Sandis 
|
Iesūtīts:
2009.06.27 02:41:04
Virsrakstā vispārinātā veidā,vienā teikumā noformulētas pārdomas,kuras centīšos nepaplašinātā veidā izklāstīt zemāk. |
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 03:43:55
Tā ir iegājies,kad par bībeles rakstiem,katrā ziņā publiski,līdzīgi kā par aizgējēju saka vai nu tikai to labāko,vai nesaka neko.Un tomēr,bībeles rakstos,katrā ziņā publiski,ir pieņemts smelt morālus spriedumus,uzskatāmus un pamācošus dzīves piemērus.Tāpēc,patiesības labat,aplūkošu pamācošu dzīves piemēra aspektu no bībeles rakstiem,kura nozīme balsta bauslības ētiski morālo pamatu.
Bauslība,tev nebūs nogalināt,racionāli pārfrāzējot atraisa pārdomas par humanisma ideju.Iespējams,ar humānismu katrs saprot kaut ko savu.Bet,es savas pārdomas koncentrēšu uz virsrakstā aizskartās domas:"Tava dzīve,Tava vērtiba."
Cik bezvērtīga manā izpratnē,ir mana dzīve,tik bezvērtīga,manā izpratnē,ir tuvākā dzīve.Un pretēji.Cik vērtīga,manā izpratnē,ir mana dzīve,tik vērtīga,manā izpratnē,ir tuvākā dzīve.Bauslība nosaka un vienlaicīgi piešķir vērtību dzīvei,kas ir jātur godā un jāciena;nepiešķirot dzīvei etnisku piederību,ādas krāsu,dzimumu,sociālo stāvokli vai uzskatu savādību.Tāpēc bauslība neietver atrunu,kad melnas ādas krāsas cilvēka dzīve,ir mazvērtīgāka,par cilvēka dzīvi ar baltu ādas krāsu;un pretēji.Tas pats attiecas uz etnisko piederību,dzimumu,sociālo stāvokli vai uzskatu savādību.Citiem vārdiem sakot,bauslība paplašina apziņu un padziļina izpratni par to,ko nozīmē cilvēka dzīve,aiz ārēji redzamās,materiālās čaulas,ar ko es saprotu,cilvēka ķermeni.Cienīt un godāt fundamentālu,cilvēka iekšējās būtības izpausmes platformu,uz kuras bāzējas materiālā forma,kurai atšķirībā no ārēji materiālās formas nepiemīt dzimums,krāsa,smarža,garša,rakstura īpašības utm.Un tā ir dzīvība,kas raksturo kā dzīvs visu to,kas uz tās bāzējas un kas no tās izriet.
Tad nu lūk,pēc tam,kad Arons izlēja zelta teļu ēbrejiem un ēbreju nodevās okultai praksei,kas nepalika nepamanīta,interesanta ir dieva reakcija un Mozus turpmākā rīcība.
"Un tagad laid Mani,lai Es pret tiem iedegos manās dusmās,ka Es tos iznīcinu..."
Tā saka dievs.
Kāda pēc tam seko Mozus rīcība?
"Ikviens apjozieties ar zobenu,pārstaigājiet nometni,iedami no vieniem vārtiem uz otriem,un nokaujiet ikviens pat savu brāli,savu draugu un savu kaimiņu."
Bez šaubām,izejot no mācības zelta teļa kulta sekotāji pastrādāja negantību.Tēlaini izsakoties,viņos ieperinājās negantības vīruss,kas samaitāja viņu domas un bēdīgi viņu uzvedība kļuva atbilstoša domu samaitātības pakāpei,kas draudēja izvērsties plašumā un vīrusa epidēmijas rezultātā sagandēt dieva plānu attiecībā uz izredzēto tautu.Un tomēr,izejot no Mozus dzīves pieredzes,kas atspoguļota mācībā,kā arī dieva pamācībām,mēs nevaram teikt,ka abi personāži,ir garīgi nabagi un intelektuāli margināli.Tad kāpēc aplūkotajā gadījumā ne dievs,ne Mozus neizlēma rīkoties tā,kā būtu rīkojies epidemiologs,kura prioritāte ir cilvēka dzīvības glābšana,visus savus spēkus,profesionālo un dzīves pieredzi fokusējot uz vīrusa lokalizēšanu;bet ne uz cilvēka dzīvības rēķina,kas ir svēta,godājama,aizsargājama un glābjama pat bezcerīgā situācijā.Kāpēc pirmais,ko grasījās izdarīt dievs būdams visvarens,viszinoš un apveltīts ar neaprobežotu varu un spēku izlēma nokaut cilvēku,nevis glābt cilvēku un cilvēka dzīvību visu savu varenību novirzot vīrusa lokalizēšanai,kas saskanētu ar humanisma idejas un bauslības centrālo domu,kad dzīve,ir svēta,godājama,aizsargājama un glābjama.Bet,viss pārējais,kas gandē un beidz dzīvi,kas kropļo dvēseles gaišumu un domas tīrību,lai tiek iznīcināts bez žēlestības.
Vai tad cilvēku atgriezt no grēka,nevis grēkā nogalināt,nav tas,ko ietver bauslība,kad nosaka cienīt pat grēcīga cilvēka dzīvi,nevis nīstot grēcīgu cilvēku,cilvēku grēkā nogalināt?
Tad kāpēc ne dievs,ne Mozus savos nodomos un rīcība negrasījās un nepildīja sludinātās mācības nozīmi? |
-Jona-  |
# Labojis -Jona-: 2009.06.27 11:20:22
Sandis
Tad kāpēc aplūkotajā gadījumā ne dievs,ne Mozus neizlēma rīkoties tā,kā būtu rīkojies epidemiologs,kura prioritāte ir cilvēka dzīvības glābšana...
Tieši dzīvību jau arī glāba - Mūžīgo Dzīvību. Vienīgi Dievam ir pilnībā redzams, kā dažos gadījumos apieties ar īpaši neklausīgajiem.
Tajos laikos acīmredzot tūlītējs sods bija vissaprotamākā valoda arī `skatītājiem`, un tāpēc .
Bet, zini, pat tais laikos cilvēki tomr saprata atšķirību starp sevi un Dievu un ar tml. jautājumiem pārlieku nenokāvās. lai arī par daudz ko kurnēja, par šo aspektu ne pārāk.
Quod licet Iovi, non licet bovi . Dīvaini par to vispār debatēt. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 13:44:29
-Jona-
Tad jau bauslība kļūst neviennozīmīga,ja cilvēka slepkavību attaisno kāds augstāks mērķis,kāds tavuprāt,acīmredzot,motivēja Mozu.
Tu saki:"Glābjot Mūžīgo Dzīvību"
Tas ir interesants apgalvojums,kas prasa plašāku paskaidrojumu.Es varu pārprasts tevi,tāpēc esmu gatavs paņemt savus vārdus atpakaļ.Bet,no tava viedokļa saprotu,ja Mozus nebūtu nogalinājis trīs tūkstošus ciltsbrāļus,tad viņu Mūžīgā Dzīvība netiku glābta.Tātad,minētajā gadījumā fiziska cilvēka slepkavība,tas ir instruments Mozus rokās,ar kura palīdzību var un vajag glābt tos,kas krīt negantībā.Nogalinot cilvēku,kas ir kritis negantībā,viņa Mūžīgā Dzīvība ir glābta.
Bet redz,viņš taču nav atgriezts un glābts no negantības pirms viņš vēl nav nogalināts,jo pretējā gadījumā,viņa slepkavība zaudē savu jēgu,jo dievam paklausīgu cilvēku,kas pilda bauslību un pieturās pie dieva mācības nogalināt nav ļauts,kā to māca pats dievs caur bauslību.Tātad,nogalinātais cilveks nav atgriezts un glābts no negantības.
Tad kādā veidā ir glābta viņa Mūžīgā Dzīvība,ja viņu nogalinot,viņš netika atgriezts pie tā domāšanas un sociālās uzvedības parauga,kas ir tīkams dievam? |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2009.06.27 13:56:57
masiks [212.93.96.2]
Ja tu uzskati,ka apgalvojums:"Tava dzīvė,Tava vērtība" ir aizspriedums,tad,kas tavuprāt,ir vērtīgāks par dzīvību?
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 14:32:33
a_masiks
Tava pozīcija skaidra.Šī tēma uz tevi kā teisma sekotāju neattiecas. |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.06.27 14:33:54
Ctulhu
peec sjiis logikas acteku kara dievs Uicilopoctli ira ljoti labs dievs un vins pareizi dara, ka liek upureet cilveekus uz altaariem, jo vinjam labaak redzams utt.
Itin līdzīgi, vai ne? it kā , BET.
Pirmkārt jau, Dievs Pats bija apliecinājis Sevi, pārpārēm apliecinājis . Kad veda israēļus ārā no ēģiptes un katru dienu par viņiem rūpējās. Veda turklāt Personīgi - pa dienu mākoņu stabā ,pa nakti uguns stabā, baroja un apsargāja.
Tālāka atkrišana vairs nebija nekāda atkriišana aiz nezināšanas, bet gan tīrākā nodevība.
Bauslības universālais tev nebūs nokaut! tika dots vēl pirms visiem galvenajiem karagājieniem, kuru laikā it kā tad nu atļāva šo pavēli parkāpt (elku dievi turpetī pieprasa upurēt viņiem no laika gala un mūžīgi). Bet atļāva tikai vienā noteiktā laikposmā, un tikai viņu iesīkstējušā ļaunuma pēc, kā arī Jēzus vēlāk pamatoja šķiršanās atļauju:
7 Tie saka Viņam: "Kā tad Mozus ir pavēlējis dot šķiršanās rakstu un šķirties?"
8 Viņš saka tiem: "Mozus jums atļāva šķirties no savām sievām jūsu cietsirdības dēļ, bet no iesākuma tas tā nav bijis.
/Mt.19/ |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.06.27 14:39:40
Sandis
Tev vajadzētu iegravēt kaut kur acu augstumā:
Dievs nenogalina. Dievs nenogalina. Dievs nenogalina . 
Kas notiek ar mūsu miesām te, uz Zemes, nebūt vēl nav viss, un, ja Dievam liekas, ka kāds viņa paša labā ir noņemams no trases , tad tieši šīs mūžīgās dzīvības labad.
Tikai TTiesas dienā būs viss - svītra apakšā un kaut ko labot jau par vēlu.
|
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.06.27 14:49:15
Ctulhu
Dievs nav pretrunā ar Sevi. Vislabāk, kad kāda neskaidrība, iedomājies Viņu kā Tēvu. Ko dara tēvs, kamēr sīkais vēl mazs un vēl nespēj paklausīt?
Nu lūk, un Dievs dara ikurāt to pašu. Ja mazais vēl pa grīdu rāpo, arī Tēvs nometīsies uz ceļiem, kaut uz vēdera, lai pielāgotos viņa tābrīža līmenim...
Nujaa, acteku teikaas vinju dievi arii...
un kur tagad ir šie acteki ar visiem viņu dieviem, mm? |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.06.27 14:57:13
Ctulhu
Tavu mīļāko tēmu par bērnudārza maniaku es jau reiz visai izsmeļoši atbildēju, tikai nez kāpēc izdzēsa. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:01:30
-Jona-
Es nerunāju tikai par dievu,es runāju par Mozu,ja vien tu Mozu neuzskati par dievu.
Tātad,tavuprāt,Mozum nebija citas izvēles,kā vienīgi nogalināt tos,kas krita negantībā?
Vai tu vari man lūdzu uzrādīt bauslībā atrunu,ka nogalināt cilvēkus,kas krīt negantībā,ir dieva prātam tīkami,bet nogalināt cilvēkus,kas seko bauslībai un seko dieva mācībai ir dievam netīkami? |
Sandis |
# Labojis Sandis: 2009.06.27 15:07:05
-Jona-
Tu raksti:"Tikai TTiesas dienā būs viss - svītra apakšā un kaut ko labot jau par vēlu."
Bet,es tev uzdevu jautājumu.
Bet redz,viņš taču nav atgriezts un glābts no negantības pirms viņš vēl nav nogalināts,jo pretējā gadījumā,viņa slepkavība zaudē savu jēgu,jo dievam paklausīgu cilvēku,kas pilda bauslību un pieturās pie dieva mācības nogalināt nav ļauts,kā to māca pats dievs caur bauslību.Tātad,nogalinātais cilveks nav atgriezts un glābts no negantības.
Tad kādā veidā ir glābta viņa Mūžīgā Dzīvība,ja viņu nogalinot,viņš netika atgriezts pie tā domāšanas un sociālās uzvedības parauga,kas ir tīkams dievam?
Kādā veidā tiek glābta nogalinātā Mūžīgā Dzīvība,ja viņš ir nogalināts pirms tiek atgriezts no grēka darbības?
Ja viņš tiek nogalināts pirms tiek atgriezts no grēka darbības,tad viņš dzīves pēdējais ieraksts,Tiesas Dienā,ir ieraksts,ka viņš ne psihologiski,ne mentāli,ne garīgi,ne fiziski nav atgriezts no grēka. |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.06.27 15:07:50
Ctulhu
Nu īsumā - tavu maniaku es tur nomainīju ar virinātāju , kuram nav ļauts izdarīt bērniem nopietnu kaitējumu. Otrkārt - visi bērni ir uz to stingrāko nobrīdināti , bet kas tomēr grib šo virinātāja draudzību noprovēt, izbauda sekas uz savas ādas. Audzinošas un atgriezeniskas sekas.
un - visi šie bērni (visi mēs) bez izņēmuma ir tikai vienīgi Karaļa bērni un katram no viņiem ir piekomandēti pa divi miesassargi kā minimums. 
bet neturpināsim tml., šī ir Sanda tēma. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:11:00
a_masiks
Ja,tu esi teisma sekotājs un savu viedokli bāzē uz teisma tēzēm vai teorijām,filosofiju vai dogmām,tad neredzu iemeslu,kāpēc būtu jāturpina ar tevi diskutēt par humanisma idejām,kuras izslēdz teisms?
Kas attiecas uz pēdējo repliku,tad runa iet ne tikai par dievu,bet konkrēti par Mozu. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:11:48
Sandis
Ja viņš tiek nogalināts pirms tiek atgriezts no grēka darbības,tad viņš dzīves pēdējais ieraksts,Tiesas Dienā,ir ieraksts,ka viņš ne psihologiski,ne mentāli,ne garīgi,ne fiziski nav atgriezts no grēka.
Ai nē, ir vēl daudz kas mūsu glābšanai paredzēts. Katram kristietim iespējams lūgties par jebkuru, arī (it kā) mirušo, lūdz un smagi strādā visi Debesu Svētie, ir šķīstītava (ir, jā) utt. utt., visu es te nepārstāstīšu, esmu ieteikusi jau daudzas grāmatas, kas apgaismo šajās te `nākamajās lietās`. |
-Jona- |
# Labojis -Jona-: 2009.06.27 15:13:08
Ctulhu
Tb viss pasaakums bija JHVH organizeets plaans?
Visas mūsu izcilās (izcili muļķīgās, pa lielākai daļai) Mokas šeit, uz zemes? Protams. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:19:36
a_masiks
Ja bauslis,tev nebūs nogalināt,nav humanisma idejas sturakmens,tad saviem vārdiem,sniedz skaidrojumu,kāda ir šī baušļa centrālā doma,centrālā vēsts.
Es kategoriski nepiekrītu,ka bauslības jēdziskā doma bāzējas tikai uz bailēm no pazušanas,no degšanas elles liesmās,bet izslēdz dziļāku izpratni par to,kāpēc cilvēku nedrīkst nogalināt.Tātad,izslēdzot tās šausmas,kuras dievs piesola par bauslības neievierošanu,pēc laicīgās dzīves,ir jārod racionāls skaidrojums,bet kāpēc nav ļauts nogalināt cilvēku.Kas viņā ir tāds,ko nedrīkst nogalināt?
kas attiecas uz otru jautājumu.Sāksim ar to,ka dievs Mozum nepavēlēja nogalināt ciltsbrāļus.Tieši pretēji,Mozus upurēja trīs tūkstošus citsbraļus dievam,lai dievs savās dusmās kļūtu remdens pret ēbrejiem,kas krita negantībā,jo iesakumā,dievs grasījās nogalināt visus,izņemot Mozu.Tātad,citsbrāļu slepkavība,ir sava veida upuris dievam. |
-Jona- |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:21:24
Ctulhu
Ja cieš mazi bērni, bieži viņi cieš savu vecāku glābšanas labad. Turklāt brīvprātīgi (kaut arī savā miesas prātā mēs to neapzināmies), jo viss vispirms notiek garīgajā plānā, visas mūsu izvēles. Arī mazam bērnam var būt liels gars. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:26:44
Bet,doma tak nav nosodīt Mozu,nedz arī nosodīt dievu.Šīs diskusijas centrālā doma,ir cilvēka dzīvība,kas neskatoties uz viņa savādajām domām,idejām,priekšatiem,kā arī sociālās uzvedības,ir neaizskarama.Tad kāpēc visuvarošais,visuzinošais dievs,tā vietā,lai līdzīgi epidemiologam cīnītos ar vīrusu šo cilvēku prātos,izlēma viņus banāli nogalināt,un uz šo ideju atsaucās Mozus,kas principā,sekoja dieva piemēram.Kāpēc netika cienīta cilvēka dzīvība un tanī pašā laikā,nīstas tās idejas,tas vīrus,kas ieperinājās viņu prātos,kas savukārt,noteica viņu sociālo uzvedību.Kāpēc netiek noteikta šķirtne starp cilvēku un idejām,kas cilvēku pakļauj savā varā?Lūk par ko ir šī diskusija,nevis par to,cik slikts ir Mozus vai dievs. |
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:35:43
a_masiks
Es tev labāk iesaku nevis wikipediju palasīt,bet Žans Pols Sartrs
"Eksistenciālisms ir humānisms"
|
Sandis |
# Iesūtīts: 2009.06.27 15:38:02
a_masiks
Lūdzu,sniedz savu skaidrojumu,savu redzejumu par bausli-tev nebūs nogalināt.Citādi,tu pārmet,pārmet,pārmet,bet savu pozīciju nenoformulē.Es savu esmu noformulējis,attiecībā uz bausli-tev nebūs nogalnāt.Tagad stafeti nododu tev,lai varam,ja gribi,turpināt diskusiju,nevis uz abpuseji adresētiem pārmetumiem,bet konstruktīvāku pieeju apspriestajam priekšmetam. |
:: Pievienot komentāru
|
