atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem kā uzrunāt mācītāju?
Svilpaste
Iesūtīts: 2010.08.30 23:48:03
Kā jūs personīgi uzrunājat savu mācītāju? Sakāt, piemēram, mācītāj Jāni vai mācītāj Bērziņ vai mācītāja kungs, vai Bērziņa kungs vai tēvs Jāni, vai cienīgtēvs, vai vienkārši Jāni vai kā citādi? Vai sakāt viņam Tu vai Jūs?
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Valentīnis
# Iesūtīts: 2010.08.31 11:45:31
es esmu izmēģinājis visādus variantus, bet parasti A. draudzes cienīgtēvus uzrunāju uz tu, jo par par mani jaunāki uzrunā arī uz tu...
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.31 11:46:11
Voldemārs
Mācītaja kungs, tāpat kā ministra kungs/kundze ir pieņemta pieklājīga uzruna, kura iekļauj amatu.

Cik sapratu - ir vēlme šos amatus līdznostatīt, kā kaut kur līdzvērtīgus? Kaut kā nav nācies dzirdēt uzrunu "santehniķa kungs", vai "asenizācijas autoagregāta operātora kungs", lai gan ar šiem kungiem darīšana ir bijusi.

Tāpat, mācītājs nav vis kungs baznīcā, bet draudzes kalps
nu bet tad varbūt arī tā ir jāuzrunā? ne? amats, redz, tāds...
/abet kurš kalps gan nesapņo kļūt par kungu? /
danar
# Iesūtīts: 2010.08.31 12:57:53
Par "macitaja kungu" nesaucu,biežāk "macitaj"vai vārdā uzrunaju.
vilks
# Iesūtīts: 2010.08.31 13:02:33
Pēdējā laikā mācītājus lielākoties esmu vienkārši uzrunājusi vārdā un drīz vien arī pārgājām uz `Tu` (sākumā uz `Jūs`), bet tas ir ļoti atkarīgs no konkrētā mācītāja. Ir tādi, kuri paši uzreiz sevi piedāvā saukt vārdā, ir tādi, kurus citādi kā `mācītāj`, `mācītāja kungs` un uz `Jūs` neuzrunāsi. Viss atkarīgs no situācijas un iesaistītajiem cilvēkiem.
vasara
# Iesūtīts: 2010.08.31 13:09:09
Tā arī saku viņam/viņiem: mācītāj!
Ķepa
# Iesūtīts: 2010.08.31 13:12:43
Sveiks mācītāj! Ies ieraut tēju
neaprakstāmi skaistā [87.110.18.166]
# Iesūtīts: 2010.08.31 13:15:29
Kulta kalpa kungs!
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.31 14:30:10
Valentīnis
"svētais tēvs" un "tēvs" ir gana ambiciozi termini, kam bibliskā draudzē būtu izņēmuma statuss. Pieļauju, ka pāvestiešu priesteriem tas ir nepieciešams, lai kompensētu teorētisko nespēju realizēt sevi vecāka lomā, bet bibliski atbilstošā laulāta macītaja gadījumā, tas izklausās dīvaini.
Protams, pastāv arī izņēmumi, piemēram, lielākā daļa teoloģijas studentu, kas bija dalījuši ar viņa kristīgo sadraudzi, Feldmani uzrunaja par tēvu.
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.31 14:32:51
masik! [212.93.96.2]
amata līdzība ir tāda, ka mācītājs, tomēr, līdzās priekšniekam ir vadoša persona draudzē
Tevis minētie santehniķa, u.c. kungi, lielākoties, neieņem vadošus amatus
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.31 15:04:39
Voldemārs
skaidrs. Attiecīgi mācītājs nav vis kungs baznīcā, bet draudzes kalps - tā ir tikai šķelmīga koķetērija, tādā kā pārnestā nozīmē samainot vietām draudzi ar viņas saimnieku.
Nu, arī tādu prieciņu neviens nevar aizliegt...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.31 15:13:20
ij kas vainas "Santehnikja Kungam"?

Zin saliidzinot ar mani visparastaakais stanehnikjis buutu kungs paar visam trubaam...
Valentīnis
# Iesūtīts: 2010.08.31 15:16:57
un ja asinzatoram apgāžas mašīna ar mucu tur kur daudz cilvēki staigā, tad grūti būti izlikties , ka nekas nav noticis...
Ķepa
# Iesūtīts: 2010.08.31 15:53:04
Valentīnis Mnjā. Par kungu nu toč tad viņu nesauks Es ar kādreiz biju santehniķis, tā bija mana pirmā profesija. ;-)
Valentīnis
# Iesūtīts: 2010.08.31 16:05:16
Ķepa
neesmu ar tādu problēmu saskāries
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.31 16:25:30
masik! [212.93.96.2]
Tu kaut ko nejauc?
Kad es to rakstīju, es smaidīju[], proti, centos būt draudzīgs, nevis koķetēju.
Bet par tām uzrunām, protams, daudz kas ir atkarīgs no cīlvēka audzinātības pakāpes.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.31 16:39:05
Voldemārs
tu mani nesaprati. Koķetērija ir dēvēt mācītāju par draudzes kalpu, nevis vadošo personu draudzē. Koķetē tie, kas dēvē mācītāju par kalpu, domās to saprazdami kā kungu...
par uzrunām - jā daudzkas ir atkarīgs ne tikai no audzinātības, bet arī no kultūrvēsturiskā konteksta. ASV pēdējās plikadīdas sevi un cits citus par kungiem-džentelmeņiem-seriem godāja un godā. Acīm redzot revanšējoties savai senču dzimtenei - Lielbritānijai par tās feodālajiem paradumiem.
Pēcpadomju latvijā kādu dēvēt par kungu nevis tā dzimuma un pieklājības, bet gan amata vai bagātības dēļ.... hmm.... diezvai tas nesīs cieņas pilnas attieksmes kodolu... nu, bet pakaitināt ļaudis jau arī dažkārt nav par skādi...
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.31 17:11:16
masik! [212.93.96.2]
"Pēcpadomju Latvijā kādu dēvēt par kungu nevis tā dzimuma un pieklājības, bet gan amata vai bagātības dēļ.... hmm.... diezvai tas nesīs cieņas pilnas attieksmes kodolu"
Piekrītu.
Manuprāt, mācītājam nepiedienas uztraukties par to, kā viņu uzrunā draudzē vai ārpus tās. Viņa uzdevums ir kalpot ļaudīm (pirmkārt, draudzei) ar apsolītās pestīšanas Vārdu. Tie, kas "iespringst" uz tituliem, kaut ko īsti nav sapratuši savas kalpošanas būtībā.
Savukārt, draudzei vajadzētu mācītāju uzrunāt tā, lai viņš, kā brālis Kristū, viņus sadzirdētu. Manuprāt, katrā laikā tas notiek savādāk. Kadreiz visi ļoti "kungojās", tad arī mācītāju bija labi kungot. Formāli šis paradums vēl ir saglabājies. Formālā saskarē to var un vajag izmantot, bet vai to vajag mākslīgi uzturēt draudzē? Domāju, tas būtu lieki. Ja nu kādam tas ļoti rūp, lai pārdomā, vai viņš ir koncentrējies uz pareizajām lietām.
Par tiem "tēviem". Luters Lielajā katehismā skaidri rāda, ka ikviena amata pilnvarās priekšnieks ir "tēvs", jeb ģimenes tēva pienākumu izpildītajās konrkētā situācijā. Proti, skolā "tēvs/māte" ir skolotājs/a, darbā - priekšnieks/ce. Arī baznīcā, zinama mērā mācītājs ir draudzes "tēvs" līdzās pārējai draudzes vadībai, jo viņi rūpejās par to, lai draudzei varētu skanēt Kristus vēsts. Citiem vārdiem, viņi kalpo. Taču, sagaidīt kaut kādas uzrunas "[svētais] tēvs" vai kaut ka tā, nozīmē nesaprast visu kristiešu priesterības būtību. Šajā būtībā mācītāja amata kalpošana ir ļoti nozīmīga, bet ne ar ko svētāka vai kristīgi nozīmīgāka draudzē, kā ikviena cita kalpošanu.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.31 17:19:47
Voldemārs
tad jau pati labākā uzruna būtu mazliet novecojusī - "cienīgtēvs"?
/uz sirmu un miesās kuplāku mācītāju tas būtu precīzi, nez kā tad jaunajiem, tādiem kuri dziedošajos pāros uzstājas? ko šiem lietot?/
Voldemārs
# Iesūtīts: 2010.08.31 17:25:59
masik! [212.93.96.2]
vai novecojušas lietas ir labakās?
cienīgtevs būtu amizanta uzruna nupat ordinētam jauneklim. Tiesa, esmu saskāries ar romiešu lielo prieku, ka tikko ordinētu semināra beidzēju, visa draudze uzrunā par tēvu
Grēciniece
# Iesūtīts: 2010.08.31 18:48:53
Labs un ļoti praktisks jautājums, Svilpaste !
Parasti - Mācītāj! Un vienmēr un visus mācītājus, arī savējo uz Jūs. Kāpēc uz "Jūs" arī tos, kas ne reizi vien mudinājuši pāriet uz Tu? Tāpēc, ka atzīstu garīgo hierarhiju un "Jūs" noliek striktas un skaistas robežas, ko pat vairs negribu pārkāpt kādā tuvākā mutiskā familiaritātē. (Man liekas, ka tas neiederas, un pāreja uz Tu kādas labas un man būtiskas nianses garīgajā saskarsmē pazaudē, bet tas ir subjektīvi mans viedoklis) Bet tas neliedz ar kādiem mācītājiem būt pat ģimenes draugiem vai savējo mīlēt, esot patiesā un sirsnīgā sadraudzībā
<< . 1 . 2 . 3 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 124 , pavisam kopa bijuši: 34351