incognito 
|
Iesūtīts:
2009.06.19 20:48:32
Paskatieties, Rīgā jau parādījusies firma, kas piedāvā aizdot naudu, par ķīlu liekot dvēseli, "под залог своей нематериальной сущности, а именно своей бессмертной души" http://www.kontora.lv/dogovor.html |
|
incognito |
# Iesūtīts: 2009.06.25 17:20:43
Cilvēks ir pietiekami sarežģīta mašīna un es neizslēdzu, ka kaut kāda tās daļa, sauksim to par dvēseli, varētu pārdzīvot nāvi. Uz to netieši norāda gadījumi, kad cilvēki atceras notikumus no savām iepriekšējajām dzīvēm. Par to labi zināja stāstīt Ezītis Miglā. |
incognito |
# Labojis incognito: 2009.06.25 17:21:17
Дона Эриксонэ
Tas nav serotonīns, bet testosterons un adrenalīns  |
incognito |
# Iesūtīts: 2009.06.25 17:24:20
Дона Эриксонэ
Man liekas, adrenalīns izdalās pie jebkura stresa, jeb varbūt es kļūdos? |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.06.25 18:38:01
Klau, Dona un masiks, jūs esat novirzījušies no tēmas...marš uz sarunām! |
Дона Эриксонэ  |
# Iesūtīts: 2009.06.25 21:33:25
vilks
mees tikai par dveseli un taas mulsinoshajaam iipatniibaam |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.06.26 21:43:59
Nu, savu apzinju es vinjiem nepaardosju, pasam vajag . Abet nekaadas `dveeseles nav.
A kā tu zini? Lai pateiktu ka kaut kas neexistē, ir vajadzīgs apjēgt vismas teorijā, kas ir tas, kas nav. Piemēram ir pamatotas aizdomas, ka rozā unikornu nav! |
masiks nosmiin [159.148.73.94] |
# Iesūtīts: 2009.06.26 21:57:20
Mulders
Lai pateiktu ka kaut kas neexistē, ir vajadzīgs apjēgt vismas teorijā, kas ir tas, kas nav.
Aga! Kaa te raadaas - Mulderam vareetu buut lielas probleemas pateikt, ka vinja sieva NAV staavoklii, piemeeram.... nu vai vismaz citplaneetiete. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.29 17:30:32
Aga! Kaa te raadaas - Mulderam vareetu buut lielas probleemas pateikt, ka vinja sieva NAV staavoklii, piemeeram.... nu vai vismaz citplaneetiete.
Redz... ja netiek defineets vai vismaz kaut kaa uz pirxitem piemests "citplaneetietis" noziime, tad arii nevar pateikt vai tas existee vai neexistee!
Pagaidaam "apzinja" pat mums pashiem ir "snumbzlis" - jo to nodefineet jau nemaz iisti nevar... nav viegli. Taapeec, ja nevar nodefineet, kaa var pateikt, vai tas ir vai nav... kur nu veel lai pateiktu, kaa izpausme tas ir vai nav! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.06.29 17:35:49
Nu pareizi. Rozaa unikorni, dveeseles un tamliidziigi jeedzieni, kam realitaate enekas neatbilst.
Nepareizi... "Dveeseles" realitaates mappings vistuvaakais ir "Apzinja", tikai shajaa gadiijumaa viens ne paaraak skaidrs jeedziens tiek defineets un mapots uz citu tik pat neskaidru jeedzienu. Tikai vaardu "Apzinja" ateisti nezkamdeelj ljauj existeet, bet vardam "Dveesle" ir aizliegts statuss materiaalismaa, laigan apziimee principaa vienu un to pashu!
Tachu pienjeemums ka Apzinja ir smadzenju neironu funkcija, ir tikai un vieniigi pienjeemums... hipoteeze... kas nevar tikt lietota kaa arguments Dveeseles izsleegshanai!
Ja tu to pienjem kaa faktu, tad tas ir tikai pienjeemums... tavs metafiziskais skatiijums uz lietaam, kuru tu liec pretii citam metafiziskam skatiijumam!
Pats arii biezhi lieto jeedzienu "Apzinja" atrauti no taas neseeja, taa pats demonstreejot vismaz intuitiivu izpratni, ka viens nav tas pats kas otrs, jo peec Leibnica identitaates likuma, ja lietaam nesakriit atribuuti, taas nevar buut identiskas... bet smadzeneem un apzinjai vispaar ir gruuti atrast kaut vienu kopiigu atribuutu!
Itogo... ja existee Apznija, tad lietot terminu "Dveesele" nav nelogjiski - it iipashi, ja kontexts ir religjisks/teologjisks, savukaart likums, kas spiezh dazhaadaas discipliinaas unificeet terminus, nav! Te, lai kaa nepatiktu, lielu lomu speelee tradiicija, un parasti tad jaunaakas discipliinas respektee vecaaku discipliinu terminologjiju!
Pietam dveeslee ir partikulaara Apzinja, nevis Apzinjas "funkcionaalaa baaze"... bet gan jau Apzinja ar konkreetu ierakstu! Konkreets ES!
Par laimi "Dveesele nav" materiaalistu gadiijumaa ir tikai taada... snumbzliiga zajava, jo, pagaidaam, neesmu saticis nevienu Materiaalistu, kas vismaz teoreetiski un vismaz sci-fi liimenii nepieljautu kaa ticamu, vai pat veelamu ideju par Apzinjas transferu! Kas buutiibaa noziimee tieshi to - Dveeseles "paarceljoshanu" - un visai labi tu apzinies, ka netiek transferota mateerija, bet gan mateerijas staavoklis/funkconalitaate/process!
Tas ir kaa viens un tas pats algoritms implementeets dazhaadaas programmeeshanas valodaas uz dazhaadaam hardwareem! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2009.06.29 17:38:38
Vovo, un juus jau neko par dievu arii nevarat pateikt...
Tu tieshaam taa domaa... tb visus shos gadus ko mees esasm runaajushies, tu apgalvo, ka Kristieshi (partikulaari Mulders) nav neko par Dievu pateicis?
Bet ja jau neesmu pateicis, tad kaa tu tik droshi zini, ka neexistee kaut kas, par ko nekas nav pateikts?
Jo peec shii sprieduma - tad neexistee nekas, ko Zinaatne atklaas riit vai peec 100 gadiem, par ko shon neviens pat iedomaaties nevar... Un, piemeeram, kvarki neexisteeja liidz 20 gadsimta vidum... A mikrobi neexisteeja liidz 17 gadsimtam (kaut kaa taa)? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.29 17:45:20
Nu bvo, taatad ir 1 fenomens, saucam to par apzinju un vyss. Proveejam izpeetiit, kas tas ir, utt. Jeedziens `dveesele` nav deriigs, jo tas noziimee ne tikai apzinju, bet veel arii spoku, nemateriaalu objektu utt.
Nepareizi... Dveesele kaareiz implicee sho buutisko essenci, kas Apzinju padara par partikulaaru Ctulhu vai Mulderu.
Savukaart "Tiira Apzinja" buutu "Gars"... kas arii tad buutu tas spoks vai nemateriaals objekts, un tas ARII ir labs jeedziens, jo implicee to buutisko kas Apzinjaa ir - nevis neseejs, bet pats process un informaacijas baaze. Informaacija citiem vaardiem!
Savukaart "Spoks" jau buus partikulaaras Apzinjas vai Informaacijas mappings citaa apzinjaa, kura to tad uztver un interpretee po svojemu... un taadeejaadi redzees to vai citu efektu realitaatee... Ja tev stipri pa galvu iesitiis (bet ne paaraak stipri) tad tu redzeesi daudz "spokus" - ko sauc par zvaigzniiteem... Jo principaa nav nekaadas probleemas (tiiri teoreetiski, tehniski imo to veel neprotam) projiceet bildi tev smadzenees taa, ka taa iekljaujas apkaarteejaa videe un tu to interpetee kaa reaalu objektu... Ja veel piemapo klaat pareizos apzinjas responsus, tad spoku var dabuut visai reaalu... tik shaize, citi to neredzees... un teiks, ka tev baltaas peliites reegojas, bet tev tas buus iists... un principaa mapposies uz kaadu iistu fenomenu, tachu tikai tavaa apzinjaa.
Un taa kaa viens no apzinjas atribuutiem ir inkapsulaacija - tas ir, taa ir subjektiivi sleegta, nepieejama citiem (cits neviens nevar redzeet sarkano kraasu taa kaa to redzi tu) - tad te ir taa robezha, kas zinaatnei rada gruutiibas - subjektiivu fenomenu "transleeshana" objektiivaa uztveramiibaa citiem! Pagaidaam nekas cits par "Es to redzeeju" nav izgudrots!
Savukaart... ja tu tici Apzinjas transferam uz citiem neseejiem, tad atkal... Spoku koncepcija nav nekas neiespeejams, tik runa buus par cita veida neseejiem un iespeejams cita veida Apzinju... un taa kaa mees pat shajaa Visumaa interakteejam faktiski tik ar 5% visas esoshaas mateerijas, tad hvz kas tur tajos 95% veel sleepjaas... ne taadi vien spoki! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.29 18:00:13
Es runaaju par to efektu, ka tikko muuseejie censas izdibinaat kko buutisku par dievu, taa parasti atduras fraazees tjipa tas mums apsleepts, tas paaraak sarezgiiti lai saprastu utt.
Tak centies cik lien... prosto mees iesakaam neteereet naudu shaadiem pasaakumiem, jo metodologjiski ir kljuudaini peetiit kaut ko kas nav shii Visuma dalja ar shii visuma izpeetes metodeem. Bet muusu piedaavaataas metodes juus noraidaat, jo noraidaat taas pamatojoties tajaa, ka taas nav diez ko deriigas shii Visuma objektu izpeetee... kas arii ir normaali, jo muusu "izpeetes metodes" nav domaataas akmenju vai pluumju peetnieciibai!
Dazhaadi objekti prasa dazhaadas metodes... Mateni nevar pamatot ar Veesturi... (laigan ir frukti, kas to meegjina) vai Veestures notikumus atkaartoti pakljaut empiiriskam noveerojumam kaa to prasiitu Fizika! Taapat Dievs nepakljaujas fizikas izpeetei, bet labpraat ljaujas "Izpeetiities" caur Atklaato Dieva Vaardu un pashu cilveeku paardziivoto!
A haardam ar softu?
Arii nav?
Jaadomaa... kaut kaadaa zinjaa vareetu buut korelaacija starp izmeeriem, tachu arii nu ljoti peldoshss... pietam minituarizaacijas limits imo veel nav sasniegts, laigan sen jau prognozeets... Taakaa pat shitais ir taads nu ljoti aiz ausiim pievilkts!
Kas veel... zin godiigi - nevaru atrast taadus atribuutus! Svars neder, apjoms - kaa jau rakstiiju - ar daudz atrunaam, forma - noteikti nee, masa - nee, temperatuura - nee... Nu izdomaa visus chipa/procesora iespeejamos parametrus un raksturlielumus un baigi maz kas no taa buus nompapojams uz softu!
Bet var eksisteet darbiigs softs bez haarda?
Tas ir cits jautaajums - tas ir jautaajums par infas un taas neseeju...
principaa filosofisks un no "energjijas nezuudamiibas likuma" seerijas. Tb, hipoteeze ir taada, ka neexistee infa, bez taas neseeja - taa ir legjitiima zajava, kaameer taa nav apgaazta, tikmeer taa staav... un liidz shim to, shkjiet, neviens nav apgaazis!
Otra, daudz vaajaaka zajava ir taa ko regulaari promotee tu - ka shii neseeja atribuutika ir ekvivalenta ar mateeriju, kur jeedziens "mateerija" netiek defineets, un taadeejaadi faktiski tu kaut kaadaa liimenii ekvivalee mateeriju ar informaaciju, tachu shaada ekvivalence nav atrodama... Laigan... tagad kad domaaju... kvantu fizikaa, daljinjas tiek defineetas ar to atribuutiem!
kas interesanti - mateerijas iipashiibas mainaas no shiem atribuutiem, tur kaut kaadai daljinjai pamaini spinu vai ko nu tur, un tiek ieguuta pavisam cita mateerija...
Taapeec ir aizdomas, ka mateerija/informaacija daliijums ir buutisks makropasaulee, bet mikropasaulee tie sapluust kopaa... Ko tas noziimee, hvz... Bet ir svariigi arii apjeegt to, kas izriet no sisteemu teorijaam - sisteema ir kas vairaak kaa taas dalju summa, un sisteemas iipashiibas nav reduceejamas uz taas dalju iipashiibaam, tieshi taapeec ir iespeejams viens un tas pats softs uz dazhaadiem hardwareem... jo, piemeeram, LELB forumam ir po fenji kaads hardware un pat kaads Operaaciju Sisteema ir uz tava datora, jo foruma saturs un interpreteejoshaa valoda tiek abstraheeta no hardwares un Operaaciju Sisteemas... un rezultaataa, hardi dazhaadi, bet rezultaats viens un tas pats... kas noved pie logjiska, neizbegaama secinaajuma, ka informaacijas identitaate un pat softwaares funkcionalitaate nav ekvivaleejama ar hardwari!
Taapeec nodaliit infu no mateerijas un apzinju no taas neseeja ir ne tikai abstrakcija un imaginaari logjisks nodaliijums, bet objektiivs taustaams reaals daliijums... un cilveeki intuitiivi to sajuut arii, kaut vai ekonomikaa... kad gatavi lielu naudu maxaat par informaaciju, neatkariigi no neseeja uz kaada taa ir rakstiita!
Un tas arii izskaidro kaapeec kaut kas vienkaarshs no materiaalaa viedoklja (maaxlaa) var buut daargs naudaa... jo tiek atziita un respekteeta shii informatiivaa objetka bagaazha! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.06.29 18:07:57
Tb katrs individs satur no citiem atskiriigu informaaciju, sitas individualais info kopums tad ir dv?
Mmm... tuvu, bet baidos, ka te ir risks...
Svariigi ir apzinaaties, ka DV nav tikai datubaazes dumps, bet arii pats datubaazes struktuura! Tb Dveesele vienmeer ir dziiva... kopaa ar to darbinosho apzinju - tas ir process, notikums, visu laiku on-going "informaacijas process"
Gars savukaart tad buutu shis tiirais "DB engine", kursh no augshas (jeb no apakshas, nezinu kaa tu domaa) uzspiezh savu ziimogu Dveeselei...
Ja DB engine ir defektiivs, tad arii Dveesele buus defektiiva... savukaart, ja DB engine defekts tiek kompenseets ar Dveeseles "kompensatoru" tad neizbeegami, dveesele pati ir defektiiva... Nu teixim, ja DB engine katru datubaazes ierakstam nodzeesh peedeejo burtu, bet Ctulhu buudams gudrs savu Dveesles ierakstu korigjee ar dubultu beigu burtu, tad no malas skatoties Ctulhu visi ieraksti buutiibaa ir defektiivi... pasha DB engine defekta deelj... Bet tie, kas nav defektiivi, dod defektu kad DB engine darbojas uz shiem "pareizajiem" ierakstiem un tad aareejs cits DB (Mulders) redz ka Ctulhu gvelzh tuftu!
Taadeejaadi lai viss buutu chikiniekaa... vajag gan pareizu DB engine, gan ierakstiem jaabuut pareiziem!
Tik te ir vairaak kaa statiski ieraksti... Cilveeka Dveesele ne tikai ir partikulaara infa, bet arii partikulaars "softs" jeb instrukcijas shiis pashas infas interpetaacijaa... Liidz ar to principaa Gars definee baazes funkcionalitaati, bet Dveesele var extendeeties lidiz kaut kaadaam objektiivaam Gara uzliktaam robezhaam!
Liidziigi kaa Datoraa... baazee ir funkcijas "piesakitiit 1 shitai atminjas shuunai", bet softs var to izmantot lai pieskaitiitu jebkuru skaitli, tachu ne bezgaliigi, jo galu beigaas ir gan Gara gan Harda limits, cik viena atminjas shuuna lielu ciparu var satureet!
Liidz ar to atkal...
Tas kas notiek Kristietiibaa... Gars tiek mainiits... Softs paliek tas pats, Dveesele taa pati, bet tiek mainiits apaksha aesoshaas DB struktuura, kura tad iedarbojoties uz defektiiviem dveeseles ierakstiem tos "chinjii"
Un taa mees ieguustam shizofreeniskos kristieshus - reizee sveets (Dieva Gara deelj) un reizee greecinieks (jo dveeseles iraksti ta vecie palikushi).
Rezultaataa ilglaiciigaa periodaa mums ir tas kas bij jaapanaak - Bez defektiem DB struktuura, DB ieraksti tiek korigjeeti leenaam un pamatiigi, un kas galvenais - apzinjas nepaartrauktiiba un nevardarbiiga transformaacija! |
incognito |
# Iesūtīts: 2009.07.06 15:45:34
Re, beidzot baznīcas reakcija:
http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=599420 |
incognito |
# Iesūtīts: 2009.07.06 16:08:23
a_masiks
homīšu praids jamajos izraisa daudz lielāku naidu un pretreakciju
esmu lasījis, ka naidu pret homoseksuālistiem izjūt cilvēki, kam pašiem ir šādas tieksmes, kuras viņi noliedz. Acīmredzot, tieksmepārdot dvēseli nav baznīcas aprindās izplatīta. |
incognito |
# Labojis incognito: 2009.07.06 16:13:23
Ctulhu
vai tad naidu pret heteroseksualistiem arii izjuut cilveeki, kam pasiem ir saadas tiexmes
Jā.
Problēma ir nevis tieksmēs, bet tieksmju apspiešanā, neapmierināšanā. Tā vecmeitas bieži izjūt naidu pret jaunām sievietēm, ar aktīvu seksuālo dzīvi un šo naidu izpauž pastiprināti uzsverot tikumības svarīgumu. Es domāju, ka ar homoseksuālismu un baznīcu ir līdzīgi.
Nav noslēpums, ka bieži par mācītājiem kļūst homoseksuālisti, kas uzskata, ka šīs tieksmes ir grēcīgas un cer, ka Jēzus viņus atbrīvos no šī grēka. |
incognito |
# Iesūtīts: 2009.07.06 17:04:26
Vecs ticējums ir, ka NV cilvēku dvēseles velnam tās vērtīgākās. |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.07.06 17:05:43
Медсестра
inkognito taisnība.... he he he he he
no otras puses vai tad kāds teica, ka dv`;eseles pirms pirkšanas tiek šķirotas |
bitch  |
# Iesūtīts: 2009.07.08 14:28:28
ja smadzenes salīdzina ar kompi, zemapziņa ir apakšā skrienošā programma, apziņa ir user interface. kas īsti ir user? Ctulhu drīkst iebilst, bet manuprāt tā ir dvēsele |
bitch |
# Iesūtīts: 2009.07.08 14:30:36
nevainīgs šajā izpratnē tomēr bij "nevainojams" (t.i. bez vainas, neviens nav apskādējis). tāpat angliski virgin ir apm neskarts, neapstrādāts. nu, vārdu sakot - nelietots! |
:: Pievienot komentāru
|
