atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Vērtīgas grāmatas
meitene
Iesūtīts: 2010.03.21 14:27:06
Vai jums ir kādas grāmatas, kuras uzskatāt par vērīgām, un iesākat izlasīt citiem? Īsumā pastāstiet, kāpēc to uzskatāt par vērīgu, kā arī nelielu ieskatu, par ko tur ir rakstīts?
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Magda
# Labojis Magda: 2010.03.27 20:09:03
M. Skots Peks" Nepazīstamais Ceļš" - palīdzēja noformulēt, sakārtot iekšējās "šaubīgās" domas, sajūtas...
Saulespuķe
# Iesūtīts: 2010.03.28 17:37:06
Nupat izlasīju "Būdu". LIELISKA!

Pirms tam dzirdētās atsauksmes jau bija man radījušas nelielu pretestības fonu (apmēram - vai gan no daiļliteratūras var nākt kas tiešām labs par Dievu, kur nu vēl ar tādu sižeta pieteikumu - ka cilvēks sarunājas ar Svēto Trīsvienību).
Nonākot pie sižeta pavērsiena, kur cilvēks tiešām satiek Svēto Trīsvienību, mana pretestība pieauga... Lasīju un tā vien iekšēji meklēju, kur varētu teoloģiski piesieties... Taču lappuse pēc lappuses, saruna (sižetā) pēc sarunas un viss radikāli mainījās. Ļoti skaista, dziļa un patiesa grāmata. Ļoti Dieva bezgalīgo mīlestību atklājoša.
Iesaku pārvarēt sākotnēto pretestību (kas objektīvi varētu rasties lielai daļai kristiešu) un pie iespējas izlasīt - sasildīsiet sirdi un uz pasauli palūkosieties savādākām acīm. Un varbūt kāds arī Dievu ieraudzīs savādāk.
Papucs
# Iesūtīts: 2010.04.07 17:17:50
Ā!
"Meistars un Margarita"! Obligāti. Mans čoms lasīja četras reizes.
Man tas bija pirmais Evaņģēlijs. Pārējos četrus izlasīju tikai pēc šī pirmā.
Pilnīga saskaņa.
bitukas
# Labojis bitukas: 2010.04.07 18:21:38
L. Feithvangers. "Jūdu karš"-super triloģija, arī Vonnengūta "Titāna sirēnas". Tomēr pēc visiem vonnengūtiem, borhesiem utt... es atdotu visu, lai vēlreiz ar jaunības zēna aizrautību un tā laika acīm varētu izlasīt Vitālija Bianki "Meža Avīzi"
moritz :)
# Labojis moritz :): 2010.04.08 12:59:01
Pēdējais šedevrs, ko esmu lasījis ir Roberts M.Pirsigs "Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla".
danar
# Iesūtīts: 2010.04.08 14:08:47
"Mūžīga sāpe"-Liepajas novada politiski represēto pieminas gramata.1940/1941"
Dazadu cilveku dzives stasti,atminas par Sibirija piedzivoto un parciesto.
Var palasit ,ipasi tad,kad gribas sevi zelot...
Gramata publiceta vestule,kuru kada no izsutitajam rakstijusi savai draudzenei un pirmais par ko vina pauz savu uztraukumu,ka 7 gadus nav baznica tikusi un nu,busot galigi atkritusi.Nevis lama paridaritajus vai zelojas..bet vel stiprina savu draudzeni,kura Latvija, ar Dieva Vardu.
Tas man ta palika atmina no lasītā.
moritz :)
# Iesūtīts: 2010.04.08 18:40:07
Vēl patikās T.Dreizera "Alku triloģija". Izlasījis to, pārstāju cepties par vietējiem kampējiem. Problēmai ir pārlaicīgs un internacionāls raksturs.
***
Tagad lasu D.Stārkela "Smailītē uz Amazoni" par džekiem, kas smailītē pa upēm, jūras ceļiem un Amazoni nobrauca no Vinipegas Kanādā līdz Belenai (pilsēta pie Amazones deltas). Kaut arī puiši brauca pa Latīņamerikas zemēm, kurām krietns gringo ietu ar līkumu, kopējais iespaidz palika, ka iedzimto pamatmasa kopumā ir laipni un viesmīlīgi cilvēku, un, kā jau tas visos mērogos ir, problēmas rada pamatā tikai daži stulbeņi.
***
Nu, Millera "Kristīgā dogmatika" arī točā stāv, strauji iet uz priekšu (tiek lasīta)
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.12 10:02:11
Paldies, LMF par jauko grāmatu"Evaņgelija skaidrojums svētku un apustuļu atceres dienām"(M.Luters)


Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.16 20:36:55
Ieteiktu izlasīt grāmatu "Benedikts 16. sarunā ar Pēteru Zēvaldu. Pasaules gaisma."
Romas katoļu skatījums uz lietām no autoritatīva skata punkta.
Labas paralēles tiem, kuri spēj iebraukt Dr. Reinharda Slencskas domāšanas veidā.
Vācu teoloģiskā doma ir atzīstamā līmenī abās konfesijās.
Tikai - no Romas bīskapa nāk pārliecība par savas kristīgās kopienas nākotni, kurpretīm prof. Slencska, iespējams, jau ir saucēja balss tuksnesī.
VairuVaira
# Iesūtīts: 2012.04.17 08:52:55
Ļoti vērtīga ir tepat LMF.lv izlasāmā grāmata ,,Postmodernie laiki`` . Palīdzēja man saprast, kāpēc ir veltīgi manām nekristīgajām draudzenēm stāstīt par grēku un tā nodarīto postu. Jo viņas man atbild šādi: ,,nu jā, Tu tā tici, tas ir tavs skatījums uz lietām. Es uzskatu savādāk. Es eju pie astrologa, tu ej uz baznīcu - tas ir tavs ceļš, manējais ir citāds. Bet nav nepareizs.`` Un pilnīgi veltīgi stāstīt, ka Dievs saka par zīlniekiem un astrologiem, ka tie ir ļauno garu iedvesmoti.
Otra grāmata arī no LMF - ,,Dievs, kāpēc Tu guli?`` Visvērtīgāka no daudzu gadu laikā lasītajām. Par mūsu ciešanām un Dieva lomu tajās.
VairuVaira
# Iesūtīts: 2012.04.17 09:04:51
Vērtīgas atziņas guvu izlasot Hermaņa Naumaņa apkopotos ,,Latviešu stāstus`` 1.daļa grāmatā sastāv no reāliem cilvēku stāstiem, otrā daļa no sacerētiem stāstiem. Un atziņa ko guvu lasot šo grāmatu ir - reālajos cilvēku stāstos par sevi nav jūtama izmisuma un grūtas dzīves nomācošā tumsa. Katrā stāstījumā ir pamanāmi brīži, kad Dievs aicina šos cilvēkus pie ticības. Bet taisītajos stāstos īr par daudz grūtuma un negatīvā.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.17 09:24:44
VairuVaira Un pilnīgi veltīgi stāstīt, ka Dievs saka par zīlniekiem un astrologiem, ka tie ir ļauno garu iedvesmoti.
To nekad nav pilnīgi veltīgi stāstīt, jo cilvēks atrodas situācijā kādā atrodas ( visādus populārus žurnālīšus salasījies ), bet aizraujoties ar šīm nešķīstajām garīgajām praksēm neizbēgami veidojas smagas situācijas dzīvē, uz kurām tad var droši norādīt kā uz saistīšanās ar nešķīsto sekām.
Dažs tā arī sāk ticības ceļu, jo kaut kā no reāliem velna valgiem ārā tikt gribas.
VairuVaira
# Iesūtīts: 2012.04.17 12:43:57
Pater Henricus ,, aizraujoties ar šīm nešķīstajām garīgajām praksēm neizbēgami veidojas smagas situācijas dzīvē, uz kurām tad var droši norādīt kā uz saistīšanās ar nešķīsto sekām.``
Es pilnīgi piekrītu, ka agri vai vēlu tā notiek. Bet Šobrīd manām draudzenēm klājas ievērojami labāk nekā man gandrīz visās dzīves jomās. es šobrīd esmu tā, kura ir acīmredzami grūtākā un smagākā situācijā un līdz ar to es nevaru argumentēt viņu sīkās nepatikšanas ar šādu iemeslu.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.17 19:10:03
VairuVaira Bet Šobrīd manām draudzenēm klājas ievērojami labāk nekā man gandrīz visās dzīves jomās. es šobrīd esmu tā, kura ir acīmredzami grūtākā un smagākā situācijā
Piekrītu Tev, šis ir tāds dīvains laiks priekš kristiešiem.
Man ir līdzīga sajūta. Tāds kā ieildzis pagaidu stāvoklis, kādam nevajadzētu būt.
angry bird [78.84.214.162]
# Iesūtīts: 2012.04.18 09:48:54
No latviešu valodā izdotajām - izdevniecības "Klints" 2012.gadā izdoto "Evaņģēliskās teoloģijas teksti". Tur latviešu lasītājs varēs iepazīties ar pēdējo gadsimtu nozīmīgākajiem protestantiskās teoloģijas tekstiem
dafne
# Iesūtīts: 2012.04.27 13:51:59
http://www.lelb.lv/lv/?ct=gramatas&fu=read&id=1369

ou nu sis man bij pārsteigums
bitukas
# Iesūtīts: 2012.04.27 18:47:26
dafne
Drīz varēs svinēt to ar kopīgu pateicības dievkalpojumu. Lai gan rezultāts nav ideāls. Biķeru draudzes mācītājs pat "Rīgas Laikā" bija attiecīgu rakstu ievietojis. Bērziņš un Cālītis nu gan nav īstie konservatīvi bibliskai metodei.
Meklēju A.B. rakstu un atradu negaidītā vietā. iekopēju-
"Taču Konservatīvās Bībeles projekta autori [..] ir pārliecināti, ka mūsdienu pētnieki Bībeles tekstā iekļāvuši liberālus uzskatus un nevēsturiskus iestarpinājumus, pārvēršot Jēzu par personu, kas nav nekas vairāk kā labu nolūku vadīts sociālais darbinieks, kurš bārstās ar pliekanām banalitātēm." (LETA, 2009. gada 4. decembrī)

Teksta pārnešana pāri valodu robežām – no vienas valodas otrā – vienmēr notiek ar lielākiem vai mazākiem zudumiem. Parasti uz robežas pārejas pietiek ar ierasto “muitas nomaksāšanu”, t.i., jāatsakās no kādām niansēm, kuras veido oriģinālvalodas semantiskā specifika un kuras nav iespējams adekvāti pārnest citas valodas vidē. Tas, protams, mazina preces, t.i., teksta, sākotnējo vērtību, taču vairums preces patērētāju to pat nepamana; turklāt jāņem vērā, ka lielākā daļa no literārās preces ir “vienreizējas lietošanas”, – arī tas ļauj īpaši neuztraukties par zudumiem. Daudz sarežģītāk ir ar aktuāliem un plaši pieprasītiem reliģiskiem tekstiem. Tie atstāj ļoti lielu ietekmi uz sabiedrību, tādēļ viena vai otra reliģiska vai sekulāra ideoloģija mēģina šos tekstus cenzēt. Bet, tā kā tas nav izdarāms attiecībā uz teksta oriģinālo versiju (jo tā parasti ir plaši pieejama dažādām, arī savstarpēji konkurējošām reliģiskām grupām), tad parasti to mēģina īstenot ar tulkojuma palīdzību.

Rietumu kultūras areālā īpaši nozīmīgi ir Bībeles teksti. Neviens cits teksts vai tekstu kopums nav atstājis tik dziļu iespaidu uz vēsturi kā jūdu un kristiešu Svētie Raksti. Iespējams, tieši tāpēc sagrozīšanas precedenti ir atrodami jau pašos pirmajos šī teksta tulkojuma variantos.

Pirmais mums zināmais plašākais Bībeles tekstu tulkojums ir apmēram 3. gadsimta pr. Kristus vidū veiktais Vecās Derības tulkojums no senebreju valodas uz sengrieķu – tā sauktā Septuaginta. Zīmīgs piemērs, ko tur atrodam, ir pravieša Jesajas grāmatas 9. nodaļas 5. panta teksts, kas pravietiski vēstī par Mesijas jeb Kristus dzimšanu. Latviešu tulkojums (Londona, 1965) (red.piez.: Latviski visu Bībeli pirmoreiz iztulkoja Ernsts Gliks, Alūksnes luterāņu draudzes mācītājs, 1685. gadā. Šis tulkojums publicēts daudz reižu, vairākkārt rediģēts. Par pēdējo šā tulkojuma redakciju var uzskatīt 1965. gada Londonas tulkojumu (tulkojums tika iesākts jau Latvijā 1931. gadā), tā galvenais valodas redaktors bija prof. Ernests Blese. Šis tulkojums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas publicēts arī Latvijā 1997. gadā) pietiekami korekti atveido senebreju tekstu: “Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.” Septuagintā šī panta otrā daļa tiek tulkota: “.. Viņa vārds ir: Lielās Padomes eņģelis. Jo es nesīšu mieru pār valdniekiem, mieru un veselību caur Viņu.” Septuagintas un arī vēlāko laiku jūdu tulkotājiem licies pilnīgi neiespējami kādu no sievietes dzimušu cilvēkbērnu apveltīt ar vārdiem "Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks", tāpēc tie tulkojot ņēmuši talkā lielu izdomu un patvaļīgi sagrozījuši tekstu, līdz kamēr "Varenā Dieva" un "Mūžīgā tēva" vietā sanāk "eņģelis". Labi, ka vismaz kādas mistiskas un, domājams, ļoti svarīgas "Lielās Padomes eņģelis"; paldies par to pašu!

Interesanti, ka šai tradīcijai daļēji seko arī mūsdienu jūdu veiktie šī panta tulkojumi uz modernajām valodām. Tie gan vairs neuzdrošinās izmainīt tekstu, bet vienkārši atsakās to tulkot. Tādējādi mūsdienu jūdu manierē šis teksts latviski būtu lasāms apmēram šādi: “Viņa vārds ir: Pelejoēsēlgiborabiadsaršalom”. Citiem vārdiem sakot: “Ko vēl ne – mēs taču nesāksim tulkot personvārdus! Vienu sauc par Mozu, citu – par Dāvidu, bet šo – par Pelejoēsēlgiborabiadsaršalom. Ja kāds grib saprast, ko tas nozīmē, lai tulko pats!”

Līdzīgas tendences ir pamanāmas arī latviešu Bībeles tā sauktajā Londonas 1965. gada izdevumā. Kāds piemērs no Jaunās Derības, kuras tulkojums no sengrieķu valodas bija tapis jau pirms Otrā pasaules kara. Tā veicēji bija teologi, kas sekoja jaunākajiem tālaika liberālās teksta kritikas pieņēmumiem, tai skaitā arī par to, ka mācība par Jēzus Kristus dievišķumu nav atrodama apustuļa Pāvila t.s. īstajās vēstulēs (dažas Pāvila vēstules tika uzskatītas par neīstajām, jo Pāvils tās neesot varējis sarakstīt), bet radusies vēlākos laikos – pēc apustuļa. Lielākās problēmas šīs tēmas sakarā liberālajiem teologiem radās ar kādu Pāvila izteikumu, kas atrodams Vēstulē romiešiem 9:5, bet Vēstuli romiešiem pat visi liberāļi uzskatīja par īstu, no paša Pāvila nākušu.

Valodas ziņā ļoti vienkāršais un skaidrais sengrieķu teksts visos iepriekšējos dažādu valodu tulkojumos skanēja apmēram šādi: “.. no kuriem arī Kristus cēlies pēc miesas, kas ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi! Āmen.” Teksts skaidri un nepārprotami pasaka, ka Jēzus Kristus "ir Dievs pār visiem, augsti slavēts mūžīgi", turklāt šis apgalvojums vēl tiek apstiprināts ar svinīgu "āmen".

Latviskā tulkojuma veicēji, demonstrēdami liberālās skolas oriģinālteksta emendācijas virtuozitātes kalngalus, pavērš tekstu sev vēlamā gultnē: “No kuriem arī Kristus cēlies pēc miesas,– lai visos mūžos slavēts Dievs, kas ir augstāks par visiem! Āmen.” – Nu! kurš gan tagad, to lasīdams, iedomāsies apgalvot, ka Pāvils nosaucis Jēzu Kristu no Nācaretes par Dievu?

Jāteic, ka liberālajiem teologiem ir ne vien kādas liberālās akadēmiskās vērtības, kas ir jāsargā no robustā un neakadēmiskā Bībeles teksta, bet tiem ir arī savas liberālās morālās vērtības, kas no skarbā un tiešā Svēto Rakstu teksta cieš ne mazāk; arī tās ir izmanīgi un pašaizliedzīgi jāsargā. Piemēram minēšu kādu traģikomisku gadījumu no jaunā, tikko tapušā, latviešu Bībeles tulkojuma vēstures.

Darbs pie jaunā Bībeles tulkojuma visumā ritēja raiti, un vietējie speciālisti diezgan veiksmīgi tika galā ar daudzajiem visai sarežģītajiem tulkojamo tekstu fragmentiem. Pavisam negaidīti komisijas darbs “iestrēga” pie valodas ziņā samērā vienkārša teksta Pāvila 1. vēstulē korintiešiem 6:9. Tas ir kāds fragments no daudzajiem Pāvila t.s. "grēku katalogiem", kas Londonas 1965. gada revidētajā izdevumā tulkots šādi: “Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji”. Pie nesaprotamā vārda malaki bija zemsvītras piezīme: “Burtiski: mīkstie; prieka zēni.”

Ar šo tekstu tiktu galā jebkurš sekmīgs Teoloģijas fakultātes pirmkursnieks, bet cienījamā komisija iestrēga. Pēc komisijas priekšsēdētāja, toreizējā Teoloģijas fakultātes dekāna Jura Cālīša prasības šis teksts kā pārāk grūts tika atlikts malā, lai galīgo tulkojuma variantu pieņemtu tad, kad Latvijā ieradīsies augsti kvalificētu konsultantu komisija no projekta virsvadības – Apvienotās Bībeles biedrības (USB – United Bible Societies). Kad augsti kvalificētā komisija ieradās, iesākās īsts riņķa dancis ap pavisam vienkāršo tekstu, kurā Pāvils savam laikam un videi ierastā veidā nosoda gan “aktīvos”, gan “pasīvos” homoseksuāļus. Pēc vētrainas diskusijas kvalificētie USB speciālisti “silti” ieteica tulkot abas Pāvila nosodītās homoseksuāļu kategorijas pavisam neitrālā veidā, nespecifizējot, kādi grēki tad īsti tiek minēti šajā tekstā. Augsto speciālistu ieteikums patiesībā bija gaužām komisks: “Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne tie, kas dara kādas nelabas lietas.” – Ak, tad tomēr nelabas gan...

Beigās, pēc smagām cīņām “nevienādās svara kategorijās”, tika pieņemts daļējs kompromisa variants – "mīkstie" pārtop par "baudu kārajiem". Gala variantā teksts skan: “Vai jūs nezināt, ka ļaundari neiemantos Dieva valstību? Nemaldiniet sevi. Nedz izvirtuļi, nedz elku kalpi, nedz laulības apgānītāji, nedz baudu kārie, nedz vīriešu piegulētāji...” Nu, ko, vai atkal neliela liberāļu uzvara pār tekstu? Lai nu būtu. Bet, kā viens vecs ebrejs sacījis: “Lai viņi – uzvarētāji – būtu šoreiz kaut vai tik daudz uzvarējuši, kā mēs zaudētāji.
dafne
# Labojis dafne: 2012.04.27 21:01:07
bitukas
njā..paldies
"baudu kārie" jau var būt arī šokolādes ēdāji
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.05.01 15:23:51
Kolinas Makkalovas "Pirmais vīrs Romā", "Zāles vainags" un "Fortūnas izredzētie" - labas grāmatas.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.05.01 15:32:07
bitukas , nu atliek tai Bībelei nosvītrot nepareizo vārdu un smuki uzrakstīt pareizo. Nebūtu nemaz pievērsis uzmanību tam, bet noteikti izlabošu, kad iegādāšos eksemplāru sev.
Vecajam tulkojumam bija tā problēma, par kuru reiz ko līdzīgu trāpīgi teica mūsu profesors dr.R.Slencska - kad tik daudz reižu esi vienu un to pašu tekstu lasījis, aptuveni tā - sāc braukt tamam pa virsu pāri un aizķeras mazāk.
<< . 1 . 2 . 3 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 81 , pavisam kopa bijuši: 1471