atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Teoloģija kā metode: māksla saprasties
Noasveidīgais
Iesūtīts: 2007.04.28 06:21:43
Aicinu šajā diskusijā runāt nevis par teoloģijas saturu - kādu mācību, nostāju vai tēmu - bet par teoloģiskās diskusijas metodi un mērķi.
Dažas ierosmes:
* Cilvēka apziņai jābūt perfektā balansā starp atvērtību jaunām idejām (gatavību revidēt savus uzskatus) un noturību uzskatos (lai katrs vējš neaiznes citā virzienā). Kur meklēt šo zelta viduspunktu?
* Diskusija ir iespējama un auglīga tikai tad, ja pastāv augsta pašrefleksija - cilvēks labi pazīst pats sevi, spēj identificēt savu motivāciju un pamanīt brīdi, kad no patiesības noskaidrošanas notiek pāreja uz vēlmi iznīcināt oponentu. Kā sevi ieraudzīt no malas?
* Ko nozīmē "godīga" saruna?
* Vai mēs, Latvijas kristieši, mākam savā starpā sarunāties?
* Vai mēs mākam sarunāties ar tiem, kas nepieder Baznīcai?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
klusētājs [87.110.139.181]
# Iesūtīts: 2007.04.29 22:40:46
par Jūsu pausto Noasveidīgais:"versija par to, kas notiek viņu starpā ir šāda: farizeji labi zin, kas Rakstos ir sacīts. Bet Jēzum ir privilēģija zināt.... to, kāpēc Dievs vienu vai otru lietu ir rakstījis un sacījis.
vai šo shēmu(nosacīti protams) nevar pielietot un attiecināt uz jebkuru sarunu kā tādu?.....kur es, kurš kaut ko zin(man ir savs skats par lietu norisi) runāju ar otru cilvēku - klausos ar pieņēmumu, ka viņš izprot, zin kā ir patiesībā(Dieva līdzība cilvēkā, ja varētu teikt)..saprot labāk par mani(vismaz vai kaut ko - noteikti)
hm: liels ir kārdinājums balstīties uz autoritātēm(rakstu zinātājiem u.tl.)un izcelt citu starpā......bet vēl lielāka muļķība būtu viņos neklausīties.....tajos, kuri studējuši, laiku un pūles tam ziedojuši.....un zin, kaut vai tikai teorētiski... anutāciju
...reiz man teica kāds mācītājs - arī iedzēris onka uz velosipēda var būt tev enģelis(Dieva
klusētājs [87.110.139.181]
# Iesūtīts: 2007.04.29 22:43:21
(Dieva sūtīts vēstnesis) - vienlīdz sadzirdēšanas vērts kā autoritāte
kaut..
# Iesūtīts: 2007.04.30 00:45:12
Noasveidīgais !
Varbūt es novirzos no tēmas, bet tie lieto Rakstus teorētiski paši cieš(gan tieši, gan netieši). Tad priekškam vispār lietot Rakstus?
Jo, manuprāt, tas ir kā noskaitīt lūgšanu un piedzerties aiz skumjām, nevis atrisināt problēmu un dzīvot ar prieku baudot labos augļus.
Kārlis sj
# Iesūtīts: 2007.04.30 02:06:53
Balss , kritisko metodi jau nevar ierobezhot taadaa veidaa, lai taa nenonaaktu pretrunaa tam, ko es pats negribu apshaubiit. Metodes jeega ir argumenteet taa, lai shii argumentaacija katram buutu saprotama un izsekojama, nevis no `gaisa pagraabta`. Argumentus, protams, var atkal kritizeet, uzlabot vai dot citus pretargumentus. Ja kaads izsekojamas argumentaacijas rezultaataa skaidro augshaamcelshanos un briinumus savaadaak, nekaa es to izteelojos, tad tas taadeelj negrauj manu ticiibu. Atklaati, piemeeram, man personiigi nekas kristietiibas un mana pasha ticiibas zinjaa nemainiitos, ja tiktu atklaati Jeezus kauli, jo augshaamcelshanos var saprast dazhaadi, nav jau jaabuut `filmeejamam` notikumam. Taapeec no taadas kritiskas metodes pielietoshanas man nav personisku bailju.
Balss
# Iesūtīts: 2007.04.30 07:03:39
Kārlis sj
Arī man no šīs metodes, kā Tu saki, nav personisku bailju. Varbūt tāpēc, ka - man šķiet - mana pārliecība par Dieva mums paustajām patiesībām ir pietiekami stipra. Bet zinu vairākus gadījumus, kad studenti, studējot ultraliberālās universitātēs, kur viņu teoloģiski izglītotie un veikli argumentējošie mācībspēki būtībā ir sagrāvuši savu studentu ticību. Gandrīz jāsaka - labāk, ka tiem būtu dzirnakmens piekārts kaklā...
Zinu, ka ir pasaulē mācītāji, kas apgalvo visas šīs manis agrāk pieminētās lietas (ka Kristus nav augšāmcēlies u.tml.). Tātad kristietība viņiem ir tikai kāds filozofijas novirziens, par ko var pafilozofēt un interpretēt šā un tā, nevis ka Kristus ir - cilvēci glābjošā Dieva iejaukšanās tās bojā ejai lemtajā eksistencē.
Arturs
# Iesūtīts: 2007.04.30 12:10:38
Noasveidīgais
Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. Vai Viņš nav "adatains ezis"? Vai mēs, kam Kristus devis varu kļūt par Dieva bērniem un sludināt evaņģēliju visai radībai, neesam mazie adatainie ezīši bezdievīgās pasaules acīs? :P
Tāda ir mūsu misija - būt ežiem pasaulē, un nodot liecību par Patiesību Kristū. Tas par neticīgajiem, bezdievjiem un Dieva zaimotājiem. Kas attiecās uz ticības brāļiem un māsām, tad šeit mums gan ļoti pietrūkst gudrības. Mums ir jāatzīst un jāpieņem, ka katra brāļa ticības dziļums ir atšķirīgs. Nevar vidusskolnieks iet lamāt un izsmiet pirmklasnieku, ka tas neko nav dzirdējis par pitagora teorēmu.

Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.02 07:06:52
Artur - tad jau sanāk, ka strīdēties un nepiekāpīgi palikt pie sava ir kristīgi? Tas ir tas, uz ko Jēzus mūs aicināja?

Jēzus nepiekāpīgi strīdējās tikai ar tiem, kuri uzskatīja, ka viņiem pieder patiesība un kuri tāpēc citus vēlējās atstumt no Dieva žēlastības baudīšanas. Jēzus strīdējās ar tiem, kas pasludina strīdēšanos un nošķiršanos par Dieva gribu...
luteranis [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.05.03 10:30:06
Par religiju vispar ir gruti diskutet, ka mes to piemeram redzam no delfiem appolo, kur lielakas diskusaijas ir tiesi pa religiju biezi.
Religija runa iet par dzilam personiskam lietam un tadas temas ir gruti bez emocijam apspriest un kur ir emocijas tur biezi stridi un diskusija pariet konflikta.
Varjau but ari padomiska domsana ir pie vainas kur bija tikai viens pareizais viedoklis un gruti ir pienemt vairaks pretrunigus viedioklus.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.05.03 12:10:33
luteranis, " pienemt vairaks pretrunigus viedioklus." manuprāt ir oximorons tāpat kā "apaļš kvadrāts". Vai arī es nesapratu ko tu domā ar "pieņemt"... vai "pieņemt par savu"?
diletants
# Iesūtīts: 2007.05.03 17:37:21
1) Jābūt perfekts balansā- nav jau tā, ka cilvēks katru brīdi spēj "perfekti balansēt". Būt perfektam vispār ir kā sava veida bauslība. Uzskatu revidēšana ne vienmēr var nozīmēt atvērtību jaunām idejām, bet arī to padziļināšanu, attīstīšanu-kas var nesaistīties ar jaunām idejām. Tātad jebkurā gadījumā ir vajadzīgs sākumpunkts. Kurš arī ir jāizveido- piemēram, bērniem. Revolūcijas, straujas pārmaiņas- ir tādi brīži, bet pamatā jau vairāk vai mazāk ir kāda uzskatu stabilitāte. Šeit arī jautājums par ideju raksturu- ticība, zinātniski uzskati, laikmetam raksturīgi viedokļi utt.
2) Nevar jau arī cilvēks visu laiku skatīties uz sevu no malas- kā gan es izskatos, ko par mani padomās...Bet ieraudzīt var domājot. Un patiesību vispār grūti tā noskaidrot- ar taisnības izpratni jau nesokas viegli.
3) "Godīga" saruna- nav saprotams kāpēc "godīga" ir pēdiņās. Iespējams, tad , kad "diskutanti" nemelo, bet kā zināms visi ir meļi- šo gan mēdz uzskatīt par neloģisku teikumu, jo teicējs pats arī sevi ietver pie meļiem un tādējādi dotā tēze arī ir meli. Tomēr doma ir saprotama.
4) Tad jājautā -ko nozīmē "mācēt"- droši vien , ka vairākums prot latviešu un krievu valodas, tātad sarunas iespējas ir.
5) Nezinu, tas varētu būt ļoti dažādi- par kādu tēmu runā, kas un ar ko runā utt. Tā tehniski "sarunāties" jau nav grūti- var par futbolu parunāt, nekustamā īpašuma tirgu, utt.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.03 18:35:18
Par godīgu sarunu piedāvāju saukt tādu, kurā īstais temats tiek apspriests, nevis paliek sarunas ēnā. Kā jau teicu, lielākajā daļā gadījumu aiz "teoloģiskām" diskusijām slēpjas personiska rakstura nesaskaņas un problēmas, kuras vienkārši netiek risinātas un izgaismotas, bet ietērptas dažādos citos tematos.
Tad parasti ir tā - sākam kādu diskusiju (nereti kašķi meklējot), izšaujam visu savu artilēriju un tad tas, kurš intelektuāli zaudē, pāriet uz aizrādījumiem par mīlestības trūkumu otra sacītajā - tā padarot otru vainīgu par savu nespēju diskusiju nest līdz galam. Un no tā visa jēga maza, jo jau no paša sākuma neviens nav neko vēlējies noskaidrot, visi jau ir ieņēmuši savas pozīcijas un pat nedomā no tām atkāpties.
kaut..
# Labojis kaut..: 2007.05.03 19:09:27
Daļēja taisnīab ir.
Bet zini, Naoveidīgais, Tev taču ir gadījies, ka lai arī kā gribētos saprast tēmu - skolas laikā (vismaz pirmajā vai otrajā skaidrošanas reizē nesaprot un tad pēkšķi dalec ar kādu skaidrošanas reizi un liekas tik muļķīgi, ka tādu elementāru lietu nevarēja saprast uzreiz). Tas nav tīši ieņemt pozīciju, bet netīši. Tāds kā pārpratums, neizsaprašana.
Vai arī otrs variants: Cienīt otra nezināšanu vai savu nezināšnu, lūdzot Dievu, lai Dievs manina manus uzskatus, ja tie nav pareizi vai otra cilvēka uzskatus, ja tie ir nepareizi. Izklausās naivi, bet esmu pieredzējusi praktiski, ka Dievs ir uzticams un ar laiku tas kurš ir lūdzis dabūs.
Tīri manas persoīgās godīgās domas.
Noasveidīgais
# Iesūtīts: 2007.05.03 20:22:14
Piekrītu šim citātam:
Jūs nevarat izmainīt to, ko cilvēki dara. Jūs varat izmainīt tikai to, ko cilvēki zina.
kaut..
# Iesūtīts: 2007.05.03 23:01:35
Paldies, Noasveidīgais, man ir par ko padomāt!
kluseetaajs [81.198.22.85]
# Iesūtīts: 2007.09.30 19:42:37
Jūs nevarat izmainīt to, ko cilvēki dara. Jūs varat izmainīt tikai to, ko cilvēki zina
+ nenorobezhoties, arii emocionaali..... buut kaa katalizaatoram, lai liidzcilveeks piedziivotu teorijas zinaashanas paareju savaa pieredzee
...manupraat par sevis paziishanu, motivaaciju un pashrefleksiju.....tas viss ir gana buutiski, kaa pashatiistiibas process
atgriezhoties pie teemas uzstaadiijuma......manii paardomas viesh shii laika ieziime visu analizeet un prepereet ar praatu/loghikas likumiem......un piedziivoshanas procesu aizstaat ar praata kalkulaaciju par to, ka vareetu buut a, b, c, utt.......un lielaakoties arii nepiedziivot....sarunu
un varbuut taa arii ir, ka katrs pats jau mees sev visvairaak intereseejam...nezinu
vilks
# Iesūtīts: 2007.10.01 09:41:48
es kaut kā nebiju pamanījusi, ka tāda diskusija ir. paldies klusētājam par tās izvilkšanu no pagātnes. bet pamatā pievienojos Kārlim SJ.
vilks
# Iesūtīts: 2008.01.22 07:01:11
Šajā sakarā man nesen radās cits jautājums,bet nebiju droša,vai nepieciešams sākt uzreiz jaunu diskusiju. Un proti-vai ticības patiesību pamatošana ar neloģiskiem argumentiem vai pierādījumu balstīšana uz aplamiem pieņēmumiem ir pieņemama un atbalstāma vai arī ne? Šis jautājums man radās saistībā ar diskusiju par teoloģijas studijām,kuru viens no mērķiem manuprāt ir arī iemācīties argumentēt loģiski,kā arī zināt,kuri pieņēmumi ir adekvāti un vajadzīgi (piemēram,tiem,kas grib ticēt Dievam,jāpieņem,ka Viņš ir), un tādi,kas ir aplami (ja kāds grib ticēt Dievam,bet,piemēram,vēlas svinēt nevis 7dienu,bet 6dienu,tad tāds pasludināms par neticīgo vai tādu,kas seko ļauniem gariem). Manuprāt,teoloģiju studēt ir svarīgi arī tādēļ,lai spētu šos nošķirt vienu no otra. Bet vai studijās cilvēki to vienmēr iemācās?
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.22 10:19:11
vilks, tā tam būtu jābūt...

Redz senie tēvi visi bij vairāk vai mazāk mācīti filosofijā, kas ietvēra loģikas apguvi. Palasiet vien kaut vai Justīna Mocekļa, Augustīna, Akvīnas Toma darbus! Mūsdienās reti kur sastapsi tādu domāšanas disciplīnu un kārtību!

Jā teoloģijai būtu jāmāca arī loģika, bet vēl plašāk skolās vajadzētu pasniegt maķenīt filosofiju+loģiku. Jo mūsdienās cilvēki pie alus glāzes sēžot baigi filosofē un izsaka baigās zajavas un nemaz nenojauš, ka šos jautājumus cilvēki sen jau ir apsprieduši, piekam daudz dziļāk un nonākuši pie tādiem vai citiem secinājumiem... Cilvēki maļās uz vietas...

Labi to var ieraudzīt kaut vai šai pašā forumā, kad šeit ierodas kāds jauns kristietis vai ateistis, parasti ieveļās ar tādām zajavām ka liekas, ka šis vakar piedzimis vai no mēness nokritis...
Labi pret noobiem ir īpaša attiexme, bet nu cik gadsimtus cilvēki kāps uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem... Acīmredzot ir caurums izglītībā... Šodien mums ir liberālisms un postmodernisms un nav svarīgi KĀ tu domā/runā, svarīgi ka to dari TU, un ikviena individuāla izpausme ir laba apriori. Kas noved pie tā, ka arī nepareiza domāšana tiek postulēta par labu domāšanu, jo tā taču ir domāšana...
Savukārt, ja tu atļaujies aizrādīt uz cilvēka kļūdām spriedumos tevi nodēvē par kaut kādu xxxFobu un postulē, ka tu uzspied savu gribu un savu pasaules uzskatu!
Šādās reizēs acīmredzot neatliek nekas cits kā ļaut vien cilvim ar savu šķībo funktieri empīriski pārliecināties par tā šķībumu!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.24 10:15:31
Ctulhu tā tam vajadzētu būt, bet postmodernisms ir zinātnes nāve. Teixim šodien... nu nafig man jāparakstās uz tādiem vai citādiem medicīnas sasniegumiem, ja man labāk patīk tējas pļumpēt... Vai arī sociālās zinātnes - tipisks postmodernisms.

Bet dziļākajā hard-core būtībā jā piekrītu, zinātnē nav šitais... toļi ir toļi nav... vai nu ir vai nezinām vai ir...
Mulders
# Iesūtīts: 2008.01.24 10:21:48
vilks, nu mums dažādas pieredzes... postmodernismam raksturīgs ir "Man patīk = labi" "man nepatīk = slikti" un ja tu aizrādi, ka starp šīm lietām vispārīgā gadījumā nav korelācijas, tevi sauc par aprobežotu vai fundamentālistu vai ko līdzīgu... tas ir tas viss, ko es lieku zem "xxxFobu", tā teikt - "Tu baidies no jaunā, vairies no jaunas informācijas". Varbūt baidos varbūt nebaidos... taču es par "jaunu informāciju" nesaucu "jaunus maldus" vai blēņas.
Tādējādi ja kāds gvelž muļķības, tad man pofig vai šīs muļķības ir pilnīgs novatorisms vai aizmirsts vecais... ja tās ir muļķības tas ir slikti. Un otrādi, ja kāds runā un dara ko labu, tad vienalga vai tas ir jauns vai sen sena vectētiņu tradīcija...

Protams paliek vienmēr pelēkā zona, kuru es nevaru adekvāti izvērtēt, jo galu galā... ir tēmas kurās arī es esmu muļķis un varu neadekvāti izvērtēt... Es vismaz cenšos šos "muļķības" "ir ok" birkas kabināt tajās sfērās kur man ir gana liela pieredze un zināšanas...

Tak bottomline ir... mūsdienās fāstfood civilizācijā cilvēki vairs neprot disciplinēti domāt... Ja ideja prasa vairāk kā 12 minūtes (reklāmas pauzes garums) tad tas ir atmetams vai ieliekams kategorijā "ilgstoša garīga meditācija" Garām ir tie laiki, kad cilvēks varēja dekādēm ilgi rakstīt vienu traktātu!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 66 , pavisam kopa bijuši: 34683