Balss 
|
Iesūtīts:
2009.05.04 11:51:31
Vel par tam sportisko sacensibu kaislibam - mani biezhi ir nodarbinajusi doma par to, kadu milzigu emocionalo energiju mes paterejam sim tik miesigi cilvecigajam kaislibam - KURS bus tas stiprakais, kurs uzvarees?
Mes pardzivojam to tik personigi, it ka no ta butu atkariga ja ne musu dziviba, tad musu labklajiba gan.
Vai musu sirds tikpat stipri deg par to, no ka patiesham ir atkariga cilveku dziviba? Muzhigaa dziviba?... |
|
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.05.05 14:34:48
Donachka
vai nu tas patiesi ir reāls prikols, jo 4dien viņi spēlē pret kanādu |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:01:13
Mulders
. Bet galvenais ir tam trakojošajam grēkam izrubīt benzīnu, tas, ka šis kādu laiku ripo pēc inerces, tas mūžības mērogā vairs nav problēma... galvenais kā jau teicu - atslēgt elektrību no tās ļaunuma mašinērijas, kas ir cilvēka grēcīgā daba!
Loti man patik si lidziba!  |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:27:19
Ctulhu
Te shoreiz ir domats greeks, nevis sports... Tas NAV viens un tas pats!
Tad, tavuprat, ir labak, lai sikie dauza logus, kaujas un pievartee dzer, nevis spelee bumbu valsts finanseta sporta laukumaa? |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:37:36
Ctulhu
Mees esam offtopa, kaut ari par sportu.
Mans jautajums bija patiesiba gluzhi cits, kas gan uz tevi ka zveerinaatu ateistu neattiecas... |
9K116  |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:39:24
Balss
Mes pardzivojam to tik personigi, it ka no ta butu atkariga ja ne musu dziviba, tad musu labklajiba gan.
Nu nemaz jau TIK ļoti mēs to nepārdzīvojam gan 
Ctulhu
Bet prieksj kam valstij, piemeeram, finanseet visaadus tur pasaules cempionaatus un piedaliisanos olimpiskajaas speelees?
Cita starpā tas ir veids, kā popularizēt valsti starptautiskajā arēnā. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.05 15:44:05
Ctulhu
Mazliet pakorigjeeshu: no elkiem uz dzivo Dievu (kas eksistee)... |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.05 17:27:23
Onufrijs
Jebkas un jebkursh, kas ienjem musu sirdii pirmo vietu, ir elks - jo tas atrodas tajaa vietaa, kas pieder Dievam. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.05 17:28:07
Olita
Pec bildites spriezhot, tu tur uz akmenja palaid daudz, daudz energjijas veejaa... |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.05 17:32:45
Dievs = dzivs, reaals, visu dzivu daross un uztuross speeks.
Elks = kada radiba, kuram musu sirds piekeerusies ta, it ka tas butu Dievs. |
Jānis Kalniņš  |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2009.05.05 21:36:50
Es laikam saprotu Balss domu. Man arī diezgan bieži uzmācas doma par to fenomenu - 10 vīri dzenā pa ledu kaučuka ripu, 2 cenšas, lai to 10 dzenāšana būtu pa tukšo, savukārt 10 000 tribīnēs auro kā traki.
Tas tā mazliet vulgāri, bet šādai situācijai es redzu vairākus iemeslus
1) spēlētāji, sportisti - būt pirmajam, sevi apliecināt, tā ir tāda savdabīga palieka no pirmcilvēku laikmeta: izdzīvo stiprākais. Jebkurams sportistam, kad paklausās viņu intervijas, tā pamatdoma ir: Es to spēju, es to izdarīju. Principā tur tas motīvs ir tas pats, kas māksliniekiem liek piedalīties konkursos, skolēniem olimpiādēs un vēl vesela virkne visādu sacensību. Izdzīvos stiprākais - tur taču ir arī balvas un beigu beigās visai liela nauda pašanam stiprākajam. Tas ir diezgan dabiski.
2) Trakojošais pūlis, es domāju - lielā mērā caur to līdzdzīvošanu arī piedalās tajā cīņā, kurš ir stiprākais. Paraugieties vien - kaudzēm fanu klubu, braukāšana pa visu pasauli līdzi savai komandai utt. Līdzās te varētu būt vēl viens fenomens - cik esmu noskatījies savu paziņu vidū, kas tik drausmīgi "jūt līdzi" sportam, viņi paši ir visai lieli vārguļi tīri fizisku vai arī sevi dzīvē nerealizējuši cilvēciņi. Viņiejm pašiem nav nekā, ar ko uzvarēt dzīves cīņā, tāpēc viņi gluži vienkārši pieslejas kādam stiprākajam un itkā piesavinās daļu no viņu uzvaras, es domāju emocionāli. Tas jau ir mazliet pataloģiski. Vislielākās pataloģijas gadījumā fani sakaujas.
Tā kā es nedomāju, ka te ir darīšana ar kādu elku vai sporta nolikšanu Dieva vietā, tā ir parasta hiperkompensācija kāda mazvērtības kompleksa situācijā. |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.05.06 02:24:05
Olita |
smaidiņš [80.70.23.14] |
# Iesūtīts: 2009.05.06 10:25:21
Ctulhu, Tu daudz ko vēl nesaproti |
Mārtiņš  |
# Iesūtīts: 2009.05.07 07:50:51
Par sporta kaislībām.
Tās varētu dalīt paveidos, kur, šķiet, būtiskākais būtu pamata attieksme šādā griezumā:
* PAR savējo uzvaru, spēle idejiski notiek ar pretinieku;
* PRET tiem otriem, spēle idejiski notiek ar ienaidnieku.
Tātad jautājums ir par kaislības dzinējspēku - vai tas ir pozitīvs (konstruktīvs), vai negatīvs (dekonstruktīvs).
Praksē, protams, šie momenti savijās atkarībā no konkrētās istuācijas. Piem., šovakara spēle hokejā viegli pārvēršas no "Latvija uzvara!" uz "Sasist kanādiešus!" un "kanādiešiem pa muti!". Un. līdzīgi kā citās cilvēciskās izpausmēs, arī šīs sniedz atgriezenisko saiti cilvēka personībai.
Tajā pat laikā arī pozītīvā kaislība pašam kaislotājam (fanam) var izrādīties ar negaidītām sekām. Jo tas pasākums mēdz pāraugt elkā. To mēs redzam pie ļaužiem, kas vispārina attieksmi pret šo sportistu (vai jebkuru citu slavenu cilvēku) jebkurām izpausmēm, balstoties uz viņu panākumiem pamata nozarē (sportā, mākslā , ...).
Tajā pat laikā sports un sporta pasākumi, manuprāt, ir nepieciešami un pat var būt svētīgi. Pamata iemesls - mēs esam sabiedriski radījumi. Tas arī daudziem kalpo par spēcīgu motivatoru personīgai izaugsmei. Taču balansu, ka "parastā kaislība" nepāraug elkdievībā, t.i., nepaverdzina, dod tikai ticība Dievam. Kā minimums, esmu tam piemērs. |
:: Pievienot komentāru
|
