atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem dziesmugrāmata - nošugrāmata midi veidā
lohs74
Iesūtīts: 2009.08.23 21:35:17
Sveiki!

Būtu dikti forši dabūt dziesmugrāmatu midi failos. Visticamāk varētu to saveidot ar failu apmaiņu...
Var būt jau kāds par to domājis?!?

Jānis
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>
AutorsZiņas teksts
lohs74
# Iesūtīts: 2009.08.29 21:39:08
ps. Paldies AivarL, hmm, nezinu īsti, bet ka nesanāk /Alternatīvā Dziesmu grāmata/
Papucs
# Iesūtīts: 2009.08.29 22:05:41
-Jona-
mani nogalināt varētu, piepiežot klausīties Jauno vilni
Ak, tāpēc Tu dīvaina
Jaunais vilnis ir manas eksistences, dzīves un domāšanas harmonija.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.30 01:11:13
lohs74
Es nemaz nezinu vai LELB štuko jaunu dziesmu grāmatu. Ko nozīmē alternatīvā? - Es jau būtu priecīgs , ka LELBs izdotu jaunu Dievkalpojumu grāmatu, kur būtu iekšā jaunas dziesmas. Labi, ja tantuki grib , var visas vecās atstāt, bet vajag jaunos hītus. Un arī akordus. Tāds laiks. Tagad muzicē visur uz nebēdu. Kādreiz tā nebija.
Tiko pats atgriezos no viena pasāciena dziļā mežā , kur viens kritīgs pāris savā muižā uzņēmis Rīgas skolniekus. Sanāca tā , ka es viņiem piedāvāju ap 20 dziesmu ārpus baznīcas grāmatas un tikai vienu no grāmatas , to pašu regeja stilā - ,, Kad redzu Dievs es Tavu roku darbu....,,
Bet uz Tavu pirmo jautājumu - ir šitajā pašā lapā mūzikas nodaļas baznīcas dziesmu grāmatas teksi. Nav gan laikam notis un akordi. Es vismaz neatradu. Nē , nu , traki, ka viss tik pavirši....
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.30 01:20:04
Jānis Kalniņš

Vēl atceros no senajiem laikeim kādu Jura Griņēviča lekciju, kurā viņs aizrādīja ērģelniekiem, ka sv. Vakarēdiena laikā nav jāspēlē minorā, bet gan mažorā, kur nu es viņam pilnībā piekrītu!

Kāpēc?
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2009.08.30 10:17:38
Aivars Lapšāns

Tāpēc, ka pie Sv. Vakarēdiena mums nav par ko skumt, mums ir jāpriecājas, saņemot vislielāko Debesu Dāvanu - pašu Pestītāju!

Bet par tām dziesmām - nu es Tev nepiekrītu. 1) nav smuki pretnostatīt tantukus (varbūt arī onkas?) jauniešiem; tā ir kārtējā draudzes sadalīšana. 2) Kur tad ir tie jaunie hīti? Vai tie būtu tie primitīvie gabaliņi ar nepārtraukti atkārtojošos vienu motīvu un vienu frāzi? Varbūt tas tā labi der šaurām pierītēm, bet tā jau vēl nav mūzika! Un tevis pieminētais "kad redzu Dievs" ir gaužām vecs baptistu gabals, nu vismaz kādi 80 gadi, ja nemaldos, tas jau ir arī Dombrovska sastādītajā korāļu un garīgo dziesmu grāmatiņā. Pasniedot to regeja stilā ir tas pats, kas Baham uztaisīt ritmizētu aranžējumu. Varbūt jau ir arī jauki tā klausīties Mocarta 40. simfoniju, bet tas tomēr liecina par zināmu laikmeta garīgo nabadzību: paši neko nespēj radīt, tad nu ņem un atgremo to, kas jau ir!

Tālāk. Korāļus ar akordiem reāli nevar pavadīt, jo klasiskais korālis ir rakstīts četrbalsīgai dziedāšanai. Skaists izņēmums ir "Klusa nakts", kas ir rakstīta ģitāras pavadījumam. Cita starpā, mēs to ziesmvētku dievkalpojumā arī bieži dziedam ģitāru, nevis ērģeļu pavadījumā!

Es piekrītu, ka baznīcas mūzikai ir jāatīstās, bet tai ir jāatspoguļo iekšējais saturs un jāsaglabā arī tradīcija. Es zinu, ka daudziem pret šo vārdu ir alerģija un tomēr es pasaku, ka bez tradīcijas baznīca nevar dzīvot, jo savādāk mēs aiziesim vien dziļā subjektīvismā. Es redzu, ka varētu tradicionālais un modernais arī tīri labi līdzāspastāvēt tādā vīzē, ka jauniešiem ir arī jāmācās klasika un blakus jau neviens neliedz arī kaut ko citu!

Tā , cita starpā, ir liela nelaime arī citās nozarēs - netiek mācītas klasiskās vērtības, klasiskie principi. Piemēram mākslā sāk nevis ar krāsu mācību, bet kaut ko līdzīgu abstrakcionismam; arhitektūrā tagad retais arhitekts zin, kas ir lāča pakaļa, oderlogs, anfilāde; es reiz satapos pat ar faktu, ka nezin jumta krēsla funkciju! Un tās ir sekas klasisko pamatu ignorēšanai. Tas pats ir arī mūzikā.
lohs74
# Iesūtīts: 2009.08.30 11:19:11
Jānis Kalniņš > - netiek mācītas klasiskās vērtības, klasiskie principi.
Tā nu ir viena no mūsu vispārējām nelaimēm; t.klāt, pēc tam censties izgudrot kaut ko (atkal) par jaunu... Ap.Pāvils teica par `pienu` bērniem, bet pieaugušiem par nopietnāku barību(...).
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.30 11:23:07
Jānis Kalniņš
Kāds ir draudzes uzdevums ? Vai nosargāt vērtības? Tad rodas jautājums: Vai šīs vērtības ir efektīvas evaņģēlija pasludināšanai. Jo draudzes uzdevums ir pievest pēc iespējas vairāk cilvēkus pie Dieva. It sevišķi jau pie jauniešiem. Nesen Latvijā bija Dānijas luterāņi un pauda , ka viņiem nav neviena jaunieša.(tas tāpēc , ka viņi stingri turās pie tradīcijas reglamenta) Mums tie varētu būt ap 20. Mūsu, Straupes draudzē ir gan ģitārmūzikas jauniešu grupa , gan pat deju kolektīvs utt...
Un darbs ar viņiem tika veikts , mācot spēlēt ģitāras, bungas, flautas , kokles...Bībelē taču teikts ar ko slavēt To Kungu - ar koklēm, bungām, stabulēm. (ja ērģeles jāsauc par stabulēm , tad kokle blakus nederēs, vajadzīgs pastiprinātājs). Tāpēc runa ir par ne ērģelēm. Kāpēc netiek spēlētas bungas kopā ar ērģelēm? Var taču pamēģināt. Pēc Bībeles tas ir atļauts, pēc tradīcijas - ne...
Vai man ir jāraud par tradīciju , kura ir ieviesta samērā nesen ( ērģeles) salīdzinot ar stīgu instrumentiem, kuri pastāv kopš civilizācijas šūpuļa....Par kādu tradīciju iet runa? Vai par tradīciju līdz Luteram , vai pēc Lutera. Augstākais sasniegums baznīcā ir noticis sen , kura (tradīcija) Latvijā nemaz nav izpildāma. - vienā baznīcā četras ērģeles un kopējs koris ar četrdesmit balsīm...Tas viss man dod domāt tā, kā te dažs labs grib reaminēt brāļu draudzes, savu draudzi atstājot novārtā...
Par mūziku baznīcā un surogātiem. - Es neticu , kā baznīca māca , ka mūzika ir sākusies no baznīcas. Tas būtībā nav iespējams , jo pirmkristieši dziedāja ar stīgu instrumentiem , to pavadībā. Bieži vien melodijas bija galdu dziesmām līdzīgas. Tad baznīcās parādījās gregoriāniskie dziedājumi. Sākumā pa vienai balsij , tad attīstījās . Baznīca sev piesaistīja visizcilākos tā laika komponistus un mūziķus. Un radās daudzbalsība un profesionāla baznīcas mūzika.
Kas tad ir baznīcas tradīcija? Protams , ka stīgu instrumenti. Mana sieva baznīcā dievkalpojuma laikā spēlē gan ērģeles , gan klasisko kokli, ar kuru var nospēlēt visu , kas attiecas uz stīgu skanējumu Tam Kungam par godu.
Es nenoraidu ,,mācību,, par baznīcas tradīciju,,. Bet ir vajadzīgs formulējums par baznīcas tradīcijas sākumposmu. Un tas nu gan nav ērģeļmūzikas laiks. Tas ir vienkārši nekompetents spriedums.
Tad vēl. Izejas pozīcijai jābūt - bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem evaņģēlija pasludināšanai. Un galvenais ierocis ir mūsu prāts. Un prāts sniedz vienkāršu rēķinu. - saki cik klausās klasisko mūziku ikdienā bez Tevis tavā novadā? - Tad, nu , ir pienācis laiks saprast , ka ir ne tikai Bachs , bet ir arī ļoti ģeniāli darbi uz trim akordiem , kas pie Dieva pieveduši miljonus. Par to jānotiek sarunai. Ņo šis dienas skatu punkta ir garīgā mūzika un ir kristīgā mūzika. Kāpēc kristīgajā radio neskan ērģeļmūzika? Nu , ir viens raidījums vienreiz nedēļā kaut kad pa tumsu.....Strap citu , vai esi padomājis - kas ir sarakstīts vairāk no garīgās mūzikas - vai ērģeļdarbi, vai ar citiem klasiskiem instrumentiem spēlējami garīgie skaņdarbi. Ir milzīgi daudz skaņdarbu un tie ir vairāk par ērģeļdarbiem, kas tiek izpildīti visādos kameransambļos, stīgu , simfo utt....Kāpēc šī klasisko instrumentu tradīcija tiek uzmesta?
Jāni , es cienu šo tradīciju un nevienam neko nepārmetu , bet es aicinu uz brīvību baznīcā Tam Kungam par godu , nevis kaut kādai tradīcijai par godu un kādiem cilvēkiem , kuriem ar šādu variantu pietiek. Jāciena un jāmīl visa tauta. Ar to jau sākas bauslis , ka jūs cits citu mīlat....Kā tad tu mīli , ja tu jaunietim pasaki : nē, tu ar šito instrumentu manā Dievkalpojumā nespēlēsi. Tu nepildi bausli draudzei - ...ka jūs cits citu mīlat.
Dievs Tevi mīl , es arī....
skolniekss
# Iesūtīts: 2009.08.30 13:01:33
Aivars Lapšāns Man ļoti patīk ērģeļmūzika. Bet Tavs pamatojums manā skatījumā ir pareizs. Un man ar ir prieks dzirdēt gavilēm pilnu Dievkalpojumu ar dažādiem instrumentiem.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.30 13:31:17
Jānis Kalniņšskolniekss
Par ērģeļmūziku. Rodas jautājums- vai Dievkalpojuma laikā skan ērģeļmūzika ? - protams , ka ne. Ērģeles Dievkalpojuma laikā spēlē dziesmu melodijas, kas ir absurds no dziesmu pavadījumu profesionālās prakses.
Man nācies tusēt pa skandināvju. Tur, piem. Helsinkos, baznīcās , darba dienas laikā, pusdienlaikā skan garīgā ērģeļ`mūzika, ko , varbūt, tajos laikos komponisti sauca par kristīgo mūziku. Tad , tas arī ir pareizais variants. Baznīca stāv vaļā , Dievkalpojums nenotiek , bet cilvēks ienācis Dievnamā dzird to , ko īstenībā domā Jānis garīgā mūzika , ko sarakstījis Bachs un citi. Tad , nu mēs arī , uz priekšu - atdosim ērģelēm un ērģeļmūzikai pareizo tradīciju , nevis šauru specializāciju - spēlēt Dievkalpojuma melodijas. Melodijas ir jādzied tautai.
No stratēģiskā viedokļa , draudze daudz zaudē, ja ir tikai viens kalpošanas Dievkalpojuma princips - tikai ērģeles un viss. Latviešu tautā ir visur izbārstītas mūzikas skolas pa novadiem un neizmantot vietējos mūziķus ir diezgan noziedzīgi. Jo mūzikas skolas pilda šo Bībeles tradīciju - māca spēlēt gan sitamos instrumentus, stīgu un pūšamos. Arī vietām ērģeles.
Bet es jautāju : Kāpēc ērģeles ir noliktas priekšā citiem instrumentiem?
Es arī jautāju : vai sātanam šitāda shēma ir izdevīga? - no pilsētas brauc ērģelnieks uz lauku miesta baznīcu. Bet miestā kādi 20 mūziķi kvern pie televizora un skatās sātana baznīcu - uz neķītrībām pavedinošas filmas....
Es tikai jums taisu projekciju uz tumsas ekrānu. Filmu skatieties paši....
Papucs
# Iesūtīts: 2009.08.30 21:06:53
Jānis Kalniņš
primitīvie gabaliņi ar nepārtraukti atkārtojošos vienu motīvu un vienu frāzi
Tā jau tieši ir jaunā viļņa pamatfilozofija - ja tu esi atradis jauku un iedvesmojošu motīvu no trīs nošu kombinācijas, tad kāpēc aplipināt to motīvu ar liekām ne tik veiksmīgi sakombinētām notīm, kamēr pazūd visa jēga un iedvesma?
Atradi vienu, to arī spēlē bez apstājas, cik vajag, un tad spēlē nākamo, jo : "Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to." (Mat. 13:46)
Aivars
# Iesūtīts: 2009.08.30 21:13:19
Papucs
Varbūt nezaimo!
Papucs
# Labojis Papucs: 2009.08.30 21:14:23
Aivars
Mana dzīve un cerība būtu tā kā tie zaimi?

P.S. Ja Dievs mani nebūtu izglābis caur jauno vilni (mūzikas filozofiju), es varbūt nemaz nebūtu tik ilgi nodzīvojis, lai sastaptos ar Jēzu (vēl šajā saulē)
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.30 21:48:07
Papucs
Dievs Tevi mīl, es arī. ...un lai palašina Tavas robežas
Papucs
# Iesūtīts: 2009.08.30 21:49:10
Aivars Lapšāns
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2009.08.30 23:51:26
Aivars Lapšāns
Nesen Latvijā bija Dānijas luterāņi un pauda , ka viņiem nav neviena jaunieša.(tas tāpēc , ka viņi stingri turās pie tradīcijas reglamenta)

Ļoti apšaubu, ka tas ir patiesais iemesls.

Kāpēc kristīgajā radio neskan ērģeļmūzika? Nu , ir viens raidījums vienreiz nedēļā kaut kad pa tumsu...

Kristīgā radio muzikālais repertuārs, vismaz man, diemžēl ir galīgi nebaudāms. Un žēl, ka nopietnākai kristīgajai/garīgajai mūzika tiek atvēlēts tik niecīgs raidlaiks.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.31 10:49:11
Mārtiņš
Manam kursa biedram ir savs kristīgais radio internetā. Viņš tur vispār maļ atkal kaut ko citu.
Kristīgais radio ,jau pirmākārtām,... ir ne ,,profesionāļim ,, , bet izveidots tā lai uzrunātu pēc iespējas lielāku auditoriju. Protams, ka ir kaut kāds vienveidīgs repertuārs. Nu , kaut vai Liene veitnere tiek spēlēta ļoti maz. Latviešiem ir ko piedāvāt.
Tā saucamā garīgā mūzika ielikt kristīgā pop radio ...tur jābūt baigai kompetencei un tālredzībai , lai ....var sanākt , ka to radio tikai klausīsies daži.... Tas nav mērķis.
Varam arī mājās izmantot savu garīgo arsenālu repitot uz nebēdu , kaut visu dienu...
Būtībā radio 3 ir daudz garīgās mūzikas. Var to klausīties.
Jānis Kalniņš
# Labojis Jānis Kalniņš: 2009.08.31 14:23:13
Aivars Lapšāns

Voi...nu tu man esi uzrakstījis tik garu komentāru mūzikas vērsturē, ka pilnīgi nezinu, no kura gala lai iesāk. Labi, visu pēc jkārtas

1) Kāpēc baznīcā tieši ēr;geles dominē par citu? Ļoti vienkārši - tāpēc, ka ērģeles ir vienīgais mūzikas instruments, kurš spēj pieskandināt baznīcu (mēs runājam par instrumentiem bez elektroniskajiem pastiprinātājiem!). Baznīcās ar lielu akustiku un reverberāciju melodijas skaidrību spēj nodrošināt tikai instrumenti ar stiepjošo skaņu (resp. pūšamie, pie kuriem pieder arī ērģeles), instrumenti ar dziestošo skaņu kā jebkurš strinkšķināmais un to skaitā arī klavieres, nenodrošina melodijas skaidrību. Tāpēs arī ieviesās liturģijas dziedāšana - tā gluži vienkārši ir iespēja bez mikrofona līdz klausītājam novest arī tekstu. Tagad gan to izdara ar lielākoties nekvalitatīvām apskaņošanas iekārtām, kuras gan nespēj novērst runas defektus un neizkoptu dikciju!

Un tomēr atļaušos tev oponēt - pūšamie instrumenti bija vienlaikus, ja pat ne pirms stīgu instrumentiem, kaut vai tāpēc vien, ka tie ir daudz vienkāršāk uzbūvējami. Savukārt pirmie kristieši dziedāja bez jebkādu mūzikas instrumentu pavadījuma, kaut vai tāpēc vien, ka tie bija dārgi un viņi to nevarēja atļauties. Bet tā nu ir vēstures tēma un es te neņemos iztekt kādus konkrētus apgalvojumus. Vienu gan - ērģeles sāka izmantot dievkalpojumos mums pierastā veidā tikai Luters un tieši tā, kā tu saki - spēlējot melodiju, tā vienkāršā iemesla pēc lai arī ikviens mūzikā neizglītotais no tautas spētu dziedāt līdzi! Bet līdz tam un katoļu zemēs pat līdz 19. gs beigām ērģeles tika izmantotas vien publikas izklaidei, starplaikos starp mesas daļām. Un vēl - tavai zināšanai pirmās ērģeles ir uzbūvētas 330. gadā pirms Kristus dzimšanas, bet baznīcā tās sāk izmantot labi ja ap viduslaikiem savas dārdzības dēļ.

2) Protestantisko komponistu kā Baha, Bukstehūdes un citu mūzika 100% ie paredzēta atskaņošanai dievkalpojumos (izņemot atseviškus laicīgos gabalus). Baznīcas mūziķi ir sacerējuši milzum daudz tādu skaņdarbu, ko sauc par korāļu prelūdijām, kuras ir domātas kā ievads korālim. Viens no Baha pienākumiem bija iksvētdienu ztskaņot kantāti, kas protams, bija īpaši jāuzraksta un jāiestudē. Ja pie jums dievkalpojuma laikā neskan ērģeļmūzika, tad tā nu ir jūsu problēma; pie mums skan un daudz un visiem ļoti patīk.

Tā problēma ir tā, ka ne visas draudzes apzinās, ka mūziķa kalpošana ir ne mazāk svarīga par mācītāja kalpošanu un tādēļ vairumā gadījumu uzskata, ka ērģelniekam par dievkalpojumu 10 lati ir vairāk nekā pietiekami. Un tas pēc 16 gadu mācīšanās! Ir nožēlojami klausīties daudzās baznīcās gan to neprofesionālo spēlēšanu, gan arī tās atbaidošās nekopto un neremontēto ērģeļu skaņas! Straupē, cik zinu, ir profesionāli izglītota ērģelniece, bet ar ērģelēm kā ir tā ir...

3) Tavas zināšanas par ērģelēm arī nav visai pilnīgas - Itālijā ir ļoti parasta lieta, ka ērģelēs ir iebūvētas arī bungas, pie mums latgalē ir ērģeles ar "Timpani" vai "Paukenton", kas ir 1/4 tonī uzskaņotas divas stabules, kuras ar interferenci imitē timpānu tremolo. Tā kā dod virsū ar bungām ,cik uziet! Un arī ar citiem instrumentiem, cik vien to var dabūt! Tās ērģeles izvirzījās priekšplānā tīri akustiski-tehnisku iemeslu dēļ, kuries uzskaitīju iepriekš, bet arī tīri praktiski - ir taču vienkāršāk vienam mūziķim vadīt dievkalpojuma muzikālo daļu, tas arī ir lētāk, jo mūziķi taču ir jāapmaksā, tā ir tāda pati profesijā kā kurinātājs vai mācītājs, kuru speciāli mācās! Ja ir citādas iespējas - aber lūdzu, kurš to liedz? Ar argumentu - ka tā ir kalpošana, tu ilgi neizvilksi, jo mūziķim ir jāēd un jāģērbjas. tos 20 vietējos mūziķus, it sevišķi ja viņi nav draudzē, var iesaistīt vien uz kādiem akcijpasākumiem, bet ar bezatlīdzības spēlēšanas filozofiju beigu beigās mēs nonākam līdz visai nožēlojamam diletantismam. Mūziķim katrs skaņdarbs ir jāiemācās; tici man, lai iemācītos vienu Baha korāļprelūdiju vai kādu skaistu postlūdiju dievkalpojuma beigām, ērģelnieks patērēs stipri vairāk laika nekā mācītājs , sagatavojot svētdienas sprediķi!

4) Kas attiecas uz argumentiem par pasludināšanu, atļaušos teikt, ka tā bieži vien ir vai nu demagoģija vai arī vēlme attaisnot kaut ko lētu un banālu no mākslinieciskā viedokļa. Nu nevar būt nekas banāls labs kristīgais pasludinājums. Labi, es pilnīgi piekrītu, ka pasludinājuma veidi var un tiem vajag būt daudzveidīgiem, lai aizsniegtu cilvēkus ar dažādu mentalitāti un izglītībaslīmeni. Bet visā tajā lietā mani uztrauc tas, ka tradīcija un klasiskās vērtības, tostarp mūzika, tiek pasludinātas par bezmaz nevajadzīgām un liekām! pret to nu es vērsīšos , cik vien man būs spēka, jo tā nu ir pilnīga tumsonība.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.31 17:49:54
Jānis Kalniņš
Protams , ka pūšamie instrumenti bija pirmāk , es stīgu instrumentu biju domājis kā uzstīgojamu un spēlējamu pēc augstumiem. Pirmie pūšamie noteikti nebijado re mi fa.
Protams , ka zināšanās par ērģelēm es zinu to , kas man ir mācīts. Bet , ja tev ir ,,škrobe,, par nekompetentu spēlēšanu baznīcās , nu , tad tas ir tas ko es saku - nevajag bruņoties ar visiem ieročiem. Bruņosimies tikai ar izglītotu ērģelnieku.
Es tomēr uzsvaru liku uz Tavu tradīciju, kuru es apšaubu nosaucot par nekompetentu. Jo tradīcija sākas ar visiem mūzikas instrumenbtiem. Būtībā ērģeles ir uzurpējušas varu . Un Tu pats nocitēji šīs varas postulātus - Bahs ...prelūdijas....ģēnijs...
Šodien interes pēc atšķīru LELB augstskolas mājas lapu. UN ...taisnību sakot , esmu pamatīgā šokā. Draudzes liturģiskais , muzikālais vadītājs tiek bruņots tikai ar ērģelēm. Man tas ir šoks.
Kondženē, ja tu mācies kokli , tad papildus vēl ir j`;amācās piem. flauta utt. Uzskatu , ka `tagad ir citi laiki un Kristīgajā augskolā ērģelniekam obligāti ir papildus jāmācās ģitāra, ritma instrumenti un pūšamie. Tā ar ir , kā Tu saki ērģelnieks atbrauc un aizbrauc.
Mana sieva piem. Dievkalpojumā nospēlē ērģeles un kokli, tad pēc Dievkalpojuma māca draudzei dziedāt. Paņem ģitāru, un jauniešiem, jau citā pievilinošā formā māca dziedāt. Ja ir vajadzīgs , tempos kādam bērnam arī iemāca flautiņu. Tādā veidā var izveidot draudzi ar muzicēšanu , Dieva slavēšanu un tttt. Tāpēc , uzskatu , ka pienācis laiks Lutera akadēmijā mūzikas nodaļas audzēkņiem m`qacīties papildus vēl ģitāras spēli , perkusijas vai sitamos instrumentus un kādu pūšamo instrumentu. Lai tādam muzikālajam vadītājam tiešām būtu pilns arsenāls pie draudzes attīstīšanas.
Es , Jāni, Tevi saprotu par tavu dedzību pie ērģelēm. Bet , taisnību sakot, daudzās konfesijās tas ir sen noiets etaps kā prioritāte. Un pareiz ar ir. Jo vēlreiz saku , ka tā nav tradīcijas izejas pozīcija un sākumupnkts.
Reiz Helsinkos biju milzīgā luterāņu baznīcā , kur bija ērģeles , bet priekšā , sānos spēlēja un dziedāja dziesmas vokāli instrumentāls ansamblis. Baznīca bija stāvgrūdām pilna. Tagad Somijā luterāņiem ir vērojama liela atmoda baznīcās. Lielākie Dievkalojumi jau notiek hallēs. Saki , vai priekš tava ideaļņika vajag tagad demontēt ērģeles lai azipildītu ērģeļu, kā labākā instrumenta melodisko skanējumu....Tur muzicē Tam Kungam par godu ar tiem instrumentiem kas tiem ticīgajiem ir sirdslieta , nevis vadās pēc Jāņa zinātniskā ziņojuma par ērģeļu nepārvaramu pārākumu.
3) Tavas zināšanas par ērģelēm arī nav visai pilnīgas ---bet protams, tāpat kā pirmās ērģeles smejas par Tavām zināšanām.
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2009.08.31 17:59:10
Jānis Kalniņš
Es vēl mazliet Tev.
Bet mani gan nekas nekaitina, ne laba , ne slikta spēlēšana. Mani vienmēr ir priecējis , ka kādā baznīcā Dievkalpojuma laikā parādās kāds mūziķis ar instrumentu. Es vienmēr esmu nodalījis baznīcas muzikālo dzīvi no ārpusbaznīcas mūzikas pasaules. Visi , kuri baznīcā spēlē ir aicināti ž``elastībā. Tāpēc atbalstāmi ar prieku. Tāpēc jau rakstīju , ka mums , dradzei ir Jēzus bauslis , ,,ka jūs cits citu mīlat...,, Tad trenējamies , sacenšamies mīlest``ibā. Un domājam pa viesiem kā uzvarēt sātanu....viņš taču elementāri mūs noliek uz lāpstiņām.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2009.08.31 21:23:53
Aivars Lapšāns

Lūk, tas pēdējais komentārs jau ir vienkārša Dieva dāvanas sajaukšana ar omleti. Profersionālismam ir jābūt jebkurā vietā. Tu taču neaksceptēsi, lai ikviens memļaks tagad nu Dievam par godu kaut ko šļupst no kanceles; tāpat arī ikvienu ķēpājumu tūlīt neskriesi un neliksi baznīcā, ja vien kāds to dara Dievam par godu. Ja kāds keramiķis uzceps vāzītes ķēmīgas zivs veidā un uzdāvinās baznīcai, tad taču tālab tās tūdaļ neliks uz altāra! Bet kādēļ gan mūzikā mēs nu tagad visus diletantus aicināsim spēlēt dievkalpojumā, maskējoties aiz kristīgas mīlestības baušļa? Es domāju, ka tas nu ir lietu pārpratums.

Par to izglītību - tava prasība ērģelniekiem apgūt vēl ģitāras, perkusijas un vēl nez ko citu, izklausās mazliet nereāla. Kordiriģēšana, dziedāšana - jā, tas vienmēr tradicionāli ir bijis kantora pienākumu lokā, bet pārējo lietu apguvei vienkārši nepietiks laika, vai arī viss būs tā pa roku galam. Var jau būt, ka kāds ģēnijs to arī var, bet es visai apšaubu, vai Tava sieva vienlīdz labi tiek galā ar visu un vai viņa ir spējīga nospēlēt korāļa melodiju tenorā un noimprovizēt prelūdiju. Es nekādā gadījumā negribu noniecināt Tavas sievas muzikālās spējas, vien uzsvērt to, ka var būt dažādas prasības pret mūziku dievkalpojumā. Varbūt kādam pietiks ar korāļa atskaņojumu midi formātā vai elementāru liturģijas pavadīšanu, bet zini, ir tomēr cilvēki, kuriem ir augstākas prasības pret mūziku. Tas, ko tu propagandē, ir tikai viens no iespējamajiem darbības veidiem. Tev tas ir dots no augšienes- nu slava Dievam un darbojies ar tām dāvanām, kuras tev ir dotas. Bet nenoniecini citu dāvanas, kalpošanu, kura ir citāda. Mani personīgi Evaņģēlijs pirmo reizi uzrunāja tieši caur Bahu un tieši ērģeļmūzikā. Tikai pēc tam nāca Vārds. Var arī būt, ka tādu, kā es nav daudz, bet mums tomēr ir tiesības eksistēt!
Bet ērģeles neko pašas nav uzurpējušas - vienkārši laika gaitā tā ir izveidojies aiz dažādiem apstākļiem, no kuriem dažus uzrakstīju iepriekš. Ja nāks vietā kaut kas cits, labāks, tad laiks arī visu to nostādīs pa vietām.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 144 , pavisam kopa bijuši: 35862