atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Mirdams mirsi
pich_
Iesūtīts: 2010.09.14 10:13:34
Dievs sacīja Ādamam: "Bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi"

Ticīgajiem nāvi varētu iedalīt divos veidos- laicīgā un garīgā. Laicīgā nāve tad būtu cilvēka nomiršana mūža nogalē (vai ātrāk), savukārt garīgā nāve- nošķirtība no Dieva. Nošķirtība no Dieva uz zemes nav iespējama- tā var būt tikai ellē.

Jautājums- ko Dievs gribēja pateikt ar šo "mirdams mirsi", ja Ādams nepiedzīvoja ne laicīgo nāvi, ne garīgo (Ādams nenokļuva ellē, turklāt viņa bērni nesa upurus, un Dievs bija tur pat, starp viņiem)?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
AutorsZiņas teksts
vilks
# Labojis vilks: 2010.09.14 11:45:48
pich_
nu bet ja ir plaisa no Dieva, tad ir plaisa arī no SG, jo SG=Dievs
neizklausās, ka tu būtu gājis iesvētes mācībā, šis tak ir aksiomātisks jautājums.

Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi. Jo Viņš ir mūsu miers: Viņš abus darījis par vienu un noārdījis starpsienu, kas mūs šķīra, proti, ienaidu, atceldams pats Savā miesā bauslību ar viņas daudzajiem priekšrakstiem, lai Sevī abus pārradītu par vienu jaunu cilvēku un nodibinātu mieru, lai, nonāvējot ienaidu pie krusta, salīdzinātu vienā miesā gan vienus, gan otrus ar Dievu. Un atnācis pasludināja mieru jums, kas bijāt tālu, un tiem, kas bija tuvu, jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā . /Efeziešiem 2:13-18/

varbūt oriģinālajos rakstos ir izdalītas šīs nāves (laicīgā un garīgā), bet latviešu tulkojums uz to nenorāda...
domāju, ka tā ir fantāzija. cik esmu mācījusies ebreju un grieķu valodu, ar šādu fenomenu neesmu sastapusies.
ja tā tas būtu, to noteikti mācītu visiem teologiem.
Latvju luterānis
# Labojis Latvju luterānis: 2010.09.14 11:57:31
incognito, pich_

Patiesi lūgt var tikai ticīgs cilvēks, proti, tāds, kurš ticībā Kristus nopelnam ir attaisnots Dieva priekšā jeb saņēmis grēku piedošanu. Jo ko gan lai neticīgais lūgtu no Dieva, kura eksistencei netic, vai arī domā, ka Viņš ir bargs soģis un tirāns, no kura neko labu sagaidīt nevar? Vai jūs Latvijas Republikas himnu dziedat? Ko tā jums nozīmē?
incognito
# Labojis incognito: 2010.09.14 12:02:40
Latvju luterānis
Kam tie kalni, kam ielejas,
Kam zaļie ozoliņi?
Dievam kalni, Laimei lejas,
Bitei zaļi ozoliņi.

Vai to arī var dziedāt ven reliģiozi biškopji?
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2010.09.14 18:44:31
Par sākotnējo jautājumu.
Cik nācies lasīt komentārus par šo, tad vārdi "mirdams mirsi" izsaka nāves ienākšanu cilvēka dzimumā. Mirs ikviena nākamā paaudze, sākot no Ādama, grēks tiks pārmantots un nāve būs klātesoša ikvienā, kas no Ādama dzims. Mirdami mirs - visas paaudzes, nevis tikai viens Ādams. Savā noteiktā laikā mirs visi, kas nāks no viņa, un viņš ir pirmsākums, tamdēļ uzruna "Tu".
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.14 18:48:55
bet tomēr inetesanti:
"bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā , kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi "

tas varētu nozīmēt, ka- ja netiek ēsts no tā koka, tad tā diena nemaz nevar pienākt, kad cilvēks mirdams mirs
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2010.09.14 20:06:21
pich_
Jā, tā diena varēja nepienākt. Pirmcilvēku vienreizīgumu var skaidri apjaust, uzlūkojot Jēzu Kristu, miesā nākušu un bezgrēcīgu.
Diemžēl tā diena ir pienākusi - caur pirmo nepaklausības aktu. Var tikai fantazēt, kā būtu bijis, ja visas no pirmvecākiem nākušās paaudzes dzīvotu paklausībā Dievam, taču mēs esam tur, kur esam, un, pateicoties Kristum, varam atjaunot savu (no pirmvecākiem nākušo) zaudējumu, pārvēršot to mūžīgā uzvarā.
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.15 04:13:12
Ok, tauta. Daudz shuumes par "labaa-ljaunaa atziishanas" koku. Faktiski to asocieejot kaa naaves koku. tas buutu viens.
Tachu ir kaads interesants jautaajums - ko eedenee dariija "muuzhiigaas dziivoshanas" koks? Kapeec vinhs tur taads bija, ja jau naaves nebija?
Tb - vinjsh tur sanaak tik pat lieks kaa starpgalaktiskaa kreisera kvazimolekulaaraa hiperboliskaa bremze. Nekaada kreisera eedenee nav, bet bremze tur meetaajas. pie kam ar konkreetu nosaukumu, kursh atspoguljo konkreetu uzdevumu. Kapeec taa? Vai gadiijuma nebuus taa, kaa visos aizveesturiskajos mitologjiskajos stastos: nemirstiiba neexistee pati par sevi. taa tiek uznjemta ar shii koka augliem. vai pat veel kompliceetaak - nemitiigi jaalieto shie auglji, lai pagarinaatu savu nemirstiibu. pie kam tas attiecas uz visiem mitologjijas personaazhiem. Aiz kaa arii Dieva shuume - ka tik Aadams neiehavo arii shito firzikji...
masiks [159.148.73.94]
# Iesūtīts: 2010.09.15 04:19:27
vilks
Pāvila vēstulēs, piemēram, var atrast, ka nāve ir grēka sekas (ar bibele.lv meklētāju varatrast konkrētas vietas), tas nozīmē, ja nebūtu bijis grēka, nebūtu bijis nāves.

nee tas to nenoziimee viss. Tas noziimee ka arii greeka sekas ir naave. Taapat kaa slimiibu, negadiijumu un dabas katastrofu. Ja meteoriits uzkriit kaadam uz galvas ij padara beigtu - taas buutu kura greeka sekas? Planetaaras sisteemas radiitaaja?
pich_
# Labojis pich_: 2010.09.15 09:17:19
masiks [159.148.73.94]
tēma par dzīvības koku kā tādu ir interesanta, bet tai vajadzētu atsevišķu diskusiju.
šajā diskusijā es tieši gribēju uzsvērt uz to, ko Dievs sola, un kāda tad galu galā ir viņa rīcība.

Vēlreiz izcitēšu apskatāmās Bībeles rindiņas:

Dievs saka Ādamam: "bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā , kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi "

savukārt tālāk lasam: "Un viss Ādama mūžs bija deviņi simti trīsdesmit gadi, tad viņš nomira "

tātad no vienas puses redzam, ka Dievs Ādamam draudēja ar nāvi ābola ēšanas dienā, bet kaut kādu iemeslu dēļ tā nenotika, un viņš nomira 930 gadus vēlāk.

mana versija tika noraidīta, ka Ādams "tai dienā nomira" garīgi, nevis fiziski...

tad kā beigās paliek? Dievs saka vienu, bet dara citu?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.15 09:56:39
pich_

Tagad tev veel atliek noskaidrot vaarda "diena" noziimi Vaine?
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:00:09
Jošs Mulders

viena diena kā tūkstots gadu?

ko tad nozīmē "tai dienā, kad ēdīsi"? Ādamam vajadzēja simtiem gadu to ābolu ēst?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:00:27
Jošs Mulders
puse no 24h ?
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:05:48
Jošs Mulders

vēl kas- ja gribi runāt par to dienu tūkstots gadu garumā, tad derētu atcerēties, ka Bībele to attiecina tikai uz Dievu. Ādamam kā cilvēkam šī diena bija tik pat gara, cik tev tagad (vai arī pierādi pretējo)
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.09.15 10:11:59
pich_

Taatad veelreiz... iipashi tiem, kas tankaa... noskaidro ko noziimee ebreju vaards, kas tulkots kaa "diena" Jo redzu, ka juus ar masiku esat teologjijas un ebreju valodas un hermaneetikas doktori... taa kaa man nav formaalaas izgliitiibas shai jomaa, tad atliek tik noliekt galvinju juusu expertiizes priekshaa!
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:19:09
Jošs Mulders

nu? paņēmu vairākas ebreju Bībeles, un iztulkoju šo konkrēto vietu. visur tā arī ir tulkots- "diena"
kāda tad ir tava versija?
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:25:10
Jošs Mulders
atvaino, bet ja stāv rakstīts "diena" - es to saprotu kā diena, nevis "ķieģeļu kaudze". Vai tu varbūt vārdu "diena" izproti pēc būtības kaut kā savādāk?
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.09.15 10:30:23
masiks, nuja... a tu origjinaalaa lasiiji? Raksti ir gana smalka lieta...

Un vaarda noziimi nosaka kontexts, nevis otraadi
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:31:22
pich_ Un tavupraat Rakstos (iipashi VD un iipashi Dieva runaa) jeedziens "diena" vienmeer ir 24h?
pich_
# Labojis pich_: 2010.09.15 10:31:28
Jošs Mulders

es paņēmu no tā, kas ir internetā pieejams ebreu valodā.

ko tu gribi panākt? taču saki, ja tev ir cits variants, jo tagad tu tikai tukši muldi


jau pirms tam teicu- jā, ir rakstos minēts, ka Dievam viena diena ir kā tūkstotis. Dievam , nevis Ādamam
pich_
# Iesūtīts: 2010.09.15 10:35:50
vēlreiz, speciāli Mulderam: "...tai dienā , kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi."
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 11 . 12 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 60 , pavisam kopa bijuši: 2225