Jošs Mulders 
|
Iesūtīts:
2010.04.01 10:19:00
1) Jums visiem mugura balta!
Sheit ir paaris apgalvojumi par moraali/eetiku, par tiem arii tad varam parunaaties!
1. Moraale vienmeer ir premisa nevis secinaajums. Taa vienmeer ir nosaciita.
2. Nav iespeejams izdariit moraalas izveeles baazeejoties faktos bez moraala standarta. Citaadi juus izdaraat tikai subjektiivi tiikamo izveeli baazeejoties instinktos.
3. Moraalais relatiivisms vienmeer noved pie tiraanijas. Jo bez objektiiva moraalaa likuma, disputu starp konkrueejoshiem uzskatiem izshkjirs vara!
4. Vara-dara-pareizo ir amoraala. Tas ir pretrunaa pashai moraales un tiesiibu idejai, kurai buutu muus jaapasargaa no shaadas tiraanijas! |
|
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2010.04.01 15:58:25
Jošs Mulders
Analiize vienmeer pagjeerees citu moraalo premisu
Kopējo ciešanu samazinājums max ilgā laikā. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:00:12
Jošs Mulders
ja izvarotaajam liegs vinja prieku, vinjsh cietiis
Vai nu viņš, vai upuris, kāds taču cietīs.
Labāk lai upuris necieš. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:02:23
Kopējo ciešanu samazinājums max ilgā laikā.
Nuja...
Taatad, ja Neizvarojot izvarotaajs ciesh vairaak nekaa izvarojot guustot prieku + ciesahnas mazai meiteniitei... tad shaada riiciiba ir moraala 
|
incognito  |
# Labojis incognito: 2010.04.01 16:04:23
Jošs Mulders
Kā es teicu, tavā sistēmā, ja mēs varam demonstrēt, ka izvarotājs gūst lielāku baudu nekā viņa upuris - ciešanas, tad tāda rīcība ir morāla
Tas nu ir pilnīgs bullshits. Mulders savā naidā pret ateismu aizrunājies. Izvarošanas ir destruktīvas arī no Ctulhu delta kompleksitātes teorijas viedokļa. Jo jebkāda varmācība atstāj sliktu iespaidu uz sabiedrības kompleksitāti, nerunājot nemaz par indivīdiem. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:04:36
OK< bet miinus delta K no defektiivas ( jau) sistemas ciesanaam ir mazaaks nekaa miinus delta K no normaalas sisteemas ( piemeeram beerna) bojaasanas.
Tu to saki
Teicu, ja var pieraadiit preteejo, riiciiba buus moraala!
Piekritii (uzsvars uz JA) !!!
Jeb ir kaadi citi apsveerumi, ka tu vari pieraadiit, ka neexistee taada sisteema... Citiem vaardiem... Izvarot Cilveekus ir amoraali pie jebkuriem visuma staavokljiem? Kas noziimee, ka shis likums transcendee pasha visuma staavokli!
JA NEE... tad tev jaapiekriit, ka var existeet moraala sisteema, kur izvaroshana ir moraals akts! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:05:52
Jošs Mulders
ja Neizvarojot izvarotaajs ciesh vairaak nekaa izvarojot guustot prieku + ciesahnas mazai meiteniitei... tad shaada riiciiba ir moraala
Ja vate smagāka par svinu ....
Nepieskaitīji vēl citu cilvēku ciešanas, par to domājot. Cilvēku nedrošību. utt
Kā arī, nebūs tur tikai viena meitenīte, bet daudzas.
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:08:53
Tas nu ir pilnīgs bullshits. Mulders savā naidā pret ateismu aizrunājies.
Izvarošanas ir destruktīvas arī no Ctulhu delta kompleksitātes teorijas viedokļa.
Redzi tu nespeej abstrakti runaat!
Uzsvars ir uz JA... JA var demonstret ka cieshanas ir mazaakas nekaa ieguutais prieks, tad tas ir moraala riiciiba! Citiem vaardiem, ja bernu paarliecina un vinjsh neciesh tik daudz, cik priecaajas izvarotaajs... tad viss kedaas! Kaa daudzrezi juuseejie saka - ja nevienam nekas ljauns nenotiek, tad tas ir ok!
Tachu es redzu, ka tu NEPIEKRIITi ka var existeet taada sisteema, kuraa izvaroshana buutu moraala. Tu ZINI (bet pamatot to nevari ar materiaalisma premisaam) ka shaada riiciiba VIENMEER ir amoraala! Taatad... shis likums transcendee mateeriju...
Citaadi tev ir jaapieljauj, ka mateerija var buut staavoklii, kad shaada riiciiba IR moraala! Jo ateistam nekas cic, kaa tikai mateerijas iipashiibas, nevar buut moraales avots...
Un tu esi tajaa slazdaa, par kuru zinaaja jau Hjuums un visi citi, kas apguust MoraalEetiku, no IS nevar secinaat OUGHT!
Mans naids ir veerts nevis pret ateistmu, bet pret nespeeju redzeet un domaat un secinaat taalaak par savu degungalu!
Un tava emocionalitaate liecina, ka ar moraali viss kedaas tev... tu to nereekjini no zvaigzhnju staavoklja, tu to vienkaarshi ZINI... Un tu labpraat sadosi pa purnu ikvienam, kas paarkaaps sho likumu tavaa operaaciju zonaa, neatkariigi no vinja moraalajaam preferenceem... |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:10:24
Izvarosana ir tad, ja sistema ar zemaaku K bojaa sisteemu ar augstaaku K.
Taadeejaadi palielinot savu K Ja +K > -K1 tad riiciiba ir moraala!
Vari to pateikt vai nevari?
Ilji NEKAD nedriixt ar kuvaldu sagraut nojaucamu maaju? Jo kuvaldas K grauj maajas K, kas ir > kuvaldas K |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:10:46
Faktiski, būtu vērts diskutēt par 2 gadījumiem, kur kristīgā morāle atšķiras no sekulārās:
- aborti
- homoseksuālistu diskriminācijas aizliegšana
Izvarošana ir slikts piemērs, jo to nosoda arī sekulārā ētika, balstoties cilvēka tiesību koncepcijā. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:12:44
Nupat EM, INc un Ct Tev demonstreeja, ka to NEVAR demonstreet.
Nee vinji PIENJEEMA ka nevar demosntreet
Vinji nedemonstreeja!
Veel vairaak... Ja vinji ir TIK paarleicinaati, ka NEVAR, tad vinji driixt droshi teikt "Jaa tad taa ir moraala riiciiba"
Tieshi taapat, kaa, ja es zinu ka uz Marsa nav zalju cilveecinju, es varu droshi teikt - Apeediishu kjiegjeli, ja uz Marsa ir zalji aborigeeni
Vai tu, eziits vai Incognito varat pateikt
Ja izvarotaajs guust lielaaku baudu nekaa upuris cieshanas, tad taa ir moraala riiciiba?
To nevar pateikt neviens kaut cik moraals cilveeks... Probleema taada, ka jusu gribat atrast kaut ko aarpus moraales premisaam, kas pamato shiis moraales premisas... Bet tas noziimee, ka juus moraali uzskataat par izvedumu, nevis par premisu!
Kas savukaart noziimee, ka tu nevari buut droshs, par izveduma rezultaatu
Tas jau tas paradox! |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.04.01 16:13:27
Ja vareetu seksot ar beerniem taa, lai vinjus nebojhaatu un vinji neciestu, tad nebuut problemas. Cita lieta, ka psihologi un pedagogi ir pieraadiijusi, ka tas nav iespeejams, taapeec jau taada moraales norma ir.
Nu paldies, vismaz godiigi pateici, ja vareetu, tad tas buutu moraali
Es un Kristietiiba saka, tas nebuus moraali NEKAD Es to droshi pasaku, jo taa ir premisa, nevis izvedums! Man nav shii izveduma probleemas... Moraale ir premisa, nevis izvedums! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:13:40
Jošs Mulders
ja bernu paarliecina un vinjsh neciesh tik daudz, cik priecaajas izvarotaajs... tad viss kedaas!
Nu bet tur taču piedalās ne tikai 2 cilvēki, tur ir daudz tālākas sekas. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks zin šo tavu variantu un uztraucās par saviem bērniem. Parēķini uztraukumu.
Tad tu nez no kurienes pieņem, ka bērna tālāko dzīvi tas netraumē.
Izvarotājam ar vienu bērnu nepietiks.
Pareizais variants būs, ārstēt to tipu, tad viņam nebūs jācieš, un viņš gūs no dzīves vairāk prieka nekā agrāk. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:15:06
EM, taatad veelreiz, JA tev pieraadiis, ka kopeejaa laime un prieks ir lielaaks par kopeejaam cieshanaam... ??? Izvarosi?
Nestaasti man ka to nevar pieraadiit... pasaki savu riiciibu JA to pieraadiitu!
Nestaasti man par to, ka uz Marsa NAV zalju aborigeenu, jautaajums ir par to JA ir, tad??? |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:15:42
Jošs Mulders
Tu ZINI (bet pamatot to nevari ar materiaalisma premisaam) ka shaada riiciiba VIENMEER ir amoraala!
Oj, nu mēs tā audzināti esam.
Katrs krišnaīts tev pateiks, ka ēdot gaļu, tu iekšēji ZINI, ka dari slikti, un norobežojies no dzīvnieka ciešanām. Darbojies pret savu iebūvēto morāli. |
incognito |
# Labojis incognito: 2010.04.01 16:16:06
Jošs Mulders
Uzsvars ir uz JA... JA var demonstret ka cieshanas ir mazaakas nekaa ieguutais prieks, tad tas ir moraala riiciiba! Citiem vaardiem, ja bernu paarliecina un vinjsh neciesh tik daudz, cik priecaajas izvarotaajs... tad viss kedaas! Kaa daudzrezi juuseejie saka - ja nevienam nekas ljauns nenotiek, tad tas ir ok!
Kāds tam ir sakars ar ciešanām un iegūto prieku? Sekulārā ētika nebalstās šajos parametros. Ja balstītos, tad visi sekulāristi būtu narkomāni, jo tā var ātri sasniegt vislielāko prieku!
Tachu es redzu, ka tu NEPIEKRIITi ka var existeet taada sisteema, kuraa izvaroshana buutu moraala. Tu ZINI (bet pamatot to nevari ar materiaalisma premisaam) ka shaada riiciiba VIENMEER ir amoraala! Taatad... shis likums transcendee mateeriju...
Kā ta nu nevaru, kad varu. Izvarošana samazina sabiedrības kompleksitāti un rada traumu vismaz upurim. |
EzītisMiglā |
# Labojis EzītisMiglā: 2010.04.01 16:18:59
Jošs Mulders
JA tev pieraadiis, ka kopeejaa laime un prieks ir lielaaks par kopeejaam cieshanaam... ??? Izvarosi?
Es nē, bet tev tad atļaušu.
Protams, ja es tiešām zināšu, ka tas tā ir ar tām ciešanām.
Es neizvaroju nevis tāpēc, ka man to aizliedz, vai arī kādu racionālu aprēķinu pēc, bet tāpēc, ka man tas būtu pretīgi. |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:28:09
Jošs Mulders
Es un Kristietiiba saka, tas nebuus moraali NEKAD
Interesanti, ka bērnu tiesības ir tieši sekulārima ietekmē radies jēdziens. Pirms kristīgajā Eiropā radās sekulārisma vēzis, bērnus bez kādiem pārmetumiem nostrādināja raktuvēs pa 16 stundām dienā un arī pie vīra tika izdotas pavisam jaunas meitenes. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:32:16
Ctulhu
Secinaajums: Moraale progresee.
Es par morāli sauktu kaut ko, kas ir "iebūvēts cilvēkā", kā - pareiza tiekšanās būt laimīgam, pie reizes padarot laimīgus pārējos.
Morāle var izpausties savādāk katrā laikmetā un vietā.
Tas, kas progresē, ir morāles izpausme, tiekot arvien dziļāk klāt īstajai būtībai. |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:37:31
Man liekas, īsumā, ka Mulders īsti neizprot sekulāro ētiku. Viņš pieņem, ka sekulārā ētika apraksta indivīdu kopumu, kas rūpējas tikai par savu baudu. No šejienes arī viņa teorija, ka ja izvarošanas aktā "kopējā" bauda ir lielāka, nekā "kopējās" ciešanas, tad tas ir morāls.
Tā vietā Humanists endorse universal morality based on the commonality of human nature, and that knowledge of right and wrong is based on our best understanding of our individual and joint interests, rather than stemming from a transcendental or arbitrarily local source, therefore rejecting faith completely as a basis for action. The humanist ethics goal is a search for viable individual, social and political principles of conduct, judging them on their ability to enhance human well-being and individual responsibility, ultimately eliminating human suffering. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.04.01 16:37:31
Ctulhu
Vai arī viņam tas `kopējais` izpaudās tikai līdz `mana ģimene`, `mana cilts`. |
:: Pievienot komentāru
|
