atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Likteņa teorija – Brīvās gribas teorija
Aiko_Saule
Iesūtīts: 2009.12.30 10:09:53
Ja ir tikai liktenis, tad KAS IR iepriekš visu ir paredzējis un konkrēts skaits nonāks
ellē un konkrēts KAS IR valstībā, atbildību par to kur katrs nonāks uzņemas radītājs.
Ja ir liktenis, tad nav izvēle – nonākt KAS IR valstībā vai ellē.
Ja ir liktenis, tad KAS IR ir visu varens – un šaubu par to nav.


Ja ir tikai gribas brīvība, tad KAS IR iepriekš visu nav paredzējis un nekonkrēts skaits nonāks
ellē un nekonkrēts KAS IR valstībā, atbildību par to kur katrs nonāks uzņemas katrs pats.
Ja ir gribas brīvība, tad ir izvēle – nonākt KAS IR valstībā vai ellē.
Ja ir gribas brīvība, tad KAS IR ir visu varens – un šaubu par to nav.
Tas, ka būtnei ir gribas brīvība, tas nerada šaubas, par to vai KAS IR ir visu varens - izriet no likteņa teorijas.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.04 15:56:45
Nu re, Mulders pats nonaaca pie taa, ka zinaasanas ir primaaras pret ticiibu.
Apsveicu.


Taapee man plauktaa ir Raksti... un koraans, giita u.c. graamatas tur nevaid Es ta par ko? Bet kaadreiz taas giitas lasiiju un tad plauktos bij daudz crapa!
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2010.01.04 16:09:33
Jošs Mulders
Maitas kjeceri - Dekarts, Njuutons...
Ta hobijs tāds, lai jau spēlējas bērni. Bet mācībā nav tāda ģenerālā virziena uz pētīšanu. Ir uz pestīšanu.
Izlasi tak visu Tesalonķiešiem - visā nodaļā ir par garīgām lietām runāts. Nevajag jau aiz matiem pievilkt to, kā tur nav!

pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!
Tas - uz dabas pētīšanu vai tomēr uz labām/ļaunām idejām reliģiski morālā plānā?
Bez šī 1 Tes 5:21 ir vēl kādi "aicinājumi attīstīt zinātni"?

Kristietiiba taatad materiaalistiski filosofiska sanaak.
Cik % JD tekstā ir aicinājumi uz mākslas , zinātnes u.c. attīstību?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.04 16:25:22
Ta hobijs tāds, lai jau spēlējas bērni. Bet mācībā nav tāda ģenerālā virziena uz pētīšanu. Ir uz pestīšanu.
Izlasi tak visu Tesalonķiešiem - visā nodaļā ir par garīgām lietām runāts. Nevajag jau aiz matiem pievilkt to, kā tur nav!


EM un kaa tas naakas, ka tiem Kristieshiem regulaari taadi hobiji dzimst? Tu jau kaareiz Rakstiem pieej liidziigi kaa Muslims... sjo rakstiits ne pa labi ne pa kreisi... un pat nedomaasim ko tas noziimee un uz ko konkreetais texts aicina!
Un kas tad ir jaunrade un izpete, ja ne gariiga discipliina? Kaareiz shaadi noruudiits gars ir speejiigs uz jaunradi...

Kristietiiba visos laikos un vietaas ir inspireejusi cilveekus uz jaunradi... saakot ar maaxlu un filosofiju un beidzot ar zinaatni un praktisku strazdubuuriishu gatavoshanu! Tas atkal varbuut ir tas fenomens, ko tu palaid garaam seezhot malaa... smotrish v knigu vidish figu, bet tie, kas kristietiibu dziivo... dziivo radoshi! Mekleet Dievu noziimee mekleet un iepaziit Patiesiibu... arii taas materiaalajaa izpausmee... Galu galaa muusdienu izgliitiibas un universitaashu sisteema veidojusies ir no viduslaiku teologjijas skolaam... ko tad shei tur dariija ja ne ar izpeeti... un tu domaa, ka ja cilveeks nodarbojas ar Dieva Vaarda izpeeti, vinjsh neveersiis arii savu peetosho skatienu citur... ???

Tu vari par Kristietiibu domaat ko gribi, bet praktiski noveerojamais ir liels jaunrades un izdariitaa kopums shajos 2000 gados kaareiz Kristietiibaa...

PROTAMS, ka daudz kas ir radies un veidojies arii citaas religjijaas... vienkaarshi tavs apgalvojums "Kristietiiba neaicina uz izpeeti" ir vai nu nezinaashanas vai negribeeshanas zinaat dikteets... jo neatbilst iisteniibai un noveerojumiem veesturee!

Cik % JD tekstā ir aicinājumi uz mākslas , zinātnes u.c. attīstību?
Apmeeram 100%
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.04 16:28:28
p.s. mees esam offtopikaa ja ne pa teemu, es vairs neposteeju
Aiko_Saule
# Labojis Aiko_Saule: 2010.01.07 01:43:05
Gnidrologs Kā izvēle var būt notikusi pagātnē - ja viss notiek tagadnē ? Ja izvēle nesākas un nebeidzas tad tā vienkārši ir Tagadnē _ manu prāt Un visas izvēles vienkārši ir - tādas kādas tās ir viņas - ir notiekošas, jo ir daļa no KAS IR.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 11:55:51
Vienīgās ``juridiskās izmaiņas``, ko deva kristietība ir visādi ``Raganu Zobeni`` utml. tumsonīgas ģeķības, kas ļāva spīdzināt un dedzināt nevainīgas sievietes, kas turēja mājās kaķi vai taisījā nepareizās tējas.

Nevaru paliidzeet, ja uz aciim klapes un filtri! Kad peedeejo reizi amerikas neatkariibas deklaraaciju lasiiji?

Literatūra un māksla bina non existent kristīgā hegemona laikā, jo paši kristieši bija barbari, kas pat nespēja uzzīmēt primitīvas freskas uz savu dievnamu sienām, kur nu vēl izklat jo artikulētu no akmens vai sarakstītu grāmatu, kas nebūtu Pietuka Krustiņa cienīgs traktāts par klēra krutumu un pareizību.

Laikam jau beerniibaa ir jaabuut kaut kaada liela baardaina popa sistam, lai shitik atdauziita redze buutu! Izklasuaas, ka Grindologs ir sasniedzis to ateisma stadiju, kad uz vinju runaa, bet vinjsh atbild "Es neko nedzirdu, jo man banaani ausiis"

Imo galvenie inspirējošie t.s. Rietumu civilizācijas atplauksmes momenti, kas nāca pēc Romas pakāpeniskas ideoloģiskas dezintegŗēšanās bija neoplatonisms, gnosticisms un pievēršanās jūdu reliģijas pirmssākumiem, simbolizējot vecos tekstus, kuru iespaidā radās kabalistika.

Vovo "imo" te ir atsleegvaards, nu pret subjektiivaam paarlieciibaam pashi Olimpa dievi ir bezspeeciigi!

Tipiski, ka SV.Romas Kat. baznīcas gestapo visas šīs jaunrades un ģenēzes idejas naski anihilēja, tā pat kā boļševiki savā laikā centās iznīdēt kristietību. Tiesa, te jāmin, ka pat komunisti nebija tik zvērīgi un bezdievīgi kā viduslaiku kristieši. Paradokss.

Njuutons, Dekarts, Okhams, Paskaals, Galilejs, Keplers, Koperniks, Pasteers - jaa viena vieniiga neoplatonistu un kabalistu brandzha!

Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 12:26:14
Ctulhu, taatad veelreiz, kad tu peedeejo reizi lasiiji sho neatkariibas deklaraacijas textu? Pat ja autori bij ateisti, tad peec texta tas nevaid, jo kaareiz pamatojums cilveektiesiibaam un cienjai ir Dievaa nevis "racionaalajaa eetikaa" vai "delta komplexitaatee"
Aiko_Saule
# Iesūtīts: 2010.01.07 12:29:09
Gnidrologs Tātad ir divas versijas:

Versija A: Izvēle notiek tagadnē - tad kad tagadne pērvēršas par pagātni - pateicoties laikam - tad tagadnē varam uzskatīt, ka izvēle ir izdarīta pagātnē.

Versija B: Izvēles notiek pagātnē - un tagadnē nākas tikai apzināties izvēlēto.

Versija A atšķiras no versijas B ar sekojošo:
Izvēle notiek tagadnē - tad kad tagadne pērvēršas par pagātni - pateicoties laikam


Par klauniem un man arī ir versijas - kuras ir mazsvarīgas un nevērtīgas manā realitātē. Negribās tērēt tādām laiku
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.07 12:36:17
OK, var gadiities, ka vinji staadot to textu lietoja tajaa laikaa populaaraas metaforas ( piemeeram ``vienliidziigi dieva prieksjaa``). Nu korocje, lai tautai dalektu.

Eeee... imo kaareiz meerkjauditorija shai deklaraacijai nevaid tauta bet gan vairaak visas pasaules elite... un ja taa ir neatkariibas dekalraacija, tad pirmais kaa aciim tas bij domaats bij Britu Karaliene/Karalis -> tjipa NAtje Vam!

Un kaareiz taa ir ljoti pat Kristiiga ideja, ka existee Dieva dotie Dabiskie Likumi (natural law) un ka cilveeka cienja un veertiiba izriet no taa Radiitaaja... Tb Dievs ir pienjemts kaa taadu jeedzienu kaa cienja, likums etc. racionaalais pamats... jo ir iipashi smadzenes jaaizmezhgjii lai ieviestu shiis koncepcijas materiaalistiskajaa pasaules skatiijumaa...

Jo ja tu sarezhtjiitiibaa pamatosi cilveeka cienju, tad no taa arii izrietees vienkaarsha lieta -> mazaak sarezhtjiits, mazaak cieniijams... respektiivi - nedzimushus beernus vai kropliishus nahren pa trepeem nolaizham, dzeeraajus kastreejam, psihos kastreejam vai novadaam uz orgaanu donoru lopkautuveem... taa teikt - jau prahadilji, kad peec materiaalistiskaam paziimeem cilveekus klasificeeja - aariesos un zhiidos...
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.07 12:40:42
Ctulhu, gruuti tev argumenteet ir pret Valsti, kas staav jau etaki 300 gadus un izbijushu Valsti, kas novilka vien 70 gadus Amurikaanji veel shodien fano par sho deklaraaciju un beerniem skolaa to dzen iekshaa un maaca... taadeejaadi veel shodien amerikaanji smeljaas savas identitaates un veertibu citstarpaa arii shajaa dokjii...

Un tas ir tikai viens piemeers kaa Kristietiiba ietekmeejusi pozitiivi ir Jurisprudenci... ok iespeejams, ka shodien taas pashas veertiiabs definee nereferenceejoties uz Dievu, bet saakums ta ir vot tur... savukaart "Raganu Vesera" ietekmi kaut kaa nemana... taakaa... te jau arii ir tas nabaga Grindologa slazdzs, lai vinjsh kaut ko iebilstu pret kristietiibu vinjam visu laiku jaavelk references no veestures tumshiem laikiem viduslaikiem, kuru "tumsoniiba" nebuut neizrieteeja no kristietiibas, bet vairaak gan no taa, ka Romas impeerija ar visaam parpalaam bij sabrukusi un bij iestaajies vakums visaas sfeeraas... kur Kristiigaa Bazniica faktiski bij vieniigais bolje menje vienojoshais speeks kas kaut kaa meegjinaaja uzstuteet to bardaku atpakalj kaut cik jeedziigaa formaa... ir logjiski, ka tas nav izdaraams 3 dienaas... tachu liidzko mees pietuvojamies Reformaacijas laikmetam... taa tie argumenti pret Kristietiibu saak strauji izsiikt... laigan pati Kristietiiba nebuut nee... bet kaareiz pienjemas speekaa un iegusut jaunu elpu... taadeejaadi jo tuvaak muusdienaam, jo mazaak Grindologiem ir ko pret Kristietiibu iebilst...

Tas ko vinjsh dara ir klasiskais cherry picking, atrod kaut kaadu vistumshaaako nostuuri un tad saka - redz kaada kristietiiba... un veixmiigi pamanaas ignoreet visus paareejos 1500 gadus
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 12:48:28
OK, Tu nesaprati:

Sapratu... Un taapeec raadu, ka Kristietiiba ietekmeeja jurisprudenci, pietam POZITIIVI... jo no Amerikas Deklaraacijas shpikoja daudas citas deklaraacijas un ja saliidzinaasi taas textu ar kaut vai Cilveektiesiibu Hartu, tad idejas jau taas pashas paliek, tik variaak netiek apluukots shiis cienjas un dabiigaa likuma avots, tas tiek aizstaats ar abstraktiem vaardiem... bet ideja taa pati paliek... un kaapeec, jo visa pasaule paarliecinaajaas, ka Amerikas kurss un funktieris un veertiibas bij konstruktiivas... Taadeejaadi Kristietiibas un taas izgliitiibas gjenereetaas veertiibas ir izraadiijushaas konstruktiivas un var teikt, ka 20 gadsimts bij Amerikas Gadsimts... zinaatne, technologjijas, jurisprudence, cilveektiesiibas, demokraatija galu galaa...
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:02:24

Nu te vrodje Gnidrologs teica, ka vispaar muusu jurisprudence ira sabiidiita jau senajaa Romaa, laikam vinjam taisniiba, jo taas romiesju tiesiibas jurfakaa tiesaam veel arvien maaca.


Arii... bet tieshi reformaacija deva boostu jurisprudencee, jo ja paskatiisies viduslaiku jurisprudences praksi, taa ir baigi arhaiskaa... tas kas mums shodien skaitaas "normaals" naak vairumaa no amerikas un visaadiem britiem/franchiem imo... un reformaacijas teevi daudzkaart bij ar vairaak mazaak jaudiigu juridisko izgliitiibu - pirmais naak rpaataa Kalvins, vinja ietekme ir liela arii zinaatnee, jo Kalvinisms lika lielu uzsvaru uz godapraatu un labiem darbiem kaa Dievishkjaas dabas izpausmi, taadeejaadi interesanti Britaanijaa bij fenomens, ka valdiija vairumaa imo puritaanji, bet zinaatnes elite paarsvaraa bij kalvinisti un taas veertiibas zinatnee, kuras tieshi Anglijas zinaatnee ir augsti veerteetas ir no kalvinisma...

Vai Luters... vinjsh buutiibaa ir gigants Vaacu valodaa... veicot savu tulkojumu vinjsh arii vaacu valodu attiistiija un deva ljoti daudz tajaa... neskaitot to, ka vinjsh ieboostoja citu valodu apguvi, jo vinjsh paceela prasiibu latinju pret Biibeles valodu zinaashanaam, lai vareetu adekvaati textu iztulkot...

Principaa Reformaacija bij hmmm pareizaa laikaa salikti vairaaki faktori, no kuriem ljoti svariigs bij Guutenberga iespiedmashiina... ar ko saakaas infas izplatiiba lasaamaa formaataa... taadeejaadi radot pieprasiijumu lasiitprasmei, saakumaa tikai teologjiski dokji gaaja, bet veelaak saproti - visu vareeja drukaat un leti novest masaam, kas neizbeegami palielina tautas izgliitiibas liimeni... taa teikt... Reformaacija atnjeema autoritaati runaatam vaardam un iedeva to rakstiitam vaardam... taadeejaadi cilveeki vareeja kljuut gudri un zinoshi pashi uz savu galvu...

Nevar teikt, ka Kristietiiba bij Guutenberga aukle, bet gan Kristietiiba (Lutera liidzgaajeeji) paraadiija shii izgudrojuma milziigo speeku un ietekmi...

Starp citu interesanti, bet raganu dedzinaasahanu protestantismaa viena no versijaam skaidro ar to, ka vechi bij baigie hljupiki peec vairaakiem zaudeetiem kariem, shie tad gribeeja izlaadeet savu nevareeshanu... taadeejaadi atrada sava mazveertiibas komplexa izpausmi sievietees, kuras bij taas, kas tomeer kaut kaa centaas kaut ko konstruktiivu dariit, kaut vai aiz taa, lai beernus pabarotu un dzemdeetu!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:02:47
A 21. izskataas buus Eiropas....

Ka tik aazija neizgriezh pogas!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:04:42
Ctulhu, ir ceriiba par Ameriku runaajot, ka vinji ar savu ideologjiju un patriotismu var kaut kaa tomeer pacelties un atguut elpu... Eiropas trumpis ir divi (manupraat)
1) Tomeer "vecaa" Eiropa, sava pieredziite dziivot sheit mums ir
2) Komunisms, 2 WWII Eiropas teritorijaa ir pieredze, kas Amerikai nav, liidz ar to Eiropai ir "materiaals" empiirisks atpaziit aatraak potenciaalus graabekljus, kurpretii Amerikaa pat shodien Marksa idejas shur tur shkjiet simpaatiskas un universitaatees taas njem par pilnu!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:05:46
Ctulhu, nu nezinu... Kjiiniizeri ir tieshaam malachi, bet arii man iisti nav skaidrs... pietam vinju domaashana ir citaadaaka... es nenjemtos ziileet Kjiinieshu kafijaa... arii... vinjiem aiz jostas ir daudzi gadsimti regjiona dominancee... pret to gruuti argumenteet!
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.07 13:07:23
A moska nevis reformacija bet renesanse?

Taas gaaja roku rokaa taa vai citaadi... Taapeec jau nevar noliegt, ka Eiropa staav uz 3 valjiem - juudaisms, kristietiiba, griekji... un alojas tie kristieshi, kas noliedz griekju ietekmi tikpat cik tie ateisti, kas noliedz kristietiibas un juudaisma ietekmi Eiropas kultuurveesturee! Pietam gan pozitiivais gan negatiivais mums aiz jostas ir aizlikts. Jautaajums, vai no negatiivaa maacaamies... ceru ka jaa, ceru ka raganu dedzinaashanas vairs nebuus un holokausti, un ceru ka 3o pasaules karu neizraisiis nedz Eiropa, nedz tas buus mainly Eiropas teriotrijaa!

Liidziigi kaa konflikts starp tuudalinjiem un kristieshiem attiecibiaa uz Latviju... un taas identitaati!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:10:21
Ctulhu, domaaju, ka Eiropai bez Dieva celjsh ir tur pat kur CCCP... tik ilgaaks, bet mana naivaa ceriiba un ticiiba ir, ka Eiropas dziljaakais gars njems virsroku un paspees pamaniit sekulaaraa humaanisma graabekli un sevii izniicinosho speku!

Te mees Ctulhu uzskatos atshkjiramies... Es Sekulaaraa Humaanisma logjisku iznaakumu redzu Holokaustaa!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:47:26
Es piekriitu par pateereetaajdroniem bet ne vinji pienjem lielos lemumus. Tevis viss uzskaitiitais un 20 gadsimta divi kari, kurus izraisiija driizaak Eiropa nekaa Amerika (visaadas versijas) iisteniibaa ir modernisma vaajo vietu uzraadiishanaas... un kas interesanti, sakaavaas buutiibaa 3 ideologjijas, komunisti, nacisti un amurikaanji/briti un kaa uzvareetaaji long-termaa tomeer iznaaca amurikaanji un briti, un veelaak vaacieshi kas paarnjeema vinju veertiibas... kurpretii komunisti izteereeja to kas bij dabiigi uzkraats un to notrallinaaja un izchaaksteeja... taatad sausais atlikums sanaaca, ka amurikaanju un britu ideologjija domineeja...

Tachu ja paveerosi to sekulaaraa humaanisma ietekmi tagad un kaa tas izskataas... tad shodien es tik droshi savu kaarti uz amurikaanjiem neliktu... kur leemumus driizaak pienjem arodbiedriibas, aks neko nejeedz un cilveeki balso meediju ietekmee, kuriem neinteresee realitaate... liidz ar to politiki uztraucaas par reitingiem un politkorektumu nevis par reaalu darbu dariishanu, taadeejaadi situaacijaa, kad ar retoriku un dailjruniibu neko nevar izdariit, man ir aizdomas, ka Eiropa un Amerika var pakaast Kjiinai...

EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:51:06
Jošs Mulders
Tas ko vinjsh dara ir klasiskais cherry picking, atrod kaut kaadu vistumshaaako nostuuri un tad saka - redz kaada kristietiiba... un veixmiigi pamanaas ignoreet visus paareejos 1500 gadus
Savukārt, Mulders atrod neatkarības deklarācijas, u.c., visu ko gaišu, un pieraksta to kristietībai.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.07 13:52:03
Ctulhu... ar skandinaaviju taa ir kaa ir... taada leiputrija un tomeer regulaari kaads psihopaats sabiedriskaas vietaas shaudaas! Taatad tomeer ieksheejaa spriedze tur vaid!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 87 , pavisam kopa bijuši: 4190