bitch 
|
Iesūtīts:
2009.07.26 04:51:17
kur ir robeža starp atteikšanos no ārstēšanās (vai kāda medicīnas pakalpojuma, kas var paildzināt dzīvi) un pašnāvību mūsdienās? kur ir tā robeža, līdz kurai ārstiem ir jāturpina noturēt cilvēku dzīvu un kad jāļauj aiziet? ja cilvēkam ir kāda smaga neārstējama slimība, kad ir tas moments, kad vairs nevajag mēģināt atraut atpakaļ no klīnikās nāves? vai jānosvērš spontānā aborta iespēja, ja tas sācies, jo "daba" uzskatījusi nedzimušo par dzīvot nespējīgu (smagi defekti utt)? manuprāt, mūsdienu medicīnā dzīvība tiek bezjēdzīgi uzturēta gandrīz tikpat bieži kā bezjēdzīgi izdzēsta. http://en.wikipedia.org/wiki/Baby_K |
|
bitch |
# Iesūtīts: 2009.07.26 04:51:35
vnk negribēju piesārņot eitanāzijas topicu |
kalendārs [78.84.146.231] |
# Iesūtīts: 2009.07.26 06:38:06
Tev taisnība. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.07.26 08:26:46
bitch, te tā problēma... ka mēs gribam strikti definētas formālas "robežas"... likumus, kritērijus... aiz kuriem varētu slēpties un tā teikt sevi baltu zīmēt... Bet šī pasaule ir tāda, ka šā kā tā mums ir jāizdara personīgas morālas izvēles dažādu dilemmu priekšā, kuras nevar formalizēt, izveidot kritērijus un tā teikt pateikt - šeit tas ir, bet šeit tas nav... |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.07.26 08:38:47
Mulders
he he, posies uz dievk. vai bērns tik agri uztramdīja? 
vispār jau ētikā ir bijuši mēģinājumi novilkt robežas, tiesa, mācījos sen un vairs līdz galam neatceros... Pilnīgi bezjēdzīgai uzturēšanai pie dzīvības es arī nepiekrītu, tomēr, ja, piemēram, bērna saglabāšanā pastāv iespēja, ka piedzims puslīdz vesels bērns, kas varēs dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, varbūt ka ir vērts iespringt. Jo galu galā arī spontānais aborts kaitē sievietes veselībai dažādos veidos. Protams, nez vai ir jēga tīšām vilkt agoniju garumā, piemēram, ja ir droši zināms, ka bērns tik un tā nespēs sevišķi ilgi patstāvīgi dzīvot, bet tur jau tā lieta, ka medicīna līdz bērna dzimšanai parasti var tikai aptuveni minēt, ja nekļūdos.
|
Papucs  |
# Iesūtīts: 2009.07.26 09:42:53
Mākslīga dzīvības vilkšana ir process, kas prasa naudu. Ja radiniekam naudas nav, tad jau atbilde ļoti vienkārša. Grūtības var rasties, ja nauda ir.
Cits jautājums, ka pat vienkārša sistēmas ielaišana vēnā dažos gadījumos ir mākslīga dzīvības vilkšana. Mana vecāsmammas māsa tāpēc jau laicīgi brīdināja - mūža beigās nekādas sistēmas!!! Un pēc insulta jau nemaņā viņa grūda prom ārsti, kas gribēja pielikt sistēmu. Tāpēc radi viņai ļāva mierīgi un laimīgi aiziet bez visādām papildus mocībām kādas nedēļas garumā. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2009.07.26 09:56:45
Cits jautājums, ja izdodas panākt nevis tikai veģetēšanu, bet kaut cik ciešamu dzīvi dažu gadu garumā. Salīdzinājumam var palasīt par kādu vecāku varoņdarbiem http://en.wikipedia.org/wiki/Augusto_and_Michaela_Odone
( http://www.myelin.org/michaela/ ), par kuru dzīves posmu ir uzņemta izcilā filma Lorenco eļļa . |
Donachka  |
# Iesūtīts: 2009.07.26 10:24:20
Par beerniem es piekriitu - nav ko mociities, ja vinsh negrib naakt shaja apasaulee, tad negrib.
Ar to neaarsteejamo slimiibu gan ir gruutaak. Redz, ir tada lieta kaa simptomaatiskaa terapija. Tas noziimee - aarsti dod zaales, kas noveersh slimiibas simptomus, tobishi - piemeram saapes. Pats medikaments neaarstee, bet tikai noveersh saapes. Un tas, manuprat, ir humaani - dot shos pretsaapju medikamentus, nevis atljaut cilveekam nomirt no simptoma - saapeem! |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.07.26 10:31:46
vilks
ai es pazīstu vienu puis. vinš ir gadu vecāks par mani... piedzima šai pasaulē puslīdz dzīvs un ārsti viņu uzķūnoja, līdz stadijai, ka viņš var dzīvot, bet...pēc smagajām dzemdībām, viņš ir invalīds.... un ir pagalam nelaimīgs cilvēks, jo nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi...Agrāk mēģinājām viņam palīdzēt, bet viņš visas sarunas beidz ar vārdiem, kaut mani nebūtu izvilkuši... |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2009.07.26 17:34:07
Kādā veidā Jūs mēģinājāt viņam palīdzēt ? |
bitch |
# Iesūtīts: 2009.07.26 18:36:09
starp citu, es pati esmu no bērniem, kas nebūtu piedzimuši bez ārstu palīdzības. tiesa gan, nevis tāpēc, ka man pašai būtu bijuši kādi defekti, bet gan tāpēc, ka mammai vispār ir problēmas ar iznēsāšanu. no kāda grūtniecības 3.-4. mēneša viņai bija gultas režīms slimnīcā. ja ar manu māšeli, kas bija jau 2. bērns viņa vairs nestresoja, kaut gan bija daudz lielākas ķibeles un beigās pat ķeizargrieziens 8. mēn, jo viņa jau zināja, ka viss būs ok, tad mani gaidot viņa krietnu periodu pamatīgi nostresoja, par ko dabūja pamatīgu brāzienu no dakteres, ka tādā veidā var man nodarīt pāri vai pat izsaukt spontāno abortu (iespējams, ka arī šie stresi ir vainojami pie manas vieglās šizas izlīšanas gaismā, jo viņa varēja tā arī nekad nesākt izpausties). pie tam dzimstot es teju pakāros nabassaitē. vot jums viens, kurš totāli centies izvairīties no dzīvošanas  bet, ja nopietni, pie ļoti dziļiem bešiem, ja to laikā salecos ar mammu, es vēl tagad viņai mēdzu bļaut virsū par to, kāpēc gan viņa mani izvilka, īpaši, ja tagad viņai nepatīk, kas no manis iznācis. par laimi, tagad tas gadās ļoti reti, kad aizeju līdz tādam līmenim, bet ap 14 gadiem... uiii, nav brīnums, ka bijis viens moments, kad mamma vienkārši mani ienīda, jo nespēja vairs to izturēt. |
sicilia |
# Iesūtīts: 2009.07.26 18:46:46
bitch
jā, bet tu vius;a visumā esi dzīvelīga un vesela... (vismaz izksaties vesela) ... bet daudzi ko ārsti izvelk ir fiziski slimi un daži arī garīgi slimi un tad rodas man ar jautājums, kāpeč ārstiem bija jāpūlās jāņemas, ja rezultātā cilvēciņš ir smagi slims un nelaimīgs... |
Kundali |
# Iesūtīts: 2009.07.26 18:56:13
Katram gribās iemiesoties uz šīs Zemes, jo tā var nokārtot dažādas lietas, kaut vai iet pa Evolūcijas ceļu piemēram, satikt radiniekus, savu karmu izpildīt utml  |
bitch |
# Iesūtīts: 2009.07.26 19:31:48
sicilia
fiziski vesela esmu. ar dzīvelīgumu mēdz būt dažādi. tagad jau 2 gadus uz zālēm, tad jau ir visai ok. vienīgi pagājušo otrdien gāja "jautri". kaut vēl nedēļu iepriekš biju nosapņojusi, ka mana labākā draudzene ir nomirusi, 2 naktis pēc tam, ka viņas puisis un pagājušo pirmdien, ka man izkrita 3 zobi, no kuriem viens asiņoja ar tādu fontānu, ka es izslēdzos. otrdien viņa ar saviem vecākiem brauca uz saviem laukiem.vienbrīd, kad viņa bija ceļā man uznāca dīvaina doma, ka ar viņiem noteikti ir notikusi kāda avārija un iestājās pārliecība, ka viņi visi ir miruši. vnk vienā momentā pazuda robeža starp apstiprināmu realitāti un bailēm, ka varētu būt piepildījušies mani murgi. sāka birt asaras utt. vaļā tikt no šīs sajūtas bija teju neiespējami līdz brīdim, kad viņa atsūtīja sms, ka laimīgi tikuši līdz galam. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.07.26 23:46:37
bitch
Neesmu ne spečuks, ne pacients, tomēr varbūt, ka šādā smagu bažu un baiļu brīdī tu vari lūgt Dievu? Gan par to problēmu, gan cilvēku, gan par savām bailēm? Vēl labāk, ja vari lūgt ar kādu kopā. |
Balss |
# Labojis Balss: 2009.07.27 13:35:19
Bitch
Neesmu spečuks psihoterapijā. Mēs jau katrs kaut ko domājam - kā es, piemēram, rīkotos līdzīgā situācijā... |
Mirga  |
# Iesūtīts: 2009.07.27 20:42:21
Par šo aktuālo jautājumu ir labi padomāt, jo tas galā noved pie cilvēka stāšanās Dieva vietā un izraisa milzīgu postu. Daudzviet tas jau skaidri parādās.
Mēģināšu pavisam īsi ieskicēt tikai vienu situāciju pēdējo gadu desmitu Vācijā. – Tādu dažādās variācijās ir ļoti daudz, un māju mājas pildās ar pie dzīvības uzturētiem . –
Jau vecāks vīrs, kas nav vēlējies, lai viņa dzīves beigās tiktu lietoti kādi it kā dzīvību paildzinātāji paņēmieni, to ir izteicis arī rakstiski, atbilstoši ieteikumiem šādiem gadījumiem, kādi Vācijā ir.
Laiks pienāca – apopleksija peldoties.
Slimnīca, aparāti, kaut gan ārstam bija skaidrs, ka faktiski nāve iestājusies.
Norādījums uz pacienta vēlmi, arī sievas apliecinātu, netiek ievērots, jo – nevarot jau zināt, kā viņš šodien būtu domājis.
Pamazām cilvēks nonāk ilgstoši kopjamo mājā.
Pēc ilgiem, smagiem iekšējiem cīniņiem, sarunām ar mācītāju utt. utt., sieva izlemj, ņemt vīru mājās un pieprasa viņa atlaišanu. Un saņem noraidījumu. – Iestādes darbinieku baiļu dēļ, jo kurš uzņemsies atbildību par atslēgšanu no aparātiem? –
Lieta nonāk tiesā. Tiesnese, kas arī redz tikai šo mākslīgi radīto jautājumu, - uzturēt pie dzīvības vai ļaut mirt, un it kā saprot, ka nevar lemt par dzīvību un nāvi, atstāj lietu nemainītu.
Rezultāts: Notiesāti ir it kā dzīvais vīrs, viņa sieva, kam liedz rīkoties pēc sirdsapziņas, un patiesībā visi iesaistītie. Un nav neviena, kas uzņemtos atbildību. –
(Vai te varētu būt cilvēka augstprātības robeža?)
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.07.28 10:38:28
masiks, sāku ievērot vienu interesantu patternu neticīgo vidū, kad viņi nevar argumetnēt pret konkrēto situāciju, argumentu, viņi konstruē mazliet pamainītas māxlīgas, nekur un nekad neexistējošas situācijas, un tad prasa - kā tagad darīt - un ja nevar atbildēt, tad šo nevarēšanu atbildēt, vai absurdo atbildi attiecina nevis uz paša ateista izmainīto māxlīgo situāciju, bet uz oriģinālo... Tas saucās salmu cilvēciņa dedzināšana.
Tas atkal manifestē cilvēku neizpratni par loģiku un to kā tā darbojas, kā darbojas analoģijas, ka analoģijām ir robežas, līdzības nav ekvivalences visur un vienmēr... etc... Bet tā kā apriori visi ateisti sevi uzskata par loģikas un racionālās domāšanas kalngalu, tad viņiem pat nevari pastāstīt un parādīt, ka viņu loģika ir kļūdaina, viņu argumentācija falša, jo šādu mēģinājumu ateists automātā tulko kā pretinieka mēģinājumu mainīt spēles noteikumus sev par labu!
Kas savā ziņā IR labi, jo tas nozīmē, ka ateists var būt uzvarētājs un labi justies tikai falšas loģikas apstākļos un faktiski ir kārtējais inkubator metafizikas gadījums! Brīvā "domu tirgū", kur vienojošais ir tiešām racionālā domāšana un adekvāta realitātes empīriskā uztvere, tur ateisms nespēj pastāvēt... |
Mirga |
# Iesūtīts: 2009.08.01 22:24:13
Skaidrības labad maza piebilde pie mana ieraksta 27.07:
Cik zinu, Vācijā nav nekādu sevišķu likumu šajā sakarībā. Ir gan tiesības ikvienam iesūdzēt ārstu tiesā, ja ir iebildumi par viņa rīcību ārstēšanas procesā.
|
janis |
# Labojis janis: 2009.08.02 10:04:43
Mirga
Cilvēka vājība - vienmēr vajag kādu apsūdzēt. Un ja priekš tā vēl ir likums, vai varam sameklēt Bībelē attaisnojumu, pieverot acis uz blakus rakstītiem vārdiem
Spriežu pēc sevis. Protams tā nav vienmēr, bet reizi pa reizei sevi pieķeru pie šīs rīcības.
Blakus izmisumam ir izmisuša rīcība - cilvēcīgi |
Pārdomātājs  |
# Iesūtīts: 2009.08.02 10:09:56
masiks [212.93.96.2] Ņemam mežonīgu bērnu - Maugli, kuru neviens nav apgrūtinājis ar cilvēcīgu audzināšanu, bet kurš ir dzimis pavisam dabiskā ceļā.
kā tu zini ka šis nettīstītais bērns Mauglis, kuram intelektuālās potences, spēja dzīvot cilvēku sabiedrībā nav attīstītas, ka šis bērns ir nespējīgs uz mīlestību? ticība Dievam tādam var nebūt protams, ja neviens viņam par Dievu nav varējis pastāstit viņam saprotamā veidā. |
:: Pievienot komentāru
|
