atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Brāļu draudzes.
rainars
Iesūtīts: 2009.12.22 13:07:41
Gribās dzirdēt liecības un domas .
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
rainars
# Iesūtīts: 2009.12.22 13:08:14
Ja kāds zin aculieciniekus -iztaujājiet !
Kamēlija - true balerina
# Iesūtīts: 2009.12.22 13:10:42
kas tās tādas?
rainars
# Iesūtīts: 2009.12.22 13:15:42
Bija tādas līdz 2.Pasaules karam.Gāja ļaužos sludināja tiem dzīvo Kristu un bija atmoda latvju zemē ,jo daudzi atgriezās no grēkiem ka nācās slēgt krogus apmeklētāju trūkuma dēļ.
True Virgin!
# Iesūtīts: 2009.12.22 13:31:40
Hernhūtisms

Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība pārnāca no Vācijas uz Vidzemi 18. gadsimta 30. gados, bet tās sākumi meklējami husītu kustībā 15. gadsimtā. Čehu nacionālais varonis herētiķis Jans Huss (ap 1371-1415) kritizēja katoļu baznīcu, viņam bija jāmirst ugunssārtā. Husa ideju iedzīvinātāji vēsturē ieguva husītu nosaukumu. Husītu idejas, tradīcijas saglabājās tautā. Bohēmijā 15. gadsimta otrā pusē (1467) nodibinājās brāļu draudze. Slavenais čehu pedagogs J.A.Komenskis (1592-1670) bija tās bīskaps. Kustības atdzimšanu 18. gadsimta 20. gados Saksijā sekmēja piētisma idejas inteliģences aprindās. Brāļu draudzes atrada patvērumu grāfa N.L.Cincendorfa muižas teritorijā Hernhūtē (no šejienes nosaukums hernhūtieši). Cincendorfs kļuva par viņu pirmo bīskapu. Šajā draudzē akcentēja kristīgo mīlestību, sirsnīgumu, izlīdzinošo attieksmi pret visiem cilvēkiem. Savu mācību hernhūtieši centās popularizēt, sūtot sludinātājus uz visām pusēm - Šveici, Holandi, Grenlandi, Baltiju.

Ar 1737. gadu sākās hernhūtiešu mācību izplatīšana latviešu zemnieku vidū. Vidzemē ieradās pieci darbinieki no Vācijas. Viņi mācījās latviešu valodu un sludināja hernhūtiešu idejas zemniekiem.

Neilgā laika hernhūtisms izvērtās par masu kustību vairāku iemeslu dēļ. Oficiālajās draudzēs zemnieki bija tikai rīkojumu un norādījumu pildītāji, bet hernhūtisma sludinātāji centās izraisīt klausītāju aktivitāti, no zemnieku vidus izvirzot pulciņu un draudžu vecākos, viņu vietniekus, vīru, sievu, neprecēto vecākos, uzraugus, paskubinātājus, slimnieku kopējus. Tātad hernhūtiešu organizācijās izveidojās demokrātiska iekārta, nejuta mācītāja draudīgā pirksta. Hernhūtieši akcentēja humānismu pretstatā baznīcas kundziskumam, emocionalitāti pretstatā sausajai didaktikai. Iejūtība, sirsnīgums no reliģisko mācību sludinātāju puses bija klausītāja, līdzvērtības atzinums.

Mācītāji, kas, studējot Vācijā, bija iepazinušies ar piētismu, raudzījās labvēlīgi uz hernhūtiešu darbību. Piētismam simpatizēja arī daži muižnieki, piemēram, Valmiermuižas īpašniece M. E. Hallarte. Viņas ierosmē 1738. gadā Valmierā sāka darboties skolotāju seminārs. Semināru beigušie strādāja par skolotājiem un hernhūtiešu sludinātājiem tanīs draudzēs, no kurām sūtīti. Hernhūtieši izdeva arī savu reliģisko dziesmu krājumus. 1739. gadā iznāca "Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas", 1742. gadā - "Kādas izlasītas garīgas jaukas dziesmas, otrā reizē driķētas un no jauna pavairotas ...". Izdošanai līdzekļus deva M. E. Hallarte.

Draudzēs, kurās mācītāji neatbalstīja hernhūtiešus, svētdienās baznīcēnu skaits samazinājās. Mācītāji un muižnieki nebija apmierināti ar dzimtcilvēku patstāvību ticības jautājumos, atbrīvošanos no baznīcas uzraudzības, plašajām zemnieku sanāksmēm, sakariem pāri pagastu un oficiālo draudžu robežām. Muižnieku ierosmē ar ķeizarienes Elizabetes pavēli 1743. gadā hernhūtiešu darbību aizliedza. Tanīs draudzēs, kur kungi bija labvēlīgi noskaņoti, hernhūtiešu sanāksmes tomēr notika nelegāli. Oficiālās baznīcas uzraudzībā tiem atļāva atkal darboties ar 1764. gadu.
rainars
# Iesūtīts: 2010.03.10 16:57:13
Oficiālajās draudzēs zemnieki bija tikai muižnieku un mācītāju pavēļu pildītāji, bet hernhūtisma sludinātāji centās izraisīt klausītāju aktivitāti, no zemnieku vidus izvirzot pulciņu un draudžu vecākos, viņu vietniekus, vīru, sievu, neprecēto vecākos, uzraugus, paskubinātājus, slimnieku kopējus. Tātad, hernhūtiešu organizācijās izveidojās demokrātiska iekārta, kurā nejuta mācītāja draudīgo pirkstu.
Brāļu draudžu pamatpostulāti:2) pret baznīcas dogmatismu, apliecināt ticību darbos, žēlsirdība, godīgs un tikumīgs darbs, palīdzēt citiem.
Aivars
# Iesūtīts: 2010.03.10 17:00:02
rainars
... aculieciniekus... Zini, ar mirušo izsaukšanu varētu būt zināmas teoloģiskas problēmas .
rainars
# Iesūtīts: 2010.03.10 17:21:37
Nu vienu esmu samedījis kas ir dzīva.100 gadīgas večiņas vecāku mājās ir notikusi brāļu draudžu sanākšanas.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.11 09:30:46
Cik saprotu, hernhūtieši bija mūsdienu vasarsvētku kustības Latvijā pirmsākums
zobenbracka(Deus Vult!)
# Iesūtīts: 2010.03.11 09:45:43
mūsu faķī dekāns bij liels šamo fans(bet pats pa jaunu lai būtu vēl pieredzējis),pat laikam man vienīgo zināmo vēstures grāmatu tieši par viņiem sarakstijis.
zobenbracka(Deus Vult!)
# Iesūtīts: 2010.03.11 09:47:37
viņs pat ņēmās(vismaz vienā lekcijā)apgalvot ka vispār tikai ar viņiem LATVIEŠU VIDŪ PATIESA KRISTIETĪBA AIZSĀKĀS
-Jona-
# Iesūtīts: 2010.03.11 11:39:33
šodien Jēzus aicina uz ļoti līdzīgām aktivitātēm - L.Lašansa grāmatā Viņš to nosaucis par mazajām Mīlestības un Sadraudzības Kopienām - mazām lūgšanu grupām, kur ticīgie tā teikt no apakšas, pēc viena vai vairāku iniciatīvas pulcējas lai lasītu, lūgtu, aizlūgtu, dalītos pozitīvā pieredzē utt.
bet tas nebūt nav domāts lai izkonkurētu baznīcu, nedz aizstātu kadu grupu kas līdzīgi jau darbojas baznīcas paspārnē.

tad kāpēc vispār? nu laikam jau , lai apstākļos kad pierastā baznīca brūk un arī sabruks (kā tas diemžēl ticis nopravietots), mēs neatrastos pēkšņi pie sasistas siles, tb avis nebūtu pārbaidījušās un izkliedētas..
indriķis
# Iesūtīts: 2010.03.11 21:13:55
Manuprāt, nevajadzētu pārlieku glorificēt hernhūtiešu kustību, bet censties tai pieiet objektīvi, bez mītiem un stereotipiem ar šiem pretstatiem par kungiem un mācītājiem un idealizētajiem t ētiņiem . Ar ko tad pašu kundziņi kā cilvēki pārāki par oficiālajiem.
Kā visās tamlīdzīgās kustībās, sektantisma mentalitātes briesmas bija tās, pret kurām vērsās tie, kas bija atbildīgi par lietām -kungi un mācītāji - ne pret dievbijības veicināšanu un izaugsmi kā tādu.
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.12 08:25:09
indriķis

Nav jau nekāda glorificēšana, vienkārši, kad sākam Rakstus lasīt, tad redzam, kas ir kas, ka nepietiek ar svētdienas dievkalpojumiem un pat ar bībeles stundu reizi nedēļā, ka vajadzīgas mazās grupiņas kaut vai
indriķis
# Iesūtīts: 2010.03.12 10:58:31
Ingars, drīzāk jau - vieniem nepietiek, bet citiem pārpārēm pietiek.
Tas atkarīgs no indivīda garīgām vajadzībām.
Un mēraukla te nebūt nav piedalīšanās intensitāte šādos vai citos svētīgos pasākumos .
Ingars
# Labojis Ingars: 2010.03.12 12:23:40
indriķis

Nu man ar mazpazīstamu cilvēku arī pārpārēm pietiktu vienkārši sasveicināties un iet tālāk, bet noteikti ne ar tēvu, māti, māsu vai brāli. Ja kādam Dievs ir kā kāds virspusējs paziņa, ar kuru attiecības ir uz "jūs", tad tādam varbūt pietiek divreiz nedēļā atzīmēties - svētdienas dievkalpojumā un bībeles stundā, tas pats arī attiecībā pret draudzes locekļiem - mazliet pasadraudzējamies un pietiek, a pēc tam katrs par sevi. Nu nezinu nezinu vai tā ir garīga brieduma pazīme. Drīzāk gan izklausās pēc tādas vienaldzības. Un mēraukla tieši ir iesaistīšanās intensitāte kvalitatīvās garīgās aktivitātēs, jo tas rāda tavu attieksmi pret Dievu un pret brāļiem un māsām Kristū
indriķis
# Iesūtīts: 2010.03.12 18:23:15
Ingar, protams, vairāk var būt labāk, bet var arī vienkāršāk, nepadarot Bībeles atziņas ( kura tomēr var arī uzpūst ) gūšanu par aizstājēju vnk dievbijībai.
Mana oma , kā daudzi dievbijīgi kristieši Sibīrijai cauri izgāja un R.I.P. bez īpaši , tā sacīt , intensīvām , Bībeles studijām.
Bet man pašam, piem., zinot daudz par Dieva ceļiem, brīžam pietrūkst vnk dievbijības un uzticības Debesu Tēvam.
rainars
# Iesūtīts: 2010.03.13 18:19:38
Bet man pašam, piem., zinot daudz par Dieva ceļiem, brīžam pietrūkst vnk dievbijības un uzticības Debesu Tēvam. Nu lūk.
viņs pat ņēmās(vismaz vienā lekcijā)apgalvot ka vispār tikai ar viņiem LATVIEŠU VIDŪ PATIESA KRISTIETĪBA AIZSĀKĀS
Gadījās dzirdēt lekciju par hernhūtismu laicīga cilvēka interpretējumā,muzeja darbinieces un vēsturnieces.Tā arī ir zobenbracka(Deus Vult!)
Ingars
# Iesūtīts: 2010.03.15 10:39:38
indriķis

Ir vajadzīgas regulāras un intensīvas attiecības ar Dievu, kas acīmredzot bija tavai omei, bet ņem vērā, cik tad viņai bija to iespēju šādos apstākļos intensīvām bībeles studijām. Ja cilvēkam patiesi Dievs ir svarīgs, tad viņš izmantos visas iespējas. Vienos apstākļos viņam to iespēju būs mazāk, bet citos vairāk, tomēr viņš izmantos maksimāli visu
rainars
# Iesūtīts: 2010.03.29 12:32:01
Brāļu draudzēm latviešu tautā piekrīt tā nozīme, ka tās tiklab garīgā, kā arī nacionālā attīstībā ievada būtisku pagriezienu un zināmā mērā jauna laikmeta sākumu.
Adamovičs ļoti īsā, bet izteiksmīgā definīcijā raksturojis Brāļu draudzi un tās darbošanās panākumus latviešu tautā, kā latviešu ieaugšanu kristīgajā ticībā.Tas nozīmē, ka tos kristīgās ticības sākumus, iedēstījumus, kas notikuši līdz tam un bijuši ļoti vāji.
Īsto iesakņošanos, īsto ieaugšanu ticībā un apzinīgo ieaugšanu latviešu tautā vērojam ar Brāļu draudzes darbošanos, kad kristīgās ticības mācības un dzīves normas apzinīgi tika pieņemtas un izpaudās mūsu tautā, un tas bija šīs Brāļu draudzes godpilnais sasniegums.
«...izpētiet, kurš senlaikos ir bijis svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to un jūs atradīsiet mieru savai dvēselei.» (Jer. 6;16)
rainars
# Iesūtīts: 2010.04.03 14:17:40
Hernhūtieši akcentēja humānismu pretstatā baznīcas kundziskumam, emocionalitāti pretstatā sausajai didaktikai. Iejūtība, sirsnīgums no reliģisko mācību sludinātāju puses bija klausītāja, līdzvērtības atzinums.
http://www.liis.lv/latval/literval/hernhut.htm

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 61 , pavisam kopa bijuši: 4260