Ervīns 
|
Iesūtīts:
2009.11.03 19:34:09
Jusu attieksme Darvina teorijai. Cik ir zinams katolu baznica atzina Darvina teoriju. |
|
Mulders  |
# Labojis Mulders: 2009.11.04 14:14:16
Ctulhu, nezinu par Kreacionistiem, bet IDistiem ir tieshi tie pashi dati, tikai interpeatacija daudz sakariigaaka, vismaz neievieshot jaunas koncepcijas, bet paliekot pie vecajaam, esoshajaam un empiiriski noveerojamajaam - apzinjas!
Pietam IDistu paredzeejumi pagaidaam piepildaas visai labi... Kas interesanti visi meediji regulaari kviec pilnaa riiklee kaa trasts kaarteejais meerkakjis... kas ir starpstadija, tachu paaris meeneshus veelaak, kad atklaajas ka shis ir vai nu tiirs cilveeks vai tiris peertikjis, to parsti meediji noklusee un paslauka zem tepikjiisha!
Pieraadiijumu evoluucijas procesam nav. Savukaart pieraadiijumi Inteligjentam Dizainam - cik uziet - pat evoluucijas fanaati tomeer tieshi ar dizaina metodeem meegjina restaureet pirmo proto-shuunu, kuras sarezhtjiitiiba kaut kaa stirpi paarsit prosto random selekcijas speekus!
Veel vairaak, te nesen frukti arii evolucionisti atklaaja, ka kaut kaads proteiins nevareetu "de-evolucioneet" taa saakotneejaa stadijaa, jo tam vajag 5as vienlaiciigas binding-site mutaacijas... Tik shie jau nesaprata, ka shitaa limitaacija darbojas abos virzienos... ja no a nevar ieguut b jo traucee 5as mutaacijas, tad no b arii nevar ieguut a jo tieshi taas pashas 5as mutaacijas to traucees... tb kosvenno apstiprinaaja Maikla Biihii darba rezutlaatus, ka ja proteiinam vajag vairaak kaa 2as point-mutaacijas tad tas ir aarpus random-selekcijas kapacitaates... end of story!
Prikols tajaa, ka darvinisti var blenzt uz datiem un pieraadiijumiem un neticeet tam, ko tie raada... bet... paradigmas mainja notiek visai iisaa periodaa, kad uzkraajas kritiskaa masa ar pieraadiijumiem... taa veel nav uzkraajusies, gaidaam... paredzu tuvaako paardesmit gadu laikaa buus shis shifts visai speeciigs biologjijaa! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.04 14:36:10
Ctulhu, tak tu nesaprati elementaru lietu!
Izmainjas VIENAA punktaa neko nedod... jo, lai proteiinam binding-sites izveidotos pa jaunam, vinjam vajag vienlaicigii 5as mutaacijas... tb viena mutaacija neko nedod... taads proteiins vienkaarshi buus reaals junk shuunaa, kas tiks izvadiits kaa meesls, jo nekam nederees un nespees nekur neko ietekmeet... |
incognito  |
# Iesūtīts: 2009.11.04 14:43:26
Cik es zinu, dzīvības izcelšanās no neorganiskām vielām nemaz nav Darvina evolūcijas teorijas sastāvdaļa. To jūs, kristieši, veltīgi viņam pārmetat. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.04 14:45:36
Viena punkta mutacija - viena aminoskaabe citaadi - proteiins foldeejas uzreiz pavisam citaadi - rodas N jaunas binding sites - telpiskaas struktuuras izmainju deelj.
Nuja... bet runa iet par 5aam mutaacijaam, bez kuraam proteiina foldings neatbilst tam, kas vajadziigs attieciigajam binding-siteem!
Tb jaanotiek 5aam mutaacijaam, nevis vienai mutaacijai, citaadi foldings ir nepareizs, binding-sites vienkaarshi NAV... tb shtekeris ir, bet rozetkas nav... Vajag rozetkai-shtekerim atbilst... un tur nav "plavnijs perehods", bet konkreetas atbilstiibas....
Vechi veica peetiijumu, ka divi jakobi evolucionaari tuvi proteiini nevar viens otraa evolucioneet izzatogo sho vinju atshkjiribia ir shiis 5as mutaacijas, kas ir nepiecieshamas!
Viena mutaacija neko nedos... tev buus vispaar shtekeris, kursh neder nevienaa rozetkaa... prosto peldees taads proteiins nevienam nevajadziigs... un Naturaala Selekcija shamo narhenizees nafig... organismu, kas producee nepareizi foldotosu proteiinus! A PAREIZI foldots, taads no kura ir kaada jeega organismam, prasa konkreetas point-mutaacijas, nevis random point-mutaacijas, jo konkreetos binding-saitus producee konkreets foldings, kuru savukaart producee konkreeta aminoskaabju rinda, nevis random...
Detaljaam (proteiiniem) ir jaatbilsts savstarpeejiem interfeisiem, tas ka tev automashiinaa viena detalja tikai vienaa vietaa sakrtisiis ar to, kur tai jaabuut pieskruuveetai, tas tev nepaliidzees... tev vajag, lai visi caurumi un izliekumi atbilstu vietai, kur detalja jaaievieto... citaadi detalja ir nederiiga un aaraa izmetama... tu nevari mashiinu saskruuveet no detaljaam, kuras tikai pa 1/5 atbilst savstarpeejiem interfeisiem! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.04 14:46:54
Cik es zinu, dzīvības izcelšanās no neorganiskām vielām nemaz nav Darvina evolūcijas teorijas sastāvdaļa. To jūs, kristieši, veltīgi viņam pārmetat.
Redzi, ja indukcijai nav baazes, tad induktiivaa paareja ir gaisaa pakaarta - fantaazija! |
incognito |
# Iesūtīts: 2009.11.04 14:48:54
Mulders
Nē, nu kāpēc? Nav jau teikts, ka dzīvības izcelšanās mehānismam jābūt tam pašam, kas radīja sugu daudzveidību. Darvina teorija apskata tieši pēdējo. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.11.04 14:57:07
incognito, apskatiit ta apskata, bet izskaidrot nevar...
Jo darvinisti veel liidz shim briidim ignoree elementaaru lietu (Darvinam arii ar to bij probleema) - matemaatiku. Visi dziiviibas procesi buutiiba ir informativias dabas transkripcijas mehaanismi... Tas ir vairaak IT laucinjsh un no taa aspekta arii tiek apluukots... Funkcionaalaa informaacija un taadas lietas... Tur darbojas visi tie pashi limiti ko IT teorija apraksta! Paari dupai uzleekt nevari! |
indriķis  |
# Labojis indriķis: 2009.11.04 21:08:50
Gnīdrolog , ne jau tu, ateisti un evolucionāristi uzstādīs ekskluzīvus kritērijus, kas ir un kas nav zinātniska teorija.
Kādi fiziskās realitātes novērojumi? Vai ne realitātes noliegšana un apiešana ar līkumu, lai tikai saglabātu evolucionāristu mītu.
Tāpat kā kristietībā ir ortodoksija un maldu mācības, tāpat arī zinātnē nodalāmi reāli empīriskā izpētē un faktos pamatoti zinātnes novirzieni un tamlīdzīgu teoriju radītāji typa - agrāk zinātnieks un pētnieks , tagad nabagmājas sētnieks.
Pasaki, kāds cilvēkiem noderīgs zinātnes novirziens kaut ko zaudētu, ja mēs atteiktos no šīs tukšās teorijas? |
bifri [80.232.253.110] |
# Iesūtīts: 2009.11.24 10:35:58
http://www.tvnet.lv/zinas/tehnologijas/mistika/article.php?id=616343 |
Kaarlis  |
# Iesūtīts: 2009.11.24 15:52:08
Brinishjigi, ka briti riiko.  Esmu liels Darvina fans. |
:: Pievienot komentāru
|
