Maris 
|
Iesūtīts:
2010.02.24 10:20:31
1.Moz. 2:9. Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam.
1.Moz. 2:16. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd,17. bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." |
|
armilo  |
# Iesūtīts: 2010.02.25 11:39:40
Ezītis, paldies, ka iekopēji arī otru rakstu vietu saistībā ar kalna pārcelšanu. Manuprāt tā ir vieglāk saprotama par Mt.21. |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2010.02.25 11:46:53
armilo
Uz kurieni dodās Jēzus Mat 17?
Mat 17 beigās Jēzus nonāk Kapernaumā.
Nodaļas sākumā 1 -13 ir epizode ar Jēzu kalnā, Eliju / Jāni Kristītāju.
No 14 - 21 ir jau cits fragments, nesaistīts ar iepriekšējo. Jēzus mācekļi nav varējuši izdziedināt kādu cilvēku, jo viņiem ir par maz ticības.
No 22 tālāk ir atkal par ko citu.
Tas dalījums nodaļās un pantos ir visai patvaļīgs. Vismaz šo nodaļu mierīgi var sadalīt kādās 3 nodaļās.
Tad nu jautājums: kas šeit ir nodaļas konteksts?
|
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.02.25 11:48:03
armilo
Ak tad tavuprāt Jēzus Mat:21:18-22, nevis patiesību runāja, bet muļķi vāļāja, niekus gvelza, lai saviem māceķļiem ceļā laiku īsinātu?
Nu... kāpēc gan ne?
/jeb tomēr tu mums caur puķītēm mēģini paskaidrot, ka tev ar to ticību ir tākā ir.... tb kalni vēl nekādīgi negrib klausīt?/ |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.02.25 11:50:13
Ezīti, mums saruna iesākās par Mt.21. Mans jautājums, kurpt dodās Jēzus, bija 21. nevis 17. nod. Atvainojos. |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.02.25 11:53:09
Ezītis, bet par 17. nodaļas "Kalnu" ir pavisam vienkārši. Jēzus saka, ka nav tik spēcīga ļauna gara, kuru nevarētu izdzīt, un salīdzina to ar kalnu. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.02.25 11:59:26
armilo
Jēzus saka, ka nav tik spēcīga ļauna gara, kuru nevarētu izdzīt, un salīdzina to ar kalnu.
Taču Jēzus saka, ka mācekļu mazticības dēļ viņiem nekas nav izdevies. Mācekļiem nav pat sinepju graudiņa ticības.
Jēzus nesaka, ka tas ļaunais gars bija par spēcīgu priekš mācekļiem, Jēzus saka, ka mācekļiem ir par maz ticības.
Par vīģes koku ir tas pats, atkal Jēzus saka, ka ir vajadzīga ticība.
Vai tad Jēzus saka, ka priekš mācekļiem tāds ticības līmenis ir neaizsniedzams?
Drīzāk jau viņš aicina mācekļus tādu līmeni sasniegt. |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.02.25 12:15:56
Ezītis, šim stāstam ir izmantots simbolisms. Skaidrs, ka sinepēm ar ticību nav nekāda sakara, tāpat ļaunajam garam ar kalnu.
Bet par vīģes koku ir mazliet cits stāsts. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2010.02.25 12:29:24
masiks [212.93.96.2]
Nu un es par ko runāju? Es jau tieši to arī saku. Un uz Māra izvēli izvēloties Jēzu, es arī reflektēju par Jēzus dzīves beigām. Ja Māris pavilkās uz Jēzus pēcnāves dzīvi, ij izvēli uz to lika... nūuuuuuu.... gribēt kļūt par Dievu - nevienam nav aizliegts... bet kaut kā tikai retais par tādu kļūst....
Nē, tu vēl nesaprati - Jēuzs arī pēc augšāmcelšanās bija pilnīgs Cilvēks un pilnīgs Dievs vienā Personā tāpat, kā pirms augšāmcelšanās, tad Viņš tika uzņemts Debesīs un tur ir vēl joprojām, un Viņam jorpojām ir gan dieviešķā gan cilvēcīgā daba, tikai pilnīgā un nesamaitātā veidā |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.02.25 13:38:59
Incognito, teicami! Tagad tikai ir jāatbild uz sākotnējo jautājumu par „kalna pārcelšanu”. Kā jau Tu minēji, vīģes koks simbolizē templi, un es vēl piebildīšu, ka arī minētais kalns simbolizē to pašu templi. „Un Viņš redzēja vīģes koku ceļmalā, piegāja klāt un neatrada uz tā nekā kā tikai lapas vien un sacīja: "Uz tevis augļi nemūžam vairs lai neaug." Un vīģes koks tūdaļ nokalta.” Tas ir Dieva spriedums, ar kuru tempļa ēra ir beigusies. Bet mācekļi, kā parasti, nesaprata šo līdzību ar vīģeskoku. Viņi redz tikai to, ko viņi redz. Koks tikko bija zaļš, un nu tas ir nokaltis. Tāpēc arī viņi jautā: "Kā vīģes koks tik ātri nokalta? Mācekļi interesējās par koku, bet viņiem būtu bijis jājautā: Kāpēc Tu tā darīji? Ko tas nozīmē? Jēzus savukārt turpina atbildēt par Templi, nevis koku:” Bet Jēzus atbildēja un sacīja tiem: "Patiesi Es jums saku: ja jums ir ticība un jūs nešaubāties, tad jūs ne vien tā varēsit darīt ar vīģes koku, bet arī, kad jūs teiksit šim kalnam: celies un meties jūrā, - tad tas notiks.” Šeit Jēzus pasludina tempļa, upurēšanas un bauslības galu. Un jūdi nespēja iedomāties, ka kaut kas tāds vispār var notikt. Kas var kalnu pārcelt? Kas var atcelt bauslību? Kā tas ir iespējams? Jēzus saka: ticiet un nešaubieties! |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.02.25 13:43:28
Ctulhu, drīzāk ir lietas, kas simboliski norāda uz Dievu. Kā slavenie 7 Jēzus "Es Esmu" izteicieni. |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.02.25 13:53:32
Lielai daļai no mums, Dievs vienā dzīves posmā ir bijis abstrakta ideja. Tas nav grēks. Klaudzini un atrodi!  |
armilo |
# Iesūtīts: 2010.02.25 13:57:34
Ctulhu, bet Tu klaudzini ar sirdi, nevis ar rokām  |
tex-mex [87.110.85.177] |
# Iesūtīts: 2010.02.25 14:16:43
Ctulhu piemērs nav tālu jāmeklē, kā kļūt par Dievu - atver JD! |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:07:03
Nu... Rakstos ir teikts: Jūs esat dievi un visi esat Visuaugstākā dēli! (Ps.82:6)
Tā ka ideja kļūt par Dievu laikam ir gluži kristīga.
Dievs radīdams cilvēku, nosauca viņu par dievu, jo bija radījis viņu savā kategorijā, tāpēc cilvēks kā "dievs" pārvalda šo zemi ar tik milzīgu ietekmi un varu. Dievs apzīmēja cilvēku ar šo te statusu "dievs" ( protams, ka ar mazo burtu, jo ne vispārākajā pakāpē), dodams pilnīgu rīcības brīvību valdīt pār šo zemi. Papildinājums šim ir psalms
Ps. 115:16 Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.
Jēzus vārdi apstirpina šo cilvēka radības brīnumu dieva kārtā ( klasē jeb kategorijā) ar šo vietu:
Jāņa 10:35 Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuriem attiecas šie Dieva vārdi, un raksti nevar tikt atcelti,
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:17:20
Svētais
tikai neaizmirsīsim, ka mēs neesam "firmas" akciju turētāji, bet tikai valdes locekļi, kas pārvalda un rīkojas saskaņā ar statūtiem, kurus izstrādājis Dievs. Dievs ir nolicis robežas visam un visiem, arī velnam. Bet, ja sakam, ka velns var ko darīt pret Dieva gribu, kur tad paliek Dieva visvarenība? velna darbošanās un ļauni notikumi vispār, protams, nav Dieva prāts, bet Dieva prāts ir tas labums, ko cilvēki mēdz caur ciešanām un cīņām iemācīties, citiem vārdiem sakot - nekad nevar būt tā, ka no ļaunuma darbības rastos kāds labums, tomēr pēc ļaunuma piedzīvošanas ticīgie gūst ko labu...kā tas var būt? Tas var būt vienīgi izskaidrojams ar to, ka katrs labs devums nāk no Dieva, tātad pats ļaunais notikums ir no velna, bet caur to Dievs ļaunumu vērš labumā tiem, kas Viņu mīl |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.02.25 15:26:32
Ingars
Piekrītu pēdējam izteikumam. Papildinot, piebildīšu, ka velns darbojas visu laiku pret Dieva gribu, jo viņa nodoms ir nokaut, nomaitāt un nozagt. Mums viņa nodomi ir labi zināmi, un tāpēc mums ir jāstājas viņam pretim. Dieva griba automātiski nenotiek, jo tad visi cilvēki būtu glābti.Tāpēc mēs šo Dieva gribu savās dzīvēs realizējam nostājoties pret velnu ( Jēk.4:7). Ja mēs nenostajamies pretim, tad Dieva griba mūsu dzīvēs automātiski nenotiek un velnam ir dota iespēja nozagt, nokaut un nomaitāt. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:27:57
incognito
nezinu īsti. šķiet, ka tie ir tikai viena izmēra burti ebreju valodā, bet mans pamatojums ir skaidrs no konteksta . |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.25 15:51:09
incognito
Tas ir noslēpums, kuru es nevaru izprast un izskaidrot, bet tā ir patiesība, ka šī maize un vīns ir Kristus miesa un asinis, jo Jēzus tā to ir teicis. Par to varētu daudz runāt, jo tas nav vienīgais aspekts Svētā Vakarēdienā. |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.02.25 15:54:51
Ctulhu
Piekrītu par sastāvu, taču ticībā tas ir citādi, līdz ar šo ticības elementu klāt - tas burtiski ir Kristus miesa un asinis.
Jaa par ticibu tavs piemers labs, bet lieta tada, ka mes ticam Patiesibai, kas ir Jezus un lidz ar to tas ir citadi! |
masiks [212.93.96.2] |
# Iesūtīts: 2010.02.25 16:28:17
armilo
Jēzus saka: ticiet un nešaubieties! - a kas tev teica, ka šie vārdi jāsaprot burtiski? Ja jau zem kalna apakšā pabāzta alegorija, tad kas tev teica, ka zem ticības un šaubām NAV pabāzta apakšā kāda cita allegorija, un "ticiet un nešaubieties" īstenībā nozīmē pavisam ko citu? |
:: Pievienot komentāru
|
