Svētais 
|
Iesūtīts:
2010.02.03 09:26:19
Ef.1:4 Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. |
|
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.02.03 09:30:42
Ticu, ka tāpēc, ka Dievs redzēja visu to labo, kas izdosies, kad viena daļa cilvēku Dievu atradīs, atzīs caur Jēzu, un kļūs par Viņa godības bērniem. Neskatoties uz visām citām nelaimēm, ar ko citi cilvēki savukārt, savu dzīvi ir sagandējuši un izpostījuši.
Tātad Dieva acīs, sanāk, ka tas bija to vērts, par spīti nelaimēm un postam, kas notiek cilvēka grēku rezultātā. |
incognito  |
# Labojis incognito: 2010.02.03 09:36:09
Jā, jā, vecā labā predestinācija.
"Tātad, kuru Viņš grib, to Viņš žēlo un, kuram grib, tam apcietina sirdi.
Tu varbūt man iebildīsi: ko tad Viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties Viņa lēmumam?
Cilvēka bērns! Kas tu tāds esi, ka gribi ar Dievu tiesāties? Vai gan veidojums drīkst teikt savam veidotājam: kāpēc tu mani tādu esi radījis?
Jeb vai podniekam nav vara no tā paša māla darināt vienu trauku godam un otru negodam?
Un ko tu teiksi, ja Dievs, gribēdams parādīt Savu dusmību un zināmu darīt Savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus,
lai atklātu Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai?" (Rom.9:18-23)
Nu, ja jūs, kristieši, gribat ticēt, ka jūs esat izredzēti godībai, bet pārējie - mūžīgam negodam un ka tas viss ir labi un pareizi, manis pēc ticiet ar.  |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 09:40:58
incognito
Nav predestinācija.
Dieva nolūks ir , lai cilvēks Viņu atrastu, bet tas neav predestinācija tajā nozīmē, ka tu neesi izredzēts un es esmu. Tu vari kļūt izredzēts jebkurā brīdī, kad tici Jēzum kā savam grēku izpircējam un glābējam, jo ticības potenciāls ir ielikts katrā.
Par tavu piemēru, pavei:
lai atklātu Savas godības bagātību pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš radījis godībai
2. Tim. 2:21 ja nu kāds nošķīstās no tādām lietām, tad viņš būs trauks godam, svēts, derīgs Tam Kungam, sataisīts ikkatram labam darbam.
Mūsu varā ir nošķīstīties un kļut par derīgiem truakiem, to skaidri pasaka šis pants, un tam nav nekāda sakara ar predestināciju, jo tā ir maldu mācība.
|
incognito |
# Labojis incognito: 2010.02.03 09:44:02
Svētais
Tev nav gluži taisnība. Jo ja vienus cilvēkus Dievs "pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai (tie) būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā," tad kā ar tiem, kas nav izredzēti, "pazušanai radītie dusmības trauki"?
Tie paši ir vainīgi? |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.02.03 09:49:36
incognito
Dieva nolūks ir glābt ikvienu. Dievs to Jēzū arī ir piepildījis, jo Jēzus nomiris ne tikai par ticīgo grēkiem, bet par visas pasaules grēkiem.(1. Jāņa 2:2 Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.)
Cilvēks ir radīts tā, ka viņš pats nosaka savu attieksmi pret Dievu un grēku. Viņa paša varā ir sirdi apcietināt un novērst no Dieva. Tā ir cilvēka brīva griba un izvēle. Dievs to nekontrolē. No šī aspekta nepastāv nekādas predestinācijas, bet Dievs savā gudrībā zināja un paredzēja, ka būs cilvēki, kas nepieņems viņu, to viņš arī atklāj šajās rakstu vietās, kas pirmajā acu uzmetienā šķiet kā predestinācija.
|
danar  |
# Iesūtīts: 2010.02.03 09:50:36
Svētais Ko tu sauc par predestinaciju,jeb ka tulko? |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 09:51:30
liepa
Jebkuram radītājam ir prieks par savu radību. Dievs mūs radīja mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Tāds bija viņa sākotnējasi mērķis. Mes esam radīti Dieva klasē, bet enģeļi, piemēram, tādi nav radīti. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 09:54:01
danar
Ar predestināciju, kādā kontekstā tā tiek skaidrot ašeit, ir likteņa nenovēršamība, izredzētība pār kuru tev nav nekādas teikšanas. Notiks tas, kam jānotiek. Tā ir maldu mācība, ja tā tiek attiecināta uz cilvēka izvēli glābties caur Jēzu vai neglābties. No otras puses Dievs savā gudrībā nopravietoja daudzus notikumus, kas bija ir un kas nāk, no šī viedokļa notikumi piepildīsies, nevis tāpēc, ka Dievs nopravietoja un tas ir neizbēgami, bet tāpēc, ka Dievs zināja kā būs, un to paredzēdams pateica mums iepriekš. Tās ir atšķirīgas lietas. |
incognito |
# Labojis incognito: 2010.02.03 09:55:22
Svētais
Nu jā, Svētais. Bet Dievs jau rada katru cilvēku (dvēseli) pirms piedzimšanas, vai ne? Katrs jaundzimušais taču ir Dieva radīts?
Un Dievs rada gan tos, par kuriem Viņš jau iepriekš zina, ka tie iemantos žēlastību, gan arī tos, par kuriem Viņš jau iepriekš zina, ka tie žēlastību neiemantos?
Kas attiecas uz teoriju, ka Jēzus būtu nomiris par visas pasaules grēkiem, tad jau pasaule ir pestīta, ja? Vai tomēr pestīti ir tikai tie, kas tic un top kristīti? |
Svētais |
# Labojis Svētais : 2010.02.03 09:56:36
incognito
Dievs rada cilvēku, ar spēju cilvēkam izvēlēties atrast Dievu, un saņemt žēlastību. Cilvēks savas dzīves laikaa izdara šo izvēli. Dievs nav vainojams pie tā, ja cilvēks ar savu izvēli izlemj novērsties no Dieva. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:02:20
liepa
glabt tevi no taviem grekiem, jo greks Dieva prieksa jaunaja pasaule nepastaves. Jo Dievs radis jaunu pasauli, kura nebus vairs greka, tapec greciniekiem tur nebus vietas. Ieiet vares tikai tie, kam Jezus ir personigais glabejs, nevis labo darbu daritaji, kas ar saviem labajiem darbiem grib tur noklut! |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:05:06
liepa
Dievs mil mus un velas pretmilestibu un sadraudzibu no mums. Tads ir labums Dievam. Daudzi doma, ka Dievs tikai velas , lai mes izpildam visadus likumus, ar ko mes vinam izpatikam, un zinama dala taisnibas tur ir. Bet Dievs velas ar katru intimas, personiskas un tuvas sadraudzibas attiecibas, tas ir merkis, kapec cilveks tika radits. |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:06:16
Svētais
Piedod mīļais, bet tas, ko tu saki, nozīmē, ka predestinācija tomēr ir pareiza teorija. Ja ir iespējams, ka "Dievs savā gudrībā nopravieto daudzus notikumus, kas bija ir un kas nāk," tas nozīmē, ka nākotne ir noteikta un invarianta un cilvēkam nav iespējas izvēlēties. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:08:00
incognito
Dievs zina nākotnes lietas, bet Dievs nekontrolē tevi glābšanas jautājumā, tev ir spēja izvēlēties to un ticēt Jēzum. Tās ir divas atklāsmes, kas nav viena otria pretrunā, bet rada līdzsvaru. Bieži kristieši krīt galējībās ( arī nekristieši). |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:09:03
liepa
Tas nav brutali. Tas ir radisanas merkis, un ja mes taja neiklaujamies, tad pasi no taa ciesam... |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:12:03
Svētais
Dievs zina nākotnes lietas, bet Dievs nekontrolē tevi glābšanas jautājumā, tev ir spēja izvēlēties to un ticēt Jēzum.
Un par kontrolēšanu un nekontrolēšanu - kuru Viņš grib, to Viņš žēlo un, kuram grib, tam apcietina sirdi . |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:13:08
liepa
Cilvēkam but sadraudziba un milestiba ar Dievu. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:14:22
incognito
Tad, kad cilveks pats savu sirdi ir nocietinājis ( un tas ir pirmais solis) , tikai tad Dievs pastiprina to, kas jau ir nenoversams, apcietina sirdi vel vairak ( otrais solis) ( Rom.1.nod.) |
incognito |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:15:38
Ir tāda teorija, ka pārdabiskas būtnes ir atkarīgas no cilvēku ticības. Jo vairāk ticīgo, jo būtne stiprāka. Tāpēc pārdabiskās būtnes ir tik greizsirdīgas attiecībā uz ticības jautājumiem.
Tā ir t.s. egregora teorija. |
Svētais |
# Iesūtīts: 2010.02.03 10:21:34
liepa
Dievs radiija cilveeku, jo miileja to. Veleejaas but ar vinu attieciibaas un sadraudziibaa. Cilveks, ja to pa savu dzivi nesasniedz( neatrod), tad nav piepildits radisanas merkis, no cilveka puses. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
