskatiit ka sho pasaakumu noorganizeeja cilveeks..." (Jošs)
Još, Tavā piemērā caurums ir lielāks nekā pats piemērs. Mirkli padomā un pats to ieraudzīsi...
Tikko sapratu - varētu apstāties un iebilst gandrīz pie katra Tevis rakstītā teikuma, bet man labāk patīk meklēt kopsaucējus, tā ka to nedarīšu. Te ir matemātiķa un reizē arī ticīga cilvēka, manuprāt, objektīvs skatījums uz mūsu aplūkoto jautājumu:
http://www.dhbailey.com/papers/dhb-probability.pdf
Domāju, es saprotu, Još, kāpēc Tu dari to, ko Tu dari un tas visdrīzāk nav viegls uzdevums. Lai ieekonomētu savu laiku un enerģiju, varbūt Tev ir vērts pamēģinat saprast sekojošo: tas, kam cilvēki uzticās, nav kailas teorijas vai hipotēzes, cilvēki, tai skaitā arī Tu, uzticies konkrētai izziņas metodei, kura ir pierādījusi sevi praksē. Tu, galu galā, uztici savu un sev mīļo cilvēku dzīvības ikreiz, piemēram, kāpjot lidmašīnā. Tātad - lai kādam pierādītu, ka ar šo doto izziņas metodi iegūtā šodienas paradigma ir aplama, Tev ir divas iespējas: vai nu Tu radi jaunu, alternatīvu izziņas metodi, kura ir vismaz tikpat efektīva kā tā, kurai Tu neuzticies vai, otrs variants - Tu pierādi šīs paradigmas neatbilstību īstenībai saskaņā ar, šīs pašas, praksē pārbaudītās izziņas metodes metodoloģiju.
Meklējot zinātnes disidentu saitus ārpus mainstreama, kuri atbalsta Tavu viedokli un tos te uzrādot, Tu drīzāk mēģini pārliecināt pats sevi, savu prātu, nevis kādu citu. Kā jau teicu, es neesmu matemātiķis, bet esmu diezgan drošs, ka, ja vēlētos, es atrastu publikācijas, kur tiek uzrādītas aplamības Dembska specified complexity matemātiskajos pamatojumos. Domāju, ka Wiki rakstītais nav bez pamata: The concept of specified complexity is widely regarded as mathematically unsound and has not been the basis for further independent work in information theory, complexity theory, or biology.
|
ravenx  |
# Iesūtīts: 2011.01.09 20:01:13
KPax.
Nē, nu tur jau tiešām nav nekādas nopietni censties strīdēties pret katru teikumu Muldera saģenerētajā tekstā. Ja it kā gudrs cilvēks pats nevēlas saprast kaut ko diezgan acīmredzamu, tad laikam piespiest arī neizdosies. Kā jau Gnids vienreiz noraksturoja - Pietuka Krustiņš  |
ravenx |
# Iesūtīts: 2011.01.09 20:01:55
No otras puses - vai un kā tieši pasaule radās no nejaušībām - tas jau ir cits jautājums... |
KPax. |
# Iesūtīts: 2011.01.09 20:52:08
Ar acīmredzamo, ravenx, parasti labāk ir būt uzmanīgam...
Cienu cilvēkus, kuri neaprobežojas ar "tas it tā tāpēc, ka tas ir tā un savādāk nevar būt", bet mēģina argumentēt savu viedokli. Jošs to dara, Jošam ir sava motivācija, sava misija, ko diktē Joša ticība un tas pilnībā o.k. Ir cilvēki, kuri par ticības sniegto emocionālo komfortu ir gatavi maksāt noteiktu cenu un ir cilvēki, kam šī cena ir par augstu. Pirmajiem raizes reizēm gan sagādā prāts, kurš ne vienmēr labprāt piekrīt cenai, ko par minēto komfortu maksā mūsu limbiskā sistēma. Zinot un saprotot to, ka pamatā esam emocionālas būtnes, jēgu un laimes sajūtu mums sniedz emocionālo vajadzību piepildījums, nav problēmu saprast, kāpēc cilvēki tic.
|
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2011.01.10 10:01:35
Vienalga zinātne iet uz priekšu. Lēni, neefektīvi, bet iet. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.10 10:09:03
EM, a ku ta vinja lixies...
Abida ir taada, ka zinaatne iekaapj tais pashos graavjos kur dajebkursh cilveeces domas efforts...
Teixim, neko labu neliecina politikas veidotaaju mutees taadi vaardi kaa "Zinaatne pieraada... " "Zinaatne liek dariit... " "Zinaatne uzstaada... " "Zinaatne... " -> Nu taa teikt, vecie labie veezhi ar nomainiitu vaardinju no "Dievs" uz "Zinaatne" no "Karalis" uz "Zinaatne"...
Es tikai ceru, ka zinaatnee iebuuveetaas self-correcting mehaanismi agri vai veelu iztaisnos shkjiibo maaju. Protams, vienmeer jau var buut variants, kad zinaatni aizstaaj kaut kas taads, par ko veel neviens nav aizdomaajies... jeb taa transformeejas ieksh kaut kaa, ko mees veel nevaram priekshstatiit. |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2011.01.10 10:14:59
Pirmajos divos prasa naudu un reģistrēšanos. Trešais izskatās pēc tīri abstraktas matemātikas. Man pietiktu ar dažiem piemēriem tās praktiskajai pielietojamībai. Nu līdzīgi kā ET tiek lietota ģenētikā, farmakoloģijā un agrārajā saimniecībā.
Un kursh no tiem nebija peer-reviewed vai publiceets kaadaa prestizhaa resursaa/izdevumaa?
Tagad peekshnji prasaas praktisks pielietojums. Pac man maaciiji kas ir zinaatne, a tagad saac putrot to ar industriju. A kaads praktisks pielietojums ir 8as pakaapes lje grupaam vai Riimanja teoreemai (vai kaa to tur sauc)?
Taa "abstraktaa matene" kas tur ir, ir ljoti pat praktiska, ibo pieraada to ka naturaalaa selekcija un random mutaacijas nevar radiit jaunu informaaciju. Kaa arii tas pac autors citaa peer-reviewed izanalizee softu "ev" un pieraada, ka taa success ir atkariigs no tajaa ievadiitaas no aarienes inkorporeetaas aktiivaas informaacijas, kuras deelj search-algoritmi vispaar speej darboties, ibo ikvienam IT ir zinaams, ka katram search-algoritmam existee taada ievaddatu kopa, kur algoritms nokonvergee uz pilnaas paarlases algoritmu. Kas noziimee, ka search algoritmi speej workot tikai par tik par cik, tajos ir papildus domain-specific infa.
Tev varbuut tas neshkjiet praktiski, nu man tas savukaart shkjiet praktiski ibo izbeidz bezceriigu dauziishanos betona sienaa, kas saucaas "random mutaacijas un naturaalaa selekcija kaa molekulaaru nanomashiinu aprakstoshu sheemu avots" |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.10 10:44:04
[I]kas varētu būt pie vainas stāstiņā par bāru un zibeni - draudzes lūgšanas vai nejaušība?Lūdzu, ja iespējams, ar pamatojumu...[/I]
Notikums ir absoluuti varbuutiibas resursu ietvaros attieciibaa uz dabas apstaakljiem, taadeejaadi pieraadiit dizaina elementus tur buus ljoti gruuti, ibo tur nav nedz specificitaates nedz komplexitaates.
Protams, ja vareetu pieraadiit, ka konkreetaa teritorijaa nekad nav noveeroti zibenji, plus apkaart baaram ir leerums zibensnovedeeju un tomeer traapa tieshi baaraa, tad situaacija mainaas. Citaadi, nav pamats uzskatiit, ka zibens ir kaa speciaali radiits... taa stulbi sanaac.
For the record, es iisti neticu shii notikuma iisteniibai... bet nu tas taa...
tas, kam cilvēki uzticās, nav kailas teorijas vai hipotēzes, cilvēki, tai skaitā arī Tu, uzticies konkrētai izziņas metodei, kura ir pierādījusi sevi praksē.
Pareizi. Un viens no veidiem, kaa kaadu izzinjas metodi padariit praktiski izdeviigu ir... nu teixim uzlikt ierobezhojumus karjeraa tiem, kas meegjina stumt alternatiivu, un savukaart promoteet tos, kas aizstaav tavu izzinjas metodi. Praktiskais labums ir aciimredzams - finansiaals un sociaals izdeviigums. Pret to vai tad var iebilst? Galu galaa... buut musulmanim iraanaa ir daudz izdeviigaak nekaa kristietim, vai buut ateistam kjiinas kompartijaa ir daudz izdeviigaak nekaa hard-core muslimam... Vai taapeec zinaatniskais komunisms kljuust patiess?
Tu, galu galā, uztici savu un sev mīļo cilvēku dzīvības ikreiz, piemēram, kāpjot lidmašīnā.
Pareizi. Bet es nekad to nedariitu, ja lidmashiinas softs buutu gjenereets ar random mutaacijaam un naturaalo selekciju!
Tātad - lai kādam pierādītu, ka ar šo doto izziņas metodi iegūtā šodienas paradigma ir aplama, Tev ir divas iespējas: vai nu Tu radi jaunu, alternatīvu izziņas metodi, kura ir vismaz tikpat efektīva kā tā, kurai Tu neuzticies vai, otrs variants - Tu pierādi šīs paradigmas neatbilstību īstenībai saskaņā ar, šīs pašas, praksē pārbaudītās izziņas metodes metodoloģiju.
A par ko ta bazars. Evoluucijas teorija nav uz doto momentu (paari 150 gadiem jau buus) radiijusi nevienu praktiski noderiigu tehnologjiju, iznjemot vienu - metafizisku placdarmu materiaalismam un ateismam. Taa kaa, ikviens, kura karjera, sociaalais staavoklis vai citas eertiibas ir atkariigas no atrashanaas konkreetaa sabiedriibaa, tam buus izdeviigi pietureeties pie shiis teorijas kaa pareizas... Tieshi taapat kaa ir izdeviigi buut musulmanim iraanaa vai araabam Araabu Emiraatos (ja neesi araabs vieteejais, biznesu tev tur nespiid taisiit... visi aarzemju biznesi peec likuma iet caur vieteejo proxy). Taapat arii pagaidaam daudzaas zinaatnes nozarees - iipashi biologjijaa - tu nevari veidot savu karjeru, ja neesi konkreetaas pasaules skatiijuma proponents. Un taa kaa resursus kontrolee "partija", tad pagaidaam ID ir bik marginaala. Tachu ar zinaatni ir viens labums, agri vai veelu sabiedriiba saak pieprasiit hard-core pieraadiijumus un tos pashus praktiskos labumus... tehnologjijas. Sheit es redzu ID daudz lielaaku potenciaalu nekaa evoluucijas teorijai... un jo vairaak alternatiiva uzkraas resursus, jo neatkariigaaka taa kljuus no ateistu pasaules uzskata... ibo zinaatnei ir po fenji kaads ir pasaules uzskats, tai svariigi ir empiiriski pieraadiijumi un tevis nosauktais - praktiskais labums.
Tieshi taapeec ir tik viegli pietureeties pie evoluucijas teorijas, jo no taas nav atkariigs neviens muusu ikdienas solis. Lidmashiinu sisteemas programmee intelektuaali cilveeki, pilseetas celj cilveeki, zaales rada cilveeki... datorus dizainee inzhenieri etc. No evoluucijas teorijas pareiziibas via nepareiziibas nav atkariigas dziiviibas, no taa ir atkariiga tikai dazhu cilveeku patmiiliiba. Bet kaa jau teicu, ja man kaads pateiktu, ka shiis lidmshiinas softs ir radies naturaalaas selekcijas un random mutaaciju celjaa, es tajaa neseestos un nerekomendeetu to dariit arii tev.
Meklējot zinātnes disidentu saitus ārpus mainstreama, kuri atbalsta Tavu viedokli un tos te uzrādot, Tu drīzāk mēģini pārliecināt pats sevi, savu prātu, nevis kādu citu. K
Kursh buus tas disidentu saits - Bio-Complexity zhurnaals, Vai International Journal of Design & Nature and Ecodynamics vai Complexity vai Synthese
Varbuut tad vispirms noskaidro kas ir mainstream
Piekam... atkal... palasi ko MainStream zhurnaali rakstiija 20 gadsimta saakumaa ap 1915 gadu attieciibaa uz Einshteina teoriju Vai 30s gados attieciibaa uz Big-Bang teoriju.
Main-Stream nav nekaada panaceja un truth-garants, kas interesanti taa jau sen ir kritusi, ibo ID jau gadus 10 publiceejas main-streamaa.
Kā jau teicu, es neesmu matemātiķis, bet esmu diezgan drošs, ka, ja vēlētos, es atrastu publikācijas, kur tiek uzrādītas aplamības Dembska specified complexity matemātiskajos pamatojumos.
Shis apgalvojums vien pieraada to, ka tevi vada nevis pieraadiijumi, bet gan metaifiziski pienjeemumi. Tu neesi matemaatikjis, un tomeer tici teorijai, kurai NAV matemaatiskaa pamatojuma. Un tai pat laikaa esi gatavs paciixteeties ar vechiem, kas maizi eed taapeec, ka ir matemaatikji... nee nu okey, karogs tev rokaa... Bet shis tavs apgalvojums vien pieraada, ka nav noziimes nedz pieraadiijumiem nedz teorijaam nedz empiiricismam, kad runa iet par fundamentaaliem metaifiziskiem cilveeku uzstaadiijumiem. Ibo pac redzi... tava pasha teorija ir nefalsificeejama, ja kaads pieraada, tad vaina ir nevis teorijaa, bet pieraadiijumaa... Ja neexistee pieraadiijumi, kas apstiprina tavu teoriju, tad tos vienkaarshi nav atradushi un kvantu fizika to noteikti kaadreiz izskaidros. Tev ir tik ljoti skaidrs, ka Apzinja nekaadiigi nevar buut atbildiiga par shii visuma un dziiviibas izcelshanos, ka tu neredzeesi ziloni istabaa.
Tur nu neko nevaru paliidzeet, ibo zinaatnei nekaa cita nav, kaa tikai empiiriski un matemaatiski pieraadiijumi, ja tos tavs praats nepienjem, tad zinaatne te ir bezspeeciiga.
The concept of specified complexity is widely regarded as mathematically unsound and has not been the basis for further independent work in information theory, complexity theory, or biology.
Nuja... analogjiski kaa Einshteina teoriju veerteeja 20 gadsimta saakumaa... un analogjiski kaa braalji raiti 3 gadus patentu nevareeja dabuut savai ljopenei
Laikam jau atkariigs ir no taa, kam tu uzticies... kas ir tavas autoritaates, ibo kaa tu pats teici - matemaatikjis neesi - taatad atliek vien izveeleeties tos, kam uzticeeties... un dabiigi cilveeks uzticeesies tam, kas liec vinja partijas liiniju |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2011.01.10 10:46:38
Ja it kā gudrs cilvēks pats nevēlas saprast kaut ko diezgan acīmredzamu
Manupraat taa kaut kaada sazveerestiibas teorija. Visi runaa par kaut ko aciimredzamu, bet nespeej to paraadiit |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
