atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem klusā daba kā sakrālā glezniecība
Svilpaste
Iesūtīts: 2009.09.26 16:46:48
Žurnālā "Rīgas Laiks" (2009.g. sept.) publicēts Kaspara Vanaga raksts "Ar mākslu iebarotie", kur autors izsaka varbūtību, ka vai klusā daba, kas kā žanrs dzimusi un augusi flāmu un nēderlandiešu mākslinieku darbnīcās 16./17.gs., zināmā mērā nav veidojusies kā slēpnis, kur sakrālajai glezniecībai patverties no svētbilžu grautiņiem. Rieksta čaumala kalpo kā alegorija koka krustam, pusizlobīts valrieksts- Kristus, maize un siļķe- kā gavēņa laika atturība, omārs- augšāmcelšanās. Rembranta vērša kautķermenis kā līdzība ar krustā sišanu. Autors gan atzīst, ka skatīt reliģiskās paralēles ik aizkostā gaļas pīrāgā būtu pārcenšanās, jo kā saka Freids reizēm cigārs ir tikai cigārs.
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.26 17:06:27
Svilpaste
Neesmu gan rakstu lasījis, bet atceroties redzētās klusās dabas, būtu piesardzīgs šādas teorijas vispārinājumu sakarā. Protams, reizēm mākslā ir savi rēbusi un zemteksti, bet reizēm ir jāuzmanās ielasīt to, kas tur nav. Tā, piemēram, 50-70 gadu mākslinieki toreizējā LPSR nereti tika `pērti` par to, ka gleznā redzamie ļaudis soļo uz `rietumu` pusi, vai pilsētas ainavā pietrūkst jaunbūves. Protams, reizēm jau savas zemtekstu spēles bija, bet reizēm pārcentīgi `pieskatītāji" pamanījās atrast tādas detaļas, kas nevienam prātā nebūtu nākušaas.
Džonijs
# Iesūtīts: 2009.09.26 17:14:43
AivarsVo vo...es arī gribēju pieminēt tos CCCP laikus , kur mums skolā bija jāsaskata jebkurā Raiņa dzejolī pozitīvais darbaļaužu tēls
Grēciniece
# Iesūtīts: 2009.09.26 17:32:52
Varbūt nevajag meklēt melnu kaķi melnā istabā, it īpaši, ja tā tur nav?
Man personīgi tik pastarpināts simbolisms liekas vairāk kā aiz ausīm pievilkts.
incognito
# Labojis incognito: 2009.09.26 17:56:19
Vispār jau to laiku cilvēki mīlēja gleznās iešifrēt apslēptas norādes. Piemēram, es lasīju par Goiju un vienu no viņa gleznotajiem hercogienes Albas portretiem. Ar pirkstu hercogiene norāda uz zemi savā priekšā. Kad glezna tika restaurēta, izrādījās, ka tur rakstīts "Tikai Goija".
To mēdz uzskatīt par norādi, ka viņi bijuši mīļākie.
bitukas
# Iesūtīts: 2009.09.26 20:02:56
Raksts ir pavisam par citu tēmu, starp citu, ļoti interesants...
Papucs
# Iesūtīts: 2009.09.26 20:44:59
Svilpaste
Ja tā ir, tad viņi to sakrālismu gleznoja tikai paši sev vai šauram izredzēto lokam. Varētu salīdzināt ar pupiņvalodas komplicētāku modeli.
Ja mēs runājam par sakrālismu, vienkārši vērojot Dieva radīto bērzu avota malā, tad šķiet, ka haikas būs tuvāk sakrālai izpausmei, jo tajās jau lielāka daļa cilvēku bez jebkādām simbolu priekšzināšanām spēs sajūsmināties par Dieva varenību un skaistumu.
Svilpaste
# Iesūtīts: 2009.09.26 22:37:00
Varbūt viņi gleznoja katoļiem, kuru Nīderlandē nebija daudz? Tas jau ir šaurs loks.
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.09.26 22:38:20
Svilpaste
Nezinu, bet tad jau man labāk patīk Ausekļa Baušķenieka klusās dabas ar kuplajām sievietēm. Manī tas izsauc visnotaļ sakrālas asociācijas.

(vadoties no instinktīvi sajūtamā simbola apaļš=pilnība)
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.27 08:55:26
Papucs
Kur tu tādas `klusās dabas` esi rāvis?
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.09.27 10:33:14
Aivars

Biju uz izstādi muzejā, bija man grāmata, ko esmu kādam uzdāvinājis, bet kopumā uzskatu Ausekli Baušķenieku par latviešu labāko gleznotāju, līdzīgi Salvadoram Dalī un Alesandro Botičelli
Diemžēl internetā ļoti maz sastopams:
http://1.bp.blogspot.com/_ZacVcJuYqTg/RalgBVncS2I/AAAAAAAAAAM.. /C01cAsKjS7w/s320/1163562848.jpg
http://i.liepajniekiem.lv/images/izklaide/111108_veiherte_ivonn.. a3.jpg
http://www.strudelrags.com/LATVIA130.jpg
http://www.strudelrags.com/Ltvia500.jpg
http://www.strudelrags.com/latvia_1.jpg

Ja vēlies uzzināt ko vairāk, tad jāmeklē grāmatas.
Balss
# Iesūtīts: 2009.09.27 11:37:10
Papucs
Ai, ai, kādi jūs ar Baušķenieku nerātņi...
Aivars
# Iesūtīts: 2009.09.27 13:07:07
Papucs
Mākslinieku tad es zinu, bet `klusās dabas ar kuplajām sievietēm" pēc oksimorona vai ironizēšanas izklausās. Cik zinu, tad "klusā daba" ir žanrs, kas gluži nešujas kopā ar daiļavu atainošanu, ja vien šī nav galīgs ķirbis šī vārda vistiešākajā nozīmē. Skaties, ka Tevi kāda šejienes karojoša feministe nenoēd bez sāls.
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.09.27 14:11:00
Krievi bez liekas liekas klīrēšanās nosauc lietu savā vārdā - pasaka "natjurmort." Latvietim ir problēmas. Viņam ir grūti patiekt "mirusi daba", viņš šim glezniecības paveida nosaukumam (fr. "natura morte" - mirusi daba) pieiet kreatīvi un saka "klusā daba." ... . Liekas, ka atbilstošs apzīmējums šim glezniecības paveidam būtu: "lietas izrautas no sava konteksta (dabiskās aprites)." Piemērām: ziedi vāzē, dažādu lietu kompozīcijas, piemērām uz saburznītas avīzes uzlikta siķes galva, sagriezts sīpols, aizkosta maizes rika, tējas glāze un degvīna pudele.... . Ja ieraujam butiļvrot un uzkožam buterbrod, tad mēs nonākam pie reveleišena, ka mākslā, un ne tikai, vienmēr var atrast simbolus un alegorijas. Ja kādam labpatīk tajā atrast reliģisku simboliku,- lūdzu! Cilvēks, ja vēlēsies, to atradīs arī tad, ja tāda nemaz nav bijusi autora iecere. Apziņa taču, ne tikai atspoguļo realitāti, bet arī rada to. Māksla ir spējā saskatīt neikdienišķo ikdienišķajā un vienkāršo neparastajā, t.i. paskatīties uz lietām tāpat, kā uz tām paraudzījies un mirkļa valdzinājumam ļāvies padevīgais savas mūzas kalps mākslinieks.
slinkums logoties [95.68.38.143]
# Iesūtīts: 2009.09.27 16:48:40
*Duksis
Angļu `still nature` arī ir problēma?
*Duksis
# Labojis *Duksis: 2009.09.27 17:51:01
Neesmu speciālists valodu smalkumos, bet liekas, ka angļi, kas nekad nav sevi apgrūtinājuši ar terminoloģijas precizitāti, lieto abus apzīmējumus: gan "still life", gan "dead nature." Liekas, ka angļu "still life", līdzīgi latviešu "klusajai dabai", ir savulaik nočiepts no vācu valodas, kurā franču “nature morte", kā protestantisko pasaules uztveri šausminoša, ir pārtapusi par maigo, sapņaino un elēģisko "Stilleben."
slinkums logoties [95.68.38.143]
# Iesūtīts: 2009.09.27 20:36:01
*Duksis
Mī un žē, kas par paziņojumiem... Ja vēl dižs pamats tiem būtu.
*Duksis
# Iesūtīts: 2009.09.27 20:55:24
slinkums logoties [95.68.38.143]

Ja negaršo - neēd... .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 47 , pavisam kopa bijuši: 4150