atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Likteņa teorija – Brīvās gribas teorija
Aiko_Saule
Iesūtīts: 2009.12.30 10:09:53
Ja ir tikai liktenis, tad KAS IR iepriekš visu ir paredzējis un konkrēts skaits nonāks
ellē un konkrēts KAS IR valstībā, atbildību par to kur katrs nonāks uzņemas radītājs.
Ja ir liktenis, tad nav izvēle – nonākt KAS IR valstībā vai ellē.
Ja ir liktenis, tad KAS IR ir visu varens – un šaubu par to nav.


Ja ir tikai gribas brīvība, tad KAS IR iepriekš visu nav paredzējis un nekonkrēts skaits nonāks
ellē un nekonkrēts KAS IR valstībā, atbildību par to kur katrs nonāks uzņemas katrs pats.
Ja ir gribas brīvība, tad ir izvēle – nonākt KAS IR valstībā vai ellē.
Ja ir gribas brīvība, tad KAS IR ir visu varens – un šaubu par to nav.
Tas, ka būtnei ir gribas brīvība, tas nerada šaubas, par to vai KAS IR ir visu varens - izriet no likteņa teorijas.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Aiko_Saule
# Labojis Aiko_Saule: 2009.12.30 10:10:56
Vidus ceļš:
Ja ir gribas brīvība un liktenis, tad KAS IR iepriekš visu ir daļēji paredzējis un nekonkrēts skaits nonāks
ellē un nekonkrēts KAS IR valstībā, atbildību par to kur katrs nonāks uzņemas katrs pats un KAS IR.
Ja ir gribas brīvība un liktenis, tad ir daļēja izvēle – nonākt KAS IR valstībā vai ellē.


Novērojumi apliecina, ka ir brīži, kad būtne nevar rīkoties saskaņā ar savu gribu – jo apstākļi neļauj un ir brīži, kad var rīkoties, jo apstākļi ļauj. Ir brīži, kad ir izvēle un ir brīži, kad izvēles nav.
Iespējams gadījums: Būtnei ir tāds, liktenis, ka tai ir gribas brīvība un iespēja izvēlēties.
Iespējams gadījums: Būtne izvēlas sev tādu likteni, kādu tā grib no iespējamiem eksistējošiem variantiem. Tātad, ja izvēlas, tad jābūt vairākiem likteņa variantiem, no kā izvēlēties.

Vai ir iespējams nedarīt TAGADNĒ to kas tiek darīts vai domāts vai runāts - apstākļi liek domāt jeb darīt jeb runāt - dzīvot un būt !
KAS IR grib, lai cilvēki būtu un tie ir.
pich007
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:18:03
kāds ir jautājums?

p.s. izskatās, ka tu esi piederīgs kādai sektai- kurai?
Aiko_Saule
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:19:45
pich007 Jautājums - kā Tu uzskati - vai eksistē liktenis vai brīvā griba vai abi reizē - vai ne viens ne otrs ?
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:26:03
Iespējams gadījums: Būtne mācās. Būtne brīvi izvēlas, ko mācīties. Pēc tam, kad Būtne izvēlējusies, tad Būtne ir ierobežota ar "likteni", t.i. mācību nodarbību sarakstu, lekcijām, praktiskiem darbiem, eksāmeniem utt.
pich007
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:30:21
Aiko_Saule

tu nevari paredzēt, kas ar tevi notiks ne tuvākā, ne tālākā nākotnē. bet to, kas ar tevi ir noticis vai notiek pašlaik, var norakstīt gan uz likteni, gan uz brīvo gribu
Aiko_Saule
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:34:14
EzītisMiglā Tātad iespējams izšķirt divus momentus - vien moments ir tā saucamai moments pēc izvēles, kad Tev ir liktenis - lekcijas, praktiskie utt. Un ir tā saucamais izvēles moments, laiks, kurā notiek izvēle. Kas nosaka izvēli - vai liktenis ? Jeb otrs varianats - nepieciešamība ēst - nepieciešamība pēc molekulāriem resursiem - jo gribas dzīvot un būt - un gribēšana dzīvot - nāk no kurienes, un kāpēc tā ir ? Tāpēc, ka kāds ir gribējis, lai es būtu - un mani radīja - nepaprasot atļauju - ielika liktenī - nepajautājot par to ko gribu tad, kad nebija kam pajautāt . Tātad cilvēce ir kaut kādas būtnes gribēšanas sekas.
Aiko_Saule
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:36:23
pich007 Un uz ko būtu pareizi norakstīt ? Vai pareizi būtu norakstīt tikai uz likteni vai tikai uz gribas brīvību - vai uz abiem ?
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:42:38
Aiko_Saule
Izvēlē piedalās gan paša brīva griba, gan uzspiesta no malas. Mainās tikai, cik daudz viena vai otra ir izvēlē.
Tātad, kad izlem, kur mācīties, tad paša brīvā griba izpaužās lielākā mērā nekā uzspiestā.
Tad, kad jau mācies, tad viss otrādi.
Aiko_Saule
# Iesūtīts: 2009.12.30 10:45:59
Ja ir liktenis - tad zūd jēga baušļiem un par visām ciešanām atbildību ir jāuzņemās tam, KAS IR un kurš ir gribējis radīt šo planētu Zeme. No šejienes - rodas jautājums, vai zeme ir radīta - varbūt tā ir mūžīga un nav tāda sākuma un nav tāda gala - sākums un gals ir tikai ilūzija - jo viss ir mūžīgs. Ja mūžīgs, tad nevar nebūt - un mēs esam, jo nevaram nebūt. Ja nevaram nebūt - tad neesam visu vareni - vai KAS IR var nebūt ? - nezina neviens
Aiko_Saule
# Labojis Aiko_Saule: 2009.12.30 10:52:15
Katram cilvēkam tiek dots - tas kas viņam tiek dots ! Vienam tiek dots piedzīvot karus, izvešanu, ciešanas un mokas - citam priekus, bezrūpīgu dzīvi utt. Vai šeit izpaužas KAS IR svētība un nesvētība. Tātad KAS IR iedod katram - kautko citu - savu likteni ko piedzīvot. Āfrikāņiem badu un karus - Latvijā dzīvojošiem tikai dižķibeli.
Sanāk, ka KAS IR ir tiešām svētī Latviju. Un visam pāri prasās KAS IR apredzība - ko vienīgi KAS IR zina !
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2009.12.30 11:24:02
EM, tas ir tas, ko es esmu teicis, tu vari izvēlēties vai nu cēloni vai sekas, bet ne abus vienlaicīgi! Izvēloties vienu, otrs tiek determinēts.
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.12.30 11:26:29
Jošs Mulders
Dabīgi. Tikai no tā neseko, ka noteikti var iecikloties un/vai izvēlēties ceļu, kas neatgriezeniski ved pa taisno ftopkā.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2009.12.30 11:57:17
Dabīgi. Tikai no tā neseko, ka noteikti var iecikloties un/vai izvēlēties ceļu, kas neatgriezeniski ved pa taisno ftopkā.

Redzi, izveeloties ceeloni tu determinee sekas, kuras ierobezho tavu briiviibu... Teixim, ja tu nolec no jumta, tad kaadu laiku tava griba ir ljoti pat ierobezhota un tu vari spaardiities cik gribi, tavas aplamaas izveeles sekas tevi sasleedz konkreetaa "liktenii" no kura tu nevari izbeegt... un pat ja peec tam tu paliec dziivs, ir ljoti liela varbuutiiba ka tavas izveeles buus ierobezhotas liidz pat formai - atveet acis vai aizveert acis, paareejais buus citu cilveeku zheelastiiba un kopeeju darbs uz gultas... un tava izveele vairs nekaadiigi nespees tevi izvest no shii staavoklja!

Tieshi taapat tas notiek gariigajaa plaaxnee, gariigas izveeles ved pie gariigaam sekaam, kas kaa bumerangs predeterminee naakosho izveleju "komplektu"... un rezultaats pat ljoti iespeejams buus kaa krievu labirintaa - "Ej kur gribi, izejas nav!"

EM, shkjiet tu neesi apjeedzis vienu vienkaarshu lietu (kas ir logjiski, jo tev nav taadas pieredzes un ceru ka taadas nebuus) -> Gariigas izveeles definee to kaa tu redzi un izveelies pasauli peec tam, taas kaa papildus stikli un filtri liekaas virsuu tevis pasha apzinjai un determinee to kaa un ko tu vari izveeleeties veelaak...

Kas arii noziimee veel vienu lietu - pat nedaudz "pieredzes" gribeeshanaa tomeer nepaliidz tev apjeegt visas gribas un determinisma sekas un apjomus... citiem vaardiem "pieredze" nav panaceja visa apjeegsmei!

Jo redz, ja cilveekam iedod "briiviibu` sajust, vinjsh priecaajas... jaa forsha lieta, bet vinjsh ne vienmeer saprot, ka ar briiviibu naak liela atbildiiba un riski... shkjiet shii skola tev veel jaasaprot, pietam shii apjeegsme naak no domaashanas nevis no pieredzes, kad to PIEREDZI, tad visticamaak tu to vairs nevari nemaz domaat...
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2009.12.30 12:04:57
Jošs Mulders
Gariigas izveeles definee to kaa tu redzi un izveelies pasauli peec tam, taas kaa papildus stikli un filtri liekaas virsuu tevis pasha apzinjai un determinee to kaa un ko tu vari izveeleeties veelaak...
Tas ir, ko tu saki par iekrāsošanos stūrī.
Pirmkārt, šis tev pašam zāģē ar to, ka pirms Kristus dzīvojušie ir sakrāsojušies stūrī un glābt viņus vairs nevar, jo šie netic un viss!
Otrkārt, nav obligāti, ka tie papildus stikli un filtri ir neatgriezeniski, tas ir, ļoti ilgā laikā tie var mainīties uz pilnīgi pretējiem stikliem.
Uldis
# Iesūtīts: 2010.01.04 13:22:12
Draugi, vai nebūtu tomēr prātīgāk vispirms mēģināt noskaidrot, kas ir brīvā griba?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.04 13:24:39
Uldis, tas jau ir noskaidrots... tagad striidi iet par implikaacijaam etc!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.04 13:26:47
EM, tas ir ateistu domaashanas modelis, vinji ieliek Kristus darbu konkreetaa laikaa un piedeevee vinja darbam tikai laiciigu fenomenu, bet Kristus darbs, zheelastiiba un ticiiba ir paarlaiciigi, taapeec ticiibaa uz Kristu tiek glaabti gan tie, kas dziivoja VD laikaa gan tie, kas dziivoja Kristus laikaa, gan tie, kas tagad dziivo JD laikaa!

Un jaa... neticiigie netiek pestiiti taapat kaa toreiz taa tagad... ja vinji paliek savaa neticiibaa un sirds nocietinaatiibaa...
EzītisMiglā
# Iesūtīts: 2010.01.04 13:33:27
Jošs Mulders
Kristus darbs, zheelastiiba un ticiiba ir paarlaiciigi
Nu bet tie, kas pirms Kristus visu to teoriju par pestīšanu nezināja, viņiem bija Raksti, kur teikts ka ar darbiem vajag.
Tad nu viņi sevi iekrāsoja stūrī, tāpēc iznāk, ka laikam ir liela nozīme.

Vai tad pestīto starp kristiešiem nav vairāk kā starp citticīgiem?
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.01.04 13:51:29
EM, a arii shodien reti kursh zin teoriju par pestiishanu un visu to teologjiju, kas staav aiz viena vienkaarsha "Sola Fidea" koncepta. Pestii ne jau zinaashanas, bet ticiiba... Ticiiba uz Dieva zheelastiibu, ticiiba uz Dieva piedoshanu, ticiiba uz to, ka greecinieks var tikt pestiits un mironis augshaamcelties... tas viss VD ira un nedz pirmie nedz naakamie apsoliijumi VD nav aizmirsti.
Visapbriinojamaakaas evangjeelija atzinjas mees lasaam kur... paradoxaali - bet tieshi VD un no kaa... atkal paradoxaali, no cilveeka, kas nav Izraeelietis - Iijabs!

Ticiiba transcendee laiku un pat zinaasahanas... jeb citiem vaardiem, taisniiba ir Ebreju Veestules autoram - Ticiiba ir paljaushanaas uz neredzamo, paarlieciiba par naakamaam lietaam (kaut kaa taa Ebr 11:1)

Jaa VD iespeejams saprata mazaak to KAA un KAS notiks, bet tas jau nebij svariigi... svariigi bij paljaaviiba uz to KA notiks un ka notiks TAA KAA vajag, lai panaaktu to, kas apsoliits...

Taa pati Aabrahama ticiiba... Dievs soliija vinjam deelu bezceriigaa (cilveeka praatam) situaacijaa... un Aabrahams ticeeja uz shaadu apsoliijumu un shii ticiiba vinjam tika pieskaitiita par taisniibu (kas cilveekpraat naak no taisniem darbiem) - logjiski, ka shodien musu ticiibas objekts nav apsoliijums mums daavaat beernus 90gadu vecumaa... bet tas ticiibas objekts ir taa Persona, kas apsola... mees pat biezhi varam nesaprast KO apsola... kas IR tas ko apsola... ja ar " saprast" mees njemam tradicionaalu empiiricistu (kas esi tu) piegaajienu lietaam... Tachu shii paljaaviiba uz to Personu, kas apsola... taa ir glaabjosha, ja ticiibas objekts ir tas, kas sho glaabshanu provaido! Liidz ar to ticiiba ir kaa kanaals pa kuru pluust pretviirusu apdeiti!

Sho kanaalu uzstaadiit var tikai Dievs, bet nojaukt var, protams, cilveeks no sava gala... ja ir muljkjis! Jo logjiksi, ka pie pirmaas piesleegshanaas buus daudzi restarti, kompis raustiisies, regulaari sheduleeti updeiti un scani, kas "traucee" ikdienas darbus... bet kad tu esi to iztureejis un ilgstoshi palicis pie shii kanaala, tad tu saac saprast taa pozitiivo ietekmi un shii ticiiba un deelj taas naakoshie Debesu labumi tevi transformee, transformeejot arii tavu gribu, kad taa tiecaas peec taa labaa, kas naak no Dieva, jo apzinja arii liidzi saak saprast, ka Dievs ir labs!

Tikai viirusu apseests dators domaa, ka konekcija uz Avasta serveriem ir kaitiiga vinjam!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.01.04 14:02:55
Abet gadienaa lai pareizi ticeetu nevajag zoliidas zinaasanas par teemu? Citaadi tipa noticeesi kkam visai liidziigam, bet ne tam? Tipa taa nesanaak peec juusu koncepcijas?

Taapeec ir Dieva Vaards... kalibrovka! Protams ragainais visos laikos ir meegjinaajis izlikties par Kristu, taads arii ir vaarda "AntiKrists" jeega... semantiskaa... gars, kas meegjina aizstaat Kristu!

Zinaasahnas... jaa/nee... driizaak Kristus paziishana... liidziigi kaa tu paziisti savus vecaakus... un shis garants ir miilestiiba, ja tu savus vecaakus miili un paziisti un vice versa, tad nekas un neviens nespees ilglaiciigi tevi piemaaniit... jo long-termaa vinjsh tomeer meegjiaas tevi noveerst tur, kur tava sirds atpaziis, ka tas nav tas, ko tavi vecaaki tev veel!

Protams ka ticiiba ir tikai saakums... ar laiku taa top par zinaashanaam... kaa Paavils teica... pagaidaam redzam kaa caur aizduumotu stiklu, bet veelaak skaidri...

Taapeec taa IISTI paarmest " Sveetajam" copy-paste domaashanu nevar, jo vinja tureeshanaas pie Dieva Vaarda var vinju pasargaat... tas gan nedos vinjam daduz iespeejas citus pieveerst, bet vinju pashu var pasargaat... Liidziigi, kaa ja es ietu pie tevis laboratorijaa, tad ja es skrupulozi tureetos pie tavaam droshiibas instrukcijaam, es sevi psargaatu no nelaimeem, lai arii diez vai saprastu kaapeec katrs reglamenta puntks ir jaaieveero... tachu, ja es ilgstoshi ar tevi darbotos, ar laiku es saaktu saprast ka pat visai jociigaam prasiibaam par kaut kaadaam droshibias lietaam ir racionaals un pamatots funktieris! Taa mana ticiiba paarveerstos zinaashanaas... laigan abos gadiijumos efekts tas pats - esmu droshss tavaa laboratorijaa - bet atshkjiriiba taada, ka tikai otraa gadiijumaa man vareetu uzticeet citu zalju gurkji... jo tikai tad kad saprot saiknes un vispaareejo skatiijumu, es varu dinamiski reagjeet... nevis tikai "peec graamatas" kas var neiekljaut kaadu spec gadiijumU! Taa teikt - izpratne no "likuma burta" transforemejas par izpratni par "likuma garu"
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 70 , pavisam kopa bijuši: 4269