atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Codex Hammurapi
Ivarse
Iesūtīts: 2010.06.03 14:24:37
AutorsZiņas teksts
Ivarse
# Iesūtīts: 2010.06.03 14:25:19
Kā jums šķiet, uz ko šie likumi bija balstīti?
Ivarse
# Iesūtīts: 2010.06.03 15:34:58
Ctulhu
Par tevi nešaubos, ka esi no zvaigžņu putekļiem radies, tikai nesaprotu kādas ir tās vietējās tradīcijas?
Gnidrologs
Kurā skolā šādas lietas māca? Labprāt tādā savus bērnus vestu, kur vismaz skaidro kaut kādas likuma normas.
zobenbracka(Deus Vult!)
# Iesūtīts: 2010.06.03 15:39:54
Ivarsenu nezinu vai nu tev slikti mācīta vēsture,mvai slikti esi mācijies,tā man liekas ir vēstures ābece
Ivarse
# Iesūtīts: 2010.06.03 16:29:24
zobenbracka(Deus Vult!)
Ja jau tāds uzbrauciens, tad protams, esmu slikti mācījies, ka tajā laikā, kad par šo tēmu runāja, nebija skolā. Negribu izlikties gudrāks, kā esmu. Tādēļ arī jautāju.
Ctulhu
Vai tev šķiet, ka mūsdienās verdzība, reliģiozitāte un patriarhālisms nepastāv? Kādēļ tad neveidojas jauna domāšana, bet liek lietota principiāli šī?
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2010.06.06 08:37:18
Ctulhu

Ko tu domā ar "jauna domāšana"? Vai tas būt kaut kas līdzīgs komunisma cēlāja morāles kodeksam

Man gan liekas, ka tajā jaunajā domāšanā, kuras pamatā nav ne bailes no Dieva (Vecā Derība), ne mīlestība uz Viņu (Jaunā Derība), neglābjami sāk dominēt princips: katru likumu var apiet ar līkumu! Pagaidām gan vēsture liecina, ka neviena sabiedrība, kura mēģināta celt, iztiekot bez reliģijas, nav ilgstoši pastāvējusi. Ja tev ir kāds piemērs, kas šo tēzi apgāž, būtu interesanti to dzirdēt.

mikro
# Iesūtīts: 2010.06.06 09:13:41
Jānis Kalniņš
Lieta tāda, ka nav vēl neviena sabiedrība (valsts) celta bez šādas vai tādas reliģijas. Jo arī komunisms un citi -ismi ir reliģijas.
Tāpēc nav ar ko salīdzināt.
Un iespējamās nākotnes sabiedrības stabilitāti daudz labāk par bailēm vai mīlestību uz kaut ko imagināru nodrošinātu mīlestība uz cilvēku. Patiesa agape mīlestība.
Kristietība un citas reliģijas nes sevī neiznīdējamu neiecietības vīrusu pret svešajiem, nepiederīgajiem. Tāpēc tās nekad nespēs nodrošināt tik ilglaicīgu pastāvēšanu.
Labi taču redzams, ka 20. gs. otrajā pusē un 21. gs. tieši sekularizācija un reliģiju dominantes sarukšana iet rokrokā ar globālu konfliktu samazināšanos un novēršanas iespējām.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2010.06.06 10:30:56
Gnidrologs

Nu redzi, tavs pirmais teikums jau principā izskaidro to, kāpēc neviena sabiedrība nav ilgstoši pastāvējusi - tādēļ, ka tā vienkārši atkāpusies no Dieva un viņa noteiktajiem dzīves rāmjiem.

Bet par pastāvošo sabiedrību - nē, man nešķiet, ka tā ir kļuvusi labāka, tikai savādāka. Tā dialektiskā attīstība jau vienmēr virzās pa spirāli, atgriežoties pie tām pašām lietām, tikai citā pakāpē. Katrā sabiedriskajā formācijā ir kaut kāds brīdis, kad tā sasniedz savu attīstības augstāko līmeni sociālajā, ētiskajā un arī tehnoloģiskā jomā, pēc tam sākas lejupslīde un sabrukums. Ja tā uzmanīgi ieskatāmies, tad lejupslīde vienmēr sākas ar cilvēku ētisko vērtību devalvēšanos, kas ir tiešas sekas reliģiskajam nihilismam.

Atļaušos atgādināt pavisam nesenu vēsturi: 90-tajos gados Latvijā notika intensīva pievēršanās ticībai, iesvētāmo skaits bija ļoti liels; inteliģence vai katrā vārda galā pieminēja Dievu, nu kaut vai Ievas Akurāteres dziedātās dziesmas, Jura Rubeņa popularitātes vilnis utt. Kad nu mērķi bija sasniegti - neatkarība, tad sākās citas problēmas - bija jāceļ savas dzīves kvalitāte. Kā tas notika, mēs labi zinām un atceramies. Protams, tad Dievam vairs nebija laika un melošana auditorijas priekšā un masu mēdijos bija pilnīgi normāla lieta.

Katrā ziņā visas šīs parādības ir ļoti cieši saistītas viena ar otru un tādēļ jau vēsturi arī aplūko no dažādām pusēm - tehnoloģiskās, sociālās, politiskās un arī reliģiskās. Tikai to visu mēģinot saistīt kopsakarā, var pamazām iegūt priekšstatu kā zinātne, reliģija, socioloģija, politika un ētika savstarpējā mijiedarbībā virza cilvēces attīstību. Un tajā visā ir atsevišķi indivīdi un grupas, kuri vienmēr izcels vienu vai otru virzienu, ideoloģiju utt.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2010.06.09 22:49:01
Ctulhu

Nosauc kādu sekulāru rietumu valsti! Tajās, kurās es esmu bijis, baznīcai ir ļoti liela loma - Zviedrijā, Polijā, Norvēģijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā.

ASV ne mūžam par prezidentu neievēlētu cilvēku, kurš netic Dievam! Vismaz pagaidām. Un Polija, kurā prezidents bija pazīstams kā ļoti uzticīgs baznīcas cilvēks, praktiski ir vienīgā valsts Eiropā, kuru tā īsti neskāra recesija!

Un Rietumvalstis savu augsto dzīves līmeni sasniegušas ne jau nu atkāpjoties no baznīcas, bet gan baznīcu integrējot cilvēk dzīves ikdienā. Protams, tas nav vienīgais faktors augstajam dzīves līmenim, bet svarīgs gan.

Turpretim paņemsim valstis (kristīgās), kurās reliģija tika vajāta un baznīca nobīdīta malā - PSRS + Eiropas austrumu daļa, vēl tagad ir redzama milzīga starpība dzīves līmeņa ziņā abās Vācijās!

Un vēl - lūdzu nejauksim vienā katlā kristietību un citas reliģijas. Par islamu runājot - visi talebani un al kaidas jau ir islama izkurtēšanas produkti. Pašā islamā nekā tamlīdzīga vispār nav. Islamam par piemēru labāk ņemsim Apvienotos ARābu Emirātus un Dubaiju.

Problēmas sākas tad, kad cilvēki atkāpjas no attiecīgajā kultūrā pastāvošā ētiskā kodeksa, neatkarīgi no reliģijas veida. Ateisms arī ir reliģija, tikai negatīva un ateisma kodeksam sekojošo cilvēku problēmas sākas turpat, kur ticīgo - atkāpjoties no savas kultūras morāles kodeksa. Starpība starp reliģisku morāles kodeksu un ateistu kodeksu ir fundamentāla: reliģisko morāli uztur, teiksim, bailes no Dieva un soda mūžībā, savukārt ateistu kodeksu nezinu, kas uztur, jo ja man ir atvēlēti tikai pārdesmit gadu bioloģiskas eksistences, tad neizbēgami vairums nonāk pie secinājuma - jānodzīvo šie gadi pēc iespējas labāk un izbaudot pēc iespējas vairāk, ko dzīve dod, bet pēc manis kaut vai ūdensplūdi!
vilks
# Iesūtīts: 2010.06.10 09:31:32
Gnidrologs
Faktiski vissūdīgāk iet Austrumeiropai, kas sagadīšanās pēc ir caurmērā krietni reliģiozāka.
Es tā neteiktu. Pat Austrumvācijā man zināmie jaunieši ir teikuši, ka viņu klasēs vismaz piektā daļa no klasesbiedriem tic Dievam. (Rietumvācijas jauniešiem pat 2/3 klasesbiedru.) Latvijā šī attiecība ir labi ja 1/10 daļa, kas tic Dievam (un attiecīgi kā Vācijā, tā Latvijā tie, kas regulāri iet uz kādām draudzēm, krietni mazāka daļa.)

Cik man ir gadījies Vācijā būt, tā ir krietni reliģiozāka zeme kā Latvija + cilvēki krietni vairāk dzīvo saskaņā ar kristīgām vai vispārcilvēciskām vērtībām.
neielog. [90.130.172.191]
# Iesūtīts: 2010.06.10 09:49:28
Hmmm, man gan par vāciju ir cits priekšstats. Tur var novērot to, ko kristieši sauc par "rietumu civilizācijas pagrimumu", respektīvi liberālisms ļauj cilvēkam justies brīvi un piekopt to, ko sirds kāro, tur it ļoti lojāla attieksme pret homoseksuālismu, abortiem, attīstīta izklaides industrija, utt. Tur arī ir liels musulmaņu skaits. Kas likumsakarīgi ir reliģiozi. Ja sabiedrībā katrs otrais "tic dievam", bet dzīvo tā, it kā dieva nebūtu, kam šāda statistika vispār vajadzīga un ko tā dod, aplūkojot reliģiozitātes un sociālekonomikas mijiedarbību?
vilks
# Iesūtīts: 2010.06.10 09:53:08
neielog. [90.130.172.191]
nu pret abortiem un izklaides industriju Latvijā ir tikpat liberāla vai vēl liberālāka attieksme (kur te nesen bija minēts pētījums, ka ultraliberālajā Holandē cilvēki reāli šķiras daudz mazāk un par saviem bērniem uzņemas atbildību...atšķirībā no, piemēram, "kristīgās un konservatīvās" Latvijas, kur cilvēki nedara ne vienu, ne otru).
vienīgais, pret ko Latvijā cilvēki nav liberāli, ir homoseksuālisms, taču homoseksuālisma noliegums nevienu valsti vēl nav padarījis dzīvotspējīgu, drīzāk ražošana, atbildības uzņemšanās par savu dzīvi un čakls darbs + atbildīga nodokļu maksāšana, un Latvija jau nu neizceļas ne ar vienu no pēdējiem. Kristīgi un konservatīvi?
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2010.06.10 14:54:55
Kādas gan var būt problēmas? Minētā likumu kodeksa preambulā skaidri ir norādīts: " Anu un Bel aicināja mani, Hamurabi, godājamo princi, kas bīstas Dieva, ieviest taisnīguma likumu valstī. /angl. - Anu and Bel called by name me, Hammurabi, the exhalted prince, who feared God, to bring about the rule of righteousness in the land./"

Piezīmes:

Anu - Igigi (Babilonas) Valdnieks.
Bel - dievs, valdnieks pār zemi un debesīm.

Abi rīkojas savu pilnvaru robežās, ko viņiem piešķīris dievs Marduks.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 87 , pavisam kopa bijuši: 3488