atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Kāpēc Dievs radīja cilvēku, zinādams, ka cilvēks visu samaitās?
Svētais
Iesūtīts: 2010.02.03 09:26:19
Ef.1:4 Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 .
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.02.05 10:03:49
liepa
Pati redzi, ka mīlestība ir gan pret laulāto draugu, gan bērniem, gan citiem cilvēkiem - un ka tā var atšķirties. Tomēr es tev iebildīšu, ka mīlestības viennozīmīgs pavadonis ir jūtas, vēl - ka tas būtu iemesls. Pie tā varam palikt, katram mums savi uzskati. Ja tiešām interesē atbilde "kas ir kristīgā mīlestība?", ej uz klātienes pasākumiem, kas tam paredzēti.

masiks [212.93.96.2]
Tu putro latviešu valodas vārdus `mīlestība` un `mīla`. `Mīla` ir Raiņa jaunievedums jutekliskās mīlestības apzīmēšanai.
Savukārt par mīlestības augstāko izpausmi tu nopietni maldies. Vismaz kristiešiem tā ir nevis atteikšanās no mīlamā (atdošana), bet savas dzīvības atdošana citu labā - tā to mācīja un ar savu zemes nāvi liecināja Jēzus. Es lūdzu Dievu, lai nebūtu šādas situācijas/izvēles priekšā, bet ja lemts - lai spētu piepildīt šo augstāko cilvēkam iespējamo darbu.
Par to, kas ir `laime` tev teorētiskā nojēga arī nekāda, taču neesi galīgi bezcerīgs, jo ka praksē esi daudz saprātīgāks nekā te raksti (par ko ir liecības par to tepat forumā).
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2010.02.05 10:29:22
liepa Es tev n-to reizi saku - beidz teoretizēt un pļāpāt internetā, bet ej pie dzīviem cilvēkiem ar īstu sarunu.

masiks [212.93.96.2] Tava spēja uzdot absurdus jautājumus un mana nevēlēšanās uz tiem atbildēt - padomā pats, par ko tas liecina.
Lai uzvedinātu uz domāšanu: uzdod saviem bērniem jautājumu, vai viņi ir gatavi atteikties no tevis kā tēva (un nekad mūžā vairs neredzēt un nesatikt) un iet pie cita labāka onkuļa. Tikai, ja bērni ir padsmitnieki, atbildes ir pastiprināti jāfiltrē, tie var sarunāt sazin ko.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.02.10 09:58:46
liepa

Zini, man atliek tikai par so pasminet:-)
Milestiba jau ir tiesi jutas, ta balstas tikai un vienigi uz jutam. Bet pienemu, ka tu to laikam nezini, neesi piedzivojis...


Nepārproti - jūtas neapšaubāmi ir līdzejošas mīlestībai un es arī to esmu izjutis, bet jūtas pašas par sevi nav mīlestība. Tieši šāda koncepcija arī ir par cēloni neveiksmīgām laulībām, salauztām sirdīm, jo balstām mīlestību uz jūtām, bet jūtas ir gaistošas, nepastāvīgas un pārejošas. Tas nozīmē, ka tev vai nu visu laiku ir jācīnās, lai tās uzturētu, vai arī nemitīgi jāmaina sava attieksme. Un ko tad, kad sastrīdies ar kādu? tad tu vairs nemīli? Un ko tad, ja nejūti neko - tad tu cilvēku nemīli (nav runa tikai par pretēja dzimuma mīlēšanu)?

Tā mīlestība, par ko tu runā ir vai nu eros, vai philos, kas balstās uz to, kas tev ir izdevīgi, tā ir mīlestība, kas koncentrējas uz sevi un savām vēlmēm, sapņiem, iekārēm

Bet patiesā mīlestība ir agape, kas nozīmē nodošanos neatkarīgi no jūtām, izdevīguma, tā ir mīlestība cilvēka dēļ, kas koncentrējas uz otra cilvēka vajadzībām, uz otru cilvēku vispār

Jūtas nāk un pāriet, tās mainās atkarībā no daudziem faktoriem. Mīlestība ir aks vairāk par jūtām - tā ir patiesa nodošanās neatkarīgi ne no kā. Vai tu mīli tikai tad, kad tev ir jūtas? Vai tu mīli tikai tad, kad tev ir izdevīgi mīlēt?
[b]jancis[/b] [195.8.115.229]
# Iesūtīts: 2010.02.10 10:05:18
Ingars Redzi un tomēr Tu neappreci kuru katru un šī pievilcība nav pret kuru katru. Un Tu nemīli visus, kaut arī to skaisti deklarē. Mīlestība Ingar ir bez rāmjiem. Tā es to esmu sapratis.
Ingars
# Labojis Ingars: 2010.02.10 12:24:37
jancis [195.8.115.229]

Redzi un tomēr Tu neappreci kuru katru un šī pievilcība nav pret kuru katru. Un Tu nemīli visus, kaut arī to skaisti deklarē. Mīlestība Ingar ir bez rāmjiem. Tā es to esmu sapratis.

Pareizi tu esi sapratis - tā arī ir vislielākā samaitātība, arī manējā. Un pareizi tu saki - mīlestība ir bez rāmjiem, tā iet pāri jūtām un emocijām, pāri pār apstākļiem un grēkiem.

masiks [212.93.96.2]

ak tad rekas ir tavs murgu monstriņš! Sagribēji vienreiz apprecēties un nolikt mīlestību un laulību kā tādu grāmatu grāmatplauktā - lai stāv, ij nevienam nekas nav jādara? bailītes, ka visu laiku būs pie jūtām un attiecībām jāstrādā, jācīnās... bailītes, ka vienbrīdi vari zaudēt... bet zaudēt oi kā negribās? Nu, nu...

Redzi ar jūtām un emocijām ir tāda lieta - tās nāk no personīgās patikšanas vai nepatikšanas, kad man patīk otra cilvēka raksturs, viņa izturēšanās, ārējais izskats, smarža, runasveids, balss intonācija, tas, ko viņš man dara utt. Varu tavu argumentu pavērst otrādi - un ja nu tas otrs cilvēks vienmēr nepiestrādā pie tā, lai tev rastos patīkamas sajūtas un emocijas, strīda karstumā pat pamanās tev kaut kā ieriebt un tiešām panāk, ka tev jūtas un emocijas vairs neraisās, tad ko? Milestība zudusi? Tad vairs nav jāpūlas, i nekas nav jādara? Izskatās, ka visa tava darbošanās, cenšanās un pūlēšanās ir uz to, lai otram būtu jūtas pret tevi, lai otrs tevi mīlētu, bet ne aiz patiesām un nesavtīgām rūpēm, neatkarīgi ne no kā - tu ieguldi savu laiku, pūles, veltī savu dzīvi tam, lai iegūtu kādu labumiņu no otra cilvēka priekš sevis

Un ko tad, kad ne ar kādām pūlēm jūtas uzturēt neizdodas? Ko darīt, ja tev pazūd jūtas - starp citu par to es arī runāju, nevis par to, ja otram pazūd jūtas, bet gan - ja tās pazūd pašam. Ko tad, ja otrs vairs nesniedz pietiekamu gandarījumu un apmierinājumu? Ko tad, ja nekas nemainās pat tad, kad tu ļoti nopūlies?


Tāpēc es vēlreiz saku - ja mīlestība balstās uz jūtām, tad sanāk, ka mīlam tikai tad, kad ir emociju uzplūdums - vairāk emcijas, vairāk mīlam, mazāk emocijas, mazāk mīlam, ieslīgstam ikdienas rutīnā, značit vispār mīlestība pazūd, itkā mīlestība būtu kā košļene - pazūd garša, spļaujam ārā un ņemam citu. Jūtas, protams, ir viena nodaudzajām mīlestības izpausmēm, taču pašas par sevi tās nav nedz mīlestība, nedz arī mīlestības pamats. Tā ir tāda sekla un egoistiska domāšana. Patiesā mīlestība ir iekšēja sirds attieksme, kas nav atkarīga no patikšanas vai nepatikšanas, tā ir pilnīga sevis un savas gribas nodošana otra labā, neprasot un negaidot atlīdzību, mīlestību nevar nopelnīt, tā pastāv neatkarīgi no jūtām un emocijām. Praksē ir pierādījies, ka jūtas un emocijas izraisa daudzi fakturi, ne tikai mīlestība, bet pat narkotikas un hipnoze, citu cilvēku mīlestības izpausme, taču tas nenozīmē, ka uzreiz tevī pamostas mīlestība, tā mēdz būt tukša aizraušanās, kas patiesībā balstās uz to otra cilvēka mīlestības izpausmi, nevis tavā vēlmē dot otram pretī neprasot. Vai nav riebīgi un amorāli mainīt savu attieksmi pret otru atkarībā no savām izjūtām, piespiest otru censties no tevis izdabūt emocijas, kā masiks sak - ja nepapūlēsies kā nākas, es tevi pametīšu, kas tā tāda par mīlestību? Tā nav mīlestība, bet bizness - tu man un es tev. Tieši no jūtām neatkarīga mīlestība drīzāk pūlēsies otra labā, cenšoties arī izraisīt otram patīkamas jūtas - nebaidies masik, tas jau nekur nepazūd, tā cenšanās, bet tieši vēl pieaug, bet ja tavs mērķis ir dabūt no otra jūtas, nu vai vienmēr ir tā, ka otram ir nepārtraukti pozitīvas jūtas un emocijas pret tevi? Vai tev pašam tā ir? Un uz to brīdi, kad tev jāsāk cīnīties, lai izraisītu otrā jūtas, tad tas nozīmē, ka tajā momentā, kad jūtas bija kritušās, kritās arī mīlestība pret tevi un tu tam cilvēkam kļuvi arvien nesvarīgāks, vienaldzīgāks, un ja tajā krituma momentā notiktu kas ārkārtējs, tad otrs cilvēks tev nepalīdzētu? Un galugalā - tas vai tu rūpējies par otru ir atkarīgs no hormonu koncentrācijas asinīs, bet kad hormonu koncentrācijas krītas, tad tu automātiski vari atļauties mazāk pūlēties, jo vienkārši uz to momentu mīli viņu mazāk un tas cilvēks tev kļūst mazsvarīgāks, nekā pirms brīža, tātad drīkst mazāk pūlēties, jo taču mīlestība nāk no jūtām un ja jūtu līmenis krītas, značit arī mīlestības izpausmes samazinās līdz minimumam. Brrr, drausmīgi iedomāties šādas attiecības, es nekad nevēlētos, lai mana otra pusīte dzīvotu tādā spriedzē, vai tikai man visu laiku ir pozitīvas jūtas, jo ja nebūs, tad es pārstāšu pret viņu labi izturēties. Vai jūtu inensitāte un esamība ir pastāvīga? Ko par to saka zinātne - vai nav tā, ka ikdienas rutīnā pilnīgi noteikti kaut uz laiku jūtas pret otru kaut kur pazūd, tāpat arī strīdos. Ir viegli just ko pozitīvu, kad viss ir kārtībā, bet pietiek saslēgties kokrētiem faktoriem un čuš - tas atkarīgs no hormoniem, kad TU jūties vai nejūties komfortabli, tātad sanāk, ka jums mīlestība atkarīga no PERSONĪGĀ komforta

Protams - ir labi, ja pat neatkarīgi no apstākļiem un emocionālā komforta ir pozitīvas jūtas, bet visiem tā nav un tas uzreiz nozīmē - kam tā nav, tas mazāk mīl? Bet ja nu šie cilvēki, kuriem jūtas un emocijas mainās atkarībā no personīgā emocionālā komforta, tomēr ar iekšējo sirds attieksmi turpina otram nodoties, dalīties dvēseles būtībā, neatkarīgi no melīgajām jūtām un emocijām turpina ar iekšēju motivāciju, ne tikai ārēji, bet patiesu vēlmi, patiesām rūpēm - vai tā ir vai nav mīlestība?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 18 , pavisam kopa bijuši: 1408