Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.04.01 10:19:00
1) Jums visiem mugura balta!
Sheit ir paaris apgalvojumi par moraali/eetiku, par tiem arii tad varam parunaaties!
1. Moraale vienmeer ir premisa nevis secinaajums. Taa vienmeer ir nosaciita.
2. Nav iespeejams izdariit moraalas izveeles baazeejoties faktos bez moraala standarta. Citaadi juus izdaraat tikai subjektiivi tiikamo izveeli baazeejoties instinktos.
3. Moraalais relatiivisms vienmeer noved pie tiraanijas. Jo bez objektiiva moraalaa likuma, disputu starp konkrueejoshiem uzskatiem izshkjirs vara!
4. Vara-dara-pareizo ir amoraala. Tas ir pretrunaa pashai moraales un tiesiibu idejai, kurai buutu muus jaapasargaa no shaadas tiraanijas! |
|
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:39:03
incognito
Tas pats vien ir. varam ņemt tikai ciešanas. Piem, izvarotāja ciešanas, nevarot apmierināt savu tieksmi.
No otras puses, upura u.c. ciešanas. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:39:40
EM un citi!
Shaads ir interesantais jautaajmums - Vai mees Eetiku/Moraali veidojam vai atklaajam?
|
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:41:22
Jošs Mulders
Hmm.. es teiktu, ka mēs atklājam mūsos dziļi iebūvēto.
Veidojam mēs tikai tuvinājumus, un/vai pielāgojumus konkrētām situācijām.
Var būt, ka tas iebūvētais ļoti ilgā laikā mainās. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:42:08
Ctulhu
Jā, bet tie atklājumi kāreiz mēģina atklāt to, kas ir "iebūvēts". |
incognito  |
# Labojis incognito: 2010.04.01 16:48:59
EzītisMiglā
Tas pats vien ir. varam ņemt tikai ciešanas. Piem, izvarotāja ciešanas, nevarot apmierināt savu tieksmi.
No otras puses, upura u.c. ciešanas.
Tu piemirsti par sabiedrības interesēm. Cilvēku kopumu, kam, lai justos komfortabli, svarīgi zināt, ka tas ir pasargāts no izvarošanas. Kas arī ir iemesls, kāpēc izvarot ir "slikti" un izvarotājam jāsaņem "sods".
Tas pats arī par JM jautājumu, vai mēs veidojam, vai atklājam morāli - veidojam, protams. |
Aiko_Saule  |
# Labojis Aiko_Saule: 2010.04.03 00:46:04
Jošs Mulders
Sheit ir paaris apgalvojumi par moraali/eetiku, par tiem arii tad varam parunaaties!
Piebilde: ētika ir zinātne, kuras izpētes priekšmets ir morāle. Tātad runa tālāk var iet – par morāli – kas balstās kaut kādā vērtību sistēmā. NO Sērijas – katrai morālei ir sava vērtību sistēma.
1. Moraale vienmeer ir premisa nevis secinaajums. Taa vienmeer ir nosaciita.
Šeit vajag zināt – kam morāle ir vienmēr premise ? Un vai morāle ir nosacīta vai nenosacīta – tas ir atkarīgs no nosacītāja un kurš tad būs tas nosacītājs ?
2. Nav iespeejams izdariit moraalas izveeles baazeejoties faktos bez moraala standarta. Citaadi juus izdaraat tikai subjektiivi tiikamo izveeli baazeejoties instinktos.
Citiem vārdiem: Nav iespējams izdarīt morālas izvēles bez morāla standarta jeb vērtību sistēmas bāzējoties faktos – protams, jo faktiem jākļūst novērtētiem saskaņā ar morāles standartu – vērtību sistēmu – kā rezultātā, saskaņā ar vērtību sistēmu – iegūstam novērtējumu labs vai nelabs.
Vai bez bez morales izvēlamies tikai subjektīvi tīkamo kas balstās inztingtos – tas tā varētu arī būt, jo dvēsele sastāv no prāta, kas ir saistīta ar morāli – vērtēšanu labs nelabs, bet ja prāta nav – nav morāles paliek tikai instingts. Protams cilvēks bez prāta – kļūst instinktīvs.
3. Moraalais relatiivisms vienmeer noved pie tiraanijas. Jo bez objektiiva moraalaa likuma, disputu starp konkrueejoshiem uzskatiem izshkjirs vara!
Morālais relatīvisms ne vienmēr noved pie tirānijas, jo eksistē būtnes, kuras necenšas uzkundzēties un paverdzināt citus. Protams dabā eksistē indivīdi – kuri to grib darīt – un tādi parasti raujās tādos amatos, kur nauda apgrozās un ieņem populārus amatus – kur reklamē savu vērtību sistēmu – un daudzos var rasties iespaids, ka visi ir tādi, ko kā tad arī varētu izdarīt secinākumu, ka vienmēr noved pie tirānijas, bet īstenībā tie ir tikai daži indivīdi no sabiedrības – vai vairākums – te varētu diskutēt.
Vai vara izšķir – te domāts – spēcīgākais valda – protams.
Vājākais var valdīt – ja viņam palīgā nāk spēcīgākais, kurš arī atbalsta šos morāles likumus – jo beigās tik un tā jābūt tā, lai spēcīgākais valdītu.
No šejienes – labāk dzīvos tā sabiedrība, kurā būs kopējs morāles likums, kuru visi atzīs.
Tad ir tā saucamā vienotība –kur vājākais vairs neplosās ar spēcīgāko – bet iegūst harmoniju savā starpā.
4. Vara-dara-pareizo ir amoraala. Tas ir pretrunaa pashai moraales un tiesiibu idejai, kurai buutu muus jaapasargaa no shaadas tiraanijas!
Plika vara – protams ir amorāla, ja tikai tā nav morāla – morālā sabiedrībā. Jo morālā sabiedrībā, es domāju tādā, kurā ir viens morāles standarts, vara tiek virzīta – nevis lai apzagtu, apmelotu – bet tiek vērsta uz taisnīgu konkurenci – brīvo tirgu.
|
:: Pievienot komentāru
|
