KristapsO 
|
Iesūtīts:
2009.11.06 22:37:23
Ineresanti es te vienu dienu palasīju sen aizmirstos baušļus, un man tāds jautājums ienāca prātā kā paliek ar ceturto bausli (Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē), ja man ir bijis audžutēvs kurš vēlāk aprec manu māsu? |
|
KristapsO |
# Iesūtīts: 2009.11.11 10:36:16
Mārtiņš
No tevis uzdotā jautājuma nolasās zināms aizvainojums vai tml. jūtas, kas ja ne liedz, tad vismaz ir par šķērsli pildīt šo bausli (pretējā gadījumā , manuprāt, jautājums nebūtu). Vilks jau skaidroja, ko nozīmē un nenozīmē `godāt`. Kas no tā visa attiecas uz tevi, to mums nelemt, tas tev pašam jānoskaidro (pārāk maz informācijas ir zināms, piem., vai audžutēvs audināja arī tavu māsu, vai jūs visi dzīvojāt vienā ģimenē utt.). Vislabāk būtu aiziet ar šo jautājumu pie sava mācītāja.
Nu jā domāju ka tik sarežģīta tā situācija nav, domāju ka tepat ar varēs ko atrisināt. Šādas tādas norādes par ko padomāt ir.
Savu mācītāju kas kristīja, nēsu saticis kopš tās reizes. Nez vai viņš tur vēl strādā.
Kādus gadus apmēram 10 dzīvojām vienā ģimenē, vecāki bija precējušies, viss kā parasti.
Interesanti kā man būtu jāatiecās pret savu māsu, īstenībā pusmāsu, ja es viņai piemēram esmu piedevis
Un interesanti kādu attieksmi viņa no manis gaida pēc piedošanas. Iespējams jau ka nekādu jo pašcieņa viņai laikam neeksistē.
izlog.S.R
manuprāt, ja šis cilvēks, tavs audžutēvs tevi ir izaudzinājis, tev nav pamata viņu negodāt arī tad, ja viņš ir apprecējis tavu māsu(kas nav viņa asinsradiniece) protams, ja viņa pirmā sieva - tas ir, tava māte ir jau mirusi.
mana māte ir dzīva, un viņa nav viņa pirmā sieva.
Lab par to laikam būs jārunā ar mācītāju, parāk garš tas stāsts. |
S.R...(katole)  |
# Iesūtīts: 2009.11.11 12:05:48
KristapsO
labi, ja esam spējuši tavu situāciju objektīvi apskatīt. un tev no tā ir kāda apskaidrība nākusi.
kas attiecas uz tavu pusmāsu, tad jāteic, laikam jau neviena sevi daudzmaz cienoša sieviete tiešām nevēlētos precēt savas mammas vīru. es negribu nevienu ne nosodīt, ne attaisnot. arī tev tas nav jādara. cilvēki ir vāji un grēks reizēm pavisam aptumšo viņu sirdi, prātu un gribu. diemžēl. iespējams, visvairāk par to sāp tavai mammai. lai Dievs viņai dod spēku piedot savam bērnam un tam vīrietim arī.
bet ar mācītāju par to izrunājies noteikti, varbūt arī mamma to var izdarīt. lai Dievs ir žēlīgs, dziedina un iepriecina.
lūgšos par jums visiem. |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2009.11.11 12:16:41
KristapsO
Savu mācītāju kas kristīja, nēsu saticis kopš tās reizes. Nez vai viņš tur vēl strādā.
Nav svarīgi, vai tu satiec un runā ar to pašu mācītāju, kas kristīja, vai citu. Vienkārši ej un runā.
Interesanti kā man būtu jāatiecās pret savu māsu, īstenībā pusmāsu, ja es viņai piemēram esmu piedevis
Un interesanti kādu attieksmi viņa no manis gaida pēc piedošanas.
Atdod visu tiesāšanu un piedošanu Dievam, necenties to turēt pie sevis. Gan par māsu, gan patēvu, gan sevi .
Aizej uz Dievkalpojumu, izsūdzi grēkus, saņem piedošanu. |
KristapsO |
# Iesūtīts: 2009.11.11 15:57:24
S.R...(katole)
vecāki un māsa jau bijusi pie mācītāja jau pasen,
Mārtiņš
par to tiesāšanu gan ir tā kā tu saki, pagaidām es to pie sevis turu, bet nu pamazām es cenšos to visu atdot dieva rokās, tā pagrūti jau ir. Vecajā derībā tur tie notikumi ir vēl baismīgāki, salīdzinot ar šito.
Pacentīšos aiziet uz kādu Dievkalpojumu, ja jau dzīvotu netālu no baznīcas tad jau būtu aizgājis, bet takā esmu patālu, satiksme ar svētdienās pašvaka. Bet nu tas tā kaut kā jātiek. |
Svētais  |
# Iesūtīts: 2009.11.11 16:06:33
KristapsO Dievs ir devis bauslību ebreju tautai. Mēs neesam glābti pateicoties bauslībai, bet ticībai uz Jēzu, jo bauslībai nav daļas ar ticību. Ievērojot šo bausli, tam , protams, līdzi nāk ilgas dzīves apsolījums. Tomēr paturi prātā, ka tu esi un topi taisnots ticībā Jēzum, ko Viņš ir izdarījis tavā labā, bet nevis bauslībā, vai ko tu vari izdarīt Viņa labā! |
S.R...(katole) |
# Iesūtīts: 2009.11.11 16:30:44
KristapsO
ej gan(uz Baznīcu), šķiet, visi pārējie iesaistītie ar šo situācija vairāk vai mazāk veiksmīgi ir jau tikuši galā. |
Džonijs  |
# Iesūtīts: 2009.11.12 08:22:32
mēdz teikt, ka tēvs vai māte ir nevis tas, kas uztaisīja, bet tas kas izaudzināja.
Njā...mani izaudzināja padomju valsts ...ko man tagad godāt? |
S.R...(katole) |
# Iesūtīts: 2009.11.12 09:15:33
Džonijs
valsts, tā nav persona, tā nevar nevienu izaudzināt. varbūt tev bija mīļa auklīte, vai audzinātāja. kaut gan, cik dzirdēts, tajās iestādēs bērni īpaši daudz mīlestības nesaņem. |
Vardarbe  |
# Iesūtīts: 2009.11.13 13:23:05
Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: "Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?"
Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?"
Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu."
Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi."
Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: "Kurš tad ir mans tuvākais?"
Tad Jēzus atbildēja un sacīja: "Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja.
Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām.
Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām.
Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās.
Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa.
Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu.
Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?"
Tas atbildēja: "Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja." Tad Jēzus uz to sacīja: "Nu tad ej un dari tu arī tāpat."/Lk. 10:25-37/
Bezdievīgā dvēsele kāro ļaunu; tuvākais neatrod žēlastību viņa acīs.
/Sal.pam. 21:10/
|
S.R...(katole) |
# Iesūtīts: 2009.11.13 13:26:45
Vardarbe
esi sveicināta vardarbīgā māsa un jūties pilnībā pieņemta! |
Vardarbe |
# Iesūtīts: 2009.11.13 13:31:22
 jā, jā es jau jūtos pat tad,ja nejūtos!! |
Vardarbe |
# Iesūtīts: 2009.11.13 13:36:27
Tūlīt! |
Džonijs |
# Iesūtīts: 2009.11.13 19:25:00
S.R...(katole) valsts, tā nav persona, tā nevar nevienu izaudzināt. varbūt tev bija mīļa auklīte, vai audzinātāja. kaut gan, cik dzirdēts, tajās iestādēs bērni īpaši daudz mīlestības nesaņem.
Bet gan bērnībā citādi mācija...ka par bāreņiem vienīgi padomju savienībā rūpējas Un par to jāsaka paldies biedram Ļeņinam |
Balss de Vīra  |
# Labojis Balss de Vīra: 2009.11.14 14:55:40
Džonijs
Re, kā patiesība izlauž sev ceļu pie cilvēka pat tad, ja viņš vismaigākajā un ietekmējamākajā vecumā ir barots ar meliem.
Bet tu jau nezini - varbūt kāda auklīte pat tevi Dievu lūdza... vai kāds no taviem tev nezināmajiem tuviniekiem. Varbūt pat tava māte nožēlā par padarīto? Kas zina? |
Džonijs |
# Iesūtīts: 2009.11.15 16:37:54
Balss de Vīra Tajā laikā ar to(aizlūgšanu)reti kurš nodarbojās...tas bija bīstami. Un mana māte arī nav vainīga...ja neuzskata slimību par vainu. |
Balss de Vīra |
# Iesūtīts: 2009.11.15 22:55:43
Džonijs
Ar aizlūgšanu var nodarboties pat lauvu bedrē - tā nav nekāds pēc priekšrakstiem izpildāms rituāls.
Es ik dienas aizlūdzu par daudziem cilvēkiem.
Varbūt tava māte arī lūdza, ko tu zini?... Šādām aizlūgšanām ir liels spēks... |
Adonika  |
# Iesūtīts: 2009.11.15 23:05:08
Es domāt tas ir princips - ja godā vecākus, lai kādi viņi nebūtu, tad arī tiek svētīts. Baušļi jau nav Dieva izgudrojumi, kas būtu zaudējuši aktuālitāti un bija ar mērķi cilvēku ierobežot, lai varētu pie izdevības sodīt. daudziem tāds skatījums, kaut varbūt ne tieši tā formulēts. Baušļi ir principi, vadlīnijas, kā cilvēks var sevi pasargāt no problēmām. Tas formulējums un konteksts ir atbilstošs tā laika sabiedrības mentalitātei.
mums draudzē nesen tieši liecināja par līdzīgu tēmu - sieviete, no kuras tēvs pēc mātes nāves atteicās, lai varētu sākt jaunu dzīvi bez traucējošā bērna. Viņu uzaudzināja ģimenes draugi un pēc daudziem gadiem viņu Dievs uzrunāja par šo un viņa uzmeklēja savu tēvu (sazvanījās, jo dzīvo tūkstošiem km tālu) un izlīdzinājās. Viņš ļoti nožēloja savu rīcību un atvainojās. Un visa rezultātā arī piedzīvoja pestīšanu (komunists ar militāro pakāpi - tb tāds, kam kristietība jau nu pēc viņa uzskata vismazāk vajadzīga). Viņas dzīvē tas atnesa svētību. |
Francisks  |
# Iesūtīts: 2009.11.16 00:25:56
Un kā ar tiem vecākiem ,kas fiziski vai morāli veikuši regulāru vardarbību pret saviem pēcnācējiem-tiem bērniem arī būtu jāgodā savi vecāki???
Tas taču ir amorāli,ko tādu prasīt! |
Balsstiesības |
# Iesūtīts: 2009.11.16 00:31:46
Francisks
Tie ir noziedznieki. Bauslis runā par principā normālu situāciju, kur vecāki pilda savus Dieva uzliktos vecāku pienākumus. |
Francisks |
# Iesūtīts: 2009.11.16 00:35:56
Tātad pat baušļus nevar uztvert viennozīmīgi! |
:: Pievienot komentāru
|
