ravenx 
|
Iesūtīts:
2010.08.05 17:46:42
Jautājums, kas pelnījis atsevišķu tēmu.
Kā ir iespējams savienot Veco Derību ar kristietību? |
|
ravenx |
# Iesūtīts: 2010.08.05 17:47:06
Redzams, ka no Vecās Derības uz Jauno kaut kas ir mainījies Dieva attieksmē pret cilvēkiem. Pirmajā sludinātais mesidžs principā ir reducējams uz likumu, otrajā - uz mīlestību. Arī šo dokumentu dotie morāles likumu kodeksi ir atšķirīgi. Piemēram, "In the Old Testament, divorce was permitted and so was polygamy; in the New Testament, neither is allowed." (Wikipedia)
Vēl svarīgāk, Vecā Derība izskatās ir domāta tikai "izredzētajai tautai", bet kristietība ir visu cilvēci iekļaujoša reliģija.
Kāds ir izmaiņu iemesls? Vai tā notika tāpēc, ka vēstures gaitā mainījās cilvēki, vai arī izmaiņas bija bija pašā Dieva attiekmē? Kāda iemesla dēļ tā notika? Kāpēc tieši konkrētais vēsturiskais moments bija piemērots Jaunajai Derībai?
|
dāvis [134.2.165.6] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:01:58
ravenx Pirmajā sludinātais mesidžs principā ir reducējams uz likumu zac jor problem, ka tā reducē |
incognito  |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:06:38
Cik esmu vērojis, kristieši vienkārši ignorē VD, ja tā neatbilst viņu priekšstatiem par labo Dievu. |
ravenx |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:10:21
incognito
Man tāds risinājums liktos visai sakarīgs, bet vai tiešām ir vispārīgi atzīts? (kaut vai netieši) |
ravenx |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:14:57
dāvis [134.2.165.6]
"Tora" (Mozus grāmatas) - ivritā nozīmē "likums". |
dāvis [134.2.165.6] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:23:53
ravenx paldies, nezināju to  a kāpēc pārējos tekstus jāignorē, piemēram, Ījaba grāmatu, psalmus vai praviešus? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:24:32
ravenx
Man tāds risinājums liktos visai sakarīgs, bet vai tiešām ir vispārīgi atzīts? (kaut vai netieši)
Viennozīmīgi. Jebkuram - Mulderam, Aivaram, Merlinam, vilkam vai +Jānim vari pajautāt - viņi visi vienā balsī ieteiks iepazīšanos ar kristietību sākt no JD. Un tikai. VD ieteiks lasīt tikai tad, kad būsi apguvis JD, un uz VD skatīsies "caur JD prizmu". |
dāvis [134.2.165.6] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:38:48
masiks [212.93.96.2] lasot otrādi - vispirms VD un plašo hellēnisma laika jūdu literatūru, un tikai pēc tam JD, vieglāk būs ieraudzīt Jēzus kustības vietu šajā religijā: kā no reformējošas kustības, kuras līderis ar savām izdarībām izsauca atbilstošu pretreakciju, kas noveda pie viņa nonāvēšanas. konfliktam nenorimstot, tā izaug pakāpeniski par jaunu religiju, atšķeļoties no "mātes religijas", jo mēginot paplašināt adeptu rindas, pakāpeniski nonāk no prozelītu uzņemšanas līdz pat pagāniem. Tālāk jau durvis plaši atvērtas uz visu pasauli. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 18:56:51
dāvis [134.2.165.6]
piekrītu, taču jautājums bija nostādīts - kā paši kristieši vispāratzīti (laikam taču no pašu kristiešu puses) lasa un uztver VD. Nekad neesmu sastapis kristiešiem viedokli, ka būtu jāsāk lasīt bībele ar VD... var būt tieši tāpēc viņi saucas kristieši , nevis jegovisti?  |
dāvis [134.2.165.6] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 19:07:36
masiks [212.93.96.2] Nekad neesmu sastapis kristiešiem viedokli, ka būtu jāsāk lasīt bībele ar VD... es pat esmu redzējis muļķiku sēriju, šķiet, viens no pirmajiem, ko demonstrēja LTV kaut kad sen, sen atpakaļ, kur bērni kopā ar robotu ceļoja atpakaļ Bībeles laikā. Mierīgi tika ietverti zināmākie VD notikumi (1 Mozus grāmata, iziešana no Ēgiptes, Dāvids, u.c. - visu neesmu redzējis). Man, piemēram, nav skaidrs, kā var sākt pēkšņi kaut ko stāstīt par kādu Jēzu no 1.gs.? Kādā sakarā (OK, ir kaut kādi summējumi evaņgēliju sākumos, bet tas ir gaužām maz)? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 19:27:30
dāvis [134.2.165.6]
Elementāri, Vatson! Kristīgā ticība nav ebreju vēstures mīļotāju biedrība. Jamie cepjas par savu pestīšanu, nevis ebreju vēstures studēšanu(lai gan bez tā arī neiztikt). Viņu uzmanības centrā ir vietnieciskais upuris un šī upura dotās iespējas (un noteikumi arī). VD izvērsti un liekvārdīgi stāsta kā tad visas lietas nonāca līdz šim upurim, taču uz pestīšanu nekādu iespaidu neatstāj. Tāpēc tā nes tikai papildus informatīvu raksturu, ij derīga diskrētai moralizēšanai, atsevišķi nemot kādu rindkopu vai teikumu.
Vismaz es tā esmu redzējis kristiešus darām un dzirdējis tos sakām. |
dāvis [134.2.165.6] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 19:49:02
masiks [212.93.96.2] Viņu uzmanības centrā ir vietnieciskais upuris un šī upura dotās iespējas (un noteikumi arī). VD izvērsti un liekvārdīgi stāsta kā tad visas lietas nonāca līdz šim upurim, taču uz pestīšanu nekādu iespaidu neatstāj. neesmu kaut kā manījis (arī neesmu jūdu skaidrojumos to tā novērojis), ka vietnieciskais upuris būtu VD centrā. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 19:54:05
dāvis [134.2.165.6]
a kur es teicu, ka tas ir VD centrā?
Es teicu, ka tas ir kristiešu uzmanības centrā, un iepriekš stāstīju, ka par savu svarīgāko lasāmvielu (gluži loģiski) viņi uzskata JD...
|
dāvis [134.2.165.6] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 20:02:53
masiks [212.93.96.2] arī paplašināti ņemot, neredzu šo "VD izvērsti un liekvārdīgi stāsta kā, tad visas lietas nonāca līdz šim upurim" |
elita  |
# Iesūtīts: 2010.08.05 20:04:09
VD likumi attiecas uz visiem vai tikai ebrejiem??Kaa,piemeeram,muusdienaas jaaskataas uz sievieti ar m-reizeem,vai arii tagad ir neskjiistas visas lietas,ko vinja lietojusi?? |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 20:14:02
dāvis [134.2.165.6]
arī paplašināti ņemot, neredzu...
slikti. Ibo VD ir kaukā nepārliecinoši, bet tomēr iesākta Dievam tīkamā upurēšanas tradīcija, kā arī upurēšanas nozīme. Iesākts dīla stāsts starp Dievu un cilvēkiem (konkrētu tautiņu). Apzīmēti dīla nosacījumi - kapēc dīls būtu vajadzīgs, kas būs ja dīlu izpildīs, kas būs ja nepildīs, saraksts ar to kādi ir šie nosacījumi. Pa starpu ir daudz liekas lirikas par visādiem notikumiem, kuri pa lielam ņemot ir pie kājas.
jūdaisms un VD pie tā arī beidzas. Un sākas rimeiks janās skaņās, kuras paplašina dīlu no marginālas tautiņas uz world waidi, kā arī optimizē (daļēji atceļ) dīla nosacījumus. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 20:16:06
elita
atkarīgs no tā kas esi - ebrejiete jūdiste, kristiete, musulmane vai vispār neticīgā. Precīzāk - kādā sabiedrībā dzīvo. |
elita |
# Iesūtīts: 2010.08.05 20:26:51
masiks [212.93.96.2]te tak nav nekaadas logjikas-man-kristietei latvietei VD jaasaprot kaut kaa savaadaak kaa krievietei vai ebrejietei?? Cita lieta,ka es neesmu ebrejiete,bet sieviete gan(ar taam reizeem pie tam sad tad...) |
dāvis [134.2.165.6] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 20:28:55
masiks [212.93.96.2] tas tā trivializējot var arī izskatīties no malas. es tekstu lasu savādāk. tas, kas Tev liekas lieka lirika, tāda nemaz nebija pašiem jūdiem. jūdaisms nekur nebeidzas - vēl pirms Jēzus parādīšanās parādās arī cita komunikācijas forma ar Jahvi - sinagogas bezupurēšanas forma, kas tad ļāva arī šai "marginālajai" tautelei arī samērā veiksmīgi pārdzīvot gan tempļa sagrāvi, gan kopt savas attiecības ar savu Dievu tālāk. |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.08.05 20:29:16
elita
paga! Ko tad tu īsti jautā? kā tev jāskatās uz VD, vai kā jāskatās uz m-reizēm? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
