atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem MK jaunajā Dziesmu grāmatā
Voldemārs
Iesūtīts: 2010.09.18 21:44:16
Nesen uzsāku diskusiju par Mazā katehisma "Ihtis" izdevumu (http://www.lelb.lv/forums/?fu=l&rid=5&id=3307). Iniciatīva ļoti laba [tā sakot, jo vairāk tik noderīgas literatūras mūsu draudzēs, jo labāk], bet izmantota veca redakcija, proti, neprecīzi Mazā katehisma teksti, novecojusi valoda, utt.
Manās ausīs ir nākušas baumas par to, ka ir plānota jauna dziesmu grāmata. Pats par sevi labs fakts. Šinī dziesmu grāmatā paredzēts ielikt Mazā katehisma tekstu. Tas, manuprāt, ir tik labs lēmums, ka varu to tikai apsveikt. Taču, problēma tāda, ka tiek plānots ievietot veco tekstu. Vai tā varētu būt tiesa? Vai pēc tā visa, kas noticis vēl kāds "kāptu uz tā paša grābekļa"?
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
Krišjānis
# Labojis Krišjānis: 2010.09.22 11:40:37
Pēdējā mācītāju konferencē neko vēl neizlēma šai jautājumā, jo iebildes, piebildes bija ļoti daudz un par lietu.
Secinājums - uz ātro, kā tas bija plānots, neko nobalsot nevarējām.
Tāpēc oktobrī notiks mācītāju konference veltīta vienīgi jaunās Dziesmu Grāmatas izdevumam - īpaši liturģijas u.c. pielikumu sadaļai.

Par MK. Manuprāt VIENĪGAIS jēdzīgais variants, ko likt DzGr ir LMF izdevums. Palasiet Voldemāru - gana labi argumenti. Es tiešām nesaprotu, kāpēc lietot neprecīzu tekstu, novecojušu valodu u.t.t.

IHTIS izdotais MK manās acīs ir kārtējais "atbildīgo darbinieku" gājiens, kas rada šķelšanos un nogrupēsanos - jūs/mēs.

Apmēram - jūsu (LMF) MK neder, mēs izdosim savu. kā lai citādi nosauc šādu, šķiet, lieku darbu - izdot to, kas jau ir labs izdots un plaši lietots. ???
godwit
# Iesūtīts: 2010.09.22 11:46:46
indriķis (labs)

Vai nevarētu paturēt abus variantus. Oficiālo MK tekstu nodrukāt mūsdienīgā skanējumā, bet veco ievietot pielikumos. Tādējādi vilks paēdis un kaza dzīva.
Krišjānis
# Labojis Krišjānis: 2010.09.22 12:03:49
godwit
nav jau vilku, kuriem baigi vajadzētu kādu apēst un nav arī kazas, ir vien ģindenis, kuru nevajadzīgi stutē.

Ja ir tulkojums vai revīzija, kas ir tuvāk oriģinālam, tad, manuprāt, nav vajadzības lietot ko sliktāku.

Kristofers
Man gan tas nav arguments, ka kāds ir pieradis pie kaut kā, pie tam - neprecīza. nav runa pie kā kāds ir pieradis, bet gan par tekstu - ko tas saka. Tā man šķiet.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.09.22 12:30:06
godwit, Krišjāni, bet ko jūs sakāt par Augsburgas ticības apliecības ievietošanas iespējamību DzGr.
Krišjānis
# Labojis Krišjānis: 2010.09.22 12:34:15
indriķis (labs)
Nāktu tikai par labu, nu jau ne vien draudžu locekļi, bet arī mācītāji vairs nezin kas tur rakstīts...
Tāpēc arī mūsu Baznīca stāv kā slapjās smiltīs un līgojas te uz vienu, te otru pusi...

Nav jau nemaz tik garš teksts, lai stenētu, ka apjoms palielinās
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.09.22 13:19:41
Šo abu tekstu - MK un ATA klātesamība - ir normāls luterāņu DzGr princips.
Plus, atcerēsimies, ka evaņģēliski luteriskā baznīca =Augsburgas konfesija.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.09.22 13:36:50
CA ievietošana Dziesmu grāmatā būtu laba un noderīga lieta. Pirms tam gan derētu piestrādāt pie vairākām lietām:
1. Vai izmantot esošo tekstu, vai arī tulkot? Ja mani neviļ atmiņa, tad līdz šim izmantots Žibeikas (viens no šī gada simtgadniekiem!) veikts tulkojums no latīņu valodas.
2. Ja tulkot, tad no vācu, vai latīņu valodas?
3. Cik liela būtu jāveic norāde uz paralēlēm otrā tekstā.
Citiem vārdiem, līdzīgi kā Lielais katehisms, CA ir teksts, kuram ir vēsturisks, teoloģisks un politisks dziļums. To producējot "tā pat vien" var tikai samulsināt.
Lai nebūtu pārpratumi, esmu "par". Taču, ja negribam paši sagādāt sev nesmukumu vai apgrūtinājumu, pie tā ir nopietni jāpiestrādā.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.09.22 14:02:25
Voldemār , CA publicējot populārā izdevumā - DzGr ,
nevienu nesamulsināsi ar jebkuru godprātīgu teksta tulkojumu.
Un diez vai cilvēki to lasīs "tā pat vien", drīzāk caur to gribot negribot vairāk mācīsies apliecināt savu ticību arī konceptuāli, ne tikai refleksiju veidā.
Bet profesionāļiem ir vienmēr pieejami profesionāli izdevumi.
Kristofers
# Iesūtīts: 2010.09.23 10:19:43
Jaunais tulkojums tāpat nav konsekventi "jauns", bet gluži tāpat kā liturģijas jauninājumos tie atspoguļo tikai atbildīgo personu iegribas un spēju izdabūt savu "fikso ideju" cauri ar balsošanu. Piem., formas "Tev būs", "Tev nebūs" ir totāli arhaismi, kas netiek lietoti modernajā latviešu valodā, bet jaunajā tulkojumā tie stāv kā stāvējuši.
Varbūt beigsim dzīties pakaļ modernismam, un beidzot atzīsim, ka Bībeles tulkojumu tradīcijai ir sava vieta latviešu valodā. Un nevis ķersimies "uzlabot" Bībeli un Katehismu, bet gan uzsvērsim to, ka latviešu literārās valodas vārdnīcā ir iekļauti arī biblicismi, jo Bībele un bibliskā valoda ir vēsturiski ietekmējusi literāro valodu.
Piemērs no Latviešu literārās valodas vārdnīcas http://www.tezaurs.lv/llvv/

nokaut -kauju, -kauj, -kauj, pag. -kāvu; trans.
1. Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
Kāzām Grīslis nokāva vepri un darīja alu.. Sakse 2, 56.
«..pārmaiņas pēc nokauj kādu vistu!» Lidija smējās. Stulpāns 2, 56.
// Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
Nokaut blusu.
2. Nonāvēt, noslepkavot.
«Mēs zinām, kas bija ziemas svētku kaujas: astoņi tūkstoši nokauto latvju strēlnieku..» Rihters 1, 345.
..Tas zaļais spēks, ko salauzāt, Tas varonis, ko nokāvāt, - Pie mums ir mūžam dzīvs! Rainis Ib, 325.
Melli [melni] vīri - varas kalpi man uzkrita, Līdz asinīm sita, tad nokāva, Pie grāvja muklājā ieraka.. Plūdonis 2, 26.
«Tu mani nokausi ar savu lēnprātību, Andrej...» Līvs 2, 126.
..vienmuļība nokauj cilvēku.. Niedre 2, 76.
// pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
Eksistences cīņa bija smaga - tā notrulināja cilvēku, nokāva viņā cildenākās jūtas.. Eglons 2, 30.
«Berta, tu laikam gribi manī katru ticību nokaut,» Ceplis norājoši runāja. Rozītis 1, 29.
Cits meklē aizmirstību reibonī, Un nokauj savu apzinīgo garu, Un zemai lopu dabai vaļu ļauj.. Rainis IIb, 111.
3. sar. Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
Es jau reia, spēlēju. Uz vienas kārts uzliku savas jūtas, savu jaunību un savu cieņu. Kārti nokāva. Es zaudēju. Lukjanskis 2, 99.
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.09.23 12:52:51
Baznīcas valoda vienmēr ir bijusi arhaiska,
bet autorizēt arhaismu arī principā būtu ļoti moderna norise.
Kā vienmēr, der zelta vidusceļš.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.09.23 22:19:00
Kristofer!
Nez kur Tu biji, kad pirmo reizi iznāca LMF redakcija?
Tev ir taisnība, ka nemainījām "tev būs" formulu. Tam arī ir savs iemesls, proti, tradīcija. Pie tam, to nevar pārprast - pavēles izteiksme. Savukārt, "kaušanu" pārprot itin viegli. Citiem vārdiem, ir lietas, kuras var atstāt, kamēr ir lietas, kuras nav nepieciešams mainīt.
Mainīt ir nepieciešams lietas, kuras ir viegli pārprotamas. Un nemaz tik viegli "fiksās" idejas nav dabūt iekšā, kā Tu domā. Domāju, ka LMF ir savākusi komandu, kura Lutera un luterisma darbus pazīst labāk par krietnu daļu mācītāju un teologu. Varbūt kāds nozīmīgs būtu aizmirsts? Gribētos dzirdēt Tavu versiju.
Vēlējos minēt vēl vienu piemēru. II bauslī un I lūgšanā ir "vārds". Latviski "vārdam" ir vesela rinda nozīmju. Tas, par ko runā abas vietas oriģinālā ir "personvārds". Tomēr, arī šo lietu atstājām tikai ar pēdas piezīmi.
Tā kā esošais izdevums IR "zelta vidusceļš".
godwit
# Iesūtīts: 2010.09.23 22:33:53
indriķis (labs)
"bet ko jūs sakāt par Augsburgas ticības apliecības ievietošanas iespējamību DzGr."

Man gribētos, lai Dziesmu grāmata arī lai ir Dziesmu grāmata. nevajadzētu to padarīt par viss vienā tipa izdevumu. Man tīri labi patīk kā ir pašreiz, dziesmas + liturģija. Dz. grāmatu varētu arī pārdēvēt par Dievkalpojuma grāmatu. Šajā grāmatā ir viss nepieciešamais draudzes dievkalpjuma norisei. Katehismus un ticības apliecības vajadzētu atstāt iesvētes mācībai un bībeles stundām.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.09.23 23:06:26
godwit
CPH izdevumā ir gan Mazais Katehisms iekšā. Bet šie to arī mēdz citēt dievkalpojuma laikā, atbilstoši Baznīcas Gada tēmai. Tad tam ir attaisnojums.
godwit
# Iesūtīts: 2010.09.23 23:13:44
godwit
Tieši tā! Ja lasa dievkalpojumā, tad grāmatā ir vajadzīgs. Un kā jau minēju, viņiem nav Songs book , bet service book, jo grāmata ietver visu liturģiju ne tikai dziesmas.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.09.24 08:39:44
godwit!
Viss, protams, atkarīgs no tā kā raugās uz Dziesmu grāmatu.
Tu piedāvā tikai dziesmas un kādus dievkalpojuma vadīšanas variantus. No vienas puses, kāpēc nē? mēs iegūsim jauku, pēc iespējas plānāk "destilētu" izdevumu.
Tradicionāli luterāņiem Dziesmu grāmatas ir kaut kas daudz vairāk. Ja Tev iznāk paskatīties, kas ir vecajās latviešu dziesmu grāmatās, tad tās ietver sevī arī ļoti daudz lūgšanas, u.c. ļoti noderīgu materiālu. Daudzās luterāņu baznīcās, ne tikai LCMS, Dziesmu grāmatas vēl aizvien pilda šo daudzfunkcionālo uzdevumu. Manuprāt, tādā veidā veidā tikai bagātinot draudžu locekļus.
Protams, visu Vienprātības grāmatu būs pagrūti salikt Dziesmu grāmatā , nav arī nepieciešams. Bet divas centrālās luterāņu ticības apliecības gan nāktu tikai par labu.
Domāju, ka mēs savā baznīcā esam pārāk daudz skrējuši pakaļ visādiem jauninājumiem un aizmirsuši Dziesmu grāmatas labo "svaru". Tieši tāpēc mums ir bijis jāpāriet no tā, ka katrs baznīcēns uz dievnamu ierodas ar savu Dziesmu grāmatu, uz to, ka draudze nodrošina katru ienācēju ar kopiju.
Varētu jau darīt savādāk, izdot divas Dziesmu grāmatas versijas, vienu pēc iespējas pilnīgāku draudžu locekļiem, otru - "destilēto" - izmantošanai draudžu dievkalpojumos.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.24 12:07:48
godwit , tā kā ir pašreiz -tā ir ļoti nabadzīga, resp. dziesmu grāmatā ir liturģija, kuru tik pat kā nelieto, rīta un vakara lūgšanas , kuras tik pat kā nelieto, , jo gan liturģijas komisijai,gan tiem, kam liturģika ir sirdslieta, ir pieejami daudz liturģiski augstvērtīgāki teksti, nav nevienas papildu kolektes lūgšanas vai lūgšanas dzīves vajadzībās...
Un vai slikti, ka MK un CA būtu luterānim nozīmīgā dziesmu grāmatā,
ne katra atsevišķā plānā brošūriņā.
Neviens no šiem tekstiem nav pārmēru garš.
Man ir neliela formāta vācu dziesmu grāmata,
pat tur MK un CA ir atradusies vieta.
godwit
# Iesūtīts: 2010.09.24 22:14:33
indriķis (labs)

"Un vai slikti, ka MK un CA būtu luterānim nozīmīgā dziesmu grāmatā,
ne katra atsevišķā plānā brošūriņā."

ir labi gan plānās brošūriņās, gan biezās, tikai tad nosaukums ir jāpārdomā.
Es par! [84.237.158.34]
# Iesūtīts: 2010.09.27 17:19:01
Es par Ausburgas TA ievietošanu dziesmu grāmatā, ja nu vienīgais iebildums - tā kļūs smagāka, nebūs ietilpināma dāmu somiņā (bet tagadējā jau arī neietilpst).
Par tās valodu - tagadējais izmantojamais jeb esošais teksts ir labs, Voldemār! Tas nepavisam nav novecojis! Visam ir savs stils, Un šis ir labs. Manuprāt.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.09.28 09:32:31
Es par! [84.237.158.34]
Mūsu grūtība ir tā, ka mums tas ir vienīgais tulkojums Proti, mums nav ar ko salīdzināt, cik tas ir labs vai nelabs.
Domāju, CA tikai iegūtu, ja to iztulkotu atkārtoti.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.09.28 13:31:17
Voldemār
2001.g. Augsburgas Institūta izdotajā Vienprātības grāmatā Augsburgas ticības apliecības tulkojums ir samērā nesen veikts. Pavisam jauns tulkojums, protams, par sliktu nevienam nenāks.
Ja vēl tas veicinās lielāku nopietnību un interesi par luterisko ticību, tad būs pavisam labi.
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 88 , pavisam kopa bijuši: 1329