atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Vai Mārtiņš Luters jums ir autoritāte?
mārrutku vilks
Iesūtīts: 2009.10.31 10:25:53
Vai viņa uzskati jums šķiet saistoši - kāpēc jā vai kāpēc nē?

diskusija primāri kristiešiem
<< . 1 . 2 .
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2009.11.06 00:59:16
*Duksis
Šim vīram pirms tam ir daudz sirsnīgāks raksts, kurā šis jūdus uzlūko kā Dievam dārgus atgriežamus bērnus.
Var vaicāt, vai pie vainas bija paša Mārtiņa veselības problēmas pie otrā darba asajiem vārdiem, vai arī ziņas (patiesas vai nepatiesas), ko viņam kādi piegādāja, kad pēc kādas sarunas ar jūdu kopības pārstāvjiem tie esot zaimojuši Pestītāju, un caur to iniciētais sašutums, bet šī `antisemītisma` kārts ir lēts triks, ja top ignorēts šī vīra ļoti asā izrunāšanās pret tautiešiem - vāciešiem, kuri Dievu aizmirsuši.
Reizēm, asos izteiksmes līdzekļos interpretētāji mēdz ietulkot savas fobijas un aizspriedumus.
rabi x. [80.232.253.110]
# Iesūtīts: 2009.11.06 17:06:27
Ctulhu jā, ja padomā, ko daži labi domā par viņu
http://www.tvnet.lv/zinas/arzemes/article.php?id=614204
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.11.07 18:05:16
Lutera laikabiedrs, kā vēlāk izrādīsies - humānists, Roterdamas Erasms domā šādi: ir lietas (patiesības), kas var būt zināmas, un, ir lietas, kas nevar būt zināmas -

(1) ir lietas, kas ir zināmas tikai debesīs;
(2) ir lietas, ko Dievs negrib, lai tās kļūtu zināmas, piemērām, Pastarās tiesas stunda;
(3) ir lietas, par kurām Dievs vēlas, lai cilvēki pie tām nonāktu pārdomu (izziņas?) ceļā;
(4) ir lietas, par kurām Dievs vēlas, lai tās būtu skaidri acīmredzamas, piemērām šķīsts un pareizs dzīves veids;
(5) ir lietas, kas pat kļuvušas zināmas, nav piemērotas cilvēkam.

Ja mēs pieņemam šādu mērenu, uz veselīgu skepticismu balstītu klasifikāciju, tad acīmredzot Raksti nevar saturēt kādu absolūtu patiesību, tie nevar būt autoritāte pēdējā instancē. Luters tādu nejaucību pieņemt nevar! Nekādus mērenus uzskatus! Tiek uzstāts uz noteiktu dogmatisku pieņēmumu patiesumu. Rakstos ir viss, kas nepieciešams! Bībele par sevi ir skaidra un nepārprotama, un satur visu lietu patieso jēgu. Nujā, ja kāds kaut ko nesaprot, vai Raksti nepietiekoši viņam ko atklāj, tad tā ir viņa paša problēma - viņā nemājo Gars, kas nepieciešams lietu pareizai izpratnei. ... . Un tomēr liekas, ka veselīgs skepticisms ir laba lieta, laba lieta arī ticības jautājumos. Ja mēs būtu briduši ērkšķaino izziņas ceļu pa Erasma iezīmēto taciņu, tad principāli nepastāvētu pretrunas starp zinātniskām un teoloģiskām patiesībām. Piemērām, ja sekojam Erasma domu gaitai, tad varbūt Dievs pats vēlējās, lai kāds caurkritis medicīnas students, kas ģība redzot asinis, kurš pārmeties uz teoloģijas studēšanu, darītu cilvēcei zināmas kādas patiesības, kas vēlāk tiks apkopotas zem nosaukuma "evolūcijas teorija."
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.11.07 21:20:03
*Duksis Kādreiz derētu apskatīties par kādu tēmu notiek diskusija.... . Ā... "Vai Mārtiņš Luters jums ir autoritāte?"... Tad jau laikam es savus prātuļojumus esmu īstajā vietā ielicis.
Balss de Vīra
# Labojis Balss de Vīra: 2009.11.08 03:20:03
Savādi, ka nekristieši visai dedzīgi te spamo, lai gan diskusijas ierosinātājs norāda, ka diskusija primāri kristiešiem ...
Aivars Lapšāns
# Labojis Aivars Lapšāns: 2009.11.08 14:35:49
mārrutku vilks

Es gribētu aiz rokas ievest Luteru Rīgā. Kad ,,luterāņi,, nesa no baznīcām arā visu un krāva visnetīrākajās vietās.. Dzina ārā katoļus , noņēma Dievnamus un klosterus.
Ko Luters tajā laikā Vācijā darīja? Viņš ieveda draudzes īstās Mīlestības , kristīgās sadraudzības kopienās. Viņš mācīja reālu draudzi , kāda tā bij apustuļu laikos. Neviens apustulis nededzināja mājas , nedzina no sinagogām cilvēkus..... Luters pat prātā nevarēja aizdomāties , ka metodes lai Jēzu pasludinātu par baznīcas galvu būs tik vājprātīgas. Un tur kur barbari ieņem vietu baznīcā - viņi var saukties par luterāņiem , vai apustuliskiem pēctečiem viņi sevi nominēs visskaistākajos vārdos. Cilvēku acīs viņi būs barbari , kuri nostājušies Dievam priekšā ar muguru.
Rīgā viss noritēja ar barbarisma metodēm. Kāds vīrs , kas nesa svētbildes no baznīcas, vakarā pārnācis mājās turpināja brūvēt alu. Māja aizdegās, liesmas aizskāra baznīcu un Rīga sāka degt.
Pārprasta kristietība ir barbarisms. Tas agri vai vēlu nāk no cilvēka ārā un ,,Rīga sāk degt,,.
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2009.11.08 15:50:03
Livonija beidza pastāvēt tikai 1561.g. (Livonijas ordenis kapitulē Polijas-Lietuvas ūnijai). Nevarētu teikt, ka ordenis uz reformāciju noskatījās ar dziļu vienaldzību, bet nenostājoties nevienā no pusēm, tas ir ieņēmis neitrālu pozīciju par labu reformācijai. ... . Pašai sev par nelaimi katoliskā baznīcā bija sadzīvojusi lielu mantu, kļuvusi par ietekmīgu feodāli un prasmīgu ļaužu sviedrētāju. Tādējādi Lutera prasība, lai baznīca atsacītos no milzīgajiem īpašumiem un greznības bez kavēšanās rada simpātijas rīdzinieku rosīgākajā daļā - amatnieku un tirgotāju ģildēs. Piebildīšu, ka šis spēks bija arī lieliski organizēts un iekšēji saliedēts. Tas varēja, ja vajadzēja, gan uz pilsētas mūriem pastāvēt, lai atgaiņātos no ienaidniekiem, gan darīt citus darbus vai nedarbus. Šis spēks, ko nekādi nevar dēvēt par barbariem, arī paveica to, ko dēvē par reformāciju. Šī spēka izpausmes dažkārt nebija spējīga ierobežot pat Rīgas rāte. Pēc ordeņa kapitulācija vēl gadus 20 Rīga baudīja brīvpilsētas statusu, taču tad tai ķepu uzlika Polija un sākās kontrreformācija. Rīdzinieku naids pret visu katolisko bija nepārprotami liels un tas izlauzās tā saucamajos Kalendāra nemieros 1584.g., kad tiešām viss katoliskais tikai postīts uz nebēdu. Kaut kas šo nemieru rezultātā jau arī tika panākts - ar rīdziniekiem noslēdza izlīgumu, kurā pie varas esošie piekāpās reliģijas jautājumos, atcēla jaunā kalendāra ieviešanu, ierobežoja rātes tiesības, pielaida amatnieku un tirgotāju ģildes pie pilsētas pārvaldes. Luterisms bija kļuvis neatgriezenisks. Kas notika ārpus Rīgas? 16. gadsimta otrajā ceturksnī luterānismā pārgāja masveidā arī muižnieki. Valmieras landtāgā 1554. gadā Livonijas kārtas vienojās par ticības brīvību. 16. gadsimta trešajā ceturksnī luterānisms kļuva par dominējošo konfesiju Livonijā. Vai tas bija labi, vai slikti? Laikam jau labi - augsne bija sagatavota stādīšanai... . Laikam jau, ja vienā svaru kausā ieliksim tā saucamās svētbildes, padzīto priesteru un mūķeņu varzu un izdemolētās baznīcas, bet otrajā svaru kausā - lēcienu tautas garīgajā attīstībā, ko sev sākotnēji ir nesis līdzi luterisms, tad puņķoties par "barbarismu" laikam īsti pamata nav.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.11.08 19:20:41
*Duksis

Sagrābstīta vēsture ir dzeja.
Kad barbarisms nomaina barbarismu , tas nenozīmē , ka garīgās represijas neturpināsies. Katoļu māsas , kuras tika dzītas no klosteriem nesastāvēja konfesijā , bet gaismā. Tāpēc par mūķeņu varzu nosaukt ticīgajam , kurš savu dzīvi ir atdevis Jēzum ir nekorekti.
Garīgā atmoda Latvijā nesaistās ar Luterānisma ienākšanu grautiņu laikā. Garīgā atmoda sākas vēlāk. 172otie gadi. Līdz šim laikam luterāņu mācītāji pārsvarā latviešu tautu uzskatīja par ko mazvērtīgu. Priekšroku deva muižkungiem. Visādi viņiem izdabājot.
1700 gados sākas latviešu garīgā Svētā Gara atmoda. Skolas, mūzikas skolas, patiesa Dieva vārda mācīšanās, svētā sadraudze, sludinātāji no tautas vidus....Saucamā brāļu draudžu kustība.
Atkal daļai mācītāju un muižkungu šis projekts nepatika un tautas nodevēji izsita atļauju no carienes veikt reālas represijas. To viņi arī saņēma. Un ar varu tautu ievilka baznīcā. Sadarbība ar muižkungiem turpinājās. visnelietīgākajā veidā. Piem. mācītājs atļāva izvarot muižkungam svešu līgavu pirms kāzām utt...
Pienāca laiks , kad brāļu draudzes atkal atļāva. Atkal mācītāji sadarbībā ar vietējo varu sāka represijas uttt.
Patiesais Luterānisms līdz Latvijai nonāca tikai 1729. gadā , kad Luters to visu vēroja no mākoņa maliņas. to ieveda pa sānu celiņiem. Ne no Rīgas. Hernhūtieši.
Manā pagastā, Ungru muižas pilī, Raiskuma pagastā man bija tas prieks bērnībā skraidīt pa to pili un mācīties pimās zinības un noraudzīties , stāvot bieži vien kaktā uz sienas uzzīmētajiem sargiem , kurus brāļu draudžu sērgas ieviesējs barons fon Kampenhauzens lika uzzīmēt , jo kara laikā viņi viņam esot izglābuši dzīvību. Pimajā stāvā , pilī ir zīmējumi ar kristīgām tēmām, kas atspoguļo , ka tas nemaz tik sen nav bijis. Toreiz bija dzīvi cilvēki, mīlēja . cieta. Un šodien.....mēs visi esam reāli un katra cilvēka nostāšanās pret Dievu barbarisma trimfā ir barbarisms.
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.11.08 20:18:37
Vau... ko man te piesienas? (1) kas attiecas uz "varzu", t.sk. mūķenēm: nevienam nav tiesību tā atrauties no sabiedrības, lai aizmirstu par kalpošanu savam tuvākajam, neviens nevar atdot savu mūžu Jēzum kā citādi, kā tikai kalpojos savam tiuvākajam, t.i. uzņemoties uz sevi daļu sāpju, rūpju un likstu, kas apsēdušas tuvāko, tādējādi uzveļot sev plecos daļu pasaules smaguma. Tuvākā mīlestība ir darbīga, tā ir reāla, rezultatīva un praktiska palīdzīgas rokas pasniegšana. Nav tuvākā mīlestības ārpus šādas darbības, lai arī kas netiktu darīts. Uff... nu Duksis pagāns baigi laiž;
(2) kas attiecas uz Brāļu draudzēm, tad Reksis sajūsmināts par to darbību lēkā un nekādi nevar nomierināties, Lapšāna vērtējumiem šajā sakarā piekrīt pilnībā. Tikai viņam nezkapēc liekas, ka ar Luteru Brāļu draudzēm daudz kopējas saistības nav, vairāk, šķiet, Morāvijas brāļiem ir kas kopējs ar Janu Husu un varētu būt stipra radniecība mūsdienu baptistiem. Tā nu sanāca, ka Brāļu draudžu ziedu laikos luteriskās baznīcas bija tukšas - lielākā cilvēku tusēšana notika draudžu saiešanas namos. ... . Brāļu draudžu sakarā domāju, ka mums ir jāatdod neliels parādiņš, proti, kaut kur ceļa malā starp Karalaučiem un Rīgu ir jāuzceļ neliels piemineklis kādam taupīgam vīram, kas, pieņemsim, basām kājām nāk uz Rīgu, pāri pleciem nesdams zābakus, lai tie pirms laika nenovalkātos. Vārds šim vīram varētu būt Kristiāns Dāvids, viņš vēl nezina, ka viņš sev līdz citiem cilvēkiem atnesīs ko ļoti svarīgu un nozīmīgu. Iespējams, ka pie "svarīgā un nozīmīgā", kas tika atnests, ir pieskaitāma arī cilvēku prasme pašorganizēties, darīt savu dzīvi labāku, cīnīties par savām tiesībām (hmm... piemērām Kauguru nemieri 1802.g. itkā esot Brāļu draudzes roku darbs..). ... . Nuja, laikam es kā ateists vismaz otrajā paaudzē, bet tīrasinīgs vidzemnieks ar dzimtas saknēm, kas nepārprotami iesniedzas arī brāļu draudzēs, vairāk neko prātīgu nepatiekšu, ja nu vienīgi to, ka ļerkšķēšana pa reliģiskām lietām man acīmredzot ir ģenētiski pārmantota un padodas itin raiti.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.11.08 20:39:04
*Duksis
Cik var izdarīt laba no tālienes saviem tuvākajiem, būdams mūks ..vai mūķene. Tā ir cita sarunas tēma.Es Arī to neatbalstu 100% , bet atbalstu 101%. Ar cilvēcisko prātu. Bet ir Dievišķais prāts ...tā ir cita dimensija.
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.11.08 20:50:12
Aivars Lapšāns

> Cik var izdarīt laba no tālienes saviem tuvākajiem, būdams
> mūks ..vai mūķene.

Galīgs bezceris nav. Iespējams, ka tauitas arhetipiskajā (mitoloģiskajā) domāšanā sastopama tēla "Baltais tēvs" reāls prototips ir dominikāņu mūks, kas pārvietojas no mājas uz māju: kristī bērnus, svēta maizi, ārstē slimniekus, stāsta līdzības no Svētajiem rakstiem, kā arī to kādi tik brīnumi nav sastopami plašajā pasauilē. Cilvēki taču galīgi dumji nav, tie ātri atpazīst, kurš ir tas, kas viņiem patiešām vēl un dara labu. ... . Stipri šaubos par tādu tuvākā mīlestības izpausmēs efektivitāti, kā noslēgšanos savā cellē vai klostera sienās un koncentrēšanos uz savas personiskās dvēseles glābšanu.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.11.09 00:07:34
*Duksis
Aiziešana uz klosteri ir reta parādība. Man laba paziņa, būdama ļoti laba mūziķe, izvēlējās klosteri. Tas man bija šoks. Bet zinādams viņas harizmātisko mīlestību pret Dievu , es viņu labi saprotu. Tad viņai bija 20 gadu, tagad 26... Bet , protams , ka viņa varētu te pie Dieva pievest ar savu harizmu pa šiem, gadiem kādu simtiņu cilvīšu stabili, ja darbotos ārpus klostera. Bet klosterī pastāvīgu lūgšanu rezultātā viņa iespējamsatgriež vēl vairāk, jo lūgšnām mūru nav un arī Svētajam Garam , kas darbojas pie mumsim.....
Duksi , man ir kauliņi norakti ?!
Mulders
# Labojis Mulders: 2009.11.09 10:36:34
Savā laikā cilvēki domāja, ka saule rotē ap zemi. Nez no kurienes šāda ideja nāca?

Un kas vainas shaadai domai. Tas ir patiesiiba atbilstoshi noveerojumiem no zemes kaa atskaites punkta! A no kurienes naak ideja, ka ir otraadi?
S.R...(katole)
# Labojis S.R...(katole): 2009.11.09 11:04:34
lai piedod man visi luterāņi, bet Luters man nav autoritāte. cienot jūsu reliģiskās jūtas neko vairāk arī neteikšu.
danar
# Labojis danar: 2009.11.09 11:49:14
Luters bij ari cilveks...bet Dievu vins" ņēma" ljoti nopietni.Un to varetu no vina macities.
Bet ta man patik Lutera vienkarsa valoda,humors.

...ja par uzskatiem,tad ja..ir saistosi.Tapec vins savus uzskatus balstija Rakstos,petija,ludza un daudz stradaja pie tiem.Nevis pagraba no gaisa...ka tas sodien aktuali.
<< . 1 . 2 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 51 , pavisam kopa bijuši: 4250