Balss 
|
Iesūtīts:
2009.05.04 11:51:31
Vel par tam sportisko sacensibu kaislibam - mani biezhi ir nodarbinajusi doma par to, kadu milzigu emocionalo energiju mes paterejam sim tik miesigi cilvecigajam kaislibam - KURS bus tas stiprakais, kurs uzvarees?
Mes pardzivojam to tik personigi, it ka no ta butu atkariga ja ne musu dziviba, tad musu labklajiba gan.
Vai musu sirds tikpat stipri deg par to, no ka patiesham ir atkariga cilveku dziviba? Muzhigaa dziviba?... |
|
Balss |
# Labojis Balss: 2009.05.04 11:54:45
Uzreiz atzishos, ka man tik loti nedeg... Laikam nav man tik stipras parliecibas, ka ar tiem, kas netic, patiesham ir beigas un pagalam. Liekas, ka Dievam vel ir bezgala daudz iespeju sos cilvekus parliecinat par savu milestibu un vinu glabshanas nepiecieshamibu.
Varbut ta ir savas necienibas un nespeejas apzina? Kuutriiba? |
tuktuk [87.110.11.219] |
# Iesūtīts: 2009.05.04 11:59:55
sporta spēlēm vispār ir pagāniska izcelsme! kāpēc "slimot" par kādu komandu? spēlētāji paši nereti tiek padarīti par tādiem kā pusdieviem .... |
sica aizdomājas.... [78.84.150.184] |
# Iesūtīts: 2009.05.04 13:40:09
Balss
man jau liekas, ka līdzi jūtot savas valsts komndai vai spēlētājam, mūsos pamostās, kas patriotisks.... mēs esam viena valsts sastāvdaļa un forši taču uzvarēt citu valsti vismaz sportā (vai mūzikā mākslā, kino... jo šī līdzi jušana jau tādos lielos pasākumos zinies daudzos... tā pati jevrovīzija)
a mūžīgā dzīve.... nu ko man pārdzīvot par citiem, jātiek sākumā ar sevi galā |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2009.05.04 13:44:05
Manuprāt vienīgā sporta jēga ir tāda, ka, sasniedzot noteiktu savstarpējās saprašanās līmeni, valstis var vairs nekarot, aizstājot karu ar sportu. Tieši tas arī rietumu pasaulē ir novērojams.
Sacensība par kaut ko man nav pieņemama kā ideja.
Interesanti un noderīgi man šķiet tikai dažādi jaunatklājumi, kas gan nav tieši izrietoši no sporta ka tāda. Piemēram, brauc, brauc cilvēki no kalna ar divām slēpēm, un pēkšņi izdomā, ka var braukt ar vienu, pie tam vēl kūleņus gaisā mest. |
Papucs |
# Labojis Papucs: 2009.05.04 13:51:11
Un slimošana par sportu ir interesanta drīzāk kā masu psihozes efekts, varbūt noderīga specdienestiem tautu pakļaušanas un vadīšanas pētīšanā.
P.S. Protams, es nenoliedzu, ka masu psihoze kā parādība ir interesanta, iespaidīga un savā veidā skaista, tāpat kā dabas katastrofa. |
Donachka  |
# Labojis Donachka: 2009.05.04 18:12:06
Kaisliiba ir iislaiciiga. Man personiigi taada ir vajadziiga, lai justu dziivei garshu. Paldies Dievam, ka ar Dievu man taadu attieciibu nav, citadi taas sen jau butuu beigushaas vai arii novedushas trakaa maaja a( taalu gan nebija no taa PV laikos). |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2009.05.04 20:04:56
Sal.māc. 9:7 Tad nu ej, ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi, jo Dievs jau no sākta gala tādu tavu rīcību ir atzinis par labu. 8 Nēsā allaž baltas drēbes, un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas.
9 Baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu visās tajās ātri zūdošās dzīves dienās, ko Dievs tev ir piešķīris zem saules, cauri visam tavam niecības pilnam mūžam; patiesi, tas ir tas, kas piekrīt tev šai mūžā, un tas ir atalgojums tev par pūlēm, kādām tu nododies zem saules.
10 Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.
Sal.māc. 11:9 Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!
tas nozīmē, ka Dievs ir atzinis par labu to, ka cilvēks priecājas, izklaidējas un bauda dzīvi, ja vien viņš to dara pēc Deiva prāta un bauslības
|
masiks [62.193.249.41] |
# Iesūtīts: 2009.05.05 00:16:44
Ingars
masiks ar prieku uzklausiis taas izklaides un baudas, kuras ir peec Dieva praata un bausliibas! Un ar bazhaam paredz, ka neko taadu, kas dod baudu vai izklaidi (laiciigo, protams) - Ingars nespees uzskaitiit. Nu... alkahola dzershanu, pieeshanos un sievas izjaashanu vieniigi.... var buut...... |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2009.05.05 09:46:36
Ja jau par emocijām, tad - vienmēr te būs lielā vairumā negatīvās, jo uzvarētājs ir tikai viens - viena pirmā vieta. Pārējie staigās ar gariem ģīmjiem.
Jā, ir jau, kas necīnās par pirmo, bet par "tikt kaut vai astotniekā", utml., taču arī uz viņu zemāko laktiņu ir konkurence, un atkal paliek daudzi zaudējušie.
Vai sports aizstāj karu - nezinu. Grieķijā reiz tā esot bijis. Ja jau noteikti jākaro, tad - lai labāk sporta laukumā. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.05.05 09:55:05
Ingars, baidos, ka tas to nenozīmē... ja saprot, ka Sāl.māc grāmata vispār ir ironisks dzīves jēgas meklējums... tur autors iziet cauri visām šīs pasaules labumiem un priekiem, meklējot to jēgu, un galu beigās atzīst, ka viss ir niecība... un vienīgā dzīves jēga ir atrodama Dievā! Bet labi, tas ir offtopiks!
Par topiku... sports ir laba lieta, tas norūda ne tikai miesu bet arī garu un raksturu! Sportists ir daudz labāks kandidāts arī biznesā vai citās jomās, kur vajadzīga ilgstoša koncentrēšanās uz mērķi. Tādējādi... no sportistiem vien var mācīties pastāvību un grūtību pārvarēšanu šajā pasaules ceļā uz apsolīto zemi. Arī Pāvils šīs pasaules dievbijību salīdzina ar sportistiem, kur daudzi skrien, bet vainagu dabon tikai uzvarētāji! |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2009.05.05 10:07:25
Mulders
sports ir laba lieta, tas norūda ne tikai miesu bet arī garu un raksturu!
Topikā ir par līdzjutēju pārdzīvojumiem. Bieži vien viņi ir tālu no rūdītiem miesā un garā - vairāk ar alus pudel pie televizora.
Kā arī, lielais sports prasa max atdevi, un tapēc bieži sanāk galu galā tāds pārrūdījums, ka veselība pagalam. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 10:10:21
Ezīts, ai nezinu... atkal mēģinājums cilvēku ietūcīt kaut kādos rāmīšos... Skaidrs ka jebkuru koku var pārliekt un tad ir čabaš. Bet tikai tāpēc, ka kāds pārcenšās, vai izbļaun balsi vai pēc sporta sacensībām uzrīko grautiņu, vai tāpēc tas būtu aizliedzams?
Jebkuru labu lietu pārspīlējot var sanākt slikti... ja mēs par lietām spriedīsim pēc šo lietu nepareizas izmantošanas un pārspīlēšanas, tad šai pasaulē vispār nekā laba nav... kā vien zirņi ar speķi, tos nevar pārdozēt  |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 10:37:06
Onufrijs, tas būs mazliet aplams priekšštats, laigan esmu sastapis PAT viedokli, ka skaļi smieties par laicīgām (ne rupjām) anekdotēm ir pārāk lielas kaislības izrādīšana, un tad nu sanāk, ka ticīgais staigā ar koka ģīmi...
BTW tas ir viens no "blakusefetkiem" visādās destruktīvās sektās, cilvēkam aiziet šībers ciet uz emocijām, tai skaitā humora izjūta izkūp... jeb deģenerējas par kaut ko atbaidošu!
Šai ziņā man patīk mazliet Austrumu Kristietības piegājiens, ka viņi neaizmirst to, ka Dievs radot materiālo pasauli un cilvēku to sākotnēji radīja kā labu... un smieties un priecāties un gūt pozitīvas emocijas no pavisām "parastām" lietām īstenībā ir kārtējais šādas kristīgas un veselīgas ticības apliecinājums, kad tu Dievus pēj saskatīt ne tikai teoloģiskos traktātos, bet arī kādā ezītī kas pukšķinot pa pagalmu šurī, vai gūstot emocijas no saulrieta, vēja, silta lietus un tā kā no zemes ārā spraucās tevis pirmie stādītie redīsi! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 11:24:35
Onufrijs, nu par to runāja Augustīns (laikam) gari un plaši... par Mīlestību pret Divu un par Mīlestības "karikatūru". Ārēji "netrennēts" cilvēks nemaz neatšķirs...
Jau runājām - grāvji ir abās ceļa pusēs... Dzīvot ar attiexmi "ka tik kas nenotiek" - tā teikt, skurpulozi iebāzt sevi kaut kādā kastītē, tas ne gluži apdraud pestīšanu, tā vienkārši manuprāt ir mazticība, kas tevi pašu ierobežo un var kaitēt citiem... bet mums Kristiešiem "ne vibiratj" jārēķinās, ka mums blakus var būt arī ticībā vājāki brāļi, kurus var apgrēcināt kāda mūsu brīvības izpausme... un no otras puses spiež pasaulīgā demagoģija, kura atkal mūsu brīvību grib izmantot kā iesmu uz kura uzspraust grēku, sak... ja jau tu tāds brīvs, tad kāpēc kopā ar mums nevari ievilkt vienu dūmu?
Kristietības viens no aspektiem ir nepārtraukta un ikdienišķa morālā izšķiršanās... tas arī rada to morālo rūdījumu... kas to nevar pavilkt, tam vismaz Dievs ir devis "instrukcijas", ja pie tām formāli turēsies, nu vismaz nesalauzīsi pārāk lielus zarus, pārējais tad lai ir Dieva rokās - radīt cilvēkā ticību nu paļāvību!
Dievam nav iebildes pret to, ka cilvēks krīt un tomēr no dubļiem sniedz roku pret debesīm - Dievs pasniegs... Bēdīgāk ir ar tiem, kas speciāli vārtās dubļos, pret Dievu met pikučus, un citus, dubļos iekritušos, velk sev līdzi sak - redz kā te silts un jauki... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 12:42:23
Tb - te sanāk, ka esat nevis SAVU, bet "ticībā vājāko brāļu" grēka vergi...
Nepareizi! Kristietībā ir arī "iebūvēts" safeguardi pret mazākuma diktatūru... Paskaties pie Pāvila, Galatiešu vēstulē, kur viņš runā par kristīgo brīvību... "4 Bet no malas ievesto viltus brāļu dēļ, kas bija iezagušies novērot mūsu brīvību, kas mums dota Kristū Jēzū, ar nolūku mūs darīt atkal par kalpiem, - 5 viņiem mēs ne acumirkli neesam piekāpušies, lai evaņģēlija patiesība paliktu pie jums."
Redzi Kristietis var "iejūgties" tik tālu, kāmēr viņš netiek padarīts par grēka un maldu mācību vergu... Jo kā Pāvils raksta - Jūdiem esmu tapis kā Jūds, Pagāniem kā pagāns, lai iemantotu kādus no viņu vidus. Tā nav hameljoniskā bezmugurkaulinieciskā padevība, bet kāreiz īstenā kristīgā tolerance, kura ir gan dinamiska, bet ne neierobežota... krisietim ir robežas un dažādas sarkanās līnijas... Tā kā nav viennozīmīgi tā kā tu to interpretē!
Tu taču arī, sarunās ar bērniem pats esi daudz plašākās robežās un pieļauj to, ko nepieļautu sarunā ar līdzvērtīgu, pat ja viņš apelētu - bet ar bērniem tak tu tāds un šitāds esi.
Protams atkal... spēja izšķirt, kur ir objektīva ticības vājums un kur ir mazākuma diktatūra... tas ir prasme un pieredze. Arī tu to zini, ka ir jāprot izšķirt objektīvu bērna nespēju kaut ko izdarīt, ar viņa spītību un stūrgalvību, kad aiz sava bērnišķīguma viņš slēpj manipulatīvus mēģinājumus vecākus diriģēt!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 12:49:59
Ctulhu, hrenova sanāk Valstīm diktēt ekonomiku...  Jo šīs lietas ir faktiski daudzu indivīdu sabojātības (mēs to saucam par grēku) manifestēšanās redzamā un lielā mērogā!
Tu nevari ierobežot sexuālas dabas izlaidību, aizvācot visas prostitūtas no ielām... Nepietiks resursu tādai kontrolei, cilvēka dziņas izlauzīsies ārā tā vai citādi un bēdīgāk, ja tas ir Čikatillo variants...
Tieši par to jau visa Kristietība, ka jācīnās ir ar cēloni... bet cēlonis ir tieši pašā cilvēka būtībā, viņa sirdsapziņas un prāta sačakarētība... Tai likums klāt netiek... likuma spēks sākās tikai pie tava fiziskās manifestācfijas, bet absolūta likuma paklausība būtu iespējama tikai pie absolūtas indivīda kontroles no ārpuses, kas deģeneratīvā veidā noved pie robotu civilizācijas.
Cilvēks ir jāmaina iekšēji... un ja uz laiku var cilvēku "vadīt" ar ideoloģiskiem uzstādījumiem, tad tomēr pašu "serdi" neizdeldēsi... jo tas nozīmē paša cilvēka kā indivīda iznīcināšanu.
Tieši ar to nodarbojas Kristietība un visa Kristietība ap to grozās... kā izmainīt un salabot šo serdi. Un kad serde ir salabota, tad pārējais jau ir laika un tehnikas jautājums, tad tikai atliek tikt vaļā no pieradumiem u.c. "ļaunuma inerces". Bet galvenais ir tam trakojošajam grēkam izrubīt benzīnu, tas, ka šis kādu laiku ripo pēc inerces, tas mūžības mērogā vairs nav problēma... galvenais kā jau teicu - atslēgt elektrību no tās ļaunuma mašinērijas, kas ir cilvēka grēcīgā daba!
Ne tu pirmais un ne pēdējais, kas domā, ka ar ārējiem ierobežojumiem cilvēka sirdi var mainīt... Kristietība šī pasākuma bezjēdzību jau sludina 2000 gadus, par to vari palasīt Romiešu vēstulē, kur Pāvils par to īpaši uzsvērti meditē!
Programmētu robotu nevar pārprogrammēt ierobežojot viņa ārējās kustības, ir jāmaina softs, kas viņu vada, motivē un vada... pietam nevis applikāciju līmenī, bet pats kernelis... pati OS serde! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 12:54:26
Bet vai tad mazaakuma diktatuura ir kas slikts?
Ctulhu, pats par sevi jau nē... es te par tiem grāvjiem runāju... Jo lietas labumu nosaka, nevis to cilvēku skaits kas par to iestājas, bet gan pašas lietas konstruktivitāte un jēdzīgums...
Tāpēc mūsu demokrātiskā sabiedrība dabon pa ķobi, ka no viena grāvja ielidoja otrā... Sākumā viss bij uz vairākumu balstīts, un tad notika diskriminācija u.c. nejēdzības. Tad ielidoja otrā grāvī... kad ļāva šiem diskriminētajiem veidot pašiem savu politiku, rezultāts ir tas, ko redzam... mazākuma diktatūra!
Bet neviens nemēģina argumentēt par pašām idejām, kas tiek "bīdītas uz balsošanu"!!!
A tas prasa gudrību un viedumu!
Man vispār ienāca prātā perversa ideja, ko varētu darīt ar pensionāriem... vismaz vienu daļu!
Vienkārši tieši no pensionāriem, kas atbilst kaut kādai kvalifikācijai (teixim, kuriem ir augstākā izglītība) - veidot parlamentu! Jo šie cilvēki a) Nebūtu saistīti ar ekonomiskām saiknēm b) Viņiem ir gan izglītība formālā, gan izglītība kas nāk no dzīves pieredzes, viņiem ir plašāka perspektīva uz lietām!
Savdabīga nookrātija, tikai blakus formālam universitātes papīram, ko var dabūt jebkurš zaļknābis, blakus ir vēl dzīves pieredze, kur to, ko nozīmē "karš" zin nevis no lekcijām un bildītēm un politoloģijas definīcijām, bet cilvēks to zin pēc empīriskās pieredzes! Tāds daudz labāk spēs pieņemt lēmumus, kas saistīti ar karošanu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 12:59:00
Onufrijs, nu redzi... pats... to nemaz nevar formalizēt! Tāpēc kā stāv rakstīts - paliek ticība, cerība un mīlestība.
Mīlestība kā kritērijs - visi to zin, bet formalizēt to nav iespējams... Rezultātā rodas normāla situācija, kad mēs dzīvojam kā cilvēki, nevis esam ieraksti likumos un datubāzēs... ka mēs paši kļūstam gan par savas dzīves saimniekiem, gan atbildība ir jāuzņemās mums pašiem, nevis mūs vada datorizētas programmas un likumi, ārēji "kritēriji" u.c. figņa, kas ir vērsta uz vienu vienkāršu lietu - noņemt no cilvēkiem atbildību par viņu kļūdām, likvidēt līdzjūtību - sak - tā stāv likumā rakstīts, ko piesienaties! Tā ir cilvēcibas likvidācija, tā ir cilvēces kā sugas izmiršana... padarot sevi par papīru vergiem, kļūstot par vadāmu protplazmu!
Vārds "Cilvēks" ir liels vārds īstenībā! Tam ir lielas privilēģijas un tik pat liela atbildība! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2009.05.05 13:11:55
Onufrijs, bet kad tu tā objektīvi paskaties pasaulē... tad ta "mīlestība" rada daudz skaidrākas robežas un praksē daudz labāk darbojas, nekā pat visniknākie un skrupulozākie likumi!
Skan jau paradoxāli, bet mīlestība, kuru nevar likumos ietvert, ir labāka robežu vilcēja, nekā zīmuls uz papīra vai mūris zemē...
Manuprāt mīlestības burvība ir tajā, ka pēc tās vadās (vai tā vada) pats cilvēks, unikāla būtne, kas spēj ieskatīties nākotnē...
Cilvēks visai labi spēj paredzēt (vai drīzāk - visai bieži) savas rīcības/nerīcības sekas un ietekmi uz citiem cilvēkiem un lietām apkārt. Tādējādi rīcība, kas vērsta uz nākotnes labklājību var neatbilst tūlītējās situācijas attēlam likumā.
Likums formalizē kā rīkoties tūlīt un tagad... tas ir kā instrukcija kur iet pa kreisi vai pa labi, ja nonāc ar savu kleperi jocīgā krustojumā... Taču mīlestība spēj ieskatīties tālāk, tāpēc tā spēj izdarīt pat paradoxāli "neloģiaksas" izvēles tagad, un tomēr vēlāk tās izrādās labākas...
Tā tik tāda mana reflexija!
Un tas sasaucas ar to, ko es rakstīju Ctulhu... Ja šīs sarkanās līnijas iet caur sirdi, bet sirds ir samaitāta, tad mēs mīlestības vietā iegūstam naidu un deģenerāciju. Bet ja mūsu sirdis ir dziedinātas, salabotas un pilnas ar visu to, ko Kristieši uzsver un kam neiebilst pat neticīgie - žēlastība, piedošana, pacietība... you name it... tad arī šīs sarkanās līnijas pareizi sargā gan mūs gan citus!
Tik... ar mīlestību ir viena šaize, ir grūti iemācīt to citiem vai prasīt to no citiem, ja pats neesi šīs "māxlas" guru! Līdz ar to atkal... vecais labais paradoxālais efekts, lai piespistu Viņsētas Janku nedzert, ir jāsāk ar sevi, pietam nevis nedzert, bet pavisam varbūt citā aspektā... Tā teikt, dabūt to savu sirdi pietiekoši taisnu, lai caur tevi izlaistā mīlestība nebūtu kā klusajā telefonā izkropļots message, jo tikai tā Jankas sirdi var aizsniegt...
Tā nu beigās paliek prikols - lai pasauli "tur ārā" darītu labu, vispirm sir jākļūst gana labam pašam. Labam - vārda plašākā nozīmē! |
sicilia  |
# Iesūtīts: 2009.05.05 14:29:01
papildinot savu viedokli - man vispār šīs sporta "kaislības" ir īslaicīgas.... ja ir forši pakaislojos, ja garlaicīgi... dzīvē ir foršākas lietas
njā priekš, ka mūsējie 4daļfinālā. ceturtdien atkal varēs nodoties kaislībām |
:: Pievienot komentāru
|
