devonas reksis 
|
Iesūtīts:
2010.12.07 16:12:15
Sakiet, kā cilvēks var noskaidrot Dieva plānu savai dzīvei/ tuvākajam laikam? |
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.12.08 15:07:41
Zinātne apšaubīt var visu, arī savu metodi, bet kristietība nevar apšaubīt piem, to, ka JD un VD ir patiesi Raksti, nevis cilvēku izdomājums.
Nevar... jo tad taa vairs nav Zinaatne...  Zinaatne ir ZInaatne kaareiz savu fundamentaalaas metodes un pienjeemumu deelj... taapeec jau taa ir zinaatne. Zinaatni definee kaa "metodi" lai ieguutu zinaashanas... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.08 15:08:55
Nuja un trakie biida vinju taalaak.... Rezultaatiem hard core ticiigie nodarbojas ar rutiinu
Nu es saku... kad tu galdaa noliksi argumentus, kas apgaazh, piemeeram pirmos divus termodinamikas likumus... tad arii paskatiisimies...
Apshaubiit var visu, bet ne visa apshaubiishanai ir jeega!
Ctulhu, mosh lai tiirs buutu experiments - kaads tavupraat ir "kritiskaas domaashanas" meerkjis? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.08 15:09:38
Var jau apsaubiit. Biidiit teorijas par visas realitaates virtualitaati tb matrixveidiigumu utt...
... un kur tad palika "visam ir materiaals neseejs" ???
Taatad tomeer Ctulhu pieljauj, ka Kristieshiem vareetu buut taisniiba, bet materiaalistim nee? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.08 15:12:15
Labriit. Tak sen zinaams, ka vinji izpildaas tikai nosleegtaas, liidzsvaram tuvaas sisteemaas.
Palasi kko vairaak par trermodinamiku....
Tas arii ir termodinamikas likums... Vai tu apshaubi, ka shie likumi darbojas? |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.08 15:24:22
Darbojas noteikta vaida sisteemaam, noteiktaa parametru diapazonaa.
Jautaajums ir vai tu to apshaubi? Un vai tu apshaubi to metodi, kas sho secinaajumu ir izdariijusi? |
EzītisMiglā  |
# Labojis EzītisMiglā: 2010.12.08 15:46:45
Jošs Mulders
Jā, var bīdīt versijas par virtualitāti. Tātad - var apšaubīt pilnīgi visu. Arī jebkuras metodes. Principā var.
Tas arī ir atšķirība zinātnei no reliģijas.
vai tik ne tev "apšaubīt" = "neticēt par 100%" ?  |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.08 16:08:36
Jā, var bīdīt versijas par virtualitāti. Tātad - var apšaubīt pilnīgi visu. Arī jebkuras metodes. Principā var.
Tas arī ir atšķirība zinātnei no reliģijas.
Neviens to nedara Un kad apshauba, tad vienalga balstaas fundamentaalaas premisaas, kuras neapshauba Citaadi apshaubiit apshaubiishanas peec... sorry, tu veelamo par esosho ziimee.
Kaa jau teicu, apshaubiishana un shaubiishanas ir vieta, kad nav skaidriibas, bet ja skaidriiba ir, tad shaubiishanaas ir mulkjiiga...
Taapat kaa, ja viss pasaakums ir apshuabaams un nekaadiigi nevar nonaakt pie patiesiibas, tad arii 0 veertiiba taadai sisteemai!
Taa kaa Zinaatne tomeer producee ljoti buutisku PV, un tas ir nevis taapeec ka shaubaas, bet taapeec, ka tomeer pa briizham nonaak liidz patiesiibai un cietam pamatam, tad Zinaatne ir kudii labaaka par Budismu, kas kaa jau teicu, nav paarliecinaats pats par savu existenci... Analogjiski Kristietiibai... jaa bij shaubu un paarmainju periods, kad sienas tika stumdiitas un bidiiitas, bet ja tas notiek muuzhiigi, tad tas ir BS, taapeec ir labi, ka Kristietiiba variaak vai mazaak ir sasniegusi kaut kaadu briedumu un vairs neshaubaas tajaa, uz ko staav... kas noziimee, ka taa ir uzticama lieta, nevis shljurains putu maakonis... kaada NAV arii zinaatne, lai ko tu meegjinaatu man te iestaastiit.
|
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.12.08 16:16:33
Jošs Mulders
Neviens to nedara
Ko nedara? Neapšauba? Par pasaules iespējamo virtualitāti ir pāris darbi sarakstīti. Tiesa, nav saprotams, kā to pētīt. Taču mēs runājam par principiālo iespēju apšaubīt.
Un kad apshauba, tad vienalga balstaas fundamentaalaas premisaas, kuras neapshauba
Bet tās premisas var pašas mainīties. Ar premisām A mēs apšaubām sistēmu B1, bet ar premisām B savukārt - sistēmu A1. Religija jau atkal to nepieļauj.
Kaa jau teicu, apshaubiishana un shaubiishanas ir vieta, kad nav skaidriibas, bet ja skaidriiba ir, tad shaubiishanaas ir mulkjiiga...
Nuja, pirms kvantu mehānikas fizikā valdīja skaidrība, un bija muļķīgi šaubīties. Tāpat arī ģeometrija bija kādu laiku tikai plakani - eiklīdiskā.
Analogjiski Kristietiibai... jaa bij shaubu un paarmainju periods, kad sienas tika stumdiitas un bidiiitas,
Interesanti, ka tajā šaubu periodā lielākā daļa cilvēku nešaubījās, tikai vēlāk izrādījās, ka tas bijis šaubu periods. Raganas mierīgi dedzināja bez šaubu ēnas.
Kristietiiba variaak vai mazaak ir sasniegusi kaut kaadu briedumu un vairs neshaubaas tajaa, uz ko staav...
Bet kad viņa atzina, ka "šobrīd mēs šaubāmies"? |
devonas reksis |
# Iesūtīts: 2010.12.09 10:33:08
Nu, kā ir? Vai kāds no godājamiem forumiešiem ir vēl gatavs padalīties zināšanās, kā iespējams uzzināt Dieva vēlmes attiecībā uz savu dzīvi?
Pagaidām ieteikumi ir bijuši - pārdomāt savu dzīvi, uzmanību pievēršot nozīmīgākajiem brīžiem, kuros kas mainījies; meditēt; lūgt. |
Aiko_Saule  |
# Iesūtīts: 2010.12.12 18:53:22
CtulhuNeticiigajiem dereetu tikai fizikaali dieva noveerojumi un tiess dialogs ar dievu.
Pirmā pakāpe Neticība
Otrā pakāpe Ticība
Trešā pakāpe Kontemplācija
Kad tiek kontemplēts JHVH - šajā kontemplācijas laikā - iespējams ieraudzīt JHVH un JHVH gribu.
Nav iespējams dialogs - jo ir iespējama kontemplācija.
Līdzībā:
Nav iespējams kalnā noskriet - bet ir iespējams kalnā uzskriet.
Un ja kāds vēlēsies kalnā noskriet un nonākt kalna virsotnē - tad tāda vēlme ir nerealizējama un neiespējama. |
:: Pievienot komentāru
|
