atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Racionalitāte
ravenx
Iesūtīts: 2010.08.11 19:58:22
Kas ir racionālais un iracionālais?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Aiko_Saule
# Iesūtīts: 2010.08.12 11:45:28
Jošs Mulders Savulaik nonācu pie šādas atklāsmes: Racionāls ir pareiza rīcība - Neracionāls ir nepareiza rīcība. Pareizi dzīvot nozīmē pildīt baušļus .
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 11:46:01
Gnidrologs
Hvz. Es to jēdzienu neizgudroju, mkay?
attiecīgi - kopš tā laika arī ir "bezapziņas avots".
Un? kādas problēmas?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 11:46:44
EM, tur jau taa lieta, ka pats jeedziens "racionaals" ir ljoti cieshi saistiis ar "reason", kas savukaart ir Apzinjas Hallmarks...

Sheit tad arii var piekrist Masikam, ka jeega par racionaalo runaat ir cilveeku kontextaa, taakaa tieshi un empiriiski noveerojama Apzinjas darbiiba mums ir cilveeku gadiijumaa... citus ETI nav naacies noveerot tieshi un nepastarpinaati... Lai arii var striideeties, vai cilveeka apzinjas darbiiba ir tiehsa un nepastarpinaata!
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 11:47:46
Jošs Mulders
Nav noveerots ka no irracionaalaa racionaalais rastos...
nu, tikai dažus postus augstāk bija piemērs no Nikaragvas...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:06:37
tad šie apstākļi un priekšnosacījumi, kādā situācijā, kas ļauj tiem realizēties - arī veidos apziņas attīstību.

A tu vispaar staadies priekshaa shaadu "geenu" Kas tas ir realitaatee??? Taads "geens" savaa sarezhtjiitiibaa paarsit dajebko ko cilveeki jebkad ir radiijushi... taadi "geeni" apkaart nemeetaajas!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:07:14
Vispār, var! Kaut vai klasiskais viesulis, kas no lidmašīnu kapsētas savāc jaunu lidmašīnu. Iespēja ir no nulles atšķirīga.

Vispaar iespeeja ir apalja 0
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:08:07
Pie kam tu atkal lieto "sholastisks", tipa juceklis un haoss. Kāpēc lai tā vietā nevarētu būt likumi?

A kaapeec lai buutu... tamdeelj jau taadi termini ieviesti, lai apziimeetu kaareiz kaut ko preteeju "likumam" Nevar visu ko sagrib saukt par "likumu" Taapat kaa par "tikumu"
Aivars
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:08:53
smadzenju sagatavi.

Mjā, daži te ir spēcīgi fiziologi ... labi ka vēl ne ar vienkārši `subproduktu`.
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:10:17
Jošs Mulders
Nope... faazu paareja, uz aareejaas entropijas reekjina! Informaacijas daudzums nepalielinaas...
Kristaala Kalmogorova sarezhtjiitiiba ir ljoti maza A funkcionaalaa sarezhgjiitiba - vispaar nekaada!


Kas visspaar ljauj tiiri matemaatisku konceptu kaa Kolmogorova sarezhtjiitiiba pielietot fizikai ? Man liekas, tas prieksh tevis ir tikai kaut kur pa ausu galam dzirdeets termins...

Pie tam, ja jau taadu vispaarisnaahanu uz fiziku pienejmam, tad haosam (t.i. randomam) Kolmogorova sarezhtjiitiiba ir pati lielaakaa. Incidentally, pieaugot Visuma entropijai (t.i. laikam ejot uz priekshu), pieaug arii Visuma Kolmogorova sarezhtjiitiiba.

OMG, the Universe is becoming sentient!

Kaa arii, secinajums, ka Visuma rashaaas briidii K. sarezhtjiitiibai buutu vajadzeejis buut ljoti mazai.

Tad izveelies - vai "racionaliaates" pieaugums noziimee vielas organizeetiibas pieaugumu (kaa kristalizeaacija), vai informaacijas daudzum pieagumu (kaa izkushana)?
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:11:08
Jošs Mulders
Arii dziivnieki un kukainji tuseejas, tachu vinjus nekvalificee kaa racionaalas buutnes

Tikko kaa veel pats teici ka dziiviiba ir racionaala....
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:12:30
Materialisti domaa, ka ir iespeejams ``augoss dators ``, taa vinji domaa, redzot, ka dabaa/realitaatee struktuuras meedz spontaani rasties.

Un ticiiba, ka shiis strukturuas var "izaugt" par apzinju vai kaut vai tikai dziiviibu ir... un paliek tikai ticiiba Apzinjas "inerce" un "ceriiba" ka taa tas vareetu buut! Empiiriskie noveerojumi liecina, ka shaadas struktuuras "attiistaas" liidz visai nelielai kalmogorova komplexitaatei ar faktiski 0 funkcionaalo informaaciju... un lai paarkaaptu komplexitaates robezhu, kas nepiecieshama dziiviibai un apzinjai un tai pat laikaa nepazaudeetu specificitaati (struktureetiibu) ir nepiecieshams buutisks infas inputs, pietam infas inputam ir jaabuut "gaisaa pakaartam" lai savienotu divas bezdibenja malas... kas shkjir nedziivo no dziivaa! Dabaa nav noveerots ka tas ir iespeejams bez shaada Apzinjas inputa!

Dziivie organismi ir specificeeti komplexas sisteemas, kristaali ir tikai specifiskas sisteemas un kanlu greedas ir tikai komplexas... Lai buutu specificeeti komplexa ir jaabuut abiem kopaa... piemeeram... Rushmoras kalns - specificeeti komplexa sisteema, a prosto Kalns... tikai komplexa sisteema!
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:12:33
Jošs Mulders
Nope. tāds gēns veido organisma elementāras īpašības, faktiski hormonu balansu. Un tikai. "Interfeisu" organisms piemeklē pats, izejot no sava organisma īpašībām.
Pie kam pašam gēnam nav jāapraksta VISI procesi organismā, viņam jāstrādā un jāreaģē uz attiecīgiem apstākļiem, ārējām/iekšējām izmaiņām. kļūdainos apstākļos, visticamāk ka dos kļūdu, iespējams pat organisma nāvi. Nu, ja kaķis vai stirna savas ziņkāres pēc izdomās papētīt tuvāk garām braucošās mašīnas...
toties papētot tuvāk savā vidē, savus sugas brāļus - tiks iegūta socializācijas pieredze.
nu tā kaut kā.
masiks [212.93.96.2]
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:13:15
upsss....
iepriekšējais bija domāts uz Iesūtīts: 2010.08.12 12:06:37
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:13:40
Jošs Mulders
Tas ko apgalvo ateisti, ka apzinja var taa ne tikai rasties, be ttaa var rasties pat no uudenjrazha, kas ievietots mucaa un pat netiek barots pa spundi

Ne visi. Piemeers - ateistiski budisti nepavisam taa nedomaa.
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:16:12
Jošs Mulders
Viena ideja materiaalismaa - Dators piesleegts elektriibai un novietots atveertaa sisteemaa galiigaa laika periodaa spees uzgjenereet gjeneetiskaa algoritma softu!

Ja buus atlases kriteerijis(dabiigaas izlasses simulaacija) tad spees.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:20:29
Kas visspaar ljauj tiiri matemaatisku konceptu kaa Kolmogorova sarezhtjiitiiba pielietot fizikai ? Man liekas, tas prieksh tevis ir tikai kaut kur pa ausu galam dzirdeets termins...

Elementaari... kristaalu aprakstosha sisteema ir ljoti vienkaarsha... kristaals ir peec buutiibas "copy-paste" atomu struktuuru! Taadeejaadi kolmogorova komplexitaate ir zema...

DNS kas apraksta dziivu organismu... ar kolmogorova komplexitaate ir ljoti LIELA... BET ir ljoti liela arii funkcoonaalaa komplexitaate... jo arii random stringam kolmogorova komplexitaate ir liela, bet funkcionaalaa infa - 0

Fizikas likumus vispaar apraskta ar matemaatiku... UN ja procesam neexistee matemaatisks modelis, diez vai tad tu vari vispaar spriest par to, ka shamais ir izprasts no fizikas viedoklja... Taakaa, ja tu gribeesi reduceet dziiviibas rashanos uz fizikaaliem procesiem - un uz to uzstaaj materiaalisms - tad tev naaxies vien uz galda nolikt sho matemaatisko modeli. Es tikai noraadu, ka tu JAU veel nesaacis procesu - iebrauc probleemaa ar matemaatisko procesa sarezhtjiitiiabs noveerteejumu.
Tobish jaa aareeji iluzuri shkjiet, ka no nekaartiibas kartiiba rodas... bet praksee tu pazaudee sarezhtjiitiibu... jo aprakstiit uudeni shkjidraa veidaa ir DAUDZ sarezhtjiitaak nekaa kristaaliskaa veidaa (kas arii imo nav viegli)
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:21:18
Tikko kaa veel pats teici ka dziiviiba ir racionaala....

Ja nepamaniiji shajaa teemaa es adapteeju tavu racionaalisma izpratni!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:23:17
Neredzu vajadziibu ieviest te kkaadus maaxliigi defineetus griestus. Okams parastais.

Saprotu, ka neredzi... prosto shie griezti existee objektiivi un empiiriski ir noveerojami

Tieshi sho grieztu neesamiiba ir tavas ticiibas objekts...

Deklaraacija "Existee likums, kas no uudenjrazha rada cilveeku" ir un paliek tikai deklaraacija. Okhams negriezh nost to kas tev neaptiik, Okhams griezh nost ja existee izskaidrojums...
Pagaidaam shaada zajava un plika deklaraacija nekvalificeejas kaa izskaidrojums, taapeec Okhams neko negriezh... Un situaacijaa, kad izskaidrojuma nav, jebkura hipioteeze ir ok.

Shobriid vieniigaa EMPIRIISKAA hipoteeze ko var paarbaudiit ir, ka shos griestus pacelt var tikai Apzinja nevis Laix
ravenx
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:25:15
Ctulhu

Vai var buut kkas fizikaali eksisteejoss, bet matematiski neaprakstaams?

Mans points ir, ka var buut kkas matematiski aprakstiits, bet fizikaali neeksisteejoss
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.08.12 12:30:19
Aha, un tagad uzmaniibu, jautaajums - kas notiks taalaak ar siim sisteemaam, kuras attiistiijusaas liidz noteiktai komplexitaatei, ja taas saaks mijiedarboties?

Nekas... saber kristaalus cik gribi, tie joprojaam buus kristaali...

CopyPaste zemas komplexitaates infa, joproaajm ir un paliek zemas komplexitaates informaacija!

Tas jau TEV buutu jaapieraada ka shaada mijiedarbiiba porozhdajet dziiviibu!

Praksee kaut kaa noveerojas, ka palielinoties sisteemas komplexitaatei palielinaas entropijas ietekme... Tas ir jo sarezhtjiitaaka sisteema, jo nestabilaaka... Lai taa vareetu pretoties entropijai tai jaasasniedz visai konkreeta sarezhtjiitiiba... luuk un materaialistiem buutu jaapieraada nevis jaadeklaree, ka bez Apzinjas veel ir kaads process, kas speej sho uzdevumu veikt... tas ir tas ko es teicu - uzcelt tiltu paari aizai... Saakumaa celt ir viegli... kjiegjelji viegli saliip un viss kedaas... bet jo garaaks tilts, jo smagaaks ir taa svars pasham uz sevi (uzkraajas sarezhtjiitiiba) un procesi, kas saakumaa netrauceeja (gravitaacija) saak trauceet... un tilts var sabrukt sasniedzis konkreetu sarezhtjiitiibu... tikai tad, kad tas ir nostiprinaats otraa pusee, var teikt... darbs izdariits...

Pagaidaam empiiriski nav pieraadiits, ka dabas procesi var sho komplexitaates bezdibeni paarvareet... tas ka lidojoshaa zivs var pacelties 3m virs uudens, nenoziimee, ka taa var migreet paari sahaaras tuxnesim no Indijas okeaana uz Atlantijas okeaanu (sorry par gjeograafisko kalambuuru)

Saproti Ctulhu... juus pashi mums piesienaties ar "pieraadi" "demonstree" "neesmu redzeejis" "nav pamats uzskatiit" - analogjiski, demonstreejie, pieraadiet Abiogjeneezi... empiiriski, matemaatiski - whatever... un buus case, liidz tam es esmu tiesiigs tam neticeet un ticeet vieniigajam empiiriski demonstretajam gadiijumam - kad Apzinja speej sho bezdibeni paarkaapt!

Es, protams, nevaru arii pieraadiit, ka tevis deklareetais process ir neiespeejams... bet pagaidaam visas manas zinaashanas un noveerojumi liecina, ka tas nav iespeejams...

<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 154 , pavisam kopa bijuši: 3130