Saguaro 
|
Iesūtīts:
2009.06.13 10:03:13
Dievs teica: "Nav labi cilvēkam būt vienam, es darīšu palīgu, kas ap to būs." Kā jums liekas, vai Dievs to teica arī no savas paša pieredzes - skumji un vientulīgi būt vienam Dievam? |
|
Saguaro |
# Iesūtīts: 2009.06.13 10:06:15
Un nav neviena, kas varētu darītu palīgu, kas Viņam atbilstu. Jo ja Viņš mēģinātu sev tādu radīt, tā vienalga būtu tikai radība, nevis tāds kā Viņš. No cilvēka viedokļa raugoties, tāda bezizejas vientulība... |
vilks  |
# Iesūtīts: 2009.06.13 10:17:51
Nezin, es domāju, ka Dievs to sacīja no savas pozitīvās pieredzes, proti, Trīsvienības attiecībās. Dievs redzēja, ka cilvēks ir tikai viens, atšķirībā no Dieva, kas ir viens un reizē trīs, un vēlējās, kaut cilvēks arī varētu piedzīvot kaut ko no tās mīlestības, kas ir Dievā, tāpēc radīja cilvēkam otru. Kaut kā tā? |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.06.13 10:45:39
tieši tā - Dievs Pats par Sevi ir pilnīgi un absolūti pašpietiekama un Harmoniska būtne. Viņam neviens nav vajadzīgs. Dievs nav vientuļš, jo ir trīsvienīgs. Dievs dzemdēja Dievu un no Dieva iziet Svētais Gars, bet tajā pašā laikā visas trīs personas ir viena Būtne - mēs ar saviem prātiem nekad to nespēsim nedz saprast, nedz aptvert. Dievs radīja cilvēku nevis Sevis dēļ, ne tādēļ, ka Viņam vēl kā trūktu, bet gan tādēļ, ka Viņa būtība ir mīlestība, kura vēlas izpausties. Mīlestība neizpaužas tādēļ, ka tai to vajag, bet gan tādēļ, ka tāda ir tās daba un būtība. Tajā pašā laikā, lai gan mēs Dievam neesam vajadzīgi tā itkā bez mums Viņam kā pietrūktu, tomēr Viņš mūs radīja Savam godam un slavai, Viņš radīja mūs, lai mēs Viņu pielūgtu. Viņš mūs radīja ne vajadzības spiests, itkā Viņam vajadzētu, lai kāds Viņu pielūdz, bet gan no brīvas Gribas, jo Dieva pamatbūtībai - Mīlestībai ir tāda īpašība, ka tā vēlas (nevis tai vajag) izpausties darbībā. Tas nozīmē, ka nebij tā, ka Dievs tā vienkārši aiz neko darīt radīja pasauli, tjipa - varēja radīt unv arēja neradīt, vienalga, NĒ, Dievs radīja pasauli ar nodomu, kāds Viņam ir vienmēr bijis |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.06.13 10:55:50
Ingars
Hmm, kur Bībelē ir rakstīts, ka cilvēki ir radītu, lai pielūgtu Dievu? |
masiks [66.232.117.243] |
# Iesūtīts: 2009.06.13 11:01:34
Ingars
Tur ar to saki, ka Dievs ir smagi šizofrēniska būtne, ar trīskāršu personas dalīšanos? Un Tu pie tam domā, ka viņš nav vientuļš pac ar sevi? Nu, nu.... |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.06.13 11:05:29
vilks
Hmm, tieši tā gan laikam nebūs rakstīts, bet viens ir skaidrs, ka pielūgsme nozīmē būt attiecībās ar Dievu kā cilvēks-Dievs, nevis kā cilvēks-cilvēks. Mūsu būtība, ja atņem tai grēku, pati par sevi parādā, ka tā pagodina un slavē Dievu - viss izsaka Dieva godu un slavu, domāju, ka tā arī ir pielūgsme |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.06.13 11:09:24
masiks [66.232.117.243]
es jau teicu, ka cilvēka prāts to nespēj aptvert, jo tam nav nekāda sakara ar personības dalīšanos. Tā ka nav absolūti nekāda saistība starp Dieva trīsvienības noslēpumu un šizofrēniķa personības dalīšanos - tās ir divas dažādas lietas |
vilks |
# Iesūtīts: 2009.06.13 11:15:34
masiks [66.232.117.243]
klau, nejaucies sarunās, ko nesaproti vai negribi saprast, labi? šī tēma ir gluži interesanta arī bez ateistu oftopikiem.
Ingars
nu varbūt ir rakstīts, tikai vajag pameklēt? 
es tikai domāju, vai Dievam ir nepieciešama cilvēku pielūgsme.. man liekas, ka nav. Vai nevarētu drīzāk būt tā, ka Dievs radīja cilvēku un visu citu radibu, lai tā būtu attiecībās ar Viņu, nevis vienvirzienā pielūgtu. |
Saguaro |
# Iesūtīts: 2009.06.13 11:24:20
Ingars
Dievs Pats par Sevi ir pilnīgi un absolūti pašpietiekama un Harmoniska būtne. Viņam neviens nav vajadzīgs.
Bet vai Dievs neizjūt sāpes, bēdas, skumjas, žēlumu, prieku, mīlestību? Kādēļ tad ne vientulību, lai gan par to nav rakstīts? Ja Dieva dusmas grēku plūdos noslauka visu pasauli, ja Dieva mīlestība ir tik universāla un visaptveroša, ka tajā kā akmentiņš nogrimst viss cilvēces ļaunums, tad skudriņas pārskrien, iedomājoties cik neizmērojama, kosmiska un absolūta ir Dieva vientulība. |
Дона Маргарита  |
# Iesūtīts: 2009.06.13 11:28:26
Saguaro
zini, man liekas, ka vientuliiba rodas tur, kur nav radoshuma. Tobish , ja cilveks nav iesaistiits kaut kaadaa rosmee - darbaa, attieciibaas u.t.t. Taa kaa Dievs ir radoshs, tad taada lieta, kaa vientuliiba uz vinju neattiecas. |
Saguaro |
# Iesūtīts: 2009.06.13 11:57:43
Дона Маргарита
Interesanta doma. Lai gan... vai maz ir dzirdēts par radošu cilvēku vientulību? It īpaši nesaprastu ģēniju kontekstā, kur tieši ģenialitāte ir vientulības iemesls. Nav neviena līdzās, kas spētu saprast un dalīties. |
masiks [66.232.102.157] |
# Iesūtīts: 2009.06.13 12:16:24
vilks
kas tev liek domaat, ka nesaprotu? Un kaapeec domaa ka teema ir interesanta? |
Дона Маргарита |
# Iesūtīts: 2009.06.13 12:18:31
Saguaro
aaa tas ir kas cits. Gjenialitaate ar nav labi, jo kaa saka - no gjeenija liidz aarpratma ir viens solis. Un gjeeniji kaut kaadaa jomaa biezhi vien ir vientulji, jo neprot veidot attieciibas, bet lai nebuutu vientulsh ir jaabut harmonijai visaas jomaas, tai skaitaa attieciibu joma.
Cilveeks nevar but gjeenijs visaas jomaas, taads ir tikai Dievs. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.06.13 12:24:31
vilks
Nujā, uz to jau arī tēmēju, ka Dievam nav nepieciešama nedz mūsu pielūgsme, nedz kas cits no mūsu puses - lai gan mēs Dievam neesam vajadzīgi tā itkā bez mums Viņam kā pietrūktu , tomēr mērķis bij, lai mēs Viņu pielūgtu. Jā, protams, tās ir attiecības, bet ko gribēju uzsvērt - ne Dievam vajadzīgas, bet mums vajadzīgas tās attiecības un Dievs ir arī reglamentējis šo attiecību veidu - mīlestība no Viņa puses, bet pielūgsme, kas darbojas mīlestībā no mūsu puses. Tātad cilvēks ir radīts attiecībām ar Dievu - jā, bet šīs attiecības ir reglamentētas, kādām tām ir jabūt
Saguaro
Ja sakām, ka Dievs bez radības ir vientuļš, tad tas nozīmē apšaubīt Viņa pilnīgumu, bet Dievs ir pilnīgs. Jo kas ir vientulība? Vientulība ir attiecību deficīts, bet vārds "deficīts" apzīmē kaut kā trūkumu.
Vienīgā reize, kad Dievs jutās vientuļš bija pie krusta, kad Viņš Pats Sevi atstāja, Pats no Sevis novērsās. Bet visā Jēzus kalpošanas laikā mēs redzam, ka pat tad, kad neviens Viņu nesaprata, kad Viņš bij viens pats, Viņš nekad nebija vientuļš, bet nepārtrauktās attiecībās ar Savu Tēvu, jo Viņi abi ar Tēvu kopā ir viens Dievs, un arī Svētais Gars kopā ar Tēvu un Dēlu ir viens Dievs, viena būtne. Bet pie kursta Jēzus sauca - mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis - Dievs Tēvs novērsās no Dieva Dēla, jo Dēls bij ņēmis uz Sevi cilvēces grēka vainu, lai būtu vainīgs mūsu vietā, tad Dievs bija vientuļš, bet ievēro - Viņš nesauca pēc cilvēkiem, pat ne pēc Sava vismīļākā apustuļa - Jāņa, pat ne pēc Savas mātes Viņš nesauca, bet gan pēc Dieva Tēva. Ne taš naglas, ne tās patāgu brūces, ne atstumtība no cilvēku puses, bet gan atstumtība no Tēva darīja Viņam vislielākās sāpes un ciešanas, tā bija pirmā, pēdējā un vienīgā reize, kad Dievs jutās vientuļš |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.06.13 12:56:21
Ingars
Dievs ir arī reglamentējis šo attiecību veidu - mīlestība no Viņa puses, bet pielūgsme, kas darbojas mīlestībā no mūsu puses. Tātad cilvēks ir radīts attiecībām ar Dievu - jā, bet šīs attiecības ir reglamentētas, kādām tām ir jabūt
Man gribas nepiekrist, ka pielūgsme varētu būt reglamentēta - tas izklusās pēc cilvēcīgas totalitāras diktatūras.
Es Dieva pielūgsmi izjūtu citādi - kā prieku, sajūsmu par Viņa ģenialitāti radīšanā un kā pāri plūstošu pateicību par Dieva mīlestību uz mums, kas to nemaz neesam pelnījuši. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.06.13 13:24:18
Balss
Nu es jau neteicu, ka pielūgsme ir reglamentēta, bet gan, ka attiecības ir reglamentētas. taču, protams, ne piespiedu kārtā, bet patiesie kristieši saprot, ka attiecības ar Dievu nav tas pats, kas attiecības ar kaimiņu čomu |
Saguaro |
# Iesūtīts: 2009.06.13 19:29:19
Ingars
"tā bija pirmā, pēdējā un vienīgā reize, kad Dievs jutās vientuļš."
Labākajā gadījumā mēs varam teikt - tā ir vienīgā reize, par kuru mums kaut kas ir zināms. Bet es piekrītu, ka domas par Dieva vientulību ir tāds pats minējums kā tas, ka viņam pietiek ar attiecībām Trīsvienības iekšienē.
Bet tas par cilvēka radīšanas motīviem... Skaisti, ja vien nebūtu tik daudzu, kas pazūd. Kādēļ viņiem vajadzēja būt radītiem? |
Balss |
# Labojis Balss: 2009.06.14 00:40:14
Saguaro
Skaisti, ja vien nebūtu tik daudzu, kas pazūd. Kādēļ viņiem vajadzēja būt radītiem?
Mums visiem ļoti gribētos ar spainīti izsmelt jūru... bet nespējam un nekad nespēsim. Jāpieņem un jatic, ka Tas, kurš ir radījis visu šo pasauli, tomēr zina, kāpēc Viņš ir radījis tos, kuri, MŪSUPRĀT, pazūd.
Mīlestība ir radoša. Radīšana ir mīlestības izpausme. Tikai brīvas būtnes, ne roboti, spēj būt radošas. Varbūt tāpēc Dievs radīja cilvēkus? Brīvus - radīt un arī brīvus - postīt... |
Ingars |
# Iesūtīts: 2009.06.15 08:11:41
Saguaro
Labākajā gadījumā mēs varam teikt - tā ir vienīgā reize, par kuru mums kaut kas ir zināms. Bet es piekrītu, ka domas par Dieva vientulību ir tāds pats minējums kā tas, ka viņam pietiek ar attiecībām Trīsvienības iekšienē.
Nē, tu nesaprati - tā arī bija vienīgā reize un tāpati bij tikai tāpēc, ka Dievs Pats to tā gribēja mūsu pestīšanas labad.
Bet tas par cilvēka radīšanas motīviem... Skaisti, ja vien nebūtu tik daudzu, kas pazūd. Kādēļ viņiem vajadzēja būt radītiem?
tieši tā, kā Balss raksta - tikai brīvas būtnes spēj būt radošas un tikai brīvas būtnes spēj mīlēt (un nīst). Bieži vien ateisti sūdzās, ka kristieši sludina Dievu, kurš nedod cilvēkiem brīvību. Bet kad ir runa par to ļaunumu, kas pasaulē, tad viņi apmetas un runā ko citu - kāpēc Dievs to pieļauj. Nu mīļie ateisti - tā ir cilvēka brīvība un paša cilvēka atbildība. Ja nu cilvēks ir tik gudrs un varens - kā tad nākas, ka viņš vairo ļaunumu |
Saguaro |
# Labojis Saguaro: 2009.06.15 10:29:31
Ingars
"Nē, tu nesaprati - tā arī bija vienīgā reize un tāpati bij tikai tāpēc, ka Dievs Pats to tā gribēja mūsu pestīšanas labad."
Es sapratu, ko Tu saki. Bet kā Tu zini, ka "tā arī bija vienīgā reize"? Bībelē taču par to nav rakstīts. Taču tas nav svarīgi, viss ir tikai minējumi.
Ja kāds nonāk ellē, viņš acīmredzot ir bijis par vāju, lai Pāvila vārdiem, sacīkstē skrienot, iegūtu balvu. Bet viņš taču tajā sacīkstē nenonāca pēc paša izvēles. Neviens cilvēks taču pats neizvēlas rasties šai pasaulē. Kādēļ Dievs viņu radīja, zinot uz priekšu, ka viņš nonāks ellē? Sevišķi, ja tas cilvēks Dievam vispār nebija vajadzīgs? |
:: Pievienot komentāru
|
