rainars 
|
Iesūtīts:
2010.03.30 19:48:55
Kad tas radās ? Kas pie tā "vainīgs"? Kā radās inteliģence pie barbariskajiem dzimtļaudīm un pagāniskiem latvjiem? |
|
rainars |
# Iesūtīts: 2010.03.30 19:50:13
Iskatīsimies savas tautas vēsturē lai izvērtētu kas bijis labs un ko paturēt ko atmest ,pēc kā tiekties. |
incognito  |
# Labojis incognito: 2010.03.31 09:20:13
Nu.. man liekas, ka tauta ar kristīgo okupantu iebrukumu 13.gs. tika gandrīz iznīcināta un novesta līdz tam, ka latvieši sāka kautrēties būt latvieši. Par laimi 19.gs. sākās atgriešanās pie tautas garamantām un uz jaunatgūtās pašapziņas viļņa, pie labvēlīgas apstākļu sakritības, radās iespēja izveidot savu valsti.
Šajā kontekstā liekas draudīgi, ka latviešiem atkal draud pašapziņas zaudējums - ik pa brīdim parādās ziņas, ka latviešu uzņēmēji ārzemēs izvēlas slēpt faktu, ka viņi ir no Latvijas; internets ir pilns ar nicīgiem komentāriem par `šo valsti`, kas ir tikai to vērta, lai to mēģinātu piečakarēt un tad aizlaistos... |
zobenbracka(Deus Vult!)  |
# Iesūtīts: 2010.03.31 09:23:56
na 20.gs.sākumā letiņus par tādiem gan liekas vairs nenosauksi kā rainarsapraksta |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2010.03.31 09:29:26
incognito
13.gs. okupanti plosījās ar dažādām baltu un somugru ciltīm, bet latviešu nācija izveidojās tikai kādu pustūkstoti gadu vēlāk, pie kam - paradokss - ar to pašu okupantu formālo pēcteču jeb garīdznieku svētību.
Bet par šodien aktuālo mūsu tautas tautiskuma apdraudējumu - diemžēl nakas piekrist, pie kam viens no baisākajiem momentiem ir tieši šī slēpšanās no savas latvietības un valsts nīšana. |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.03.31 09:31:40
Mārtiņš
Var piekrist, ka 13.gs sākumā vienotas latviešu nācijas nebija, bet nav izslēgts, ka tā būtu izveidojusies ātrāk, ja okupācija nebūtu notikusi. |
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.03.31 09:31:57
Nemaz tik pagaaniski shie nebija, un spriezhot peec veestures, inteligjence ne jau no dzimtcilveekiem piedzima... |
zobenbracka(Deus Vult!) |
# Iesūtīts: 2010.03.31 09:37:57
Jošs Muldersja ņem vērā ka 1918.g.Kurzemē un Zemgalē dzimtbūsana jau bij atcelta pirms 101.g.,Vidzemē pirms 99.g.un latgalē pirms 57.g. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.03.31 09:45:05
incognito
Ja būtu / nebūtu - nav jēgas par to diskutēt. Moš viens otru apkautu, jo nekādi draugi šie nebija, pie kam baltu un lībiešu novadi bija pietiekami atšķirīgi, lai, tā teikt, dabiskā kārtā kopēju nāciju neveidotu.
Bet Viestarda un žemaišu romantiķiem es parasti iesaku pārcelties uz dzīvi Lietuvā, jo viņu pēcteči kopā ar citam tur mītošajām baltu ciltīm nodibināja tolaik tiešām spēcīgu valsti. |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.03.31 09:59:12
Mārtiņš
Par to, ka nav jēgas diskutēt par tēmu, kas būtu, ja - piekrītu. Bet ir vērts apzināties ilgā kalpu tautas statusa atstātu nospiedumu mūsu šodienā.
Tupi un turies
Un nelien, kur nevajag
Mazgājies melos un bailēs kā pienā -
Tādas ir mūsu ieražas senajās:
Sargi ādu no mazām dienām
/K.Elsbergs |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.03.31 10:38:26
incognito
Par tiem ilgstošajiem kalpiem ar nav tik viennozīmīgi.
Pēc okupācijas un iekļaušanas Eiropas Hanzas savienībā un citās ekonomiski politiskās apvienībās, latviešu (jeb atbilstošo cilšu) pakļaušana bija tikai daļēja, un iespējams, viņu pašnoteikšanās bija samērojama ar mūsu šodienas situāciju Eiropas savienībā. Piem., kuršu ķoniņi palika kā pietiekami spēcīgi lokāli patvaldnieki. Arī Kurzemes hercogam Jēkabam viņa nedienās ļoti nopietns atbalsts tieši militārā ziņā bija no vietējo bajāru (t.i., ne-okupantu muižniecības) organizētam mini armijām, kas liecināja ne jau par vergu statusu.
Īstās nācijas kalpības dienas pa lielam sākās ar krievu caru īstenoto okupāciju no Ivana Bargā pasākumiem, ko turpināja Pēteris Lielais un pabeidza Katrīna, arī saukta apar Lielo. Ja pareizi atminu, Katrīnas galma juristi un diplomāti nodarbojās ar vēstures interpretāciju, lai Eiropas diplomātijas aprindās (galmos) pamatotu/attaisnotu šīs savas aktivitātes. Tā rezultātā vēlāk tika nostiprināts mīts, ka latvieši jau no 13.gs. septiņi simtu gadu ir kalpu tautiņa. Un skumjākais ir tas, ka šī te vergu apziņa tiešām stiprāk līp mums klāt nekā patstāvības tendences. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.03.31 10:41:52
Jošs Muldersja ņem vērā ka 1918.g.Kurzemē un Zemgalē dzimtbūsana jau bij atcelta pirms 101.g.,Vidzemē pirms 99.g.un latgalē pirms 57.g
Nu taatad... man ir taisniiba... LV inteligjence nenaaca no dzimtljaudiim! |
zobenbracka(Deus Vult!) |
# Iesūtīts: 2010.03.31 10:58:27
Jošs Mulderstas arī bij domāts kā apstiprinājums |
foruma vilks  |
# Iesūtīts: 2010.03.31 15:04:23
incognito
Var piekrist, ka 13.gs sākumā vienotas latviešu nācijas nebija, bet nav izslēgts, ka tā būtu izveidojusies ātrāk, ja okupācija nebūtu notikusi.
Ņemot vērā to, ka par šīm zemēm tolaik sāka interesēties arī no Austrumu puses, daudz ticamāka ir versija, ka šīs zemes drīz vien būtu pārņēmuši slāvi/pareizticība un balti būtu tikuši ātri vien asimilēti, nemaz par tautu neizveidojoties.
Lai cik savādi tas nebūtu, Igaunijas un Latvijas robeža ar Krieviju pašlaik ir apmēram tur, kur to nosprauda tie paši minētie "okupanti". Savukārt divkopienu sabiedrība (vācu nevēlēšanās asimilēt zemniekus) radīja iespēju tautai saglabāt savu valodu un folkloru.
Latvijas kā valsts uzplaukums gan, manuprāt, sākās kādus 7 vai 10 gadus pēc 1918. Ekonomiski to nodrošināja visas Eiropas uzplaukums, kas nāca pēc 1.p.k. postījumiem, kultūras ziņā daudz deva 19.gs. latviešu kultūras aktivitātes. |
incognito |
# Labojis incognito: 2010.03.31 15:27:54
Mārtiņš
Jā, bet tomēr pēc politiskās neatkarības zaudēšanas arī zemnieku ekonomiskais stāvoklis gāja uz leju, daudzi iekļuva parādos, Pēc Livonijas beigām bruņinieki, pārvērtušies par muižniekiem, tajos novados, kur tradicionāli maksāja Desmito tiesu, pamazāk sāka to nomainīt ar Ceturto tiesu jeb Ceturto graudu (25% ienākuma nodokli). Līdzās Desmitajai vai citur Ceturtajai tiesai un Kunga tiesai bija jāmaksā arī t. s. sieciņi baznīckungam (labībā), kara nodokļi u. c. nodevas.
15. gs. bruņinieki-muižnieki sava lēņa zemniekus sāka uzskatīt par saviem privātiem pavalstniekiem. Saimniekus, kas bija mantojuši savas sētas, muižnieki uzskatīja par saistītiem pie zemes. Līdz ar to muižnieks mantoja par dzimtu ne tikai muižu, bet arī muižas novadā (lēnī) dzīvojošos zemniekus, kurus sāka saukt par dzimtļaudīm (Erbleute) vai dzimtzemniekiem (Erbbauer). Zemnieki savu brīvību zaudēja lēni un pakāpeniski, no paaudzes uz paaudzi, līdz ar to savu stāvokli uztverot kā dzīves normu.
Citēts pēc http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/k.. lishans/008.htm
foruma vilks
Nu tādu teoriju - par izvairīšanos no pārkrievošanās - es arī esmu dzirdējis. Bet tikpat labi var pieņemt, ka ja ne okupācija, tad būtu nodibinājusies vienota baltu (Lietuvas - Latvijas) valsts. |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2010.03.31 15:44:16
incognito
Nu tādu teoriju - par izvairīšanos no pārkrievošanās - es arī esmu dzirdējis. Bet tikpat labi var pieņemt, ka ja ne okupācija, tad būtu nodibinājusies vienota baltu (Lietuvas - Latvijas) valsts.
Vai drīzāk Lietuvas dižkunigaitija robežas būtu drusku tālāk uz ziemeļiem?
Vispār jau vai tik Ržecpospoļitas paspārnē kādubrīd arī nebija daļa tagadējās LV teritorijas? |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.03.31 15:48:16
Mārtiņš
Nu, varbūt tie leiši tad nebūtu taisījuši ūniju ar poļiem, jo pietiekami stipra baltu valsts būtu tāpat. Ak, tā var fantazēt ilgi un dikti.
Bet man liekas, diskusijas aizsācējs vēlējās parunāt par labo, ko paturēt no vēstures un tas, man liekas ir kaut kāds lepnums, kas latviešiem tomēr daudzos izšķirīgos brīžos ir piemitis un diemžēl daudzos arī nav piemitis. |
rainars |
# Iesūtīts: 2010.03.31 20:57:34
incognito Bet man liekas, diskusijas aizsācējs vēlējās parunāt par labo, ko paturēt no vēstures ....... Paldies par vērīgumu .Prieks ka kāds grib dzirdēt citus ne tikkai sevi. Tu esi foršais.
Ko kāds zin pateikt par 18 gs?
Latviešu izglītības līmenis un degradācijas atkrišana šķiet taisni šajā laikā. |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2010.04.01 08:37:19
rainars
Prieks ka kāds grib dzirdēt citus ne tikkai sevi.
Tā otra teikuma daļa laikam par mani. Mēģināšu ieklausīties.
Ko kāds zin pateikt par 18 gs?
Latviešu izglītības līmenis un degradācijas atkrišana šķiet taisni šajā laikā.
Glika veiktais Bībeles tulkojums latviski un brāļu draudzes šķiet bija pirmais praktiskais pamats tautas izglītībai. |
Donatella  |
# Iesūtīts: 2010.04.01 08:48:21
incognito
Zemnieki savu brīvību zaudēja lēni un pakāpeniski, no paaudzes uz paaudzi, līdz ar to savu stāvokli uztverot kā dzīves normu.
Izskataas, ka taa tas turpinaas liidz muusu dienaam. |
rainars |
# Iesūtīts: 2010.04.01 18:41:10
Liekot kopā Latvijas valsts šodienu un pagātni, sadūros ar tādu terminu kā «Brāļu draudze». Man, neticīgajai kristietei, tas likās interesanti. Kaut vai tāpēc, ka vieni apgalvo, ka Brāļu draudžu parādīšanās 18. gadsimta Vidzemē bija «pārsteidzošs, liktenīgs notikums» — aizsākums latviešu garīgajai atmodai, kas savukārt noveda pie brīvas Latvijas valsts šodien. Tiek minēts arī tāds fakts, ka Brāļu draudžu ietekmē tieši no Vidzemes nākusi lielākā daļa latviešu gara darbinieku: Jānis Cimze, Jānis Poruks, Jāzeps Vītols, Kārlis Skalbe, brāļi Kaudzīši...
Lelde Stumbre
Otrdiena, 29. novembris (2005) 00:04 rakstā "Brāļu draudzes — pirmā garīgās atmodas kustība Latvijā "
|
:: Pievienot komentāru
|
