pich_ 
|
Iesūtīts:
2010.04.06 16:43:10
Dieva izredzētā tauta netika ārā no Ēģiptes, jo faraons negribēja viņus izlaist. Lai piespiestu faraonu izlaist ebrejus no Ēģiptes, Dievs vietējiem iedzīvotājiem uzsūtīja 10 mocības.
Jautājums- kāpēc Dievs izlēma mocīt vietējos iedzīvotājus, nevis pašu vainīgo- faraonu? |
|
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.04.13 13:50:55
EzītisMiglā
1) kur tu te redzi dialogu?
2) kas ir "savi ļaudis"? Ēģiptes tauta vai arī drīzāk kādi tur rokaspuiši?
1) No konteksta redzams, ka tas ir dialogs, jo faraons nevienu ar varu nespieda, tauta pati labprātīgi to visu darīja un paklausīja faraonam, nekur nav manāms, ka ēģiptieši būtu piespiesti paverdzināt ebrejus
2) Nu palasi uzmanīgāk - 12 Bet, jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izpletās, tā ka viņiem palika bail no Israēla bērniem.
13 Tā ēģiptieši verdzināja Israēla bērnus ar smagiem darbiem.
14 Tie darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem laukā, un visādiem citiem darbiem, kurus tie nežēlīgi uzlika viņiem.
Turklāt šī rakstu vieta - 9 Un viņš sacīja saviem ļaudīm: "Šī tauta, Israēla bērni, kļūst lielāka un varenāka par mums.
10 Taču rīkosimies gudri ar tiem, ka tie par daudz nesavairojas un, ja izceļas karš, neapvienotos ar mūsu ienaidniekiem un nekarotu pret mums, un neatstātu šo zemi." - norāda uz to, ka faraons rīkojās pašu ēģiptiešu - visas tautas interesēs
Kā arī vēl šī rakstuvieta norāda, ka faraons runājis ar saviem ļaudīm - tādiem, kuri pārstāvēja visas tautas intereses
11 Un viņi iecēla tiem darba uzraugus, lai tos verdzinātu ar smagiem darbiem, un tie uzcēla faraonam noliktavu pilsētas - Pitomu un Ramzesu.
Ievēro ka nevis faraons vienpersonīgi, bet VIŅI - visa tauta piekrita tam, ka iecēla uzraugus. Tur nav nekas tāds, kas liktu domāt, ka faraons apspriedās tikai ar tuvākajiem galma augstmaņiem, bet gan - ar saviem ļaudīm
Es tik jautājumus uzdodu. Piemēram, bērnu upurēšana Baalam, manuprāt, ir slikti. Protams, Baal-ticīgais arī varētu man teikt "kas tu tāds esi, ka ņemsies spriest kā ir un kā nav pareizi...".
Baāla reliģiju Dievs atklāti nosodīja, Dievs arī parādījis Savu pārākumu par baālu
21 Tad Elija pienāca visai tautai klāt un sacīja: "Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja Tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam! Bet, ja Baals ir dievs, tad sekojiet tam!" Bet tauta viņam neatbildēja ne vārda.
22 Un Elija sacīja tautai: "Es esmu vienīgais Tā Kunga pravietis atlicies. Bet Baala praviešu ir četri simti piecdesmit vīru.
23 Lai mums tagad nodod divi vēršus. Un viņi lai izvēlas sev vienu vērsi, lai sacērt to gabalos un lai sakārto to uz malkas, bet uguni lai nepieliek. Tad es arī sagatavošu otru vērsi - es to uzlikšu uz malkas, bet uguni es nepielikšu.
24 Pēc tam piesauciet jūs sava dieva vārdu. Un arī es piesaukšu Tā Kunga Vārdu. Un tad lai notiek tā: kura dievs atbildēs ar uguni, tas lai ir Dievs!" Un tauta teica: "Tā ir labi."
25 Tad Elija sacīja Baala priesteriem: "Izraugaities vienu vērsi un rīkojieties pirmie, jo jūsu ir daudz, un piesauciet sava dieva vārdu, bet uguni nepielieciet."
26 Tad viņi paņēma vērsi, kuru viņš viņiem bija devis, un tie to sagatavoja. Un viņi piesauca Baala vārdu no rīta līdz dienvidum, sacīdami: "Ak, Baal, atbildi mums!" Bet tur nebija nevienas balss, nedz arī kāda, kas atbild. Un tie kliboja apkārt altārim, kas bija uzcelts.
27 Un ap dienas vidu Elija tos apsmēja un sacīja: "Sauciet stiprā balsī, jo viņš taču ir dievs; varbūt viņš iegrimis domās vai aizņemts darīšanās, vai atrodas ceļā, varbūt viņš guļ, un viņam būtu jāmostas!"
28 Un tie sauca stiprā balsī un ievainoja sevi pēc sava ieraduma ar nažiem un īleniem, tiekāms tiem asinis tecēja.
29 Bet, kad pusdienlaiks bija pagājis, tad tie pravietoja līdz pat dāvinājuma upura stundai, taču tur nebija nedz balss, nedz atbildes, nedz uzklausīšanas.
30 Tad Elija sacīja visai tautai: "Pienāciet klāt pie manis!" Un visa tauta pienāca klāt. Un viņš izlaboja altāri, kas bija salauzts.
31 Un Elija paņēma divpadsmit akmeņus pēc Jēkaba bērnu cilšu skaita, kurām kādreiz Tā Kunga vārds bija noteicis: Israēls lai ir tavs vārds!
32 Un viņš Tā Kunga Vārdā uzcēla no akmeņiem altāri un izraka visapkārt altārim grāvi, kas aptvēra ar diviem mēriem labības apsējamu laukumu.
33 Tad viņš sakārtoja malku, sadalīja vērsi un uzlika to uz malkas.
34 Un viņš sacīja: "Piepildiet četrus traukus ar ūdeni un slakiet to pāri dedzināmam upurim un arī pāri malkai!" Un viņš sacīja: "Vēl otru reizi dariet tā!" Un tie darīja tā vēl otru reizi. Un viņš sacīja: "Atkārtojiet to trešo reizi!" Un tie darīja tā trešo reizi.
35 Un ūdens tecēja altārim visapkārt, un arī grāvis piepildījās ar ūdeni.
36 Un tanī brīdī, kad dāvinājuma upuri mēdz nest, pravietis Elija piegāja un sacīja: "Kungs, Ābrahāma, Īzāka un Israēla Dievs, šodien dari Sevi zināmu, ka Tu esi Dievs Israēlā un ka es esmu Tavs kalps, un ka es pēc Tava vārda visu šo esmu darījis.
37 Atbildi man, Kungs, atbildi man, lai šī tauta zina, ka Tu, Kungs, esi Dievs un ka Tu pats viņu sirdīm esi licis atgriezties!"
38 Tad Tā Kunga uguns nokrita, un tā aprija gan dedzināmo upuri, gan malku, gan akmeņus, gan pelnus, gan ūdeni tā uzsūca, kas bija grāvī.
Vispār jau, nevis zemnieki, bet vergi. Kurus par tādiem padarīja Jāzeps, ar faraona laipnu atbalstu. Ko vergi, varēja ko iebilst, ka viņu kungs kaut ko dara ar kādiem citiem vergiem?
Viņi varēja iebilst, jo ebreji tiešām bija pietiekamā skaitā, lai radītu militāras sacelšanās draudus ēģiptes faraonam. Turklāt ēģiptes tautas verdzība bija krasi atšķirīga no ebreju verdzības
Te redzams, kā izpaudās ēģiptes zemnieku paverdzināšana
23 Un Jāzeps sacīja tautai: "Redzi, es esmu tagad nopircis jūs un jūsu zemes faraonam. Te jums sēkla, ko savus laukus apsēt.
24 Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā daļa jādod faraonam, bet četras daļas paliks jums gan tīruma sēklai, gan barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai jūsu mazajiem bērniem."
Tātad ēģiptiešu zemniekiem vienkārši bija jāmaksā nodevas faraonam - tas arī viss
UN tagad paskatīsimies, kā izpaudās ebreju verdzināšana
11 Un viņi iecēla tiem darba uzraugus, lai tos verdzinātu ar smagiem darbiem, un tie uzcēla faraonam noliktavu pilsētas - Pitomu un Ramzesu.
12 Bet, jo vairāk tos apspieda, jo vairāk tie vairojās un izpletās, tā ka viņiem palika bail no Israēla bērniem.
13 Tā ēģiptieši verdzināja Israēla bērnus ar smagiem darbiem.
14 Tie darīja viņu dzīvi sūru ar smagiem darbiem pie māliem un ķieģeļiem un visādiem darbiem laukā, un visādiem citiem darbiem, kurus tie nežēlīgi uzlika viņiem.
15 Tad Ēģiptes ķēniņš sacīja ebreju vecmātēm, vienai bija vārds Sifra, otrai Pua,
ebreji tika piespiesti strādāt ēģiptiešu labā, turklāt vēlāk vēl tika apkauti visi ebreju puisīši zīdaiņa vecumā
Militārais spēks, tavuprāt, piederēja tautai? Tāda kā rekrūšu armija, zemessardzes vienības?
Nu no zemes jau faraonam tie kareivji neizauga |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2010.04.13 14:05:16
Ingars
No konteksta redzams, ka tas ir dialogs, jo faraons nevienu ar varu nespieda tauta pati labprātīgi to visu darīja
Kāda VERGIEM ir izvēle, darīt vai nedarīt?
norāda uz to, ka faraons rīkojās pašu ēģiptiešu - visas tautas interesēs
Pirmkārt, jau savās interesēs. Tautai ta kāda starpība, kam vergot, ebrejiem vai faraonam? Starp citu, jautājums, kāpēc tauta labāk neizvēlējās vergot ebrejiem? 
Ievēro ka nevis faraons vienpersonīgi, bet VIŅI - visa tauta piekrita tam
VIŅI ir nevis tauta, bet faraona rokaspuiši. Vēlreiz - VERGIEM nav nekāda "piekrita" vai "nepiekrita". Vergi izpilda kunga pavēles. Pat kalpi tā dara. Tiešām, apbrīnojama ir tava centība saredzēt demokrātiju Senajā Ēģiptē.
Tātad ēģiptiešu zemniekiem vienkārši bija jāmaksā nodevas faraonam - tas arī viss
Aha, un pirms tam viņi nekādas nodevas nemaksāja??? |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.04.13 16:30:19
EzītisMiglā
hmmm.. a ja nu visi "ēģiptieši" tomēr necieta?
padomāsim reāli- Ēģiptē iegāja viena ģimene, bet dažu simtu gadu laikā izveidojās "seši simti tūkstošu vīru" + sievas ar bērniem. pat ja šī ģimene vairojās kā truši- dažu paaudžu laikā tik daudz cilvēkus saražot nav iespējams (ja ir, tad jūtu līdzi ebrejietēm).
nu lūk- varbūt ēģiptiešu zemnieki redzēja, kas viņus sagaida un transformējās par ebrejiem, visi izmuka no Ēģiptes kā Israēla bērni un necieta mocības.
ja jau pirmdzimtā statusu bija iespējams notirgot un Dievs to pieņēma, tad nevajadzētu būt šķēršļiem mainīt tautību.
cietēji ēģiptieši palika visi faraona atbalstītāji.
kaut kā tā... ko saki? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.13 16:36:31
pich_
Vai tas teikts Rakstos? |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.04.13 16:41:16
EzītisMiglā
šķiet, ka nav, bet nav izslēgts, ka ebreji sapārojās ar ēģiptiešiem un tad visi kā viena ģimene izgāja.
nemāku atbildēt, vai ebrejam bija likums pāroties tikai ar otru ebreju (un vai ēģiptiešiem arī bija tāds likums)
jo:
*kaut kā vajag izskaidrot- kā viņi sadzima tik lielā skaitā
*kāpēc neturpināja sevi saukt par ebrejiem, bet jau par Israēla bērniem. rakstos nav teikts, bet varbūt izraēlieši ir ebreju un ēģiptiešu pēcteči (nezinu gan, vai viņi paši to apstiprinātu, jo ēģiptiešiem kā sugai vajadzētu būt nīstamai) |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2010.04.15 08:57:17
EzītisMiglā
Kāda VERGIEM ir izvēle, darīt vai nedarīt?
Skaitliskā masa. Vēsturē jau ir divi lieli precedenti
1. Senā Grieķija, Sparta - vergu bija vairāk, nekā karavīru, tāpēc spartieši mēdza vienkārši bez iemesla uzbrukt uz lauka strādājošajiem helotiem, lai tos iebiedētu un atturētu no sacelšanās
2. Spartaks Romas impērijā - bez komentāriem
Turklāt jau noskaidrojām, kāda bija verdzība ēģiptē, kas aprakstīta bībelē, ko izraisīja Jāzepa saimniekošana - zemniekiem vajadzēja maksāt nodevas, piekto daļu no saviem augļiem, tas arī viss. Turklāt konteksts skaidri norāda, ka tur piedalījās visa ēģiptes tauta, jo rakstīts bija, ka "ēģiptieši", "viņi". CIk tad daudz bija tādu, kurus Jāzeps nebija par vergiem padarījis? Faraons pats un priesteri. Nu ko saujiņa cilvēku var panākt?
Pirmkārt, jau savās interesēs. Tautai ta kāda starpība, kam vergot, ebrejiem vai faraonam? Starp citu, jautājums, kāpēc tauta labāk neizvēlējās vergot ebrejiem?
Faraona motivācija te mazu lomu spēlē, jo viņam vajadzīga cilvēku masa, lai piespiestu citu cilvēku masu vergot un to viņš varēja panākt vienīgi saskaņojot savas intereses ar tautas interesēm. Kāpēc izvēlējās vergot faraonam, nevis ebrejiem? Tāpēc, ka faraons tomēr bija Ēģiptes valdnieks, nevis Jāzeps
VIŅI ir nevis tauta, bet faraona rokaspuiši. Vēlreiz - VERGIEM nav nekāda "piekrita" vai "nepiekrita". Vergi izpilda kunga pavēles. Pat kalpi tā dara. Tiešām, apbrīnojama ir tava centība saredzēt demokrātiju Senajā Ēģiptē.
Cik tad viņam to rokaspuišu bija attiecībā pret zemnieku skaitu? Vai saujiņa bruņotu vīru var stāties pretī izsalkušam un saniknotam pūlim?
Es nesaku, ka bija demokrātija, bet, ka tauta labprātīgi atzina faraona suverēno varu, nekādas pretestības, nedz protestu
19 Kāpēc lai mēs mirstam tavu acu priekšā, mēs un mūsu zeme? Pērc mūs un mūsu laukus pret maizi, tad mēs ar savu zemi būsim faraona vergi. Tikai dod labību sēklai, ka mēs paliekam dzīvi un nemirstam un zeme nepaliek par tuksnesi."
Vai tad nevarēja tauta ar militāru varu paņemt un izlaupīt noliktavas? Bet viņi labprātīgi piekrita būt par vergiem, jo atzina faraona autoritāti par neapstrīdamu, citādi tur būtu faraonam ar militāru spēku jāpiespiež tautu, turklāt - no kurienes tad radās faraonam armija, ja ne no pašas tautas
Aha, un pirms tam viņi nekādas nodevas nemaksāja???
Nu tad vēl jo vairāk - nekas īpašs nemainījās. Šodien mēs arī maksājam valstij nodevas, kas ar katru gadu palielinās
|
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.15 09:42:17
Ingars
zemniekiem vajadzēja maksāt nodevas, piekto daļu no saviem augļiem, tas arī viss.
Vienkārši par pārējo nekas nav teikts.
Nu tad vēl jo vairāk - nekas īpašs nemainījās. Šodien mēs arī maksājam valstij nodevas, kas ar katru gadu palielinās
Tā nu nebūs, ka nemainījās. Agrāk zeme piederēja zemniekiem, bet tagad faraonam. Viņam piederēja arī paši zemnieki tagad. Tas, tavuprāt, nav nekādas izmaiņas? Nekas īpašs, nasing spešial?
Turklāt konteksts skaidri norāda, ka tur piedalījās visa ēģiptes tauta, jo rakstīts bija, ka "ēģiptieši", "viņi".
PSRS uzbruka Afganistānai, un tur arī latvieši piedalījās. Tātad, secinājums - visa latviešu tauta atbalstīja PSRS? Un par to mēs tagad esam pelnījuši visādas mocības varbūt?
CIk tad daudz bija tādu, kurus Jāzeps nebija par vergiem padarījis? Faraons pats un priesteri. Nu ko saujiņa cilvēku var panākt?
Daudz. Bieži tautas masas ir daudz vairāk nekā apspiedēju. Toties, masas nav organizētas, bet tā saujiņa ir, un saujiņa ir labāk bruņota un zinošāka.
Tu gribi pataisīt faraonu vāju, atkarīgu no tautas, lai varētu teikt, ka tauta vainīga.
Vai tad nevarēja tauta ar militāru varu paņemt un izlaupīt noliktavas?
Nevarēja, jo armija pakļāvās faraonam, nevis vispārējai ēģiptiešu tautas sapulcei.
Bet viņi labprātīgi piekrita būt par vergiem
Kad bija jau daudzus liesos gadus palēnām nomocīti? Jā, Jāzeps bija ļoti viltīgs, visu pamazām, palēnītiņām. Sākumā naudu, tad lopus un beigās pašus cilvēkus.
no kurienes tad radās faraonam armija, ja ne no pašas tautas
no tautas jau nāk gan zemnieki, gan vagari. "tauta" vispār ir tāda vairāk abstrakcija, jo to veido dažādi cilvēki ar dažādām interesēm. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.04.15 10:27:46
EzītisMiglā
Vienkārši par pārējo nekas nav teikts.
Tāpēc arī par pārējo tu neko nevari spriest, ka tā bija, verdzībām vēsturē ir bijušas dažādas formas un šī nu noteikti nebija verdzība klasiskajā mūsdienu izpratnē
Tā nu nebūs, ka nemainījās. Agrāk zeme piederēja zemniekiem, bet tagad faraonam. Viņam piederēja arī paši zemnieki tagad. Tas, tavuprāt, nav nekādas izmaiņas? Nekas īpašs, nasing spešial?
Nu zemnieki agrāk maksāja nodevas un pēc tam maksāja nodevas, varbūt vairāk - viņiem nebija piespiedu darbi, kā pēcāk ebrejiem
PSRS uzbruka Afganistānai, un tur arī latvieši piedalījās. Tātad, secinājums - visa latviešu tauta atbalstīja PSRS? Un par to mēs tagad esam pelnījuši visādas mocības varbūt?
Pavisam dažādi gadījumi, bībelē parasti tiek pieminēti visi taisnības cīnītāji un labvēļi pret ebrejiem no ēģiptiešu puses noteikti būtu pieminēti. Bet vēlreiz - ēģiptieši nevarētu ebrejus verdzināt bez visas tautas iesaistīšanas. Afganistānas gadījumā tur vienīgais reālais spēks piederēja PSRS armijai, kuras sastāvā latvieši bija niecīga daļiņa, bet ēģiptiešu militārā vara sastāvēja tikai no ēģiptiešiem
Daudz. Bieži tautas masas ir daudz vairāk nekā apspiedēju. Toties, masas nav organizētas, bet tā saujiņa ir, un saujiņa ir labāk bruņota un zinošāka.
Tu gribi pataisīt faraonu vāju, atkarīgu no tautas, lai varētu teikt, ka tauta vainīga.
Nu tāpēc arī vēsturē šādi valdnieki dabūjuši trūkties, jo izrādās, ka viņu atbalstītāji bijuši krietnā mazākumā, bet tautā agri vai vēlu atrodas sacelšanās vadoņi. No kurienes faraons ņēma kareivjus savai armijai? Turklāt ir teitks, ka par vergiem padarīja visus, izņemot priesterus - tātad arī kareivjus, virsniekus un ģenerāļus
Nevarēja, jo armija pakļāvās faraonam, nevis vispārējai ēģiptiešu tautas sapulcei.
Kas tad bija tā faraona armija? Vai ne tie paši kareivji, kuru zemes un piektā daļa augļu nu piederēja faraonam? Vēsturiski ap to laiku Ēģipte nemaz nebija tik spēcīga valsts
Kad bija jau daudzus liesos gadus palēnām nomocīti? Jā, Jāzeps bija ļoti viltīgs, visu pamazām, palēnītiņām. Sākumā naudu, tad lopus un beigās pašus cilvēkus.
Kur tur minēts, ka ēģiptiešiem nācās strādāt spaidu darbos faraona labā, kā vēlāk ebrejiem? Zemnieki paši nāca un izteica piedāvājumu un nedraudēja ar sacelšanos
no tautas jau nāk gan zemnieki, gan vagari. "tauta" vispār ir tāda vairāk abstrakcija, jo to veido dažādi cilvēki ar dažādām interesēm.
Nu un taču rakstīts, ka visus, izņemot priesterus padarīja par faraona vergiem - arī vagarus un kareivjus, visi, kam piederēja zeme, īpašumi, tiem nācās tos atdot faraonam
|
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:12:39
Ingars
Nu zemnieki agrāk maksāja nodevas un pēc tam maksāja nodevas
Bet pēc tam viņi piederēja faraonam. Tas nasing spešial?
viņiem nebija piespiedu darbi, kā pēcāk ebrejiem
Nekas nav teikts, bija vai nebija.
PSRS armijai, kuras sastāvā latvieši bija niecīga daļiņa
Vai tad pārējās PSRS tautas bija īpaši savādākas nekā latvieši? Tā vien rāvās uz Afganistānu?
teitks, ka par vergiem padarīja visus, izņemot priesterus - tātad arī kareivjus, virsniekus un ģenerāļus
Armija tur vispār nav pieminēta. Armijai zemes īpašumu nekādu nava, un putru viņi saņem no valsts, tāpēc Jāzeps viņus par vergiem pataisīt nevarēja.
Vai arī armija tika atlaista pa bada gadiem mājās, lai ēd ko grib? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:22:38
EzītisMiglā
Bet pēc tam viņi piederēja faraonam. Tas nasing spešial?
Nu tur tā kā rakstīts, ka viņu īpašumi, ne viņi paši, piederēja faraonam. Bet lai nu kā - tomēr tas nenozīmē un nepierāda to, ka tie ēģiptiešu zemnieki arī nepiedalījās ebreju paverdzināšanā
viņiem nebija piespiedu darbi, kā pēcāk ebrejiem
Nekas nav teikts, bija vai nebija.
Nekas neliecina par to, ka bija, bet ja bija, tad tie nebija ne uz pusi tik smagi, kā vēlāk ebrejiem, katrā gadījumā, tas būtu pieminēts
Vai tad pārējās PSRS tautas bija īpaši savādākas nekā latvieši? Tā vien rāvās uz Afganistānu?
Slikts salīdzinājums, jo tās ir pavisam dažādas situācijas - PSRS bija multinacionāla institūcija, bet ēģiptē visa militārā vara bija vienas tautas - ēģiptiešu rokās
Armija tur vispār nav pieminēta. Armijai zemes īpašumu nekādu nava, un putru viņi saņem no valsts, tāpēc Jāzeps viņus par vergiem pataisīt nevarēja.
Vai arī armija tika atlaista pa bada gadiem mājās, lai ēd ko grib?
Kā tu zini, biji tur klāt? Kāpēc lai karevjiem un virsniekiem nevarētu piederēt zeme? Palasies vēsturi - ēģiptē mēdza būt arī sacelšanās un nekārtības, tauta bieži protestēja pret faraona apspiešanu un tas reāli novājināja faraona pozīcijas - kā tad tā? Acīmredzot faraonam nebija spēcīgas armijas, kas tautu apspiestu un savaldītu |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.15 11:31:41
Ingars
Nu tur tā kā rakstīts, ka viņu īpašumi, ne viņi paši, piederēja faraonam.
Tur rakstīts, ka paši arī piederēja:
19 Kāpēc lai mēs mirstam tavu acu priekšā, mēs un mūsu zeme? Pērc mūs un mūsu laukus pret maizi, tad mēs ar savu zemi būsim faraona vergi. Tikai dod labību sēklai, ka mēs paliekam dzīvi un nemirstam un zeme nepaliek par tuksnesi."
20 Un Jāzeps nopirka faraonam visu Ēģiptes zemi, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu tīrumu, tāpēc ka pārāk nepanesams bija bads. Tā zeme nonāca faraona īpašumā.
21 Un tautu viņš pārvērta par vergiem no viena Ēģiptes zemes gala līdz otram.
22 Tikai priesteru zemes viņš neuzpirka, jo priesteriem bija faraona dots likumīgs ienākums, un viņi pārtika no ienākuma, ko faraons viņiem bija nolicis, un tādēļ tie savus tīrumus nepārdeva.
23 Un Jāzeps sacīja tautai: " Redzi, es esmu tagad nopircis jūs un jūsu zemes faraonam. Te jums sēkla, ko savus laukus apsēt.
24 Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā daļa jādod faraonam, bet četras daļas paliks jums gan tīruma sēklai, gan barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai jūsu mazajiem bērniem."
25 Un viņi atbildēja: "Tu mūsu dzīvības esi izglābis; ja mēs tikai varam atrast labvēlību sava kunga acīs, mēs būsim vergi faraonam. "
katrā gadījumā, tas būtu pieminēts
Ebreji varēja to arī nepieminēt. Vai viņi vispār ko labu par ēģiptiešiem piemin?
ēģiptē visa militārā vara bija vienas tautas - ēģiptiešu rokās
OK, ņem kādu nacionālu valsti, kaut kur viduslaikos kaut vai, piem, sīku vācu firstu valsteli. Tu gribi teikt, ka tās valsteles tautiņai bija kāda teikšana tajā, ko firsts nolēma darīt? Protams, firstam bij jārēķinās ar sacelšanos, ja pārāk spiedīs, taču - vai ir pamats teikt, ka tā tautiņa atbild par firsta darījumiem?
Kāpēc lai karevjiem un virsniekiem nevarētu piederēt zeme?
Var piederēt, bet viņus vienmēr baro valsts! Tāpēc arī bads uz viņiem neattiecās.
Acīmredzot faraonam nebija spēcīgas armijas, kas tautu apspiestu un savaldītu
No kurienes tad uzradās tā armija, kas dzinās pakaļ ebrejiem un noslīka jūrā? Tai bij jābūt lielai un spēcīgai, jo ebreju bija ļoti daudz. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.04.15 12:00:25
EzītisMiglā
Tur rakstīts, ka paši arī piederēja:
19 Kāpēc lai mēs mirstam tavu acu priekšā, mēs un mūsu zeme? Pērc mūs un mūsu laukus pret maizi, tad mēs ar savu zemi būsim faraona vergi. Tikai dod labību sēklai, ka mēs paliekam dzīvi un nemirstam un zeme nepaliek par tuksnesi."
20 Un Jāzeps nopirka faraonam visu Ēģiptes zemi, jo ēģiptieši pārdeva ikviens savu tīrumu, tāpēc ka pārāk nepanesams bija bads. Tā zeme nonāca faraona īpašumā.
21 Un tautu viņš pārvērta par vergiem no viena Ēģiptes zemes gala līdz otram.
22 Tikai priesteru zemes viņš neuzpirka, jo priesteriem bija faraona dots likumīgs ienākums, un viņi pārtika no ienākuma, ko faraons viņiem bija nolicis, un tādēļ tie savus tīrumus nepārdeva.
23 Un Jāzeps sacīja tautai: " Redzi, es esmu tagad nopircis jūs un jūsu zemes faraonam. Te jums sēkla, ko savus laukus apsēt.
24 Bet ar augļiem būs tā, ka jums piektā daļa jādod faraonam, bet četras daļas paliks jums gan tīruma sēklai, gan barībai jums un tiem, kas jūsu namā, un pārtikai jūsu mazajiem bērniem."
25 Un viņi atbildēja: "Tu mūsu dzīvības esi izglābis; ja mēs tikai varam atrast labvēlību sava kunga acīs, mēs būsim vergi faraonam. "
Tāpēc jau arī piebildu - Bet lai nu kā - tomēr tas nenozīmē un nepierāda to, ka tie ēģiptiešu zemnieki arī nepiedalījās ebreju paverdzināšanā
Ebreji varēja to arī nepieminēt. Vai viņi vispār ko labu par ēģiptiešiem piemin?
Kas bija pieminēšanas vērts, tas arī tika pieminēts, DIevs ir konsekvents un VIņš ir iedvesmojis visu, kas atklāts bībelē
OK, ņem kādu nacionālu valsti, kaut kur viduslaikos kaut vai, piem, sīku vācu firstu valsteli. Tu gribi teikt, ka tās valsteles tautiņai bija kāda teikšana tajā, ko firsts nolēma darīt? Protams, firstam bij jārēķinās ar sacelšanos, ja pārāk spiedīs, taču - vai ir pamats teikt, ka tā tautiņa atbild par firsta darījumiem?
Nu tur jaut tā lieta - ja tauta nepiekritīs firstam, tad notiks sacelšanās, nevienu labas sirdsapziņas cilvēku nevar ar varu piespiest rīkoties pretēji sirdsapziņai
Var piederēt, bet viņus vienmēr baro valsts! Tāpēc arī bads uz viņiem neattiecās.
Tur kā reiz šāda privilēģija tika pieminēta vienīgi priesteriem un nav teikts, ka kareivji paši nepirka barību, ja arī nepirka - tad tā bija viņu alga, par kuru viņi kalpoja faraonam, kā zemnieki kalpo - katrs savā veidā
No kurienes tad uzradās tā armija, kas dzinās pakaļ ebrejiem un noslīka jūrā? Tai bij jābūt lielai un spēcīgai, jo ebreju bija ļoti daudz.
Ļoti labs jautājums - acīmredzami, ka tie bija tie paši ēģiptiešu zemnieki, ne jau visi, bet rekrutētie
|
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.15 12:06:02
Ingars
ja tauta nepiekritīs firstam, tad notiks sacelšanās, nevienu labas sirdsapziņas cilvēku nevar ar varu piespiest rīkoties pretēji sirdsapziņai
Tātad, visi latvieši, kas dienēja Afganistānā, vai pat vispār mācījās padomju skolās, nebija ar labu sirdsapziņu, jo nesacēlās?
nav teikts, ka kareivji paši nepirka barību
Tur daudz kas nav teikts, piem, arī, ka kareivjiem pašiem pa nakti nebija jāstrādā dārzā un jaāudzē sev gurķi pārtikai.
acīmredzami, ka tie bija tie paši ēģiptiešu zemnieki, ne jau visi, bet rekrutētie
Bada un visādu slimību novārdzinātie?
Vispār, kā tādi varēja būt nopietns drauds milzīgajam ebreju pūlim, kas badu un nelaimes necieta? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.04.15 12:14:31
EzītisMiglā
Tātad, visi latvieši, kas dienēja Afganistānā, vai pat vispār mācījās padomju skolās, nebija ar labu sirdsapziņu, jo nesacēlās?
Nu bija tādi, kuri atteicās izpildīt amorālas pavēles
Tur daudz kas nav teikts, piem, arī, ka kareivjiem pašiem pa nakti nebija jāstrādā dārzā un jaāudzē sev gurķi pārtikai.
Nu tak što mums paliek tikai liecība, ka visi, izņemot priesterus bija faraona vergi
Bada un visādu slimību novārdzinātie?
Vispār, kā tādi varēja būt nopietns drauds milzīgajam ebreju pūlim, kas badu un nelaimes necieta?
Nu kā reiz jau tieši ēģiptē ta bija ko ēst. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.15 12:20:38
Ingars
Nu bija tādi, kuri atteicās izpildīt amorālas pavēles
Cik tādu bija?
Un pārējie - lielum lielākā daļa? Kāpēc nebija revolūcijas?? Gļēvuļi??
Nu kā reiz jau tieši ēģiptē ta bija ko ēst.
Lopi apsprāga, upēs ūdens nav dzerams, augoņi u.c. kaites. Tas viss nāk par labu veselībai? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.04.15 12:26:41
EzītisMiglā
Cik tādu bija?
Un pārējie - lielum lielākā daļa? Kāpēc nebija revolūcijas?? Gļēvuļi??
Nu katram ēģiptiešu zemniekam ar bija izvēle - palīdzēt apspiest ebrejus vai nepiedalīties tajā visā
Lopi apsprāga, upēs ūdens nav dzerams, augoņi u.c. kaites. Tas viss nāk par labu veselībai?
Nu acīmredzot tas viss netraucēja pēc tam vajāt ebrejus |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2010.04.15 12:33:24
Ingars
katram ēģiptiešu zemniekam ar bija izvēle - palīdzēt apspiest ebrejus vai nepiedalīties tajā visā
katram latvietim arī - piedalīties visos PSRS pasākumos vai rīkot revolūciju. Tie, kas atbalstīja PSRS, ir riebīgi nelieši? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.04.15 12:54:47
EzītisMiglā
Runa nav par vispārēju piedalīšanos pārvaldē, bet par piedalīšanos konkrētos procesos. Tie, kuri atbalstīja izsūtīšanas, tie bija riebīgi nelieši |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.15 12:55:58
Ingars
Nuja, un tad tie konkrētie riebīgie arī bija pelnījuši visādas mocības.
Bet ne jau visa tauta. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.04.15 13:07:17
EzītisMiglā
Nu, kurš no tautas nepiedalījās, tiem arī gāja secen visas mocības. Kaut vai ar to pašu nakti, kad mira visu ģimeņu pirmdzimtie, kuru mājas nebija iezīmētas ar asinīm |
:: Pievienot komentāru
|
