Maris 
|
Iesūtīts:
2009.08.06 13:28:44
Vai Viņš jums ir Skolotājs, Palīgs, Draugs, Mīļotais, Pravietis, Dieva Dēls, Dieva Jērs, kurš nes pasaules grēku vai kas cits? Vai ikdienā sadzirdat Viņa balsi? |
|
Maris |
# Iesūtīts: 2009.08.10 12:24:15
Mulders
Es skatoties uz Jēzu ieraugu, ka Viņš IR šobrīd VISS, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai. Viņš manī ir mans Svētums, Šķīstums, Taisnība, Mīlestība, Prieks, Miers, Pacietība, Laipnība, Gudrība utt. Tas pieder ikvienam ticīgajam ŠOBRĪD. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.08.10 12:27:54
Maris
Kas ir labs un kas ir ļauns?
To mums atklāj bauslība
Kāpēc Tev ir tik liels uzsvars uz grēku?
Tas nav viennozīmīgi, attiecīgā situācijā tas uzsvars ir lielāks vai mazāks, bet šīs diskusijas kontekstā tas ir nepieciešams, kāpēc - to atbildēšu kopā ar atbildi uz nākamo jautājumu
Vai Dievs mums liek raudzīties uz grēku vai uz Jēzu?
20 Bet bauslība ienākusi starpā, lai pārkāpums vairotos; bet, kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība,
...
32 Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.
Bez grēkatziņas neviens cilvēks nesajustu vajadzību pēc Jēzus, bet grēka izbiedētas sirdsapziņas saprot, ka nav neviena cita, pie kā tverties, kā vien Jēzus
Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.
8 Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.
9 Grēku - jo tie netic Man.
10 Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.
11 Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.
Redzi - Svētais gars pārliecina cilvēku par grēku un pēc konteksta noprotam, ka viņš to dara, lai varētu par mums apžēloties
41 Jēzus sacīja: "Kādam naudas aizdevējam bija divi parādnieki, viens tam bija parādā pieci simti denāriju un otrs piecdesmit.
42 Kad nu tie nespēja atdot, viņš abiem atlaida parādu. Kurš no abiem to vairāk mīlēs?"
43 Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: "Man šķiet, tas, kam viņš vairāk atlaidis." Bet Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi spriedis."
47 Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz."
Un, kad mēs apzinamies, no kā Jēzus mūs ir atpestījis, vai tad mēs Viņu vēl vairāk nesāksim mīlēt? Bet cilvēks, kurš domā, ka ir arī tāpat labs, nenovērtēs Jēzus mīlestību, tāpēc arī Dievs mēdz satriekt mūsu ilūzijas par sevi, parādot mūsu būtību bauslības spogulī, kas var būt visai nežēlīgi, bet tādā veidā tiek izdedzināta visa lepnība un iedomība, svētulība un reliģiozitāte, tikai tad kad tu atzīsti un saproti, kāds esi kroplis, mūdzis, riebeklis, preteklis un viss pārējais, tikai tad tu tā pa īstam spēj saprast, ko nozīmē tapt Jēzus apžēlotam. Redzi šeit jāizšķir, gluži kā stāv rakstīts - Dievs lepniem pretojas, bet pazemīgiem turpretim dod žēlastību. Tas nozīmē, ka Viņš gan mīl visus, taču tos, kuri Viņa mīlestību atraida, Viņš tomēr pārliecinās, ka viņiem patiešām Dieva mīlestība ir nepieciešama. Ja kāds negrib raudzīties uz Jēzu, tad viņam būs jāraugās uz savu grēku, līdz kamēr viņš sapratīs, kāpēc vajag uz Jēzu raudzīties |
Maris |
# Labojis Maris: 2009.08.10 12:36:40
Ingars
Kas ir labs un kas ir ļauns?
To mums atklāj bauslība
Tad secinājums ir tāds - pildi bauslību un tas ir labi, grēko-tas ir slikti?!
Kāpēc mums ir tad vajadzīgs Jēzus? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.08.10 12:45:31
Maris
Tad secinājums ir tāds - pildi bauslību un tas ir labi, grēko-tas ir slikti?!
Kāpēc mums ir tad vajadzīgs Jēzus?
Lai mēs būtu labi Dieva acīs, jo neviens cilvēks nespēj bauslību izpildīt labi, tāpēc Jēzus to izdarīja mūsu vietā - Viņš izdarīja divas svarīgas lietas. Nopelnīja ar bauslības pilnīgiem darbiem mums vietu debesīs un samaksāja ar dzīvību par mūsu grēkiem.
Uz jautājumu - kas ir labs un kas ļauns interesanti atbild Kaspars Dimiters. Neatceros precīzus vārdus, bet doma apmēram šāda - viss, kas neved pie Tēva ir ļaunums, bet labs ir viss, kas pie Tēva ved. Arī Pāvils ir teicis - viss, kas nenāk no ticības ir grēks (tātad ļaunums). |
Maris |
# Iesūtīts: 2009.08.10 12:49:50
Ingars
Bez grēkatziņas neviens cilvēks nesajustu vajadzību pēc Jēzus, bet grēka izbiedētas sirdsapziņas saprot, ka nav neviena cita, pie kā tverties, kā vien Jēzus
Un Viņš nāks un liks pasaulei
Es saprotu, ka Jēzus šeit runā par tiem, kas vēl Kristu nav pieņēmuši, kas vēl nav sākuši Viņam ticēt. Šeit NAV runa par kristiešiem- Dieva bērniem. |
Maris |
# Iesūtīts: 2009.08.10 12:53:36
Ingars
Tātad mēs patiesībā nevaram teikt, ka grēks ir slikts, jo, ja grēks mani ved pie Jēzus kājām, kā tas es varu teikt, ka tas ir kaut kas slikts.
Un vēl kas Viņš ne tikai samaksāja par mūsu grēkiem, izlejot Savas dārgās asinis, ar kurām šķīsta ikvienu, kas to vēlas, bet Viņš ir nācis, lai burtiski dzīvotu caur mums. Kā Viņš pats saka Jāņa evanģēlijā, ka Dēls nedara NEKO no Sevis, bet Tas ir Tēvs, kurš dzīvo caur Dēlu. Un tā kā mēs esam Kristū un vienoti ar Viņu, tas patiesībā ir Viņš, kurš dzīvo caur mums. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.08.10 12:53:52
Maris
Bet kāpēc arī kristiešiem redzam vēstulēs ļoti ļoti daudz par morāles un tikumības jautājumiem stāstīts, kā arī par to, ka mums ir JĀPIEAGU?
man tev ir vēl viens jautājums - vai tu tagad ticīgs būdams nekad negrēko? Pateikšu priekšā - noteikti grēko. Tātad redzi vēl vairāk parādās tas, ka tev Jēzus ir nepārtraukti vajadzīgs, ikdienas noslīcināt savu veco cilvēku un augšāmcelt jauno
Pāvils arī par sevi saka, ka viņa miesā nemīt nekas labs, tikai grēks. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.08.10 12:58:54
Maris
Tātad mēs patiesībā nevaram teikt, ka grēks ir slikts, jo, ja grēks mani ved pie Jēzus kājām, kā tas es varu teikt, ka tas ir kaut kas slikts.
es domāju, ka tu zini, kā Pāvils jau preventīvi atbildēja uz šāda tipa jautājumiem
1 Ko lai nu sakām? Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība? Nekādā ziņā ne!
2 Kā lai mēs, kas grēkam esam miruši, vēl dzīvojam tajā?
3 Jeb vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē?
4 Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.
5 Jo, ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.
6 Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam,
7 jo, kas nomiris, tas ir taisnots no grēka.
8 Bet, ja mēs ar Kristu esam miruši, tad mēs - tāda ir mūsu ticība - arī dzīvosim kopā ar Viņu.
9 Jo mēs zinām, ka no mirušiem uzmodinātais Kristus vairs nemirst: nāvei nav vairs varas pār Viņu,
10 jo mirdams Viņš reiz par visām reizēm nomiris grēkam, bet, dzīvs būdams, Viņš dzīvo Dievam.
11 Tāpat spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam.
12 Tāpēc lai grēks nevalda jūsu mirstīgajā miesā! Neklausait vairs viņas iekārēm!
13 Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam.
14 Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai.
15 Ko nu tālāk? Vai lai grēkojam, tāpēc ka neesam padoti bauslībai, bet žēlastībai? Nekādā ziņā ne!
16 Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību.
17 Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti,
18 un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai.
Un vēl kas Viņš ne tikai samaksāja par mūsu grēkiem, izlejot Savas dārgās asinis, ar kurām šķīsta ikvienu, kas to vēlas, bet Viņš ir nācis, lai burtiski dzīvotu caur mums. Kā Viņš pats saka Jāņa evanģēlijā, ka Dēls nedara NEKO no Sevis, bet Tas ir Tēvs, kurš dzīvo caur Dēlu. Un tā kā mēs esam Kristū un vienoti ar Viņu, tas patiesībā ir Viņš, kurš dzīvo caur mums.
Āmen, taču mums jāsaprot, ka mūsos vēl palikusi vecā daba, kas garā gan nonāvēta, bet miesā vēl ir dzīva, ka Dievam ir jāizmaina mūsu prāts, lai mēs vairs nesekotu nāvei lemtajai miesai, bet dzīvības Garam |
janis |
# Labojis janis: 2009.08.10 14:09:56
Ingars
Man patīk vienmēr iejaukties
te būs divi piemēri iz bībeles
Jā, tas ir mums, kā piemērs, ka jebkuram grēciniekam ir iespēja nožēlot un dzīvot tālāk. Tu skaisti atšķir uzrakstīto. Bet, kad esi nonācis skumjās, vai spēj izšķirt... . Vai cilvēks, kurš nolēmis pakārties to tai brīdī izšķir. Nevajag minēt sekas, pamēģini uzrādīt situāciju līdz brīdim, kamēr vēl nezini kāds būs iznākums. Jo kamēr jūda nebija pakāries skumjas bija Dievišķas. Vai ne tā? |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.08.10 14:13:20
janis
Cēlonis ir elementārs - kad esi atzinis savu grēku, tu tici uz piedošanu vai netici |
janis |
# Iesūtīts: 2009.08.10 14:43:53
Ingars
Nezinu gan vai viss ir tik elementāri. Un ka Kristus piedošana ir kāda mašinērija, kur viss ir tici pa labi, netici pa kreisi. Katrā cilvēkā ir šis Dievišķais, un šī robeža ir diezgan trausla. Sevišķi tad, kad esi šajās skumjās, kuras tad Mulders augstāk centās paķidāt. Bet tas ir tikai mans skatījums. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.08.10 14:46:34
janis, paveero Iijabu, tur ir vesels graamata par Dievishkjajaam skumjaam! |
janis |
# Labojis janis: 2009.08.10 14:58:42
Jā, Mulder, Ijabs ir īsts Dieva vīrs.
Kā domā, vai tagad Tādu ir daudz? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.08.10 15:13:24
Kā domā, vai tagad Tādu ir daudz?
Shkjiet, ka arii toreiz taadu nebij daudz 
Bet interesanti, ka Iijaba gadiijums paraada interesantas lietas
a) Dievs atklaajas ne tikai Izraeelim
b) Pie Kristus atzinjas var arii taa nonaakt - palasi Ijaba 19:25-27 unikaala atzinjas dziljums... iipashi jemot veeraa, ka tas nav izraeelietis... Taa kaa savaa zinjaa tas ir spljaaviens gjiimii visiem tiem, kas jautaa - a kaa var tikt pestiits, ja Kristu nepaziist... luuk kaa... redzku Iijabs Kristu iepaziist caur cieshanaam un naak pie greeka un pestiishanas atzinjas! |
janis |
# Labojis janis: 2009.08.10 15:36:52
"Es ticu, palīdzi manai neticībai!"
/bērna tēvs/ |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.08.10 15:43:28
janis, veel kaut kur Luters labi teica - Es ticu ka ar saviem speekiem es nevaru uz Dievu ticeet! |
janis |
# Labojis janis: 2009.08.10 16:34:51
Ja atmiņa nepieviļ, grāmatā "Vieta kur stāvēt" |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.08.10 17:43:33
janis... a man likaas - mazais katehisms |
janis |
# Labojis janis: 2009.08.10 18:13:22
Luters, Dieva vadīts, to ir ievijis visur... |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.08.11 20:38:31
janis
tieši tā - tas ir tikai tavs skatījums, jo tieši to principu "vienus pa labi, otrus pa kreisi" mēs atrodam bībelē un Jēzus to visai nopietni uzsver. Tikai te jāievēro viena lieta - ne mums cilvēkiem izlemt, kurš ir un kurš nav pestīts, bet pat vāja un niecīga ticība ir un paliek ticība. Tā piemēram katrs pašnāvnieks nav apriori kurināmais ellei, jo tik Dievs vien zina tā cilvēka dvēseles stāvokli, bet mums ir dots spriest tik to vien - cilvēks tic uz Dievu vai ne. Te nav runas par kāda brīža vājumu, jo Pēteris jau vājuma brīdī nezaudēja ticību pavisam, nē, to viņā uzturēja Jēzus mīlestība |
:: Pievienot komentāru
|
