Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2009.02.14 19:20:22
Vai Jēzus māti Mariju var saukt par jaunavu Mariju arī pēc dzemdībām? Kaut kur lasīju, ka Romas katoļu baznīcā māca, ka Marija arī pēc dzemdībām palika jaunava- dzemdības bijušas brīnumainas (ja kļudos un romieši tā nedomā, labojiet mani!). |
|
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2009.02.26 09:41:58
Mārtiņš, paldies! Patiess vārds! Te jau agrāk tika pievērsta uzmaniba tam, ka Svētais Gars nav uzmācīgs - vienreiz un otrreiz pamācījis, tas paiet malā - esi gatavs to pieņemt, pieņem, ja neesi - paliec, kur esi un gaidi labākus laikus. Tā vien šķiet, ka šajā asajā diskusijā iejaucies kāds cits gars... |
jooona? [84.237.253.185] |
# Iesūtīts: 2009.02.26 09:44:16
Mārtiņš tad, kāda ir Tava ētika attiecībā uz ārpus evaņģēlija lietām? Apm. : es paēdis un man vienalga? |
jooona? [84.237.253.185] |
# Iesūtīts: 2009.02.26 09:47:26
lēnprātīgais paskaidro, drusku, par tiem gariem. Vai Sv. Garam arī būtu vienalga kas un ko? Ja Tev pietrūkst pamatojuma, Sv. Gars Tevi pametis? |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2009.02.26 09:47:54
Mārtiņš
Savukārt Marijas ķidāšana, t.sk. teoloģiska, kā še notiek, atvainojiet draugi, man kā minimums šķiet neētiska.
Ne jau Mariju ķidā, bet gan cilvēku pieņēmumus par Mariju, kas nav balstīti Rakstos. Jo nevienas jau neapšauba Jaunavu Mariju ne pravietojumā, ne eņģeļa pasludinājumā, ne arī Kristu dzimšanā. Tik par tālāko dzīvi seko "viss kaut kas".
Līdz ar to Marijas vārdam nekas slikts ar šādu diskusiju netiek nodarīts. |
Zobradzis  |
# Iesūtīts: 2009.02.26 16:04:35
lēnprātīgais Piekrītu. Bet, ko Tu saki par Mariju Svilpastes kontekstā? |
Mārtiņš  |
# Labojis Mārtiņš: 2009.02.26 19:43:59
jooona? [84.237.253.185]
Mārtiņš tad, kāda ir Tava ētika attiecībā uz ārpus evaņģēlija lietām? Apm. : es paēdis un man vienalga?
Nesaprotu jautājumu.
Visparīgi, savus ētiskos principus cenšos tuvināt un veidot pēc kristīgajiem principiem (kas tie tādi ir - varētu būt atsevišķas sarunas vērts). No turienes arī mana piebilde par šāda formāta Marijas jaunavības `tehnisku` iztirzāšanu. T.sk., es to salīdzinu kā līdzīgu jautājumu publisku apspriešanu par saviem tuviniekiem.
Reizēm palīdz mēģinājums atbildēt uz jautājumu, kā šādā situācijā rīkotos Jēzus. Vai arī meklēt konkrētu atbildi, kā līdzīgā situācijā ir rīkojies Pāvils, pamācot ticības brāļus un māsas. |
jooona? [87.110.91.86] |
# Iesūtīts: 2009.02.26 21:16:03
Mārtiņš Ne Tu, ne es nevaram runāt kā Jēzus vai Pāvils arī tā iemesla dēļ, ka viņiem nebija katoļu vai luterāņu izpratnes par pestīšanas jautājumiem. Viņiem tā bija vienīgā un pareizā. Ja Tu gribi pabūt maliņā, tā sakot, mīļā miera labad, Tu atļaujies šo izpratni nenoskaidrot. Tas nav kristīgs paņēmiens |
Mārtiņš |
# Labojis Mārtiņš: 2009.02.27 08:01:02
jooona? [87.110.91.86]
Ne Tu, ne es nevaram runāt kā Jēzus vai Pāvils arī tā iemesla dēļ, ka viņiem nebija katoļu vai luterāņu izpratnes par pestīšanas jautājumiem. Viņiem tā bija vienīgā un pareizā. Ja Tu gribi pabūt maliņā, tā sakot, mīļā miera labad, Tu atļaujies šo izpratni nenoskaidrot. Tas nav kristīgs paņēmiens
Kristīgs paņēmiens atklāj Kristus dabas darbību.
Kristīgs paņēmiens (kā to saprotu) pirmkārt ir Kristū saskaņots veids kā es reaģēju uz notikumiem, un tikai otrkārt - ko tieši mana reakcija rada, jo augļus rada Svētā gara darbība.
Tāpēc jautājumā par Marijas dzīves detalizāciju ārpus tieši fiksētā Rakstos, it īpaši ņemot vērā saasināto uztveri, kas pavada šo jautājumu, aicinu ļaut Dievam būt izšķīrējam, bet mums pašiem uzmanīties, ka mēs paši nesākam nelietīgi izmantot Dieva vārdu, ar to censdamies aizstāvēt tikai sevi. Jo tas ir kā abpusgriezīgs zobens. |
Zobradzis |
# Labojis Zobradzis: 2009.02.27 10:06:19
jooona? [87.110.91.86]Mārtiņš
Bet ko jūs sakāt par variantu, ka luterāņu draudzē pie viena dievgalda iet gan cilvēks, kas tic, ka dievmāte nebij jaunava pēc dzemdībām un tāds, kurš dzīvo pārliecībā, ka bija. Un miers!
Tas, kurš domā, ka bija, dedzīgi to spēj argumentēt ar savu pārliecību, bet neuzskata, ka otram, ja tas grauj viņa ticību, ka tas būtu jāpieņem un tāpēc par to speciāli nerunā. Otrs, kur nav pārliecināts par to, ka jaunavība nav iespējama pēc Pestītāja dzimšanas, neapgalvo, ka pirmais ir maldos, ārpus Rakstiem u.tt.
Tādā gadījumā nav asumu, kuri neskar lietas par kurām jābūt pilnīgai vienprātībai, Trīsvienība, Kunga dievišķā un cilvēciskā daba, sakramentu jaut u.tt. Ko?
Un disene (diskusija) te beidzas? |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.02.27 10:14:11
Zobradzis, apmēram tā!
Esmu pārliecināts, ka pie Luterāņu altāriem iet gan tie, kas tic, ka 6 dienas bij 6 burtiskas dienas, gan tie, kas domā ka tie bij 6 logaritmiski kosmiskie periodi, gan kazi kādi kas par to vispār nedomā!
Pie viena altāra var iet gan tie, kas domā, ka ēst zvēriņus nedrīxt, gan tie, kas domā, ak drīxt, gan tie, kas domā, ka visas dienas vienādas, gan tie, kas domā, ka kādas dienas ir īpaši atzīmējamas!
A vot, kad aizejam pie Kerigmas, tad gan vairs nevar būt dissonanses... tad jābūt vienā Garā!
Nu un kā es parādīju (par Zemes radīšanas jautājumu) ja drīxt būt pat nesaskaņas kādās bibliskās interpretācijās, tad par tēmām, kas vispār skar ārpusbibliskus tradīcijas jautājumus, nevajadzētu vispār ietekmēt to vai ejam vai neejam pie altāra! |
Zobradzis |
# Iesūtīts: 2009.02.27 10:19:42
Mulders
Cool!
Tagad jooona? [87.110.91.86]Mārtiņš un lēnprātīgais?! |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.02.27 12:10:47
Zobradzis
Bet ko jūs sakāt par variantu, ka luterāņu draudzē pie viena dievgalda iet gan cilvēks, kas tic, ka dievmāte nebij jaunava pēc dzemdībām un tāds, kurš dzīvo pārliecībā, ka bija. Un miers!
Es jau vislaik cenšos teikt, ka tāda ir šī situācija un tāda lai paliek. Tā tas tagad pastāv un tā ir labi. Vēl gan ir trešā `veida` cilvēki, kam nav viedokļa vai kas neko nezin par šo jautājumu - un to ka tik nav vairākums, bet arī nav nekāda īpašā bēda (ja vien šī nezināšana nav fundamentāla - bet tas jau cits ir stāsts). |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2009.02.28 14:38:42
Mulders labi atbildēja, bet skaidrības labad, par Marijas godināšanu gribu paskaidrot, ka es godinu Mariju. Tas notiek līdzīgi kā mēs godinām izcilus ticības varoņus un ne tikai antīkos, bet arī tos, kuru kapu kopiņas ir tepat mūsu tuvumā - mēs viņiem ceļam pieminekļus, noliekam pie tiem ziedus, arī svecītes, atceramies viņus, pateicamies Dievam, ka Viņš šādus izcilus cilvēkus mums ir devis, ka tādi mums ir bijuši un atstājuši svētīgu mantojumu. Mēs rakstam par viņiem romānus, saceram dzejoļus un dziesmas, radam par viņiem mākslas darbus, filmas... Šie mākslas darbi, dzejas un filmas var būt apvītas visdažādākām teikām un tā nav nekāda nelaime, vienīgi man kļūst skumji un ir žēl, ja mēs par šīm teikām sākam strīdēties, lauzt šķēpus un padarīt tās par savas ticības dogmām. |
jooona? [81.198.3.83] |
# Iesūtīts: 2009.02.28 18:52:11
Zobradzis Es jau, brāl, sirsnīgi saprotu, ko Tu saki! Bet, vai Tev nešķiet, ka reizēm tik nenozīmīgs jaut., kā šis, no Svilpastes par Jēzus māti Mariju var novest pie tik atšķirīgas izpratnes par Kristus dievišķumu vai cilvēcību, kā arī par Trīsvienību, ka vieni pie Tevis piedāvātā altāra nāk kā cienīgi, otri nē? Vai tas vien, ka divi atšķirīgi ticošie zemojas pie viena altāra, viņus automātiski konkordizē? Ekumenizēties ir stilīgi! Piekrītu |
Mārtiņš |
# Iesūtīts: 2009.03.04 00:56:25
Paldies lēnprātīgajam par saprātīgu vārdu un vienkāršu cilvēcisku atgādinājumu, kas ir godināšana. |
Boriss  |
# Iesūtīts: 2009.03.06 15:10:07
MārtiņšPaldies lēnprātīgajam par saprātīgu vārdu un vienkāršu cilvēcisku atgādinājumu, kas ir godināšana.
Tā ir pieminēšana jeb atcerēšanās, daļa no godināšanas. Cik esmu novērojis, ka godināšana izpaužas aktuālākā veidā, piemēram, kā svētuma atdarināšana, sekošana svēta cilvēka piemēram, ko pa daļai jau visi te piemin. Plašākā mērā godināšana saistās ar tā goda (slavas un paaugstinājuma debesīs) piesaugšanu aizlūgšanas kontekstā, kad cilvēks vēršas pie godā un slavā ietērptā aizbildināšanas. Tad praktiski parādās šīs slavas un goda realitāte un potenciāls pie lūdzēja. Pagodināšana saistās ar pieskaršanos tam godam un slavai, kurā kāds svētais vai Dievmāte mīt. Es domāju ka tā ir būtiskākā atšķirība starp godināšanas izpratni katoļu un pareizticīgo baznīcā un šeit iepriekšpieminēto. Citiem vārdiem - prakstiska jeb reāla sadraudzība ar svētajiem. |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2009.03.06 17:13:11
Boriss, lai Tev notiek kā Tu esi ticējis! |
Boriss |
# Labojis Boriss: 2009.03.07 13:46:45
lēnprātīgais Nu tā es iemācīts ticēt no mazotnes, vecmātei pie sienas vienmēr bij sv. Jāzepa un Dievmātes bildes, kad jautāju, kas tie, tad skopi, bet pastāstīja, tad nu radās iespaids, ka tie bija cilvēki, kas toreiz bija blakus Jēzum un tagad arvien. Ja noziedzniekam pie krusta teica, ka šodien būsi ar manīm paradīzē, tad loģiski saprotu, par cik vairāk savā mūžā vislaik uzticīgie ir Kunga tuvumā. Kaut kā tukši un trūcīgi ticēt, kad Dievs un viņa svētie tadi atsijāti viens no otra... Un nekad tāda saprašana man ne Trīsvienības, ne Kristus godu nav aizsegusi, tā nevaru saprast par ko vienmēr daudzi tā cepas uzreiz, bat tā katra paša problēma.
lēnprātīgaisne tikai antīkos, bet arī tos, kuru kapu kopiņas ir tepat mūsu tuvumā - mēs viņiem ceļam pieminekļus, noliekam pie tiem ziedus, arī svecītes, atceramies viņus, pateicamies Dievam, ka Viņš šādus izcilus cilvēkus mums ir devis, ka tādi mums ir bijuši un atstājuši svētīgu mantojumu
Tu par ko to saki un ko ar to domā? Es antīkos vārdā varu nosaukt, saki kā sauc to par ko tu runā. |
:: Pievienot komentāru
|
