rainars 
|
Iesūtīts:
2009.01.03 17:57:33
Mat.5:23 Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi,24 tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. |
|
*Duksis |
# Iesūtīts: 2009.01.04 22:44:22
Valsts vara ir prekš tam lai nestu arī zobenu.
Kādam taču ir jārūpējas, lai vismaz kaut kāds taisnīgums valdītu pasaulē. Uz kristīgo baznīcu šajā lietā paļauties nevar. Nemitīgi brauc kāpostos bez sirdsapziņas pārmetumiem. |
rainars |
# Iesūtīts: 2009.01.04 22:56:52
Kam kāda apziņa ir sirdī. |
Zobradzis  |
# Labojis Zobradzis: 2009.01.05 00:23:14
lēnprātīgais
100% piekrītu īsajam, bet lakoniskajam skaidrojumam, taču...
Ko darīt gadījumā, ja tas "kaut kas pret brāli" ir balstīts ne tik daudz neizlīdzinātībā personisku iemeslu dēļ, bet piemēram LELB nenoformulētu pārliecības jautājumu dēļ. Nu viens nāk katru svētdienu un svētkos pie dievgalda, izņemot Lielo piektdienu, otrs dara reti jo tā iemācīts no sava gana, piedevām Lielajā Piektā kā reiz īpaši aicināts, neraugoties uz apsvērumiem, kāpēc euharistiju tik tad nesvin (izdala gan). Un jautājiens nav par to, ka tas "intensīvais" tips uz tādu no augšas skatītos, bet gluži pretēji, ka ar savu biežumu un liturģisko izkoptību lutarisma pārkāpējos ieskaitīts. Nu grūti tādus atšķirīgus sirdsstāvokļus par izlīdzinātību viena un tā paša sakramenta priekšā uzskatīt...
Kā tad lab uz to Mat.5:23 lūkoties? Atvainojos, ja šķībi, ko esmu pajautājis.
Vai, piemēram, kā uz to lūkoties tiem, kam draudzē sieviete baznīcas amatdrānās kalpo un tiem, kam godīgi ordinēti mācītāji? Tur jau ik dievgalds ir ar kaut ko pret brāli... |
Sieviete  |
# Iesūtīts: 2009.01.05 00:38:09
nepiekrītu Jānim Kalniņam ka izlīgšana pirms dievgalda noved pie pašatpestīšanās un labo darbu teoloģijas. tā ir mums dota pavēle, norādījums kā dzīvot, kā svinēt sv.vakarēdienu.
nekad mēs nebūsim perfektās attiecībās ar pilnīgi visiem kristiešiem un kur nu vēl nekristiešiem. tomēr mums ir dots norādījums ne jau nu pēdējā brīdī skriet prom no altāra bet gan pārdomāt savas attiecības ar cilvēkiem un aicinājums izlīdzināties ar tiem kas mūsu izlīdzināšanos pieņem. |
lēnprātīgais  |
# Iesūtīts: 2009.01.05 01:58:43
Jānis Kalniņš
Tā jau ir, ka šīm lietām jāpieiet uzmanīgi un tomēr, cik vien tas ir atkarīgs no manis un par cik tas man fiziski ir iespējams, man jācenšas turēt mieru ar visiem un jācenšas meklēt izlīdzinājums. Nav jau tik daudz to, ar kuriem esmu sakašķējies. Viens tāds gadījums bija, kuru ilgus gadus nevarēju nokārtot, bet kāds prieks bija tad, kad varējām viens otram spiest roku un viens otram blakus bez naida un rugtuma but pie dievgalda.
Zobradzis
Domāju, ka uz Tavu jautājumu vislabāk atbild Jēzus aicinajums Kalna sprediķī "Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti." Līdzīgi šo domu aplūko arī Pāvils vēstulē romiešiem:
"Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas. Cits savā ticībā ēd visu, bet cits nav tik stiprs un ēd tikai dārzaugus.Tas, kas ēd, lai nenicina to, kas neēd; bet tas, kas neēd, lai netiesā to, kas ēd visu. Jo Dievs viņu pieņēmis. Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt. Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā! Tas, kas kādu dienu sevišķi ievēro, to ievēro Tam Kungam par godu un, kas ko ēd, ēd to Tam Kungam par godu, jo viņš par to pateicas Dievam."
Te gan ir runa par ēdieniem un īpašu dienu svētīšanu, bet, es domāju, ka to pašu varam attiecinat arī uz Tevis paceltajiem jautājumiem. Manuprāt, risinājums meklējams netiesāšanā. |
Zobradzis |
# Labojis Zobradzis: 2009.01.05 17:05:47
lēnprātīgais Es vairāk esmu skāris jautājumus, kuru raksturs skar to jomu, kas saistās ar neapstrīdamām un baznīcas vēsturē izkristalizētām pārliecībām koncilos u.tt. Cik pieminētajās Rakstu vietās apustulis Pāvils ir uz iecietību aicinošs, tik radikāli pretējs ir jautājumos, kas skar draudzes pamataksiomas, piemēram Galatiešu vēstulē.
Pieminētā analogija man neatbild uz manu jautājumu, jo šadas interpretācijas maiguma pamats var ļaut trekni dzīvot kristīgajā baznīcā dažādām nāvējošām infekcijām, taču tik cēlsirdīgā aizsegā.
Kāpēc legalizētu grēku piekritēju "euharisti" būtu jāuzlūko kā ticībā vājāki, nevi no ticības nomaldījušies (piemēram, hoseksuāļus ordinējošas baznīcas)...? |
Zobradzis |
# Labojis Zobradzis: 2009.01.05 17:21:07
Mana dzīve ir apliecinājusi, ka katru reizi, kad "mīļā miera labad"esmu upurējis kaut ko no nešķaidāmajiem un principiālajiem balstiem, tas man ir ārkārtīgi smeldzīgi un sāpīgi atmaksājies privāti... Tamdēļ tā iekarsos laksikā un mācos atvainoties... Paldies! |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2009.01.05 17:22:16
Zobradzis
Ir jau pareizi lietot prātu, lai izšķirtu, kas ir adiaforas un kas būtiski ticības pamata jautājumi. Droši vien Pāvila vēstulē minētie īpašo dienu svinētāji un gaļas neēdēji bija pārliecināti, ka no šo lietu ievērošanas atkarīga viņu pestīšana.
Tavi iepriekš piemēri manuprāt pieskaitāmi adiaforām - mums Bībelē nekas nav pavēlēts attiecībā uz dievgalda biežumu un kā konkrēti rīkoties svētku dienās. Par sieviešu ordināciju jautājums jau ir sarežģītāks, bet par homoseksuāļiem mums ir nepārprotami skaidrs Dieva vārds. Tā kā Zobradzi, komplicētu jautājumu apsvēršanā nav nemaz tik slikti kopā ar prātu neaizmirst lietot arī lēnumu. Ir tāds labs teiciens - lēnāk brauksi, tālāk tiksi. |
Zobradzis |
# Iesūtīts: 2009.01.05 17:28:40
lēnprātīgais...mums Bībelē nekas nav pavēlēts attiecībā uz dievgalda biežumu un kā konkrēti rīkoties svētku dienās.
Tam absolūti piekrītu!!!
...Par sieviešu ordināciju jautājums jau ir sarežģītāks
Tiešām??? Kāpēc??? Kas tik neskaidrs baznīcas pastāvēšanā šajā jautājumā, izņemot pēdējā nepilnā gadsimta mutācijas???
...bet par homoseksuāļiem mums ir nepārprotami skaidrs Dieva vārds
Nu tad vismaz ar ko skaidrāks par dzimumiem amatā? Nu pavīd gaiši zils starp Jonatānu un Davidu, starp Kungu un mīļoto mācekli...! Vismaz argumentu līmenī ar amata grozītājiem šīs divas lietas var sacensties! |
lēnprātīgais |
# Iesūtīts: 2009.01.05 17:40:56
Zobradzis
Ja jau būtu pilnībā skaidrs, ka sieviešu kalpošana baznīcā ir "kaķim uz astes", tad taču tā netiktu pieļauta. Mūsu baznicā tomēr kalpo vairākas sievietes. Vai viņas savas draudzes ved uz elli, neņemos apgalvot. Tā kā prakse rāda, ka šajā jautājumā viss nebūt nav skaidrs.
Bet par Jonatanu un Jēzus mīļo mācekli labāk nesmīdini ļaudis. Tikpat labi mēs varētu apspriest jautajumu, vai Ecehiels nebija kosmonauts. Un galu galā, mēs esam nonākuši oftopikā! |
Zobradzis |
# Labojis Zobradzis: 2009.01.05 18:03:10
lēnprātīgaissieviešu kalpošana baznīcā ir "kaķim uz astes"
Es gaidīju godprātīgu atbildi ja ne formas, tad satura ziņā. Es neredzu atsauci Rakstos un baznīcas pastāvēšanā par sieviešu ordināciju man atbildētajā tekstā. Iespējams kļūdos, bet tas, ka kāds no iepriekšminētajiem Rakstu un baznīcas pieredzes argumentiem atkritušajiem ir uzsācis šo praksi, Tavā atbildes gadījumā kļust par respektējamu precedentu.
Man bija svarīgi par to parunāt, jo man tas ir palikšanas vai nepalikšanas jautājums šajā baznīcā un dievgalda kopībā. Patreiz turos pie mana gana nostājām, bet man rēgojas, ka tas varbūt nemaz nav visas šīs sadraudības pamats un tas mulsina...
Ja nebūtu ar ko salidzināt, varbūt būtu citādāk. Gribas jau tādā no iesākuma dibinātā sadraudzībā būt. Tas varbūt savtīgi, bet tā drošāk par savu dvēseli.
Tā kā prakse rāda, ka šajā jautājumā viss nebūt nav skaidrs.
Vai pieļauj iespēju, ka Dievs panes to kā cilvēku kļūdīšanos, bet ka tas nav jautājums, kas būtu jāapspriež kā vēl baznīcā natrisināts?
Man ejot savā draudzē pie dievgalda, tas nav aktuāli, bet esmu sācis domāt plašākā mērogā.
|
lēnprātīgais |
# Labojis lēnprātīgais: 2009.01.05 18:14:52
Nesteidzies! Lēnām pār tiltu. Aiziet var vienmēr, grūtāk ir atnākt atpakaļ... Varbūt uzsāc jaunu tēmu. Mēs patiesi esam jau nopietni pārkāpuši šī foruma noteikumus. |
Zobradzis |
# Iesūtīts: 2009.01.05 18:20:37
Paldies! Tu varētu strādāt kādā diplomātiskā korpusā, labi citē, lieto it kā argumentus, bet beigās ne jā, ne nē Tas kompliments!
Atvainojos, ja esmu te ko pārkāpis, pats neapzinos, bet lūdzu portāla turētājus nedusmot!
Ar aiziešanu uz dziļāk sakņotu un nešaubīgāku krietietību kā ar debesīm, atpakaļ nenāk!
Paldies, ka parunājies. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2009.01.05 19:25:57
Zobradzis
Aiziet arī uz sektām... aiziet visvispareizākie... aiziet vislabāk visu saprotošākie... visu zinošie...
Tad pāc kāda laika no tiem atkal aiziet vēl pareizākie, vēl zinošākie, vēl visvis... |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2009.01.05 21:20:38
Sieviete
Es atkal Tev nepiekrītu. Kalna svētrunā nevarēja tikt dots norādījums, kā mums iet pie sv. Vakarēdiena, tur ir runa par altāri, tas ir upurēšanu, dāvanas pienešanu Dievam! Sv. Vakarēdiens vēl nemaz nav iedibināts, ir tikai jūdu passā mielasts.
Mums, pirmkārt, baznīcās nav altāru tādā nozīmē, kā bija jūdiem, jo mēs uz altāra neko neupurējam; faktiski mums līdz ar to nav altāra. Protams, tas ir terminoloģijas jautājums, kā lai mēs saucam to, kas mums ir. Katoļiem vēl varētu būt altāris, jo viņi uzskata, ka sv. vakarēdiens ir upuris un līdz ar to tur Kristus itkā tiek atkal upurēts. Luterāņi atturās no šādas mācības, jo "Kristus vienreiz par mums ir miris", un nav viņam no jauna jāmirst katrā dievkalpojumā!
Otrkārt, Jēzus ir pilnīgais upuris par mums un ko gan mēs varam Dievam pienest par upuri no sevis, lai izpelnītos Dieva žēlastību? Šāda upura izpratne ir visas jūdu reliģiskās domāšanas pamatā un tāpēc nevajag jaukt VD ar JD.
Bet pilnībā piekrītu tam, ka iet pie dievgalda, turot kādu naidu sirdī nebūt nav laba lieta, tikai tas nav nekādā sakarā ar minēto rakstu vietu no Mateja. |
LittleWonder  |
# Iesūtīts: 2009.01.05 21:47:52
Balss
kas tev ir pret sektam? un ko tu vispar saproti ar vardu"sekta" ? |
Balss |
# Iesūtīts: 2009.01.05 22:38:41
LittleWonder
Man pret sektām ir tas, ka tās bieži izrauj no Bībeles konteksta kādu vienu domu un uzbūvē uz tās savu teoloģiju, izdod paši savus rakstītus vai nerakstītus likumus, ka sektām galvenā autoritāte ir sektas vadītājs, nevis Dievs un Svētie Raksti. |
Zobradzis |
# Iesūtīts: 2009.01.06 16:01:39
Balss Es nerunāju par sektām, tur vēl lielāks sajukums gan ar sieviešu kalpošanu, gan altārsakramenta neesamība un tt.
Es domāju ka vēsturiski negrozītu attieksmi pret maniem jautājumie līdz šai dienai paturējušas tik divas konfesijas, tās arī pētu, iepazīstu. Patīk, ka vienkārši un nemainīgi formulēti postulāti.
Es neesmu visviss.. Tamdēļ jau meklēju vietu, kas vairāk veidotu mani nekā kur man kaut kas jāformē un vēl jāizdibina vai jāizdiskutē.. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2009.01.06 16:08:07
Zobradzis... īsti nesapratu... Tu nevari būt sadraudzībā savā draudzē, jo citā draudzē kāds Sievišķis kāpj altārī? Loģika?
Iļi es ko nesapratu... tevi dzen pie dievgalda pie sievietes jeb tavā draudzē kāda laužās kancelē? |
Zobradzis |
# Iesūtīts: 2009.01.06 16:17:03
Mulders Nu ja ka tā. Mums mācītājs vienreiz atteica kaut kādai mācītājai nākt altārī, jo uzskata to pret Rakstiem. Viņa teica, ka visi kas kā luterāņi svin vakarēdienu pēc idejas ir pie viena altāra, pie vienas maizes un biķera. Doma prāvests ar tā teicis ir, esu dzirdējis. |
:: Pievienot komentāru
|
